bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Garnadži atklāj, kā izplāno mājokļa apzagšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par dažādiem mājokļa apzagšanas gadījumiem nākas gan dzirdēt no draugiem un paziņām, gan uzzināt no medijiem. Nereti šādi gadījumi liek mums analizēt, kā garnadži tik veiksmīgi spēj veikt zādzības, vai viņi tām sagatavojas un, ja sagatavojas, tad kā? Un kāpēc nereti pat mājoklī uzstādītās drošības sistēmas nespēj paglābt no zādzības?

Kā norāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti tiesātie garnadži, noskaidrots, ka liela daļa garnadžu rūpīgi izplāno zādzību, iepriekš ilgstoši vērojot ne tikai noskatīto mājokli, bet arī tā iemītniekus, līdztekus cenšoties iegūt no dažādiem avotiem visu sev nepieciešamo informāciju, kas būtiski atvieglo zādzības veiksmīgu īstenošanu.

Kā atklāja BALTA un pētījumu centra SKDS veiktās tiesāto zagļu aptaujas rezultāti, liela daļa garnadžu zādzības īpaši rūpīgi izplāno, tomēr ir arī tādi, kas zādzības veic spontāni. Gadījumos, ja zādzība tiek plānota, plānu visbiežāk izstrādā vairākas personas kopā, tomēr ir gadījumi, kad ielaušanās plānu garnadzis plāno vienatnē.

Salīdzinot ar 2010.gadā veikto pētījumu, novērojama tendence – pēdējo gadu laikā ir palielinājies zādzības izplānošanai nepieciešamais laiks. Ja 2010.gadā 51% tiesāto garnadžu atbildēja, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas vien pāris dienas, tad 2015.gadā šo atbilžu variantu izvēlējās tikai 38% garnadžu. Šogad veiktajā pētījumā par sešiem procentpunktiem palielinājies to aptaujāto zagļu skaits, kuri uzskata, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas dažas nedēļas, savukārt par deviņiem procentpunktiem palielinājies to garnadžu skaits, kuri zādzību plāno mēnesi un pat ilgāk.

BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda, ka pētījumā tiesātie garnadži atklāja arī pazīmes, kas varētu liecināt, ka mājokļa iemītniekiem ir nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību sava īpašuma drošības pasākumiem, jo kāds ir «noskatījis» viņa mājokli kā apzagšanai derīgu un ērtu objektu. «Galvenokārt zagļi norādīja, ka visreālākais iemesls, kā iedzīvotāji varētu pamanīt, ka garnadzis vēro viņu un viņa mājokli, būtu, ja pie mājas regulāri parādās aizdomīgi cilvēki, kuri pirms tam mājokļa apkaimē nav redzēti. Tomēr piesardzīgam vajadzētu kļūt arī ikvienam, kuram ir nesen uzradies jauns un ļoti ziņkārīgs paziņa, vai arī, ja mājā neaicināti cenšas ienākt kādu firmu darbinieki. Paņēmiens, kad garnadzis tēlo kādu firmas darbinieku, kurš ieradies kaut ko salabot vai veikt aptauju, mēdz būt viens no bīstamākajiem, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri, uzticoties cilvēka sacītajam, ielaiž šīs personas savā mājoklī. Būtiski ikvienam ir atcerēties, ka mājoklī ielaist firmu darbiniekus drīkst tikai, ja paši esat šīs firmas/cilvēka pakalpojumus lūdzis, turklāt pat tad ir jābūt pārliecinātam, ka uzņēmums ir pavisam «oficiāls», godīgs un ar labām atsauksmēm,» norāda Savickis.

Tāpat personas, kuras tiesātas par ielaušanos, pētījumā norādīja būtisku faktu – pēdējo gadu laikā zagļi daudz biežāk pirms aplaupīšanas mēģina iegūt informāciju, novērojot un izsekojot interesējošās personas vai arī iegūstot informāciju no radiniekiem, kolēģiem, draugiem vai bērniem. 75% tiesāto garnadžu norādīja, ka būtiskākā informācija, ko zagļi mēģina iegūt pirms zādzības veikšanas, ir laiks, kad mājokļa īpašnieks un viņa ģimenes locekļi nav mājās. Interesanti, ka tikai 50% personu, kuras tiesātas par ielaušanos, par svarīgu informāciju atzina īpašnieku turīgumu, kā arī tikai 5% garnadžu pirms ielaušanās cenšas iegūt informāciju par visiem iespējamajiem atkāpšanās ceļiem neparedzētas situācijas gadījumā, kā arī suņu esamību mājoklī.

Nedaudz iepriecinošāks ir fakts, ka tikai 23% tiesāto garnadžu norādīja – pieredzējuši zagļi visdrīzāk būs gatavi uz vardarbību, piemēram, situācijā, kad, ielaužoties mājoklī, secina, ka tajā tomēr atrodas kāds iedzīvotājs vai arī zaglis tiek pieķerts nozieguma vietā.

Ieteikumi, kā pasargāt savu mājokli no zagļiem:

Diennakts tumšajā laikā vēlams aizvērt aizkarus, lai zagļi nevarētu pētīt mājinieku paradumus;

Dzīvojot privātmājā, īpaši jāparūpējas par to logu un durvju drošības paaugstināšanu, kuras iziet uz nomaļāku vietu (slēgtiem pagalmiem, mežu);

Dzīvojamām mājām un pirmā stāva dzīvokļiem pirmā stāva logus vēlams pasargāt ar logu sargiem vai blokatoriem;

Durvis un slēdzenes mājoklim (it īpaši dzīvoklim) izvēlēties ar paaugstinātu drošības pakāpi. Tāpat noderīgi būtu ievietot mājoklī dubultās durvis, kuras abas ir iespējams aizslēgt;

Mājokļa durvis obligāti ir nepieciešams aizslēgt gan tad, kad paši esat mājās, gan arī tajās reizēs, kad it kā tikai uz pāris minūtēm izejat no mājokļa;

Vērtīgās lietas (somiņas, makus, portatīvos datorus) neglabāt tuvu pie ārdurvīm. Visdrošāk vērtslietas ir glabāt seifā, kas ir kvalitatīvi un droši piestiprināts sienai vai grīdai.

Ref: 102.000.102.11676


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.