bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Gaida skaidrojumu par ZZS ministru «neformālo» tikšanos ar Krievijas amatpersonām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un labklājības ministrs Uldis Augulis

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un labklājības ministrs Uldis Augulis

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) atbalsta praktisko jautājumu kārtošanu ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām jāievēro valdības noteiktā kārtība, kādā notiek valsts amatpersonu tikšanās, līdz ar to ministrija sagaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par to, kas starp trīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem un Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vietnieku Arkādiju Dvorkoviču ticis pārrunāts.

Kā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), Latvijas ārpolitika attiecībās ar Krieviju balstās uz vairākām pieejām. Tostarp ir jautājumi, kuros Latvijas nostāja ir principiāla, starp tiem arī tie, kas attiecas uz valsts drošības un NATO klātbūtni, kā arī jautājumu loku, kas skar starptautiskās drošības situāciju un likumu ievērošanu.

Kas attiecas uz Ukrainu un sankcijām, ja Minskas vienošanās tiks izpildītas, Latvija uzskata, ka ir pamats daļas sankciju mīkstināšanai. Savukārt, kas attiecas uz praktisko jautājumu kārtošanu, ĀM vienmēr atbalstījusi divpusējās sadarbības mehānismu. Rinkēvičs arī atgādināja, ka jau iepriekš pašreizējais un bijušais satiksmes ministrs devušies vizītēs uz Krieviju. Tāpat to darījis arī zemkopības ministrs.

«Šāds sarunu mehānisms ir daļa no mūsu ārpolitikas kursa, taču tajā pašā laikā būtiski ievērot valdības noteikto kārtību, kādā notiek valsts amatpersonu tikšanās, vai tās būtu formālas, vai neformālas. Par tām ir jāinformē ĀM,» sacīja ministrs. Viņš arī piebilda, ka, ņemot vērā, ka sarunā piedalījās arī Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, tikšanos par gluži neformālu nevarot nosaukt.

Ministrs arī sacīja, ka kolēģiem valdībā būtu vērts attiecīgi un plašāk informēt ĀM par sarunu rezultātiem. Ministrs gan atzina, ka līdz šim valdības noteiktā kārtība tikusi ievērota, un pauda cerību, ka tā tas arī turpināsies.

«Jebkurā gadījumā deklarācijā ierakstīti skaidri ārpolitikas principi. Protams, šādi interesanti sarunu mehānismi nekādā veidā neietekmē mūsu principiālo nostāju sankciju jautājumā. Un arī neietekmēs, » uzsvēra Rinkēvičs.

Par savu iespējamo tikšanos esot informējis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), taču par pārējo ministru dalību sarunā ĀM neesot bijis informācijas. «Domāju, ka tuvākajā laikā Ministru kabinetā aktualizēsim vispārējos sarunu risināšanas un diplomātisko sarunu un pierakstu veikšanas mehānismus,» norādīja ministrs.

Taujāts, vai Krievijas pārstāvjiem līdzīga veida sarunas bijušas arī ar pārējo Baltijas valstu amatpersonām, ministrs zināja sacīt, ka Krievijas diplomātija un politiķi ļoti aktīvi risina sarunas ar visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Kādā līmenī tas notiek, esot jāanalizē katras dalībvalsts kontekstā.

Rinkēvičs atgādināja, ka bijušas savstarpējas ES ministru, prezidentu un premjerministru vizītes Krievijā, kā arī otrādi.

Turpinot sarunu saistībā ar Krievijai noteiktajām sankcijām, Rinkēvičs apliecināja, ka «šī tikšanās nav uzskatāma par nobīdi Latvijas ārpolitiskajā kursā».

Kā iepriekš vēstīja interneta portāls skaties.lv, Krievijas premjerministra Medvedeva vietnieks Dvorkovičs pagājušajā nedēļā, apmeklējot Rīgu, ticies ar trīs ZZS ministriem.

Neformālā tikšanās notikusi zivju pārstrādes rūpnīcā SIA Karavela, un tajā piedalījušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Dūklavs.

To, ka notikusi šāda tikšanās, portālam apstiprinājusi Reizniece-Ozola. Viņa skaidrojusi, ka tikšanās laikā runāts par sankciju atcelšanu zivju pārstrādātājiem, kā arī par Inčukalna gāzes krātuvi.

Kā vēsta portāls, tikšanās pretēji diplomātiskajai praksei esot notikusi bez ĀM iesaistes. Dūklavs portālam skaidrojis, ka tikšanās organizators bijis Krievijas vēstnieks Latvijā.

Ref:103.000.103.200169


Pievienot komentāru

  1. tdi teica:

    Trīs pamuļķi+ LEMBERGS+BRIGMANIS…

    +1 0 -1 0

  2. Pilsonis! teica:

    Nebūs pirmā reize, kad ZS pārdos Latviju!

    +1 0 -1 0

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.