Sestdien, 18. februārī Latvijā notikušajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 273 347 vēlētāji jeb 24,88%, bet pret 821 722 jeb 74,8% vēlētāju. Par nederīgām atzītas 3 524 jeb 0,32% balsošanas zīmju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Rīgā par grozījumiem Satversmē nobalsojuši 127 772 jeb 36,09% pilsoņu, Vidzemē – 35 164 jeb 11,78%, Latgalē – 78 736 jeb 55,57%, Kurzemē – 122 82 jeb 8,46% un Zemgalē – 19 381 jeb 12,23% balsstiesīgo.

Savukārt pret Rīgā nobalsojuši 224 841  jeb 63,5%, Vidzemē – 262 643 jeb 87,98%, Latgalē – 62 369 jeb 44,02%, Kurzemē – 108 017 jeb 91,99% un Zemgalē – 138 565 jeb 87,42% balstiesīgo.

Par nederīgām atzītas 1 443 zīmes Rīgā, 706 - Vidzemē, 575 -Latgalē, 247 - Kurzemē un 553 balsošanas zīmes Zemgalē.

Minētie skaitļi ir balošanas rezultāti, kas apkopoti no visiem 1 035 iecirkņiem visā Latvijā un ārzemēs.

Apkoptie balsošanas rezultāti ārzemēs liecina, ka 31 461 balsstiesīgie jeb 79,24% nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredz piešķirt otro valsts valodu krievu valodai. Par šādiem Latvijas valsts pamatlikuma grozījumiem nobalsojuši 8 163 jeb 20,56% pilsoņu.

Par nederīgām atzītas 79 balsis (0,2%).

Jau vēstīts, ka visā Latvijā referendumā par grozījumiem Satversmē, krievu valodai piešķirot otras valsts valodas statusu, ņemot vērā datus no 1 014 iecirkņiem, piedalījies 1 092 908 cilvēks jeb 70,73% vēlētāju.

Kopumā Rīgā nobalsojuši 315 057  pilsoņi jeb 77,11% vēlētāju, Vidzemē – 298 566 jeb 72,95%, Latgalē – 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē – 145 250 jeb 70,98%, bet Zemgalē – 158 511 jeb 68,3%, liecina Centrālās Vēlēšanu komisijas dati.

Ārzemēs nobalsojis 33 817 cilvēki jeb 61,99% balstiesīgo.

Ref: 102./103.000.102./103.1065