bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Francijā naudas atmazgāšanas lietā apsūdzības arī Rietumu bankai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rietumu bankas prezidents Aleksandrs Pankovs

Apjomīgā krimināllietā, kura jau ir nodota Francijas prokuratūrai, pret Rietumu banku un tās prezidentu Aleksandru Pankovu ir izvirzītas apsūdzības par palīdzību naudas atmazgāšanā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Galvenais apsūdzētais šai lietā ir kādreizējais kompānijas France Offshore vadītājs Nadavs Bensusāns, kurš Francijā tiek dēvēts par «ofšoru karali».

Tā dēvētie «Panamas dokumenti» rāda, ka viņš ir bijis starp ārzonu kompāniju uzturēšanas biznesā strādājošo juristu Mossack Fonseca klientiem, kas bija iecienījuši Rietumu banku.

Pirms pieciem gadiem tapusī dokumentālā filma ar ironisko nosaukumu Mēs visi dosimies uz nodokļu paradīzi seko līdzi franču žurnālistu par ofšoru karali dēvētā Nadava Bensusāna gaitām viņa Rīgas vizītes laikā. Bensusāns demonstrē savas kompānijas France Offshore reklāmas stendu Rīgas lidostā. Pēc tam apmeklē savu vietējo biroju Vecrīgā Vaļnu ielā. Tad Bensusāns dodas uz Rietumu bankas galveno ēku Vesetas ielā un tur tiekas ar bankas viceprezidentu Ruslanu Stecjuku.

Tagad par sadarbību ar France Offshore Rietumu banka vairs nerunā, atsakot jebkādus komentārus un intervijas iespējas. Uz tomēr nosūtītajiem papildjautājumiem bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša kādā e-pastā atbild: «Paskaidrojiet, lūdzu, kādu daļu no teikuma «Atbilžu un komentāru no Rietumu Bankas puses nebūs» Jūs nesapratāt?»

Ziņas par Rietumu bankas saistību ar Bensusānu publiski izskanēja jau 2012.gada nogalē. Tolaik mediji ziņoja par kādas Latvijas komercbankas pārstāvniecības Francijā darbinieka aizturēšanu Parīzē, izmeklējot lietu pret France Offshore aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem. Bankas nosaukumu Latvijas kredītiestāžu uzraugi tolaik neatklāja, tomēr jau tad bija zināms – tikai Rietumu bankai ir birojs Francijā.

Tagad ir zināms, ka pratinātais darbinieks bija Rietumu bankas Parīzes pārstāvniecības vadītājs Sergejs Ščuka. Viņa vārdu de facto minēja pirms nedēļas sižetā par «Panamas dokumentiem». Tajos redzams, ka jau 2007.gadā Nadavs Bensusāns nodeva instrukcijas juridiskās firmas Mossack Fonseca darbiniekam, Rīgas biroja valdes loceklim Teo de Regibus, ka ārzonas kompāniju dokumenti ar kurjeru jāsūta uz Rietumu banku Rīgā, uz aploksnes norādot Ščukas uzvārdu.

Nu izmeklēšana Francijā ir pabeigta – lieta ir nodota prokurorei, kas tuvākajos mēnešos izlems, kādas būs galīgās apsūdzības, kuras gan vēl būs jāapstiprina izmeklēšanas tiesnesim. Tiesā lieta varētu nonākt gada beigās. Lietā ir apsūdzētas vismaz piecpadsmit personas – gan fiziskas, gan juridiskas. Dažas no tām ir no Latvijas, de facto pastāstīja prokurore, Francijas nacionālā finanšu noziegumu izmeklēšanas prokurora vietniece Ulrika Delonī-Vaisa (Ulrika Delaunay-Weiss): «No uzņēmumiem izmeklēšanas tiesnesis ir izvirzījis apsūdzības Rietumu bankai. Un Pankova kungam, kas ir bankas direktors, bankas vadītājs Latvijā.»

Rietumu bankas valdes priekšsēdājs un prezidents Aleksandrs Pankovs gan šobrīd Francijas Augstākajā tiesā ir apstrīdējis viņam celto apsūdzību – šādu iespēju paredz Francijas likumi. Iepriekš Rietumu banka bija pārsūdzējusi arī kādu citu procesuālu lēmumu, taču sūdzība tika noraidīta. Tas nozīmēja, ka Rietumu bankai kā drošības nauda bija jāiemaksā 20 miljoni eiro. Banka to neizdarīja, tāpēc Pankovs kā tās vadītājs 2014.gada beigās nopelnīja vienu no divām apsūdzībām. «Pirmais pārkāpums – banka nesamaksāja 20 miljonu eiro drošības naudu. Un otrais pārkāpums – būdams bankas viceprezidents, viņš palīdzēja naudas atmazgāšanai,» stāsta prokurore Delonī-Vaisa.

Apsūdzības ieskatā, Nadavs Bensusāns izveidoja grupu, lai palīdzētu Francijas rezidentiem caur ārzonas kompānijām atmazgāt naudu. Tas noticis periodā no 2006.gada līdz 2012.gada beigām. Viena no bankām, kur šīm ārzonām bija konti, bija Rietumu banka. Par summām prokurore pagaidām nerunā, jo lietu ir saņēmusi salīdzinoši nesen un ar visiem tās materiāliem vēl nav iepazinusies, tomēr Francijas mediji iepriekš minēja 700 miljonus eiro un dažus simtus kontu. Prokurore Delonī-Vaisa par Bensusānu saka – vismaz izskatās tā, ka viņam bijusi «īpaša partnerība» ar Rietumu banku.

Vai banka zinājusi, ka Bensusāna darbības, iespējams, bijušas nelikumīgas? «Tāda ir izmeklēšanas tiesneša pozīcija. Tāpēc viņš banku ir apsūdzējis. Vairāku pazīmju dēļ viņš domā, ka banka un atsevišķas tās atbildīgās personas zināja, ka tā bija naudas atmazgāšanas sistēma,» atbild prokurore.

Kad parādījās ziņas par izmeklēšanu Parīzē, Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja, ka ir sākusi pārbaudi, jo esot saņēmusi informāciju par kādas Latvijas komercbankas atsevišķu klientu jautājumiem Francijā. Tomēr tas, kā šī pārbaude ir beigusies, nav zināms, jo komisija to neatklāj. Nav saprotams arī tas, vai Rietumu bankai pēdējos gados piemērotie sodi ir saistīti ar France Offshore lietu. 2014.gada rudenī banka brīdināta par Kredītiestāžu likuma prasību pārkāpumu – nepietiekamu reputācijas riska izvērtējumu darījumos ar klientu. Savukārt pirms gada bankai piemērota 35 tūkstošu eiro soda nauda par nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmā: nepietiekama klientu izpēte un darījumu uzraudzība. Šī soda nauda gan bija četrreiz mazāka par maksimālo tolaik iespējamo.

Banku uzraugs nav arī uzdevis Rietumu bankai veikt kādas izmaiņas valdē vai individuāli sodījusi kādu no bankas amatpersonām, un nav skaidrs, vai šāda iespēja vispār tiek apsvērta.

FKTK padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko, vaicāts par France Offshore lietu, saka: «Mēs zinām, ka šāds strīds pastāv. Un šajā gadījumā mums notiek saruna ar banku. Un, ja mēs redzam, ka vienai pusei ir argumenti, mēs saprotam, ka šajā gadījumā argumenti ir arī Francijas izmeklējošajai institūcijai. Kurš no viņiem beigās būs tas vinnētājs, kurš šajā gadījumā svinēs savu uzvaru, kuram būs argumenti, kas pierāda viņu taisnību, to mēs šajā brīdī pateikt nevaram.»

Jāpiebilst, ka Rietumu banka darbojas arī vērtspapīru tirgū, tāpēc 2012.gada nogalē tā biržas paziņojumu sistēmā norādīja: «Uz šodienu Rietumu Banka nav saņēmusi apsūdzību vai pretenzijas no Francijas varasiestādēm un kompetentām institūcijām. Notiekošās izmeklēšanas ietvaros tika nopratināts Bankas darbinieks.»

Pēc tam ziņu par France Offshore lietu no Rietumu bankas vairs nav bijis – ne par apsūdzību bankai, ne par 20 miljonu drošības naudu, ne par valdes priekšsēdētājam izvirzītajām pretenzijām. Vai tādā veidā netika pārkāptas Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības par biržas informēšanu? Šo jomu arī pārrauga FKTK, taču padomes locekle, Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva skaidru atbildi nesniedz arī uz šo jautājumu: «Būtiskiem notikumiem ir viens kvantitatīvais kritērijs – desmit procenti no bankas vai no emitenta pašu kapitāla. Šajā gadījumā visas šīs summas ir mazākas. Līdz ar to pateikt viennozīmīgi, ka jāziņo vai nē, no likuma viedokļa nevar. Šeit jāvērtē arī visi apkārt esošie apstākļi.»

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi gan kategoriski noliedz, ka attieksme pret Rietumu banku būtu saudzīgāka nekā pret mazākām kredītiestādēm. Komisija arī uzsver, ka tā ir autonoma iestāde, tāpēc nekādas politiskās ietekmes banku uzraudzības darbā nav un nevar būt.

Rietumu bankas cilvēku saistība ar politiķiem gan ir labi redzama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā. Gan bankas līdzīpašnieki, gan algotie darbinieki – augsta līmeņa menedžeri – vairāku gadu garumā regulāri ziedo partijām, turklāt dažādām. Ziedojuši ir gan bankas līdzīpašnieki un padomes locekļi Leonīds Esterkins (galvenokārt LPP/LC un TSP, pēdējā reize 2011.gadā) un Arkādijs Suharenko (dažādām partijām, pēdējā reize 2014.gadā – pa 16 000 eiro Saskaņai un Vienotībai), gan esošie un bijušie valdes locekļi Ruslans Stecjuks, Dmitrijs Piškins (abi – 8 000 eiro Zaļo un zemnieku savienībai 2014.gadā) un Renāts Lokomets (10 000 eiro Saskaņai 2014.gadā).

Rietumu bankas prezidents Aleksandrs Pankovs vēl nesen bija arī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārvaldes institūcijas – padomes – loceklis. Amatu viņš atstāja pēc tam, kad Rietumu banka marta sākumā paziņoja par izstāšanos no asociācijas. Organizācijā atzīst – par bankas problēmām Francijā ir dzirdēts, tomēr Rietumu bankai aiziet pašai tādēļ neviens neesot lūdzis. Paziņojums, ka Rietumu banka izstājas no LKA, bijis bankas individuāls lēmums, pieņemts bankas iekšienē un balstīts uz bankas iekšējiem biznesa jautājumu apsvērumiem. Biedru izslēgšanu LKA statūti nemaz neparedzot.

«Jebkuras rīcības, kas ir saistītas ar kādiem krimināliem nodarījumiem vai citiem aspektiem, protams, rada reputācijas riskus gan konkrētajai iesaistītajai personai, gan arī varbūt visai nozarei kopumā,» atzīst LKA sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace, taču uzsver, ka tā ir visās nozarēs un tas nav kaut kāds specifisks banku nozares jautājums.

Nesen par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju kļuvušais Pēters Putniņš, kas bija iepriekšējā vadītāja Kristapa Zakuļa vietnieks, savās pirmajās intervijās apgalvo – viņa mērķis ir panākt, «ka Latvijas bankas strādā ar caurskatāmām naudas plūsmām un ka tās saprot, ko dara.» Putniņa viedokli par komisijas aktivitāti France Offshore un Rietumu bankas lietā noteikti mēģināsim uzzināt pēc tam, kad viņš būs atgriezies no komandējuma ASV. Tikmēr komisija dienu pēc de facto intervijas ar padomes locekļiem atsūtīja ziņu, kurā uzsvēra: Francijas tiesas darba rezultāts jeb gala spriedums ietekmēs arī Latvijas finanšu sektora uzrauga turpmākos uzraudzības soļus un lēmumus.

Ref: 102.000.102.12440


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.