bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

FOTO: Rīgas pils atguvusi vēsturisko greznību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Viena no senākajām un skaistākajām Latvijas ēkām ir atguvusi vēsturisko greznību – ekspluatācijā nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.

Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci. Ikviena pils daļa ir bijusi piemērota katra laika prasībām, tāpēc tās ir sava laika vēsturiskas liecības. Restaurācijas un rekonstrukcijas laikā atjaunotās Rīgas pils Priekšpils būvniecība oriģināli tika pabeigta 16.gadsimta sākumā, bet Austrumu piebūves būvdarbi – 18.gadsimta beigās.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis svinīgā pasākuma laikā, atzīmējot pils nodošanu ekspluatācijā, skaidroja, ka šī diena ir gandarījums visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem. «Katra gadsimta un pārbūves izmaiņas ir nesušas mākslas un arhitektūras pienesumu. Arī Svētku zāle ir piedzīvojusi gan priecīgus, gan dramatiskus brīžus. 1938.gadā prezidents Ulmaņa kungs varēja uzņemt šeit 1038 viesus, bet pie griestiem 1940.gadā parādījās gleznojumi, kurus vēlāk aizliedza. Tas ir viens no pils skaistumiem – idejiski pils nav pabeigta un nekad arī nevar būt pabeigta. Līdz šim izdarītais ir bijis milzīgs kolektīva darbs, kas veikts ar apbrīnojamu pašaizliedzību un nodošanos. Lai šī ēka ir iepriecinājums mums visiem un dāvana Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!» lepns par paveikto ir Lancmanis.

«Šodien priecīga diena ir ne tikai mums būvniekiem, bet visiem klātesošajiem. Mums ir milzīgs gandarījums par visu, kas trīs gadu laikā ir izdarīts, neskatoties uz jau iepriekš minētajiem izaicinājumiem. Es domāju, ka iesaistīto cilvēku vārdi, darbi un šis brīdis arī pēc gadsimta un diviem būs ierakstīts vēstures annālēs. Pils atjaunošanas laikā tika atklāts iepriekš neredzēts mākslas darbs – aptuveni 1515.gadā izveidots Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga cilnis, kura kopijas šodien dāvinām tiem, kas bijuši nozīmīgi projekta īstenošanā,» norādīja SIA RE&RE ģenerāldirektors Didzis Putniņš.

Par Rīgas pils lepnumu pamatoti uzskatām četras greznās zāles – Svētku, Balto, Sūtņu akreditācijas un Ģerboņu zāli. Ievērojot katras nosauktās telpas īpašo interjeru un situāciju pirms būvdarbu veikšanas, projektā iesaistītie atzīst, ka šo zāļu atjaunošana bijusi īsts izaicinājums, tāpēc jo lielāks prieks par rezultātu.

Svētku zāle ilgu laiku netika lietota un kalpoja par noliktavu, tāpēc bija jāpieliek gana daudz pūļu, lai vēsturiskajā veidolā parādītu visus pēc Eižena Laubes projekta 1938.gadā izveidotos interjera elementus – griestu gleznojumus, mēbeles, koka detaļas un lustras. Rīgas pils Baltās zāles atjaunošanai apjomīgs darbs ieguldīts interjera, konstrukciju un apdares rekonstrukcijai. Tādējādi 19.gadsimtā izveidotajā zāles interjerā atjaunots zeltījums, kas rotā 68 m2 no visas sienu un griestu platības, kā arī veikta jumta konstrukciju un pārseguma siju pastiprināšana un izbūve.

Arī Sūtņu akreditācijas zāle ir bijusi gana sarežģīta – meistara Anša Cīruļa 86 gadus seno griestu un sienu gleznojumu izpēte un atjaunošana bijusi ļoti sarežģīta. Speciālisti norāda, ka 1929.gadā izveidotais zīmējums bijis ļoti sliktā stāvoklī, tomēr pēc vairāku mēnešu ilga darba tautiskā romantisma stilā veidotie Cīruļa griestu un sienu oriģinālgleznojumi ir atguvuši sākotnējo tēlu. Ģerboņu zālē ir atjaunoti visi 72 pilsētu un četri novadu ģerboņi, un telpas kompozīcija papildināta ar trūkstošo pilsētu heraldiku. Zālē ieklāts arī jauns šahveida vairogparkets.

Rīgas pilī rekonstruētas telpas gandrīz 10 000 m2 platībā, turklāt veicot ne tikai ēkas, bet arī visu māksliniecisko un funkcionālo elementu restaurāciju. Visās pils daļās atjaunotas nesošās konstrukcijas un veikta pamatu un konstrukciju pastiprināšana, kā arī īstenota mēbeļu, gleznu, lustru, sienu un griestu gleznojumu un iekšējās apdares atjaunošana. Rīgas pilī būvdarbu laikā strādāja aptuveni 250 darbinieku, bet darbnīcās visā Latvijā vēl aptuveni 60 – 70 cilvēku.

Darbs pie pils atjaunošanas turpinās – 2. kārtā tiks rekonstruēta pils Kastelas daļa. Šobrīd ir pabeigta būvprojekta izstrāde un uzsākta tā skaņošana. Paralēli projektēšanas darbiem ir izsludināts iepirkums būvdarbiem. 2016.gada jūnijā paredzēts noslēgt līgumu par būvdarbu veikšanu.

Ref: 102.000.102.11457


Pievienot komentāru

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu izmaiņas četros maršrutos

Sakarā ar Dzelzavas dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu no 2017.gada 20.septembra pulksten 8.00 līdz 22.septembra pulksten 20.00 gaidāmas izmaiņas vairāku maršruta reisos.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus  

Rīgas apgabaltiesa bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā.

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Jaunākie komentāri