bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija
LatviaLatvija

Fotoieskats izstādē Ielūgums uz gadsimta balli. 1915-2015

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

No ceturtdienas, 16.jūlija, līdz 25.oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgā, Skārņu ielā 10/20, būs apskatāma pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva skaistāko vakartērpu kolekcijas izstāde Ielūgums uz gadsimta balli. 1915-2015.

Pēc skaita jau septītā Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā šoreiz ir veltīta modes svētkiem vesela gadsimta garumā un atspoguļo laika posmu no 1915. līdz 2015.gadam. Izstādē iekļauti unikāli balles tērpi un vakarkleitas no Vasiļjeva fonda jaunieguvumiem.

Brīnišķīgo parādi aizsāk Pirmā pasaules kara laika vakartērpi, kad modē nāca Argentīnas deja tango, mešiši (brazīliešu tango), kviksteps, fokstrots un amerikāņu džeza mūzikas skaņas. Elektriskais apgaismojums liek daudziem iemīlēt deju un nakts klubus, tāpēc arī balles no pompozām svinību zālēm pakāpeniski sāk pārvietoties uz citām atpūtas vietām. Art Deco mode neapšaubāmi demonstrē sieviešu emancipāciju, dāmu vēlēšanos atkailināt plecus, rokas, muguru un kājas, noīsinot kleitas līdz celim, turklāt pazeminot vidukļa un gurnu līniju. Modē muslīna kleitas, izšūtas ar stikla pērlītēm, zīlītēm un fliteriem. Pie tām velk kurpes ar vienu vai vārākām siksniņu aizdarēm, lai nodrošinātos pret tolaik modernās dejas čarlstona enerģisko kustību izaicinājumu.

1930.gadi – Lielās depresijas ēra – ieviesa vīriešu balles garderobē smokingu, bet sievietēm pagarināja kleitas līdz grīdai, atgriežot viduslīniju tās dabiskajā vietā. Ievērojama ekstravaganta stila balles tērpu veidotāja bija itāļu modes radītāja Elza Skjaparelli (Elsa Schiaparelli). Viņas franču konkurente Gabriela Šanele (Gabrielle Chanel) uzturēja melnu gipīra kleitu modi. Slīpā piegriezuma kleitas, kas tajos gados pārveidoja dāmu siluetus, turpināja ģeniālā modes dizainere no Francijas Madlēna Vionē (Madeleine Vionnet). Daudzi modelētāji starpkaru periodā veidoja elegantus balles tērpus. Saviesīgie pasākumi bieži norisinājās uz kuģiem, transatlantiskajiem laineriem, mācību iestādēs. Interesanti, ka nereti tie bija veltīti profesionālajām ģildēm, piemēram, tika rīkotas speciālas dzelzceļnieku, cepēju, ārstu, ugunsdzēsēju, skroderu balles. Jāatzīst, ka par glamūra un stila paraugu tomēr tika uzskatītas balles Holivudas mākslas filmās, kuras sievietes pārvērta par karalienēm krepsatīna kleitās un lieliskām modelēm mirdzošā lamē audumā.

Otrais pasaules karš gandrīz pārtrauca grezno baļļu tradīciju: to kļuva ievērojami mazāk, bet tās tomēr notika. Atzītie 1940.gadu modes meistari bija Megija Rufa (Maggy Rouff), Lisjens Lelongs (Lucien Lelong), Kristobals Balensiaga (Cristobal Balenciaga), Žanna Lanvāna (Jean Lanvin), vēlāk viņiem pievienojās Kristiāns Diors (Christian Dior) un Pjērs Balmens (Pierre Balmain) Parīzē. Ņujorkā mirdzēja nesalīdzināmā Valentīna – amerikāņu modes radītāja, Kijevā dzimusī Valentīna Saņina. Kara beigas un karavīru demobilizācija izraisīja strauju balles dzīves atdzimšanu. Kristiāna Diora 1947. gadā ieviestā New Look mode ar tās kuplajiem tilla svārkiem bija gluži kā pēc pasūtījuma radīta ballēm. Pašas kuplākās un reprezentablākās balles kleitas tika piedāvātas publikai tieši 1950. gadā. Tās bieži ir ļoti sievišķīgas, dziļi dekoltētas un šūtas no siltu, maigu toņu audumiem.

Revolucionārie 1960.gadi spēcīgi izmainīja Vecās un Jaunās pasaules dzīvesveida tradīcijas. Jaunatne interesējās par kosmosu un tā iedvesmoto modi, par laikmetīgām dejām – tvistu un šeiku. Ultra modernie mini svārki nojauca visus etiķetes kodus un lika aizmirst par garajām balles kleitām. Tomēr arī jaunajos apstākļos balles tika organizētas Vašingtonā Baltajā namā, Eiropas valdības pasākumos, piemēram, Rožu balle Montekarlo. Pēckara gados arvien lielāku popularitāti iekaro «sarkanie paklāji»: prēmiju pasniegšana Kannu kinofestivālā, Oskara balvu piešķiršanas pasākums Holivudā vai prēmijas Cēzars laureātu godināšana Parīzē. Balles vairs nenotika tik bieži, taču svinīgās ceremonijas pievērsa plašās auditorijas uzmanību, tāpēc vakarkleita pakāpeniski transformējās jaunā, greznā un ne mazāk iespaidīgā tērpā.

Hipiju kustība, kas aizsākās 1968.gadā ASV, sajauca visas kārtis – balles tērpu atpazīstamība un daudzas buržuāziskās vērtības izgāja no modes. Pati balles izpratne uz laiku tika nomainīta ar «hipiju hepeninga» jēdzienu, izvēloties roka koncertu pļaviņā vai kantri mūzikas baudīšanu etniskos tērpos. Retro stila atgriešanās ar Iva Senlorāna (Yves Saint Laurent) vieglo roku 1970.gadu sākumā ļāva uzdzirkstīt sendienām arī vakartērpu un balles kleitu jomā. Jaunais disko stils piedāvāja ne tikai aktuālus muzikālos motīvus, bet arī iespēju mirdzēt, aizstājot vēlēšanos «paspīdēt». Ar spīguļiem un stikla pērlītēm nosētas, plecu polsteriem rotātas kleitas 1970.gadu beigās un 1980.gados bija pēdējais intereses par godprātīgām 20.gadsimta buržuāziskajām vērtībām uzliesmojums.

20.gadsimta beigas ieviesa modē vispirms ekoloģiju, pēc tam minimālismu un maksimālismu. Ievērojami šo gadu balles tērpu radītāji skaitījās Oskars de la Renta (Oscar de la Renta), Džons Galjano (John Galliano), Aleksandrs Makvīns (Alexander Makkuin), Vivjena Vestvuda (Vivienne Westwood), Karls Lagerfelds (Karl Lagerfeld) un citi. Iestājoties krīzei, turīgās klientūras kļuva mazāk, interese par publiskām ballēm apsīkusi, – šie faktori nevarēja neietekmēt arī augsto modi. Adaptējoties situācijai, lielie modelētāji bija spiesti acīmredzami vienkāršot balles kleitu sortimentu, daudzas idejas risinot pret-a-porte («gatavs valkāšanai») līmenī.

Bet jaunie modes dizaineri nepadevās! Viņi kā iepriekš ir gatavi šarma atdzimšanai un nāk pie saviem laikabiedriem ar oriģināliem vakartērpu risinājumiem, daudzi no kuriem ir eksponēti izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Ref: 102.000.102.10306


Pievienot komentāru

Pazemina Latvijas reitingu sabiedrības līdzdalības iespēju jomā

Norādot uz Saeimas mēģinājumiem ierobežot pilsoņu pamata brīvības Latvijas tiesību aktos, CIVICUS, starptautiska organizācija, kas popularizē un novēro pilsoniskās līdzdalības iespēju līmeni, pazeminājusi Latvijas reitingu no vērtējuma «atvērts» uz «sašaurināts».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.

Fox: Prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums

Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums komunikācijā ar tulkotājiem, norāda Fox pārstāve Baltijā Sille Rūsa. Viņa skaidroja, ka Igaunija un Latvija, kas attiecas uz Fox retranslēšanu, ir nodalītas no Krievijas, līdz ar to tās nav pakļautas cenzētam saturam.

NMPD: Katru dienu negadījumos cieš līdz 20 skolas vecuma bērnu

Ik dienu dažādos negadījumos cieš 18 līdz 20 skolas vecuma bērni, konkursa Esi drošs -neesi pārdrošs preses konferencē teic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

DP par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām aizturējusi Gapoņenko

Drošības policija aizturējusi nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme ir apvienībā Attīstībai/Par!

Oficiāli reģistrēta politisko partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 20.aprīļa. Apvienībā ir partijas Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme.

Pārbauda dāsni atalgotā RD deputāta Frolova darbu uzņēmumā Getliņi Eko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā Getliņi Eko.

ASV aicina Krieviju pievērsties vēlēšanu, ķīmisko ieroču un Ukrainas problēmām

Amerikas Savienoto Valstu valdība ir vērsusies pie Krievijas, aicinot to rīkoties attiecībā uz ASV satraukumu par jaukšanos to vēlēšanās, par Salisberī ķīmiskā ieroča uzbrukumu Lielbritānijā un situāciju Ukrainā un Sīrijā.

Nebanku kredītdevēji pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Izlemts veikt konservācijas darbus pils vēsturisko liecību saglabāšanai

Rīgas pils atjaunošanas padome šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību, vēsta VAS Valsts nekustamie īpašumi

Basku separātisti ETA, gatavojoties pašlikvidācijai, atvainojas upuriem

Basku kaujinieku grupējums ETA, kas 50 gadus vardarbīgiem līdzekļiem cīnījies par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos, gatavojoties pašlikvidācijai, publiski atvainojies uzbrukumos cietušajiem un to tuviniekiem.

Budžeta pārpalikums 2017.gadā vien Sociālās apdrošināšanas fondam, deficīts – 131,1 miljons eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts par 2017.gadu ir 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta, bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie rezultāti.

Jēkabpils domē tiek dalīts pīrāgs, nevis pienākumi; vai tiks mainīta vadība?

Jēkabpils domē norit nesaskaņas deputātu vidū – koalīcijas deputāte Kristīne Ozola skaidro, ka mainīt savu nostāju attiecībā uz koalīcijas atbalstu viņai likusi Jēkabpils domes vadības līdzšinējā rīcība: «Ir bijuši jautājumi, kas pieņemti vienprātīgi domes sēdēs, ir bijuši jautājumi, kur mans viedoklis ir atšķīries. Koalīcijas līgumu es nebiju parakstījusi, bet atbalstīju Ragaiņa ievēlēšanu priekšsēža amatā. Šobrīd esmu nedaudz vīlusies viņa vadības stilā, tāpēc nevaru teikt, ka pilnībā viņu atbalstu.»

Balta: Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus

Šī gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%.

Lietuvas CVK domā konsultēties ar Latviju par politiskajām reklāmām Facebook

Sakarā ar prezidenta, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju konsultēties ar Latviju par politisko reklāmu kontrolēšanu sociālajos tīklos.

Slapjā vasara nākusi par labu Tallinas lidostas rādītājiem

Pasažieru aviopārvadājumu nozarē Igaunijā 2017.gadā novērota izaugsme 19% apmērā, un tās cēloņi esot sliktie laikapstākļi, kas tik ļoti pelti citās nozarēs, kā arī Igaunijas ekonomiskā augšupeja, tā liecina Tallinas lidostas aplēses.

Latvijas Krājbankas administrators martā atguvis 114 800 eiro

Likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators šogad martā atguvis 114 823 eiro, kas ir par 16,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Maršruts nedēļas nogalei: laivu brauciens, dzīvā mūzika un labs kino

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šīs nedēļas nogales noskaņojumam.

Autovadītāju ievērībai: Plānojot brīvdienu braucienus jārēķinās ar ceļu būvdarbiem

Valsts autoceļu tīklā ir atsākušies remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, kas ieviesti būvdarbu laikā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministriju un tās iestādes grib pārcelt uz ēku Elizabetes ielā

Ekonomikas ministriju un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga.

Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais – kavē kādu maksājumu

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina Kredītinformācijas Birojs datu apmaiņas sistēma.

Valsts sekretārs: Latviju un Ķīnu vieno labas ekonomiskās sadarbības perspektīvas

Lai iepazīstinātu uzņēmējus ar Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības aktualitātēm, kā arī sekmētu jaunu biznesa kontaktu veidošanos, notiek Latvijas un Ķīnas pilsētas Ninbo ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības simpozijs. Tas norisinās Ninbo pašvaldības ģenerālsekretāra Ļangcai Džanga un pavadošās uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Latvijā, vēsta Ārlietu ministrija.

ABLV Bank aicina atsaukt FinCEN «pārspīlētās apsūdzības»

Pašlikvidācijas proceša esošās ABLV Bank advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju atsaukt publicēto priekšlikumu, kurā ziņots, ka ABLV Bank vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, un, iespējams, pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas.

EP deputāti satraukti par vakcinācijas līmeņa krituma ietekmi uz veselību

Rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību, pieņemtā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Berlīnē masu evakuācija pēc 500 kg smaga spridzekļa atrašanas

Berlīnē atrasta nesprāgusi Otrā Pasaules kara laika bumba, tādēļ piektdien, 20.aprīlī, tiek evakuēta daļa Vācijas galvaspilsētas, lai sapieri varētu padarīt spridzekli nekaitīgu.