bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Francijā naudas atmazgāšanas lietā apsūdzības arī Rietumu bankai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rietumu bankas prezidents Aleksandrs Pankovs

Apjomīgā krimināllietā, kura jau ir nodota Francijas prokuratūrai, pret Rietumu banku un tās prezidentu Aleksandru Pankovu ir izvirzītas apsūdzības par palīdzību naudas atmazgāšanā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Galvenais apsūdzētais šai lietā ir kādreizējais kompānijas France Offshore vadītājs Nadavs Bensusāns, kurš Francijā tiek dēvēts par «ofšoru karali».

Tā dēvētie «Panamas dokumenti» rāda, ka viņš ir bijis starp ārzonu kompāniju uzturēšanas biznesā strādājošo juristu Mossack Fonseca klientiem, kas bija iecienījuši Rietumu banku.

Pirms pieciem gadiem tapusī dokumentālā filma ar ironisko nosaukumu Mēs visi dosimies uz nodokļu paradīzi seko līdzi franču žurnālistu par ofšoru karali dēvētā Nadava Bensusāna gaitām viņa Rīgas vizītes laikā. Bensusāns demonstrē savas kompānijas France Offshore reklāmas stendu Rīgas lidostā. Pēc tam apmeklē savu vietējo biroju Vecrīgā Vaļnu ielā. Tad Bensusāns dodas uz Rietumu bankas galveno ēku Vesetas ielā un tur tiekas ar bankas viceprezidentu Ruslanu Stecjuku.

Tagad par sadarbību ar France Offshore Rietumu banka vairs nerunā, atsakot jebkādus komentārus un intervijas iespējas. Uz tomēr nosūtītajiem papildjautājumiem bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša kādā e-pastā atbild: «Paskaidrojiet, lūdzu, kādu daļu no teikuma «Atbilžu un komentāru no Rietumu Bankas puses nebūs» Jūs nesapratāt?»

Ziņas par Rietumu bankas saistību ar Bensusānu publiski izskanēja jau 2012.gada nogalē. Tolaik mediji ziņoja par kādas Latvijas komercbankas pārstāvniecības Francijā darbinieka aizturēšanu Parīzē, izmeklējot lietu pret France Offshore aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem. Bankas nosaukumu Latvijas kredītiestāžu uzraugi tolaik neatklāja, tomēr jau tad bija zināms – tikai Rietumu bankai ir birojs Francijā.

Tagad ir zināms, ka pratinātais darbinieks bija Rietumu bankas Parīzes pārstāvniecības vadītājs Sergejs Ščuka. Viņa vārdu de facto minēja pirms nedēļas sižetā par «Panamas dokumentiem». Tajos redzams, ka jau 2007.gadā Nadavs Bensusāns nodeva instrukcijas juridiskās firmas Mossack Fonseca darbiniekam, Rīgas biroja valdes loceklim Teo de Regibus, ka ārzonas kompāniju dokumenti ar kurjeru jāsūta uz Rietumu banku Rīgā, uz aploksnes norādot Ščukas uzvārdu.

Nu izmeklēšana Francijā ir pabeigta – lieta ir nodota prokurorei, kas tuvākajos mēnešos izlems, kādas būs galīgās apsūdzības, kuras gan vēl būs jāapstiprina izmeklēšanas tiesnesim. Tiesā lieta varētu nonākt gada beigās. Lietā ir apsūdzētas vismaz piecpadsmit personas – gan fiziskas, gan juridiskas. Dažas no tām ir no Latvijas, de facto pastāstīja prokurore, Francijas nacionālā finanšu noziegumu izmeklēšanas prokurora vietniece Ulrika Delonī-Vaisa (Ulrika Delaunay-Weiss): «No uzņēmumiem izmeklēšanas tiesnesis ir izvirzījis apsūdzības Rietumu bankai. Un Pankova kungam, kas ir bankas direktors, bankas vadītājs Latvijā.»

Rietumu bankas valdes priekšsēdājs un prezidents Aleksandrs Pankovs gan šobrīd Francijas Augstākajā tiesā ir apstrīdējis viņam celto apsūdzību – šādu iespēju paredz Francijas likumi. Iepriekš Rietumu banka bija pārsūdzējusi arī kādu citu procesuālu lēmumu, taču sūdzība tika noraidīta. Tas nozīmēja, ka Rietumu bankai kā drošības nauda bija jāiemaksā 20 miljoni eiro. Banka to neizdarīja, tāpēc Pankovs kā tās vadītājs 2014.gada beigās nopelnīja vienu no divām apsūdzībām. «Pirmais pārkāpums – banka nesamaksāja 20 miljonu eiro drošības naudu. Un otrais pārkāpums – būdams bankas viceprezidents, viņš palīdzēja naudas atmazgāšanai,» stāsta prokurore Delonī-Vaisa.

Apsūdzības ieskatā, Nadavs Bensusāns izveidoja grupu, lai palīdzētu Francijas rezidentiem caur ārzonas kompānijām atmazgāt naudu. Tas noticis periodā no 2006.gada līdz 2012.gada beigām. Viena no bankām, kur šīm ārzonām bija konti, bija Rietumu banka. Par summām prokurore pagaidām nerunā, jo lietu ir saņēmusi salīdzinoši nesen un ar visiem tās materiāliem vēl nav iepazinusies, tomēr Francijas mediji iepriekš minēja 700 miljonus eiro un dažus simtus kontu. Prokurore Delonī-Vaisa par Bensusānu saka – vismaz izskatās tā, ka viņam bijusi «īpaša partnerība» ar Rietumu banku.

Vai banka zinājusi, ka Bensusāna darbības, iespējams, bijušas nelikumīgas? «Tāda ir izmeklēšanas tiesneša pozīcija. Tāpēc viņš banku ir apsūdzējis. Vairāku pazīmju dēļ viņš domā, ka banka un atsevišķas tās atbildīgās personas zināja, ka tā bija naudas atmazgāšanas sistēma,» atbild prokurore.

Kad parādījās ziņas par izmeklēšanu Parīzē, Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja, ka ir sākusi pārbaudi, jo esot saņēmusi informāciju par kādas Latvijas komercbankas atsevišķu klientu jautājumiem Francijā. Tomēr tas, kā šī pārbaude ir beigusies, nav zināms, jo komisija to neatklāj. Nav saprotams arī tas, vai Rietumu bankai pēdējos gados piemērotie sodi ir saistīti ar France Offshore lietu. 2014.gada rudenī banka brīdināta par Kredītiestāžu likuma prasību pārkāpumu – nepietiekamu reputācijas riska izvērtējumu darījumos ar klientu. Savukārt pirms gada bankai piemērota 35 tūkstošu eiro soda nauda par nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmā: nepietiekama klientu izpēte un darījumu uzraudzība. Šī soda nauda gan bija četrreiz mazāka par maksimālo tolaik iespējamo.

Banku uzraugs nav arī uzdevis Rietumu bankai veikt kādas izmaiņas valdē vai individuāli sodījusi kādu no bankas amatpersonām, un nav skaidrs, vai šāda iespēja vispār tiek apsvērta.

FKTK padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko, vaicāts par France Offshore lietu, saka: «Mēs zinām, ka šāds strīds pastāv. Un šajā gadījumā mums notiek saruna ar banku. Un, ja mēs redzam, ka vienai pusei ir argumenti, mēs saprotam, ka šajā gadījumā argumenti ir arī Francijas izmeklējošajai institūcijai. Kurš no viņiem beigās būs tas vinnētājs, kurš šajā gadījumā svinēs savu uzvaru, kuram būs argumenti, kas pierāda viņu taisnību, to mēs šajā brīdī pateikt nevaram.»

Jāpiebilst, ka Rietumu banka darbojas arī vērtspapīru tirgū, tāpēc 2012.gada nogalē tā biržas paziņojumu sistēmā norādīja: «Uz šodienu Rietumu Banka nav saņēmusi apsūdzību vai pretenzijas no Francijas varasiestādēm un kompetentām institūcijām. Notiekošās izmeklēšanas ietvaros tika nopratināts Bankas darbinieks.»

Pēc tam ziņu par France Offshore lietu no Rietumu bankas vairs nav bijis – ne par apsūdzību bankai, ne par 20 miljonu drošības naudu, ne par valdes priekšsēdētājam izvirzītajām pretenzijām. Vai tādā veidā netika pārkāptas Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības par biržas informēšanu? Šo jomu arī pārrauga FKTK, taču padomes locekle, Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva skaidru atbildi nesniedz arī uz šo jautājumu: «Būtiskiem notikumiem ir viens kvantitatīvais kritērijs – desmit procenti no bankas vai no emitenta pašu kapitāla. Šajā gadījumā visas šīs summas ir mazākas. Līdz ar to pateikt viennozīmīgi, ka jāziņo vai nē, no likuma viedokļa nevar. Šeit jāvērtē arī visi apkārt esošie apstākļi.»

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi gan kategoriski noliedz, ka attieksme pret Rietumu banku būtu saudzīgāka nekā pret mazākām kredītiestādēm. Komisija arī uzsver, ka tā ir autonoma iestāde, tāpēc nekādas politiskās ietekmes banku uzraudzības darbā nav un nevar būt.

Rietumu bankas cilvēku saistība ar politiķiem gan ir labi redzama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā. Gan bankas līdzīpašnieki, gan algotie darbinieki – augsta līmeņa menedžeri – vairāku gadu garumā regulāri ziedo partijām, turklāt dažādām. Ziedojuši ir gan bankas līdzīpašnieki un padomes locekļi Leonīds Esterkins (galvenokārt LPP/LC un TSP, pēdējā reize 2011.gadā) un Arkādijs Suharenko (dažādām partijām, pēdējā reize 2014.gadā – pa 16 000 eiro Saskaņai un Vienotībai), gan esošie un bijušie valdes locekļi Ruslans Stecjuks, Dmitrijs Piškins (abi – 8 000 eiro Zaļo un zemnieku savienībai 2014.gadā) un Renāts Lokomets (10 000 eiro Saskaņai 2014.gadā).

Rietumu bankas prezidents Aleksandrs Pankovs vēl nesen bija arī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārvaldes institūcijas – padomes – loceklis. Amatu viņš atstāja pēc tam, kad Rietumu banka marta sākumā paziņoja par izstāšanos no asociācijas. Organizācijā atzīst – par bankas problēmām Francijā ir dzirdēts, tomēr Rietumu bankai aiziet pašai tādēļ neviens neesot lūdzis. Paziņojums, ka Rietumu banka izstājas no LKA, bijis bankas individuāls lēmums, pieņemts bankas iekšienē un balstīts uz bankas iekšējiem biznesa jautājumu apsvērumiem. Biedru izslēgšanu LKA statūti nemaz neparedzot.

«Jebkuras rīcības, kas ir saistītas ar kādiem krimināliem nodarījumiem vai citiem aspektiem, protams, rada reputācijas riskus gan konkrētajai iesaistītajai personai, gan arī varbūt visai nozarei kopumā,» atzīst LKA sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace, taču uzsver, ka tā ir visās nozarēs un tas nav kaut kāds specifisks banku nozares jautājums.

Nesen par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju kļuvušais Pēters Putniņš, kas bija iepriekšējā vadītāja Kristapa Zakuļa vietnieks, savās pirmajās intervijās apgalvo – viņa mērķis ir panākt, «ka Latvijas bankas strādā ar caurskatāmām naudas plūsmām un ka tās saprot, ko dara.» Putniņa viedokli par komisijas aktivitāti France Offshore un Rietumu bankas lietā noteikti mēģināsim uzzināt pēc tam, kad viņš būs atgriezies no komandējuma ASV. Tikmēr komisija dienu pēc de facto intervijas ar padomes locekļiem atsūtīja ziņu, kurā uzsvēra: Francijas tiesas darba rezultāts jeb gala spriedums ietekmēs arī Latvijas finanšu sektora uzrauga turpmākos uzraudzības soļus un lēmumus.

Ref: 102.000.102.12440


Pievienot komentāru

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.