bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

FM: Visus ministriju pieprasījumus nākamā gada budžetā nevarēs apmierināt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola

Ministrijas nākamā gada budžetā prasa vismaz papildu 400 miljonus eiro, bet ir skaidrs, ka visus pieprasījumus nevarēs apmierināt, atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ministre uzskata, ka pagājušajā nedēļā notikušās individuālās sarunas ar ministriem un vakar notikusī ministru kopīgā diskusija par nākamā gada budžetu bijušas vērtīgas.

Sarunās ar ministriem finanšu ministre informējusi par 2017.gada budžeta iespējām, ja iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 3%, un kādas būs budžeta iespējas, ja IKP augs lēnāk. No IKP izaugsmes prognozēm būs arī atkarīga fiskālā telpa, kuras apjoms, pēc ministres teiktā, būs zināms vasaras vidū, kad tiks atjaunotas valsts IKP izaugsmes prognozes.

«Šā gada pirmais ceturksnis izaugsmes ziņā bija gauss, bet nu jau tempi paātrinās un arī nodokļu iekasēšana uzlabojas. Atbilstoši pavasara prognozēm, nākamā gada budžeta fiskālā telpa ir deviņi miljoni eiro,» informēja Reizniece-Ozola.

FM apkopotā provizoriskā informācija par ministriju nākamā gada budžeta pieprasījumiem liecina, ka kopumā ministrijas vēlas 400 miljonus eiro.

«Protams, vēlmes nesakrīt ar iespējām, pat neskatoties uz to, ka budžeta pieprasījumos ministri nav bijuši pārāk utopiski. Turklāt no prasītajiem 400 miljoniem eiro 150 miljoni eiro tiek prasīti veselības jomai. Skaidrs, ka no kopējās prasītās summas varēsim atbalstīt tikai daļu,» sacīja finanšu ministre.

Viņa piebilda, ka konkrēti nākamā gada budžeta cipari nav zināmi, jo diskusijas ir sākušās nesen. «Dažu mēnešu laikā būs jātiek skaidrībā ar to, kuri no pasākumiem ir svarīgākie ierobežota budžeta apstākļos,» teica ministre.

Kā vienu no sarežģītākajām jomām nākamā gada budžeta kontekstā Reizniece-Ozola minēja veselības nozari, tāpēc FM uzdevusi Veselības ministrijai iesniegt detalizētāku budžeta pieprasījumu. «Ir milzīga ārstniecības programma, kurā ieplūst nauda, taču nevar precīzi redzēt, kura joma cik daudz tiek finansēta. Pirms dot papildus finansējumu veselības nozarei, jābūt arī skaidram kontroles mehānismam,» uzsvēra finanšu ministre.

Savukārt, runājot par finansējumu izglītībai, Reizniece-Ozola atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) partneri vēl nav atbalstījuši jauno izglītības finansēšanas modeli, tāpēc vēl ir daudz neatbildētu jautājumu un IZM pie tiem vēl strādā. «Manuprāt, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ir redzējums, bet nopietnas reformas nevar veikt vienas nakts laikā, ir nepieciešams laiks. Katrā ziņā vēl būs jāsaprot, cik īsti izmaksās izglītības reforma, jo iepriekš minētie 27 miljoni eiro nu sasnieguši 40 miljonus eiro,» informēja ministre.

Tāpat līdz šā gada jūnijam ministrijas iesniegs nepieciešamā finansējuma apmēru jaunās politikas iniciatīvu īstenošanai. Reizniece-Ozola pauda cerību, ka ministriju prasības nebūs pārāk lielas, tāpēc tika panākta vienošanās, ka katra ministrija iesniegs FM vērtēšanai piecus svarīgākos pasākumus.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka iepriekš ar katru ministru pārrunājusi jautājumu par ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanu, un patlaban ministriju bāzes finansējumā atrasti aptuveni 50 miljoni eiro, ko novirzīt ministriju svarīgo jautājumu risināšanai.

Finanšu ministre arī uzskata, ka aktīvāk jādomā par budžeta ieņēmumiem, tāpēc vakar notikušajā sarunā ar ministriem tika izskatītas iespējas, kā palielināt ieņēmumus, piemēram, samazinot ēnu ekonomiku, piemērojot reverso pievienotās vērtības nodokli graudkopības nozarei u.c.

Kā ziņots, šā gada 1.martā Ministru kabineta (MK) apstiprinātie budžeta bāzes izdevumi turpmākajiem trim gadiem paredz, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017.gadam aprēķināti sešu miljardu eiro apmērā, 2018.gadam – 6,2 miljardu eiro, savukārt 2019.gadam – 5,9 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam, 2017.gadam izdevumi attiecīgi samazināti par 38,3 miljoniem eiro, 2018.gadam palielināti par 2,9 miljoniem eiro, bet 2019.gadam bāzes izdevumi noteikti par 296,3 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar apstiprināto 2018.gada ietvaru.

Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2017.gadam paredzēti 4,7 miljardi eiro un 2018.gadam – 4,8 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru ir attiecīgi palielināti par 15,4 miljoniem eiro 2017.gadam, bet 2018.gadam – samazināti 7,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2019.gadam paredzēti 4,5 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2018.gada ietvaru ir par 269,5 miljoniem eiro mazāk.

Ref: 102.000.102.12833


Pievienot komentāru

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.

Nordea ekonomisti: Baltijas valstu liktenis - pārticība vai nesamērīga dārdzība?

Ekonomikas izaugsme paātrinās un kļūst līdzsvarotāka visās trīs Baltijas valstīs. Pateicoties straujākai cikliskajai izaugsmei eirozonā, nekā tika gaidīts, un pašreizējās politiskās nenoteiktības visai ierobežotajai ietekmei uz pasaules ekonomikas izaugsmi, Nordea bankas ekonomisti paredz 3% lielu izaugsmi Lietuvā un Latvijā, bet 2,5 % – Igaunijā.

Pēc riskantām dzemdībām Zviedrijas reģionos, atrod finansējumu dzemdību namiem

Reaģējot uz ziņām par riskantām dzemdībām attālās Zviedrijas vietās, Skandināvijas valsts valdība piešķīrusi ārkārtas finansējumu, lai darbību varētu atsākt vai turpināt šobrīd nepietiekami finansētas dzemdību nodaļas reģionos.

Rinkēvičs aicina ASV saglabāt nepārtrauktu klātbūtni Baltijas valstu reģionā

Baltijas valstu un Amerikas Savienotās Valsts stratēģisko partnerību drošības un aizsardzības jomai ir nepieciešams turpināt, pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aicinot ASV saglabāt nepārtrauktu klātbūtni Baltijas valstu reģionā.

Delna: Identificēts iespējams interešu konflikts VM

Identificēts iespējams interešu konfliktu Veselības ministrijā, kas netiek atbilstoši risināts, ziņo sabiedrība par atklātību Delna.

Tramps atceļ virkni klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu

Kaut arī Amerikas Savienotās Valstis ir viena no lielākajām siltumnīcefektu veidojošajām valstīm pasaulē, ASV prezidents Donalds Tramps izdevis rīkojumu ar mērķi apturēt pasākumus, ko viņa priekštecis ieviesis, lai piebremzētu klimata pārmaiņas.

Rosina izveidot jaunu Sabiedrisko mediju padomi, saglabājot NEPLP kā regulatoru

Deputāti diskusijā uzsver efektīva sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļa lomu mediju vides stiprināšanā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

KM: Dzīvnieku izmantošanas pārtraukšana neapdraud Rīgas cirka pastāvēšanu

Izskanējušas baumas par to, ka Rīgas cirka telpas tiks pārvērstas par komerctelpām. Kultūras ministrija uzsver, ka tās ir tikai baumas, skaidrojot, ka šobrīd tiek meklēti līdzekļi cirka rekonstrukcijai. «Merķeļa ielas nams ir Rīgas cirka mājvieta kopš 1888.gada un tāda būs arī turpmāk,» uzsvērusi kultūras ministre Dace Melbārde.

KNAB darbinieki Jūrmalas domē izņēmuši dokumentus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.martā, Jūrmalas pilsētas domē izņēmuši atsevišķus dokumentus, apstiprina Jūrmalas pašvaldībā.

Latvijā enerģētiskās krīzes situācijai izveido dabasgāzes drošības rezerves

Ministru kabinets atbalsta dabasgāzes drošības rezervju veidošanu uzticēt vienotajam uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid, BNN ziņo Ekonomikas ministrija.

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.