bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

FM: Solidaritātes nodokļa atcelšana var izraisīt PVN paaugstināšanos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmēju organizācijas uzsākušas aktīvu lobēšanas kampaņu, lai Saeimā panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu, piedāvājot alternatīvus priekšlikumus nodokļu sistēmā. Ja solidaritātes nodoklis skar tikai nelielu sabiedrības daļu – lielo algu saņēmējus, kas gadā pelna virs 48 600 eiro gadā, tad alternatīvie priekšlikumi var skart pilnīgi visus iedzīvotājus. Šādas uzņēmēju organizāciju aktivitātes var izraisīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanos līdz 22%, brīdina Finanšu ministrija.

«Uzņēmēju organizācijas ir uzsākušas aktīvas lobēšanas kampaņas parlamentā, lai panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu. Diemžēl tas, ko uzņēmēji grib panākt, var izraisīt PVN likmes celšanos. Šāda rīcība nepārprotami nostādīs ļoti neizdevīgā situācijā daudzbērnu ģimenes un iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Tiks saglabāta arī regresivitāte nodokļu sistēmā un lielo algu saņēmēji maksās proporcionāli zemākus darbaspēka nodokļus, nekā vidēji atalgotais Latvijas iedzīvotājs,» norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Gadījumā, ja tiks panākta solidaritātes nodokļa atcelšana, ko maksā no lielajām algām, tad vienīgā reālā uzņēmēju piedāvātā alternatīva varētu būt PVN likmes celšana. Šādu priekšlikumu Finanšu ministrija kategoriski neatbalsta, uzsverot, ka panākot PVN likmes celšanu, to izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši cilvēki ar zemākiem ienākumiem, taču lielo algu saņēmēji to pat nepamanīs.

Finanšu ministrija norāda, ka nav saņēmusi valdības uzdevumu, kas attiecas uz solidaritātes nodokļa precizēšanu. Ministru kabinets (MK) jau 29.septembrī pieņēma lēmumu par 2016.gada valsts budžeta projektu, kas nodots izvērtēšanai Saeimai, kurā viens no svarīgākajiem jautājumiem bija nodrošināt ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Visās attīstītajās rietumu valstīs ir progresīvas nodokļu sistēmas. Respektīvi, tie, kas pelna vairāk, maksā lielākus nodokļus, bet mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir mazāks. Eiropas Savienībā (ES) ir tikai atsevišķas valstis, kurās joprojām vērojama nodokļu regresivitāte, un pārsvarā tās ir Austrumeiropas valstis, skaidro ministrija.

Solidaritātes nodokļa un diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas mērķis ir ienākumu nevienlīdzības mazināšana, ko valdība ierakstījusi savā deklarācijā un kas izriet no Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) secinājumiem. Līdz ar to nav runa tikai par fiskālo ietekmi, bet gan par konkrētas problēmas risināšanu, kuru uzņēmēju organizācijas un to lobētāji izliekas neredzam, uzsver ministrija.

Tāpēc, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, vairākkārt apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, MK atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu, lai daļēji izlīdzinātu nodokļu slogu.

Tā mērķis ir virzīties uz nepieciešamo nodokļu progresivitāti un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā. Tas novērstu tādu nevienlīdzību un absurdo situāciju, ka minimālās algas saņēmējam procentuāli ir teju tāds pats nodokļu slogs kā personai, kuras ienākumi no darba algas ir, piemēram, vairāk nekā 120 000 eiro gadā. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem (tādi valstī ir vien 4 700 cilvēki) šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb vidēji 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu.

Tāpat ir svarīgi norādīt, ka lielo algu saņēmējus solidaritātes nodokļa faktiskā ietekme skars tikai no 2017.gada. Nākamajā  gadā darba ņēmēji vēl saņems atmaksu no valsts budžeta.

«Tāpēc nav izprotama uzņēmēju organizāciju kategoriskā nostāja pret to, lai kopīgiem spēkiem labotu sistēmā esošās kļūdas un daļēji izlīdzinātu nodokļu slogu, mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā. Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu MK ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanu. Tāpat ļoti lielu vērību valdība pievērsa iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai,» norāda ministrijā.

Atbilstoši valdības deklarācijai plānots, ka 2016.gadā tiks sagatavotas vidēja termiņa nodokļu pamatnostādnes, samērojot nodokļu slogu starp patēriņa nodokļiem un darbaspēka nodokļiem. Stratēģiskais dokuments taps sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem.

Ref: 102.000.102.10903


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.