bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

FM: Visus ministriju pieprasījumus nākamā gada budžetā nevarēs apmierināt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola

Ministrijas nākamā gada budžetā prasa vismaz papildu 400 miljonus eiro, bet ir skaidrs, ka visus pieprasījumus nevarēs apmierināt, atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ministre uzskata, ka pagājušajā nedēļā notikušās individuālās sarunas ar ministriem un vakar notikusī ministru kopīgā diskusija par nākamā gada budžetu bijušas vērtīgas.

Sarunās ar ministriem finanšu ministre informējusi par 2017.gada budžeta iespējām, ja iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 3%, un kādas būs budžeta iespējas, ja IKP augs lēnāk. No IKP izaugsmes prognozēm būs arī atkarīga fiskālā telpa, kuras apjoms, pēc ministres teiktā, būs zināms vasaras vidū, kad tiks atjaunotas valsts IKP izaugsmes prognozes.

«Šā gada pirmais ceturksnis izaugsmes ziņā bija gauss, bet nu jau tempi paātrinās un arī nodokļu iekasēšana uzlabojas. Atbilstoši pavasara prognozēm, nākamā gada budžeta fiskālā telpa ir deviņi miljoni eiro,» informēja Reizniece-Ozola.

FM apkopotā provizoriskā informācija par ministriju nākamā gada budžeta pieprasījumiem liecina, ka kopumā ministrijas vēlas 400 miljonus eiro.

«Protams, vēlmes nesakrīt ar iespējām, pat neskatoties uz to, ka budžeta pieprasījumos ministri nav bijuši pārāk utopiski. Turklāt no prasītajiem 400 miljoniem eiro 150 miljoni eiro tiek prasīti veselības jomai. Skaidrs, ka no kopējās prasītās summas varēsim atbalstīt tikai daļu,» sacīja finanšu ministre.

Viņa piebilda, ka konkrēti nākamā gada budžeta cipari nav zināmi, jo diskusijas ir sākušās nesen. «Dažu mēnešu laikā būs jātiek skaidrībā ar to, kuri no pasākumiem ir svarīgākie ierobežota budžeta apstākļos,» teica ministre.

Kā vienu no sarežģītākajām jomām nākamā gada budžeta kontekstā Reizniece-Ozola minēja veselības nozari, tāpēc FM uzdevusi Veselības ministrijai iesniegt detalizētāku budžeta pieprasījumu. «Ir milzīga ārstniecības programma, kurā ieplūst nauda, taču nevar precīzi redzēt, kura joma cik daudz tiek finansēta. Pirms dot papildus finansējumu veselības nozarei, jābūt arī skaidram kontroles mehānismam,» uzsvēra finanšu ministre.

Savukārt, runājot par finansējumu izglītībai, Reizniece-Ozola atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) partneri vēl nav atbalstījuši jauno izglītības finansēšanas modeli, tāpēc vēl ir daudz neatbildētu jautājumu un IZM pie tiem vēl strādā. «Manuprāt, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ir redzējums, bet nopietnas reformas nevar veikt vienas nakts laikā, ir nepieciešams laiks. Katrā ziņā vēl būs jāsaprot, cik īsti izmaksās izglītības reforma, jo iepriekš minētie 27 miljoni eiro nu sasnieguši 40 miljonus eiro,» informēja ministre.

Tāpat līdz šā gada jūnijam ministrijas iesniegs nepieciešamā finansējuma apmēru jaunās politikas iniciatīvu īstenošanai. Reizniece-Ozola pauda cerību, ka ministriju prasības nebūs pārāk lielas, tāpēc tika panākta vienošanās, ka katra ministrija iesniegs FM vērtēšanai piecus svarīgākos pasākumus.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka iepriekš ar katru ministru pārrunājusi jautājumu par ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanu, un patlaban ministriju bāzes finansējumā atrasti aptuveni 50 miljoni eiro, ko novirzīt ministriju svarīgo jautājumu risināšanai.

Finanšu ministre arī uzskata, ka aktīvāk jādomā par budžeta ieņēmumiem, tāpēc vakar notikušajā sarunā ar ministriem tika izskatītas iespējas, kā palielināt ieņēmumus, piemēram, samazinot ēnu ekonomiku, piemērojot reverso pievienotās vērtības nodokli graudkopības nozarei u.c.

Kā ziņots, šā gada 1.martā Ministru kabineta (MK) apstiprinātie budžeta bāzes izdevumi turpmākajiem trim gadiem paredz, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017.gadam aprēķināti sešu miljardu eiro apmērā, 2018.gadam – 6,2 miljardu eiro, savukārt 2019.gadam – 5,9 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam, 2017.gadam izdevumi attiecīgi samazināti par 38,3 miljoniem eiro, 2018.gadam palielināti par 2,9 miljoniem eiro, bet 2019.gadam bāzes izdevumi noteikti par 296,3 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar apstiprināto 2018.gada ietvaru.

Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2017.gadam paredzēti 4,7 miljardi eiro un 2018.gadam – 4,8 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru ir attiecīgi palielināti par 15,4 miljoniem eiro 2017.gadam, bet 2018.gadam – samazināti 7,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2019.gadam paredzēti 4,5 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2018.gada ietvaru ir par 269,5 miljoniem eiro mazāk.

Ref: 102.000.102.12833


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».