bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Garnadži atklāj, kā izplāno mājokļa apzagšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par dažādiem mājokļa apzagšanas gadījumiem nākas gan dzirdēt no draugiem un paziņām, gan uzzināt no medijiem. Nereti šādi gadījumi liek mums analizēt, kā garnadži tik veiksmīgi spēj veikt zādzības, vai viņi tām sagatavojas un, ja sagatavojas, tad kā? Un kāpēc nereti pat mājoklī uzstādītās drošības sistēmas nespēj paglābt no zādzības?

Kā norāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti tiesātie garnadži, noskaidrots, ka liela daļa garnadžu rūpīgi izplāno zādzību, iepriekš ilgstoši vērojot ne tikai noskatīto mājokli, bet arī tā iemītniekus, līdztekus cenšoties iegūt no dažādiem avotiem visu sev nepieciešamo informāciju, kas būtiski atvieglo zādzības veiksmīgu īstenošanu.

Kā atklāja BALTA un pētījumu centra SKDS veiktās tiesāto zagļu aptaujas rezultāti, liela daļa garnadžu zādzības īpaši rūpīgi izplāno, tomēr ir arī tādi, kas zādzības veic spontāni. Gadījumos, ja zādzība tiek plānota, plānu visbiežāk izstrādā vairākas personas kopā, tomēr ir gadījumi, kad ielaušanās plānu garnadzis plāno vienatnē.

Salīdzinot ar 2010.gadā veikto pētījumu, novērojama tendence – pēdējo gadu laikā ir palielinājies zādzības izplānošanai nepieciešamais laiks. Ja 2010.gadā 51% tiesāto garnadžu atbildēja, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas vien pāris dienas, tad 2015.gadā šo atbilžu variantu izvēlējās tikai 38% garnadžu. Šogad veiktajā pētījumā par sešiem procentpunktiem palielinājies to aptaujāto zagļu skaits, kuri uzskata, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas dažas nedēļas, savukārt par deviņiem procentpunktiem palielinājies to garnadžu skaits, kuri zādzību plāno mēnesi un pat ilgāk.

BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda, ka pētījumā tiesātie garnadži atklāja arī pazīmes, kas varētu liecināt, ka mājokļa iemītniekiem ir nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību sava īpašuma drošības pasākumiem, jo kāds ir «noskatījis» viņa mājokli kā apzagšanai derīgu un ērtu objektu. «Galvenokārt zagļi norādīja, ka visreālākais iemesls, kā iedzīvotāji varētu pamanīt, ka garnadzis vēro viņu un viņa mājokli, būtu, ja pie mājas regulāri parādās aizdomīgi cilvēki, kuri pirms tam mājokļa apkaimē nav redzēti. Tomēr piesardzīgam vajadzētu kļūt arī ikvienam, kuram ir nesen uzradies jauns un ļoti ziņkārīgs paziņa, vai arī, ja mājā neaicināti cenšas ienākt kādu firmu darbinieki. Paņēmiens, kad garnadzis tēlo kādu firmas darbinieku, kurš ieradies kaut ko salabot vai veikt aptauju, mēdz būt viens no bīstamākajiem, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri, uzticoties cilvēka sacītajam, ielaiž šīs personas savā mājoklī. Būtiski ikvienam ir atcerēties, ka mājoklī ielaist firmu darbiniekus drīkst tikai, ja paši esat šīs firmas/cilvēka pakalpojumus lūdzis, turklāt pat tad ir jābūt pārliecinātam, ka uzņēmums ir pavisam «oficiāls», godīgs un ar labām atsauksmēm,» norāda Savickis.

Tāpat personas, kuras tiesātas par ielaušanos, pētījumā norādīja būtisku faktu – pēdējo gadu laikā zagļi daudz biežāk pirms aplaupīšanas mēģina iegūt informāciju, novērojot un izsekojot interesējošās personas vai arī iegūstot informāciju no radiniekiem, kolēģiem, draugiem vai bērniem. 75% tiesāto garnadžu norādīja, ka būtiskākā informācija, ko zagļi mēģina iegūt pirms zādzības veikšanas, ir laiks, kad mājokļa īpašnieks un viņa ģimenes locekļi nav mājās. Interesanti, ka tikai 50% personu, kuras tiesātas par ielaušanos, par svarīgu informāciju atzina īpašnieku turīgumu, kā arī tikai 5% garnadžu pirms ielaušanās cenšas iegūt informāciju par visiem iespējamajiem atkāpšanās ceļiem neparedzētas situācijas gadījumā, kā arī suņu esamību mājoklī.

Nedaudz iepriecinošāks ir fakts, ka tikai 23% tiesāto garnadžu norādīja – pieredzējuši zagļi visdrīzāk būs gatavi uz vardarbību, piemēram, situācijā, kad, ielaužoties mājoklī, secina, ka tajā tomēr atrodas kāds iedzīvotājs vai arī zaglis tiek pieķerts nozieguma vietā.

Ieteikumi, kā pasargāt savu mājokli no zagļiem:

Diennakts tumšajā laikā vēlams aizvērt aizkarus, lai zagļi nevarētu pētīt mājinieku paradumus;

Dzīvojot privātmājā, īpaši jāparūpējas par to logu un durvju drošības paaugstināšanu, kuras iziet uz nomaļāku vietu (slēgtiem pagalmiem, mežu);

Dzīvojamām mājām un pirmā stāva dzīvokļiem pirmā stāva logus vēlams pasargāt ar logu sargiem vai blokatoriem;

Durvis un slēdzenes mājoklim (it īpaši dzīvoklim) izvēlēties ar paaugstinātu drošības pakāpi. Tāpat noderīgi būtu ievietot mājoklī dubultās durvis, kuras abas ir iespējams aizslēgt;

Mājokļa durvis obligāti ir nepieciešams aizslēgt gan tad, kad paši esat mājās, gan arī tajās reizēs, kad it kā tikai uz pāris minūtēm izejat no mājokļa;

Vērtīgās lietas (somiņas, makus, portatīvos datorus) neglabāt tuvu pie ārdurvīm. Visdrošāk vērtslietas ir glabāt seifā, kas ir kvalitatīvi un droši piestiprināts sienai vai grīdai.

Ref: 102.000.102.11676


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.