bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 26.02.2018 | Vārda dienas: Mētra, Evelīna, Aurēlija

Gemius prezidents: mobilā interneta attīstība Latvijā ir Rietumeiropas līmenī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Gemius SA prezidents Arturs Zavadskis

Latvija ir ļoti tuvu Rietumeiropai mobilā interneta attīstības ziņā. Šodienas viedtālruņi piedāvā gandrīz tās pašas iespējas kā personālie datori. Vienīgā atšķirība – tie ir mazāki un arī mazliet lēnāki, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda Gemius SA prezidents Arturs Zavadskis (Artur Zawadzki).

Jau pašlaik varam vērot, ka internets un dažādi sociālie tīkli spēj vai nu veicināt vai iznīcināt kāda uzņēmuma nākotni. Vai šī ietekme turpinās pastiprināties un kādas varētu būt nākotnes tendences? Vai kompānijas spēs izdzīvot bez interneta?

Mēs taču esam dzīvojuši bez interneta gadiem. Tas, protams, nav absolūti nepieciešamas, bet tomēr dzīve ar interneta pieslēgumu ir vieglāka. Pašreiz mums ir tā iespēja lietot gan tradicionālo internetu, gan mobilo, bet varbūt pēc kādiem desmit vai piecpadsmit gadiem parādīsies vēl kas pilnīgi citādāks. Tāda attīstība ir tikai laba. Ja cilvēks ir pietiekami radošs, viņš var visas šīs iespējas apvienot.

Vai varat minēt trīs kritērijus, kas kompānijai jāievēro, lai veiksmīgi izmantotu interneta dāvātās priekšrocības?

Ir ļoti grūti nosaukt precīzus kritērijus, kas derētu jebkuram. Ja tas būtu iespējams, visiem izdotos nevainojamas reklāmas kampaņas. Taču ir viena lieta, kas ir vissvarīgākā. Un tā ir ideja. Ja ir skaidra ideja ko un kā reklamēt, tā jau ir puse no veiksmes stāsta. Tad vēl paliek tikai īstenošana, pareizi noformulētas autortiesības un lipīgi saukļi, bet laba ideja ir absolūti nepieciešama.

Vai esat novērojis, kā interneta komunikācija attīstās Latvijā, ja salīdzina ar tās kaimiņiem Lietuvu un Igauniju?

Man ir grūti salīdzināt ar šīm valstīm, jo vislabāk pazīstu tieši Latvijas tirgu. Tomēr šaubos, ka ir kādas milzīgas atšķirības. Varu vilkt paralēles starp Latviju un Poliju, kas, manuprāt, ir ideāla zeme interneta attīstībai. Situācija Latvijā ir ļoti līdzīga.

Vai lielākās atšķirības rodas tāpēc ka Polija ir daudz lielāka par Latviju?

Jā, protams, arī tas, jo Polijai ir lielākas iespējas savākt vairāk interneta lietotāju un skatījumu. Tomēr atgādinu vēlreiz, ka situācija Latvijā ir ļoti līdzīga.

Kvalitātes ziņā?

Tieši tā.

Kādu ietekmi uz interneta komunikācijām atstāja krīze? Pozitīvu vai negatīvu?

Krīzes vienmēr nāk par labu. Protams, nebūtu labi visu laiku atrasties krīzes situācijā, taču laiku pa laikam tās ir noderīgas, jo tirgū noturās tikai visspēcīgākie spēlētāji. Tādas grūtības patiesībā palīdz cilvēkiem atrast vislabāko ceļu nākotnes attīstībai un iegūst visi sektori, ieskaitot, izklaidi, medijus un arī internetu.

Ņemot vērā augošo viedtālruņu popularitāti. Kādas ir mobilā interneta attīstības tendences Eiropā un vai Latvija tiek tām līdzi?

Latvija tiešām ir ļoti tuvu visam, kas notiek Rietumeiropas tirgū. Šodienas viedtālruņi piedāvā gandrīz tās pašas iespējas kā personālie datori. Vienīgā atšķirība – tie ir mazāki un arī mazliet lēnāki. Galvenā atšķirība slēpjas ekrāna izmērā. Uz maziem ekrāniem ir grūti veidot prezentācijas un darboties ar dokumentiem tieši dēļ šī iemesla un programmatūras ātruma. Tomēr tas ir iespējams. Piedevām, iPad piedāvā aplūkot tieši tāda paša izmēra mājas lapas kā personālie datori.

Vai mājas lapām ir vajadzīga arī sava mobilā versija?

Es tomēr teiktu, ka nav tā, ka tas ir ļoti nepieciešams, bet, protams, ir jauki, ja tāda ir. Pirms dažiem gadiem bija WAP protokols un toreiz visi stāstīja, cik tas ir svarīgs, jo tā ir nākotne. Tomēr vēl pēc diviem gadiem cilvēki jau bija par to aizmirsuši. Tagad viss notiek ar HTTP un mobilie telefoni lieto tās pašas pārlūkprogrammas kā personālie datori un tablet tipa datori. Taču mēs atkal atgriežamies pie tā, ka tas viss ir saistīts ar ekrāna izmēriem. Viedtālruņiem nemaz nav nepieciešams aplūkot mobilās mājas lapu versijas.

Vai daudzām poļu mājas lapām ir izveidotas arī mobilās versijas?

Jā, lielākajai daļai. Iespējams, tas ir tāpēc, ka izmaksas, lai šīs mobilās versijas izveidotu Polijā ir zemākas nekā Latvijā. Lai nu kā, jebkuras valsts speciālistam ir vajadzīgas vismaz viena līdz divas nedēļas, lai izstrādātu interneta mājas lapas mobilo versiju. Tomēr mūsu gadījumā šāds speciālists nāk no kompānijas, kas algo 500 cilvēkus, kamēr jūsu gadījumā – tikai 50.

Kādu nākotni jūs prognozējat mobilajām aplikācijām?

Grūti teikt. Lielākā daļa aplikāciju piedāvā to pašu ko interneta mājas lapas, piemēram, laika ziņas, totalizatorus, datu bāzes un mūzikas klausīšanos.

Tomēr, ja būtu jāizvēlas, vai Jūs aplūkotu kādas mājas lapas mobilo versiju vai aplikāciju?

Noteikti aplikāciju. Tomēr tās nav iespējamas visām mājas lapām. Lai nu kā, es noteikti izvēlētos aplikācijas, lai aplūkotu savas iecienītākās.

Kādi ir interneta reklāmas tirgus pēdējie jaunumi?

Tā tomēr ir diezgan garlaicīga industrija, ko nevar salīdzināt ar raķešu zinātni. Pēdējie jaunumi ir saistīti ar to, ka cilvēki, uzņēmumi un mediji arvien vairāk pievērš uzmanību veidiem kā dalīties ar informāciju ar telefonu, viedtālruņu un, jo īpaši, tablet tipa datoru starpniecību. Tomēr šai informācijas apmaiņai jābūt balstītai uz glokalizāciju. Cilvēki tiešām domā par to kā izmatot glokalizāciju, lai veicinātu biznesu.

Kā Jūs raksturotu mobilo reklāmas tirgu Centrālajā un Austrumeiropā?

Tas ir tāds pats, kā internetam. Manā skatījumā, nepastāv tāds jēdziens, kā “mobils”. Vienkārši ir dažādas ierīces, ko mēs lietojam, lai piekļūtu internetam. Arī tas ir saistīts ar ekrāna izmēriem. Gandrīz viss ir iespējams ar klēpjdatoriem, mazliet mazāk ar tablet tipa datoriem un vēl mazāk ar viedtālruņiem. Mārketinga apvienojums ar glokalizāciju ir tas, kas nākotnē augs visstraujāk.

Ko Latvijai vajadzētu darīt, lai veicinātu mobilo mārketingu?

To pašu, ko jau tagad. Latvijā ir laba infrastruktūra, lēts internets un cilvēki, kas var atļauties to pašu datortehniku, ko pārējā Eiropa. Latvija ir tiešām ļoti tuvu pašām jaunākajām tendencēm.

Vai mobilo mājas lapu skaits pieaug?

Parasti nav tā, ka ir tikai mobilā versija. Ir interneta mājas lapas, kurām ir savas mobilās versijas.

Kuras valstis Gemius plāno iekļaut savos auditorijas pētījumos?

Mēs gribētu Serbiju, bet pavisam oficiāli varu pieminēt arī Īslandi un Beļģiju.

Kāds ir Jūsu viedoklis par strauji augošo sociālo mediju tirgu? Piemēram, jaunajā Google+ jau ir reģistrējušies vairāk nekā 25 miljoni lietotāji.

Es gan neesmu īstais cilvēks kam to jautāt, jo neesmu piereģistrējies nevienā sociālajā tīklā.

Kāpēc tā?

Man tas nav vajadzīgs un es tam neredzu jēgu. Ja man kaut ko vajag zināt, es lasu ziņas vai zvanu.

Un kā ar cilvēkiem, kas vēlas zināt, kā Jūs atrast tādos sociālajos tīkos kā, piemēram, Twitter un Facebook?

Jā, ļoti daudzi vēlas mani atrast šajos portālos. Man vienkārši nav tādas vajadzības reklamēt sevi sociālajos tīklos. Ja gribu nosūtīt kādu fotogrāfiju, daru to pa e-pastu, telefonu vai sūtu uz mājas adresi un man ar to pietiek. Man nav nepieciešami vēl papildus līdzekļi, lai ziņotu par to, kur es esmu un ko daru.

 

Arturs Zavadskis ir pabeidzis Varšavas Biznesa un administrācijas privāto augstskolu finanšu inženiera specialitātē un uzsācis darba gaitas jau studiju laikā. Viņš ir vadījis savu finanšu un apdrošināšanas konsultāciju uzņēmumu un bijis iesaistīts interneta nozarē kopš 2000. gada, kad sācis strādāt starptautiskā izdevēja Trader.com interneta nodaļā. Kopš 2001. gada viņš strādā Gemius SA. No 2003. gada ir uzņēmuma viceprezidents, bet kopš 2009. gada kļuva par Gemius SA prezidentu. Viņš ir atbildīgs par pārdošanu un mārketingu. 2003.-2005. gadā viņš ieņēma Interactive Advertising Bureau (Polijas uzņēmuma Interaktīvās reklāmas birojs) viceprezidenta un izpētes direktora amatus, pārraugot interaktīvo tirgu un vadot izpētes nodaļu. Viņš regulāri piedalās dažādos semināros un nozares konferencēs.


Pievienot komentāru

  1. Zane teica:

    Beidzot kāds cilvēks, kas nav piereģistrējies nevienā social network. Tiešām brīnumi, bet interesanti, ka Latvija turās līdzi visiem jaunākajiem sasniegumiem.

    +1 0 -1 0

  2. mopsis teica:

    Saturīga intervija, pilnībā piekrītu viedoklim, ka krīze ir mums par labu

    +1 0 -1 0

  3. RONIS teica:

    jā tiešām interesanti, ka nav nevienā sociālajā tīklā, bet interneta jomā sasniedzis tik ļoti daudz.
    Paldies par interviju

    +1 0 -1 0

  4. Pauls teica:

    Tad jau labi, ka mēs varam atļauties visu to pašu jaunāko tehniku ko Rietumeiropa. Patīkami apzināties.

    +1 0 -1 0

  5. t teica:

    Sakarīga intervija – paldies!

    Intervijas pierakstītājs gan nedaudz ir kļūdījies vienā vietā – “pareizi noformulētas autortiesības un lipīgi saukļi, bet laba ideja ir absolūti nepieciešama” – šeit Arturs noteikti ir teicis “copywrite”, nevis “copyright”, un attiecīgi “autortiesību” vietā būtu jāraksta “teksts” vai kā tamlīdzīgi.

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.