bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

FOTO: Atjauno vēsturisko VEF rūpnīcas fasādi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Turpat vai pēc vairāk nekā gadu ilgušiem restaurācijas darbiem un 117 gadus kopš pašas ēkas uzcelšanas brīža savu sākotnējo vēsturisko izskatu atguvusi VEF fasāde. Šajā 1899.gadā celtajā eklektikas stila ēkā, kas atrodas Brīvības gatvē 214, izdarīti liela apjoma fasādes atjaunošanas darbi, kuru veikšana tika uzticēta AS Būvuzņēmums Restaurators.

VEF agrīnais priekštecis cara Krievijā bija rūpnīca Union. 1887. gadā vairāku Berlīnes elektrotehnisko firmu pārstāvis Henrihs Detmans iegādājās 1 200 kvadrātasu lielu zemes gabalu Rīgā, Pleskavas šosejas malā (tagad Brīvības gatve 214). No 1888. gada firmu dēvēja par Krievu – Baltijas elektrotehnisko rūpnīcu, bet 1898. gadā uz fabrikas bāzes tika nodibināta Krievu elektriskā biedrība Union. 1904. gadā uzņēmums nonāca vācu koncerna AEG īpašumā un pēc gada kļuva par tā filiāles Krievu sabiedrības Vispārējā elektrības kompānija daļu. Union izgatavoja elektromašīnas, iekārtas elektriskajiem tramvajiem, elektriskos skaitītājus, elektroaparatūru kara kuģiem, citus elektroizstrādājumus. Šeit tika izgatavota arī Rīgas Politehnikuma (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) elektrotehniskās laboratorijas aparatūra, tāpat pirmā dinamomašīna, ko uzstādīja Šmita cementa fabrikā Rīgā.

Līdz Pirmajam pasaules karam uzņēmuma īpašnieki līdzās 1896. gadā uzbūvētajai rūpnīcas vadības ēkai uzbūvēja vēl četrus ražošanas korpusus. Galvenā korpusa fasādes nišā starp divām kolonām tika novietota Augusta Folca darinātā Zeva skulptūra. Zevs tika atveidots ar zibeņbultām rokās, pie viņa kājām tika novietots ērglis kā debesu spēka un uguns mitoloģiskais simbols.

Ēkas fasādē bija ieauguši koki!

Celtnes apskates protokolā, kas tika sastādīts pirms restaurācijas darbu uzsākšanas, teikts, ka «ēkas fasādes ir būtiski bojātas. Tostarp no dzeguļu tornīšiem un centrālās daļās parapeta ir pazuduši dzeguļi. Betona dekoratīvās detaļas daudzviet ir saplaisājušas, ir zudis šuvju aizpildījums detaļu aizpildījuma vietās un ķieģeļu mūru šuvojumā». Izdrupušo ķieģeļu vietas bija vienkārši aizcementētas vai atstāti tālākas sadrupšanas procesam, ko veicināja atmosfēras nokrišņi un gaisa temperatūru atšķirības visos gadalaika mēnešos. Arī padomju gados pie fasādes uzceltas arhitektoniskas nesaskaņotas piebūves, ūdens notekas un dažādas metāla konstrukcijas.

AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede stāsta, ka uzņēmuma speciālistiem vispirms nācās veikt nesaderīgu celtņu un konstrukciju demontāžu. Tam sekoja rūpīgi restaurācijas darbi. «Brīvības ielas fasādē tika demontēts ķieģeļu mūrējums virs visiem sešiem logiem vismaz piecu rindu augstumā, jo mūrējumu bija sabojājušas stipri korodējušās dubultās T veida logu aiļu pārsedzes ar ievērojamo augstumu 320mm un laidumu 3,6m. Tās tika pastiprinātas ar cinkotām U veida sijām. Tāpat kopā ar arhitektiem no SIA Zenico projekts tika atrasts risinājums centrālā parapeta pastiprināšanai. Šim nolūkam tika veikti caurejoši urbumi divus metrus biezajā mūrī ar D=200mm, kuros tika ievietoti cinkota metāla dubultie T profili (160mm), bet caurumi aizpildīti ar plūstošu betona masu. Visā fasādes apjomā tika veikta mūra stiprināšana, kā arī mūrēto virsmu attīrīšana no bioloģiskiem un urbānajiem uzslāņojumiem,» skaidro Priede.

Tiesa, bez šiem tika veikta vēl vesela virkne ar citiem darbiem. Piemēram, noņemti fasādē ieaugušie koki un krūmi, veikta mūrim nesaderīga protezējuma izkalšana, kā arī lieko un degradējošo metāla daļu demontāža. Atjaunoti ne tikai fasādes dekoratīvie elementi un skārda nosegelementi, bet arī esošie parapeti un dzegas. Restaurācijas darbu laikā tika pārvietoti desmitiem tonnu vēsturiskā fasādes materiāla, vairāki desmiti tūkstoši speciāli no jauna pagatavoti ķieģeļi ieņēma savu vietu atjaunotajā mūrī.

VEF rūpnīcai – spilgta vēsture

Pirmajā pasaules karā, līdz ar vācu armijas tuvošanos Rīgai, uzņēmuma iekārtas un aptuveni 3 000 darbiniekus kopā ar ģimenēm 1915. gadā evakuēja uz Harkovu. Union pēctecis ir Harkovas elektromehāniskā rūpnīca Ukrainā, kas darbojas vēl šodien.

Pēc Pirmā pasaules kara, 1919. gada 10. jūnijā, Latvijas Republikas Pasta un Telegrāfa pārvaldes priekšnieks izdeva rīkojumu, saskaņā ar ko tika dots uzdevums organizēt un vadīt darbnīcas, kurās tiktu veikts nozarē lietotās tehnikas remonts. 1928. gada vasarā darbnīcas pilnībā tika pārceltas uz agrāk evakuētās rūpnīcas Union ēku Brīvības gatvē. Gadu vēlāk darbnīcas sāka dēvēt par Valsts elektrotehnisko rūpnīcu Pērkons. Pēc trim gadiem uz ēkas frontona jau parādījās uzraksts VEF (Valsts Elektrotehniskā Fabrika). Pirmskara laikos rūpnīcā tika izgatavoti lidmašīnu modeļu paraugi. Šeit sāka ražot slavenās «spiegu» fotokameras MINOX. Īpaši populāri kļuva radioaparāti VEF. Pirmskara izstādēs Briselē un Parīzē rīdzinieku izstrādājumi ieguva Grand Prix. Produkcija tika eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Angliju, Šveici un Skandināvijas valstīm.

Pēc Latvijas pievienošanas PSRS 1940. gadā rūpnīca nokļuva Elektrotehniskās rūpniecības tautas komisariāta pakļautībā. Vācu okupācijas laikos rūpnīca tika dēvēta par AEG Ostlandwerk. Otrā pasaules kara beigās uz Vāciju tika izvests liels daudzums rūpnīcas tehnoloģisko iekārtu un tehniskās dokumentācijas. Ko vācieši nespēja izvest, tas tika iznīcināts. Kādam pat niezējuši pirksti paķert līdzi arī Zeva skulptūras stikla «zibeņus», informē AS Būvuzņēmums Restaurators.

Pēc Otrā pasaules kara rūpnīca VEF kļuva par vienu no lielākajiem radiouztvērēju un telefonu centrāļu (vēlāk automātisko telefonsakaru staciju) ražotājiem PSRS. 1980. gada Maskavas Olimpiādei šeit izgatavoja visas elektroniskās iekārtas tiesnešiem un informācijas nodrošināšanai. Apvienībai VEF bija lieljaudas zinātniskā ražošanas bāze, attīstīta sociālā infrastruktūra. Kopš divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma uzņēmums tika pārveidots par AS VEF. Pēc tam – par AS VEF Radiotehnika RRR.

Ēka atgūst autentisko veidolu

Fasādes atjaunošanas procesā tika pārmūrētas nestspēju zaudējušās būvkonstrukcijas un atbilstoši oriģinālajam izskatam savestas kārtībā arī sienas.

«Visvairāk bija cietusi Ūnijas ielas fasāde, kura pēc ugunsgrēka padomju okupācijas pēdējos gados tika pārmūrēta ar nekvalitatīviem, sala neizturīgiem ķieģeļiem. Vairāki pilastri pie vārtiem bija gandrīz pilnībā zaudējuši noturību un draudēja sabrukt. Šajās vietās arhitekti izstrādāja speciālus pastiprināšanas risinājumus, jaunajā pilastru mūrējumā ietverot cinkotu tēraudu konstrukciju telpisku karkasu. Visas fasādes mūrējuma šuvju vietas tika renovētas, izmantojot gludi izvilkto šuvju tehniku. Tāpat tika atjaunotas oriģinālās jumta dzegas, kuras bija stipri bojātas ēkas posmā, kas pēdējos gados netika izmantots un bija atstāts bez jumta,» skaidro restaurācijas darbu vadītājs Priede.

Mūrēto fasāžu pilastru pakāpes restauratori atjaunoja atbilstoši vēsturiskajam veidolam. No jauna tika izgatavoti un uzstādīti dzegu tornīši, un pēc mūrējumu atjaunošanas tiem tika uzlikti atjaunotie 0.7mm skārda jumtiņi. Tāpat tika veikta mūra fasādes virsmas hidrofobizācija jeb aizsardzība pret atmosfēras iedarbību. Mūra apmestās virsmas tika krāsotas ar īpaši izvēlētiem toņiem, lai ēka atbilstu savam autentiskajam izskatam. Savukārt Zeva skulptūras atjaunošanu veica Latvijas Amatniecības kameras sertificēts dekoratīvo būvelementu veidotājs – meistars Guntis Kivlenieks.

Rūpnīcas fasāde pirms un pēc restaurācijas:

Ref: 102.000.102.13043


Pievienot komentāru

  1. Franciska teica:

    Cerams,ka remonts “noturēsies” ilgi,tā jau tiešām izskatās skaisti…

    +1 0 -1 0

  2. Imants V. teica:

    Es strādāju VEF 1970-1973 un 1985-1990. VEF bija Kultūras pils, poliklīnika, profilaktorijs, peldbaseins, šautuvē, stadions un daudz fileāļu ārpus Rīgas, piemērām Stučkā, tagad Aizkrauklē (telefoni) un Alūksnē (lielā telefonija). Tur strādāja ap 20000 cilvēku (ar fileālēm). Ēdināšana bija lieliska arī tajos bada laikos, kad valsts veikali bija tuķši. VEF 1940 g. ražoja reālas lidmašīnas, nevis modeļus, kā minēts rakstā. Kad 1990 g. vasarā biju komandējumā Samārā(Krievija) un uzzināju , ka VEF produkciju turpmāk apkalpos Rostovas r/a Kaskāde sapratu, kā Baltiju laiž prom no PSRS un būs jāmeklē cita darba vieta, ko arī savlaicīgi izdarīju.

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.