bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

FOTO: Atjauno vēsturisko VEF rūpnīcas fasādi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Turpat vai pēc vairāk nekā gadu ilgušiem restaurācijas darbiem un 117 gadus kopš pašas ēkas uzcelšanas brīža savu sākotnējo vēsturisko izskatu atguvusi VEF fasāde. Šajā 1899.gadā celtajā eklektikas stila ēkā, kas atrodas Brīvības gatvē 214, izdarīti liela apjoma fasādes atjaunošanas darbi, kuru veikšana tika uzticēta AS Būvuzņēmums Restaurators.

VEF agrīnais priekštecis cara Krievijā bija rūpnīca Union. 1887. gadā vairāku Berlīnes elektrotehnisko firmu pārstāvis Henrihs Detmans iegādājās 1 200 kvadrātasu lielu zemes gabalu Rīgā, Pleskavas šosejas malā (tagad Brīvības gatve 214). No 1888. gada firmu dēvēja par Krievu – Baltijas elektrotehnisko rūpnīcu, bet 1898. gadā uz fabrikas bāzes tika nodibināta Krievu elektriskā biedrība Union. 1904. gadā uzņēmums nonāca vācu koncerna AEG īpašumā un pēc gada kļuva par tā filiāles Krievu sabiedrības Vispārējā elektrības kompānija daļu. Union izgatavoja elektromašīnas, iekārtas elektriskajiem tramvajiem, elektriskos skaitītājus, elektroaparatūru kara kuģiem, citus elektroizstrādājumus. Šeit tika izgatavota arī Rīgas Politehnikuma (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) elektrotehniskās laboratorijas aparatūra, tāpat pirmā dinamomašīna, ko uzstādīja Šmita cementa fabrikā Rīgā.

Līdz Pirmajam pasaules karam uzņēmuma īpašnieki līdzās 1896. gadā uzbūvētajai rūpnīcas vadības ēkai uzbūvēja vēl četrus ražošanas korpusus. Galvenā korpusa fasādes nišā starp divām kolonām tika novietota Augusta Folca darinātā Zeva skulptūra. Zevs tika atveidots ar zibeņbultām rokās, pie viņa kājām tika novietots ērglis kā debesu spēka un uguns mitoloģiskais simbols.

Ēkas fasādē bija ieauguši koki!

Celtnes apskates protokolā, kas tika sastādīts pirms restaurācijas darbu uzsākšanas, teikts, ka «ēkas fasādes ir būtiski bojātas. Tostarp no dzeguļu tornīšiem un centrālās daļās parapeta ir pazuduši dzeguļi. Betona dekoratīvās detaļas daudzviet ir saplaisājušas, ir zudis šuvju aizpildījums detaļu aizpildījuma vietās un ķieģeļu mūru šuvojumā». Izdrupušo ķieģeļu vietas bija vienkārši aizcementētas vai atstāti tālākas sadrupšanas procesam, ko veicināja atmosfēras nokrišņi un gaisa temperatūru atšķirības visos gadalaika mēnešos. Arī padomju gados pie fasādes uzceltas arhitektoniskas nesaskaņotas piebūves, ūdens notekas un dažādas metāla konstrukcijas.

AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede stāsta, ka uzņēmuma speciālistiem vispirms nācās veikt nesaderīgu celtņu un konstrukciju demontāžu. Tam sekoja rūpīgi restaurācijas darbi. «Brīvības ielas fasādē tika demontēts ķieģeļu mūrējums virs visiem sešiem logiem vismaz piecu rindu augstumā, jo mūrējumu bija sabojājušas stipri korodējušās dubultās T veida logu aiļu pārsedzes ar ievērojamo augstumu 320mm un laidumu 3,6m. Tās tika pastiprinātas ar cinkotām U veida sijām. Tāpat kopā ar arhitektiem no SIA Zenico projekts tika atrasts risinājums centrālā parapeta pastiprināšanai. Šim nolūkam tika veikti caurejoši urbumi divus metrus biezajā mūrī ar D=200mm, kuros tika ievietoti cinkota metāla dubultie T profili (160mm), bet caurumi aizpildīti ar plūstošu betona masu. Visā fasādes apjomā tika veikta mūra stiprināšana, kā arī mūrēto virsmu attīrīšana no bioloģiskiem un urbānajiem uzslāņojumiem,» skaidro Priede.

Tiesa, bez šiem tika veikta vēl vesela virkne ar citiem darbiem. Piemēram, noņemti fasādē ieaugušie koki un krūmi, veikta mūrim nesaderīga protezējuma izkalšana, kā arī lieko un degradējošo metāla daļu demontāža. Atjaunoti ne tikai fasādes dekoratīvie elementi un skārda nosegelementi, bet arī esošie parapeti un dzegas. Restaurācijas darbu laikā tika pārvietoti desmitiem tonnu vēsturiskā fasādes materiāla, vairāki desmiti tūkstoši speciāli no jauna pagatavoti ķieģeļi ieņēma savu vietu atjaunotajā mūrī.

VEF rūpnīcai – spilgta vēsture

Pirmajā pasaules karā, līdz ar vācu armijas tuvošanos Rīgai, uzņēmuma iekārtas un aptuveni 3 000 darbiniekus kopā ar ģimenēm 1915. gadā evakuēja uz Harkovu. Union pēctecis ir Harkovas elektromehāniskā rūpnīca Ukrainā, kas darbojas vēl šodien.

Pēc Pirmā pasaules kara, 1919. gada 10. jūnijā, Latvijas Republikas Pasta un Telegrāfa pārvaldes priekšnieks izdeva rīkojumu, saskaņā ar ko tika dots uzdevums organizēt un vadīt darbnīcas, kurās tiktu veikts nozarē lietotās tehnikas remonts. 1928. gada vasarā darbnīcas pilnībā tika pārceltas uz agrāk evakuētās rūpnīcas Union ēku Brīvības gatvē. Gadu vēlāk darbnīcas sāka dēvēt par Valsts elektrotehnisko rūpnīcu Pērkons. Pēc trim gadiem uz ēkas frontona jau parādījās uzraksts VEF (Valsts Elektrotehniskā Fabrika). Pirmskara laikos rūpnīcā tika izgatavoti lidmašīnu modeļu paraugi. Šeit sāka ražot slavenās «spiegu» fotokameras MINOX. Īpaši populāri kļuva radioaparāti VEF. Pirmskara izstādēs Briselē un Parīzē rīdzinieku izstrādājumi ieguva Grand Prix. Produkcija tika eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Angliju, Šveici un Skandināvijas valstīm.

Pēc Latvijas pievienošanas PSRS 1940. gadā rūpnīca nokļuva Elektrotehniskās rūpniecības tautas komisariāta pakļautībā. Vācu okupācijas laikos rūpnīca tika dēvēta par AEG Ostlandwerk. Otrā pasaules kara beigās uz Vāciju tika izvests liels daudzums rūpnīcas tehnoloģisko iekārtu un tehniskās dokumentācijas. Ko vācieši nespēja izvest, tas tika iznīcināts. Kādam pat niezējuši pirksti paķert līdzi arī Zeva skulptūras stikla «zibeņus», informē AS Būvuzņēmums Restaurators.

Pēc Otrā pasaules kara rūpnīca VEF kļuva par vienu no lielākajiem radiouztvērēju un telefonu centrāļu (vēlāk automātisko telefonsakaru staciju) ražotājiem PSRS. 1980. gada Maskavas Olimpiādei šeit izgatavoja visas elektroniskās iekārtas tiesnešiem un informācijas nodrošināšanai. Apvienībai VEF bija lieljaudas zinātniskā ražošanas bāze, attīstīta sociālā infrastruktūra. Kopš divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma uzņēmums tika pārveidots par AS VEF. Pēc tam – par AS VEF Radiotehnika RRR.

Ēka atgūst autentisko veidolu

Fasādes atjaunošanas procesā tika pārmūrētas nestspēju zaudējušās būvkonstrukcijas un atbilstoši oriģinālajam izskatam savestas kārtībā arī sienas.

«Visvairāk bija cietusi Ūnijas ielas fasāde, kura pēc ugunsgrēka padomju okupācijas pēdējos gados tika pārmūrēta ar nekvalitatīviem, sala neizturīgiem ķieģeļiem. Vairāki pilastri pie vārtiem bija gandrīz pilnībā zaudējuši noturību un draudēja sabrukt. Šajās vietās arhitekti izstrādāja speciālus pastiprināšanas risinājumus, jaunajā pilastru mūrējumā ietverot cinkotu tēraudu konstrukciju telpisku karkasu. Visas fasādes mūrējuma šuvju vietas tika renovētas, izmantojot gludi izvilkto šuvju tehniku. Tāpat tika atjaunotas oriģinālās jumta dzegas, kuras bija stipri bojātas ēkas posmā, kas pēdējos gados netika izmantots un bija atstāts bez jumta,» skaidro restaurācijas darbu vadītājs Priede.

Mūrēto fasāžu pilastru pakāpes restauratori atjaunoja atbilstoši vēsturiskajam veidolam. No jauna tika izgatavoti un uzstādīti dzegu tornīši, un pēc mūrējumu atjaunošanas tiem tika uzlikti atjaunotie 0.7mm skārda jumtiņi. Tāpat tika veikta mūra fasādes virsmas hidrofobizācija jeb aizsardzība pret atmosfēras iedarbību. Mūra apmestās virsmas tika krāsotas ar īpaši izvēlētiem toņiem, lai ēka atbilstu savam autentiskajam izskatam. Savukārt Zeva skulptūras atjaunošanu veica Latvijas Amatniecības kameras sertificēts dekoratīvo būvelementu veidotājs – meistars Guntis Kivlenieks.

Rūpnīcas fasāde pirms un pēc restaurācijas:

Ref: 102.000.102.13043


Pievienot komentāru

  1. Franciska saka:

    Cerams,ka remonts “noturēsies” ilgi,tā jau tiešām izskatās skaisti…

    +1 0 -1 0

  2. Imants V. saka:

    Es strādāju VEF 1970-1973 un 1985-1990. VEF bija Kultūras pils, poliklīnika, profilaktorijs, peldbaseins, šautuvē, stadions un daudz fileāļu ārpus Rīgas, piemērām Stučkā, tagad Aizkrauklē (telefoni) un Alūksnē (lielā telefonija). Tur strādāja ap 20000 cilvēku (ar fileālēm). Ēdināšana bija lieliska arī tajos bada laikos, kad valsts veikali bija tuķši. VEF 1940 g. ražoja reālas lidmašīnas, nevis modeļus, kā minēts rakstā. Kad 1990 g. vasarā biju komandējumā Samārā(Krievija) un uzzināju , ka VEF produkciju turpmāk apkalpos Rostovas r/a Kaskāde sapratu, kā Baltiju laiž prom no PSRS un būs jāmeklē cita darba vieta, ko arī savlaicīgi izdarīju.

    +1 0 -1 0

Jauns kravu pārkraušanas rekords Klaipēdas ostā

Klaipēdas ostā aizvadītajā gadā reģistēja rekordlielu pārkraušanas kravu, tādējadi tā pārliecinoši izvirzijās starp Baltijas valstīm, liecina ostas pārkraušanas publiskotie dati.

RJA rektora amatā lielbritānieti Keniju virzīs tikai pēc latviešu valodas apguves

Jaunievēlēto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs pēc tam, kad viņš būs apguvis latviešu valodu amatam nepieciešamajā līmenī.

Pētījums: Bērni kaunās par vecāku uzvedību sociālajos tīklos

Vairāk nekā piektdaļa vecāku atzīst, ka viņu attiecības ar bērniem ir pasliktinājušās pēc tam, kad bērni sociālajos tīklos ir redzējuši vecākus kompromitējošos apstākļos,liecina Kaspersky Lab pētījums. «Kaut gan mēs domājam, ka tieši vecāki ir neapmierināti ar savu bērnu uzvedību internetā, bieži vien ir pilnīgi otrādi,» liecina pētījums.

Ekonomists: Iedzīvotāju prognozes par nekustamā īpašuma cenu kāpumu mazinās

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, kas ir starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, aizvadītajā gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Kozlovskis: Spridzināšanas draudi Latvijā pieaug

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

VVD: Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni divu kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Dzīvnieku tiesību organizācija: Norvēģijā mīt 68 vilki, no kuriem plāno nogalināt 47

Norvēģijas zemnieku partijas politiķu nostāja ir radījusi situāciju, kurā valdība Norvēģijā ir gatava rīkoties pretrunā Bernes konvencijai un valsts tiesību aktiem, kas aizstāv bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atļaujot izšaut 70% no esošās vilku populācijas, pamatojoties uz vietējo aitu audzētāju interešu aizsardzību, BNN informē veterinārā ārste un Norvēģijas dzīvnieku tiesību organizācijas vadītāja Siri Martinsena.

LPCS: Vidējā piena iepirkuma cena provizoriski augusi

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ir pieaugusi par 7,6%, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada decembri ir palielinājusies par 38,5%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības provizoriskie dati.

VIDEO: «Atklātā» VeA sēde, kas notiek aiz aizvērtām durvīm

2017.gada 19. janvārī Ventspils Augstskolā notika pārceltā Senāta sēde, kurā bez sabiedrības informēšanas piedalījās Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos jeb tā dēvētais augstskolas «kurators» Jānis Vītoliņš un kurā aiz «slēgtām» durvīm notika apspriede par valsts naudas izlietošanu, vēsta portāls Ventspilniekiem.lv.

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.