bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Fotoieskats izstādē Ielūgums uz gadsimta balli. 1915-2015

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

No ceturtdienas, 16.jūlija, līdz 25.oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgā, Skārņu ielā 10/20, būs apskatāma pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva skaistāko vakartērpu kolekcijas izstāde Ielūgums uz gadsimta balli. 1915-2015.

Pēc skaita jau septītā Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā šoreiz ir veltīta modes svētkiem vesela gadsimta garumā un atspoguļo laika posmu no 1915. līdz 2015.gadam. Izstādē iekļauti unikāli balles tērpi un vakarkleitas no Vasiļjeva fonda jaunieguvumiem.

Brīnišķīgo parādi aizsāk Pirmā pasaules kara laika vakartērpi, kad modē nāca Argentīnas deja tango, mešiši (brazīliešu tango), kviksteps, fokstrots un amerikāņu džeza mūzikas skaņas. Elektriskais apgaismojums liek daudziem iemīlēt deju un nakts klubus, tāpēc arī balles no pompozām svinību zālēm pakāpeniski sāk pārvietoties uz citām atpūtas vietām. Art Deco mode neapšaubāmi demonstrē sieviešu emancipāciju, dāmu vēlēšanos atkailināt plecus, rokas, muguru un kājas, noīsinot kleitas līdz celim, turklāt pazeminot vidukļa un gurnu līniju. Modē muslīna kleitas, izšūtas ar stikla pērlītēm, zīlītēm un fliteriem. Pie tām velk kurpes ar vienu vai vārākām siksniņu aizdarēm, lai nodrošinātos pret tolaik modernās dejas čarlstona enerģisko kustību izaicinājumu.

1930.gadi – Lielās depresijas ēra – ieviesa vīriešu balles garderobē smokingu, bet sievietēm pagarināja kleitas līdz grīdai, atgriežot viduslīniju tās dabiskajā vietā. Ievērojama ekstravaganta stila balles tērpu veidotāja bija itāļu modes radītāja Elza Skjaparelli (Elsa Schiaparelli). Viņas franču konkurente Gabriela Šanele (Gabrielle Chanel) uzturēja melnu gipīra kleitu modi. Slīpā piegriezuma kleitas, kas tajos gados pārveidoja dāmu siluetus, turpināja ģeniālā modes dizainere no Francijas Madlēna Vionē (Madeleine Vionnet). Daudzi modelētāji starpkaru periodā veidoja elegantus balles tērpus. Saviesīgie pasākumi bieži norisinājās uz kuģiem, transatlantiskajiem laineriem, mācību iestādēs. Interesanti, ka nereti tie bija veltīti profesionālajām ģildēm, piemēram, tika rīkotas speciālas dzelzceļnieku, cepēju, ārstu, ugunsdzēsēju, skroderu balles. Jāatzīst, ka par glamūra un stila paraugu tomēr tika uzskatītas balles Holivudas mākslas filmās, kuras sievietes pārvērta par karalienēm krepsatīna kleitās un lieliskām modelēm mirdzošā lamē audumā.

Otrais pasaules karš gandrīz pārtrauca grezno baļļu tradīciju: to kļuva ievērojami mazāk, bet tās tomēr notika. Atzītie 1940.gadu modes meistari bija Megija Rufa (Maggy Rouff), Lisjens Lelongs (Lucien Lelong), Kristobals Balensiaga (Cristobal Balenciaga), Žanna Lanvāna (Jean Lanvin), vēlāk viņiem pievienojās Kristiāns Diors (Christian Dior) un Pjērs Balmens (Pierre Balmain) Parīzē. Ņujorkā mirdzēja nesalīdzināmā Valentīna – amerikāņu modes radītāja, Kijevā dzimusī Valentīna Saņina. Kara beigas un karavīru demobilizācija izraisīja strauju balles dzīves atdzimšanu. Kristiāna Diora 1947. gadā ieviestā New Look mode ar tās kuplajiem tilla svārkiem bija gluži kā pēc pasūtījuma radīta ballēm. Pašas kuplākās un reprezentablākās balles kleitas tika piedāvātas publikai tieši 1950. gadā. Tās bieži ir ļoti sievišķīgas, dziļi dekoltētas un šūtas no siltu, maigu toņu audumiem.

Revolucionārie 1960.gadi spēcīgi izmainīja Vecās un Jaunās pasaules dzīvesveida tradīcijas. Jaunatne interesējās par kosmosu un tā iedvesmoto modi, par laikmetīgām dejām – tvistu un šeiku. Ultra modernie mini svārki nojauca visus etiķetes kodus un lika aizmirst par garajām balles kleitām. Tomēr arī jaunajos apstākļos balles tika organizētas Vašingtonā Baltajā namā, Eiropas valdības pasākumos, piemēram, Rožu balle Montekarlo. Pēckara gados arvien lielāku popularitāti iekaro «sarkanie paklāji»: prēmiju pasniegšana Kannu kinofestivālā, Oskara balvu piešķiršanas pasākums Holivudā vai prēmijas Cēzars laureātu godināšana Parīzē. Balles vairs nenotika tik bieži, taču svinīgās ceremonijas pievērsa plašās auditorijas uzmanību, tāpēc vakarkleita pakāpeniski transformējās jaunā, greznā un ne mazāk iespaidīgā tērpā.

Hipiju kustība, kas aizsākās 1968.gadā ASV, sajauca visas kārtis – balles tērpu atpazīstamība un daudzas buržuāziskās vērtības izgāja no modes. Pati balles izpratne uz laiku tika nomainīta ar «hipiju hepeninga» jēdzienu, izvēloties roka koncertu pļaviņā vai kantri mūzikas baudīšanu etniskos tērpos. Retro stila atgriešanās ar Iva Senlorāna (Yves Saint Laurent) vieglo roku 1970.gadu sākumā ļāva uzdzirkstīt sendienām arī vakartērpu un balles kleitu jomā. Jaunais disko stils piedāvāja ne tikai aktuālus muzikālos motīvus, bet arī iespēju mirdzēt, aizstājot vēlēšanos «paspīdēt». Ar spīguļiem un stikla pērlītēm nosētas, plecu polsteriem rotātas kleitas 1970.gadu beigās un 1980.gados bija pēdējais intereses par godprātīgām 20.gadsimta buržuāziskajām vērtībām uzliesmojums.

20.gadsimta beigas ieviesa modē vispirms ekoloģiju, pēc tam minimālismu un maksimālismu. Ievērojami šo gadu balles tērpu radītāji skaitījās Oskars de la Renta (Oscar de la Renta), Džons Galjano (John Galliano), Aleksandrs Makvīns (Alexander Makkuin), Vivjena Vestvuda (Vivienne Westwood), Karls Lagerfelds (Karl Lagerfeld) un citi. Iestājoties krīzei, turīgās klientūras kļuva mazāk, interese par publiskām ballēm apsīkusi, – šie faktori nevarēja neietekmēt arī augsto modi. Adaptējoties situācijai, lielie modelētāji bija spiesti acīmredzami vienkāršot balles kleitu sortimentu, daudzas idejas risinot pret-a-porte («gatavs valkāšanai») līmenī.

Bet jaunie modes dizaineri nepadevās! Viņi kā iepriekš ir gatavi šarma atdzimšanai un nāk pie saviem laikabiedriem ar oriģināliem vakartērpu risinājumiem, daudzi no kuriem ir eksponēti izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Ref: 102.000.102.10306


Pievienot komentāru

Igaunijas policija pastiprina robežkontroli ASV viceprezidenta vizītes dēļ

Saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts viceprezidenta Maika Pensa vizīti Igaunijā Policijas un robežapsardzības pārvalde no piektdienas līdz pirmdienai robežpārejas punktos veiks pastiprinātu cilvēku, automobiļu un dokumentu kontroli.

Valsts kanceleja meklē vadītāju veselības nozares uzraudzības jomai

Valsts kanceleja piektdien, 28.jūlijā, izsludina atklātu konkursu uz *Veselības inspekcijas vadītāja amatu, BNN ziņo Valsts kancelejā.

Satiksmes departaments: Pašvaldības mērķis nav sodīt, bet norādīt uz nepilnībām

Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas valsts ceļu pārstāvji piektdien, 28.jūlijā, tikās ar Rīgas ielu seguma atjaunošanas atbildīgajiem būvdarbu veicēju pārstāvjiem un piesaistītajiem būvuzraugiem, lai atkārtoti pārrunātu satiksmes organizāciju būvdarbu zonās.

Saeima pieņem nākamgad iecerēto nodokļu reformu - kas mainīsies?

Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas.

Vienbalsīgi Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprina Ansi Zeltiņu

Ar vienbalsīgu Rīgas brīvostas valdes lēmums piektdien, 28.jūlijā, apstiprina Ansi Zeltiņu ostas pārvaldnieka amatā, teic ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, - diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Bukmeikeri: Kustības Par! veidotajai partijai labas izredzes iekļūt Saeimā

Jaunās liberālās kustības Par! veidotā partija, kuras priekšgalā būs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Ilze Viņķele, spēs nākamajās Saeimas vēlēšanās savākt vismaz 5% balsu, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2016.gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7%.

Asociācija: Arī alkohola nozarē cilvēki zaudēs darbu un kritīsies kopējais tirgus

Finanšu ministrijas nodokļu reformas kontekstā plānoto akcīzes likmju ieviešanas dēļ nākamajā gadā kopējais alkohola tirgus valstī varētu samazināties par apmēram 7%,  pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Septiņām partijām sods par atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām

Septiņas partijas gaida sods par finansēšanas atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.

Sabiedrības aptauja: Latvijas iedzīvotāji remontdarbus labprātāk veic pašu spēkiem

Aptaujā noskaidrots, ka vasara ir karstākais laika periods arī pēc iedzīvotāju aktivitātes - šajā gadalaikā 63% respondentu ir veikuši mājokļa būvniecību vai pārbūvi. Savukārt 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tieši vasaras mēnešos remontē savu mājokli.

Bondars ir pārliecināts, ka viņam «ir jānoiet malā»

Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja amatu atstāj Mārtiņš Bondars. Pēc viņa domām, pēdējā laikā LRA pārstāvošo deputātu pieņemtie lēmumi nav bijuši tādi, kurus varētu atbalstīt vai arī pārliecināt kolēģus rīkoties citādāk.

Spēļu asociācija: Jaunā nodokļu reforma radīs zaudējumus 5 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā valdības lēmumu par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu par 30% un laimestu virs 3 000 eiro aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri nolēmuši apturēt darbu pie sistēmas izveides visu spēļu iekārtu saslēgšanai vienotā tīklā, jo tam nepietiks finanšu līdzekļu.

VUGD papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu ar astoņiem jauniem automobiļiem, ziņo dienestā.

LOSP aicina izvērtēt elektrības tarifu plānu piemērotību saimniecības vajadzībām

Kā jebkurai mājsaimniecībai, arī lauku saimniecībām nozīmīga ir jebkuru izdevumu optimizēšana, lai neradītu nevajadzīgu un lieku slogu uz ražošanas izmaksām.  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vērš lauksaimnieku uzmanību uz to, ka katrai saimniecībai individuāli ir jāizvērtē tarifu līdzsvarošanas, tarifu plānu, optimālo pieslēgumu jaudu un īslaicīgu jaudu nepieciešamību saimniecībā.

NVO riskē ar ziedojumu apjoma kritumu līdz 40%

Nevalstiskās organizācijas piekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam kompromisam ziedošanas atbalsta jautājumā. Ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%.

Vienotība: Ievēlot Sudrabu komisijā, vēl vairāk zūd uzticība politiķiem

Ingunas Sudrabas iecelšana «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā ir pielīdzināma Saeimas lēmumam par Šlesera neizdošanu kratīšanai, savu uzskatu pauž politiskās partijas Vienotība deputāti.

Kalnmeieram joprojām nav laika; sāk akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!

Partija Progresīvie sākusi akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!, kurā aicina Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru atkāpties no amata.

Jūlija beigas un augusta sākumu sola siltu, bet lietainu

Jūlija pēdējās brīvdienas Latvijā būs samērā saulainas, vietām īslaicīgi līs, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +20…+25 grādiem pēc Celsija.

Junkers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.