Gemius SA prezidents Arturs Zavadskis

Latvija ir ļoti tuvu Rietumeiropai mobilā interneta attīstības ziņā. Šodienas viedtālruņi piedāvā gandrīz tās pašas iespējas kā personālie datori. Vienīgā atšķirība – tie ir mazāki un arī mazliet lēnāki, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda Gemius SA prezidents Arturs Zavadskis (Artur Zawadzki).

Jau pašlaik varam vērot, ka internets un dažādi sociālie tīkli spēj vai nu veicināt vai iznīcināt kāda uzņēmuma nākotni. Vai šī ietekme turpinās pastiprināties un kādas varētu būt nākotnes tendences? Vai kompānijas spēs izdzīvot bez interneta?

Mēs taču esam dzīvojuši bez interneta gadiem. Tas, protams, nav absolūti nepieciešamas, bet tomēr dzīve ar interneta pieslēgumu ir vieglāka. Pašreiz mums ir tā iespēja lietot gan tradicionālo internetu, gan mobilo, bet varbūt pēc kādiem desmit vai piecpadsmit gadiem parādīsies vēl kas pilnīgi citādāks. Tāda attīstība ir tikai laba. Ja cilvēks ir pietiekami radošs, viņš var visas šīs iespējas apvienot.

Vai varat minēt trīs kritērijus, kas kompānijai jāievēro, lai veiksmīgi izmantotu interneta dāvātās priekšrocības?

Ir ļoti grūti nosaukt precīzus kritērijus, kas derētu jebkuram. Ja tas būtu iespējams, visiem izdotos nevainojamas reklāmas kampaņas. Taču ir viena lieta, kas ir vissvarīgākā. Un tā ir ideja. Ja ir skaidra ideja ko un kā reklamēt, tā jau ir puse no veiksmes stāsta. Tad vēl paliek tikai īstenošana, pareizi noformulētas autortiesības un lipīgi saukļi, bet laba ideja ir absolūti nepieciešama.

Vai esat novērojis, kā interneta komunikācija attīstās Latvijā, ja salīdzina ar tās kaimiņiem Lietuvu un Igauniju?

Man ir grūti salīdzināt ar šīm valstīm, jo vislabāk pazīstu tieši Latvijas tirgu. Tomēr šaubos, ka ir kādas milzīgas atšķirības. Varu vilkt paralēles starp Latviju un Poliju, kas, manuprāt, ir ideāla zeme interneta attīstībai. Situācija Latvijā ir ļoti līdzīga.

Vai lielākās atšķirības rodas tāpēc ka Polija ir daudz lielāka par Latviju?

Jā, protams, arī tas, jo Polijai ir lielākas iespējas savākt vairāk interneta lietotāju un skatījumu. Tomēr atgādinu vēlreiz, ka situācija Latvijā ir ļoti līdzīga.

Kvalitātes ziņā?

Tieši tā.

Kādu ietekmi uz interneta komunikācijām atstāja krīze? Pozitīvu vai negatīvu?

Krīzes vienmēr nāk par labu. Protams, nebūtu labi visu laiku atrasties krīzes situācijā, taču laiku pa laikam tās ir noderīgas, jo tirgū noturās tikai visspēcīgākie spēlētāji. Tādas grūtības patiesībā palīdz cilvēkiem atrast vislabāko ceļu nākotnes attīstībai un iegūst visi sektori, ieskaitot, izklaidi, medijus un arī internetu.

Ņemot vērā augošo viedtālruņu popularitāti. Kādas ir mobilā interneta attīstības tendences Eiropā un vai Latvija tiek tām līdzi?

Latvija tiešām ir ļoti tuvu visam, kas notiek Rietumeiropas tirgū. Šodienas viedtālruņi piedāvā gandrīz tās pašas iespējas kā personālie datori. Vienīgā atšķirība – tie ir mazāki un arī mazliet lēnāki. Galvenā atšķirība slēpjas ekrāna izmērā. Uz maziem ekrāniem ir grūti veidot prezentācijas un darboties ar dokumentiem tieši dēļ šī iemesla un programmatūras ātruma. Tomēr tas ir iespējams. Piedevām, iPad piedāvā aplūkot tieši tāda paša izmēra mājas lapas kā personālie datori.

Vai mājas lapām ir vajadzīga arī sava mobilā versija?

Es tomēr teiktu, ka nav tā, ka tas ir ļoti nepieciešams, bet, protams, ir jauki, ja tāda ir. Pirms dažiem gadiem bija WAP protokols un toreiz visi stāstīja, cik tas ir svarīgs, jo tā ir nākotne. Tomēr vēl pēc diviem gadiem cilvēki jau bija par to aizmirsuši. Tagad viss notiek ar HTTP un mobilie telefoni lieto tās pašas pārlūkprogrammas kā personālie datori un tablet tipa datori. Taču mēs atkal atgriežamies pie tā, ka tas viss ir saistīts ar ekrāna izmēriem. Viedtālruņiem nemaz nav nepieciešams aplūkot mobilās mājas lapu versijas.

Vai daudzām poļu mājas lapām ir izveidotas arī mobilās versijas?

Jā, lielākajai daļai. Iespējams, tas ir tāpēc, ka izmaksas, lai šīs mobilās versijas izveidotu Polijā ir zemākas nekā Latvijā. Lai nu kā, jebkuras valsts speciālistam ir vajadzīgas vismaz viena līdz divas nedēļas, lai izstrādātu interneta mājas lapas mobilo versiju. Tomēr mūsu gadījumā šāds speciālists nāk no kompānijas, kas algo 500 cilvēkus, kamēr jūsu gadījumā – tikai 50.

Kādu nākotni jūs prognozējat mobilajām aplikācijām?

Grūti teikt. Lielākā daļa aplikāciju piedāvā to pašu ko interneta mājas lapas, piemēram, laika ziņas, totalizatorus, datu bāzes un mūzikas klausīšanos.

Tomēr, ja būtu jāizvēlas, vai Jūs aplūkotu kādas mājas lapas mobilo versiju vai aplikāciju?

Noteikti aplikāciju. Tomēr tās nav iespējamas visām mājas lapām. Lai nu kā, es noteikti izvēlētos aplikācijas, lai aplūkotu savas iecienītākās.

Kādi ir interneta reklāmas tirgus pēdējie jaunumi?

Tā tomēr ir diezgan garlaicīga industrija, ko nevar salīdzināt ar raķešu zinātni. Pēdējie jaunumi ir saistīti ar to, ka cilvēki, uzņēmumi un mediji arvien vairāk pievērš uzmanību veidiem kā dalīties ar informāciju ar telefonu, viedtālruņu un, jo īpaši, tablet tipa datoru starpniecību. Tomēr šai informācijas apmaiņai jābūt balstītai uz glokalizāciju. Cilvēki tiešām domā par to kā izmatot glokalizāciju, lai veicinātu biznesu.

Kā Jūs raksturotu mobilo reklāmas tirgu Centrālajā un Austrumeiropā?

Tas ir tāds pats, kā internetam. Manā skatījumā, nepastāv tāds jēdziens, kā “mobils”. Vienkārši ir dažādas ierīces, ko mēs lietojam, lai piekļūtu internetam. Arī tas ir saistīts ar ekrāna izmēriem. Gandrīz viss ir iespējams ar klēpjdatoriem, mazliet mazāk ar tablet tipa datoriem un vēl mazāk ar viedtālruņiem. Mārketinga apvienojums ar glokalizāciju ir tas, kas nākotnē augs visstraujāk.

Ko Latvijai vajadzētu darīt, lai veicinātu mobilo mārketingu?

To pašu, ko jau tagad. Latvijā ir laba infrastruktūra, lēts internets un cilvēki, kas var atļauties to pašu datortehniku, ko pārējā Eiropa. Latvija ir tiešām ļoti tuvu pašām jaunākajām tendencēm.

Vai mobilo mājas lapu skaits pieaug?

Parasti nav tā, ka ir tikai mobilā versija. Ir interneta mājas lapas, kurām ir savas mobilās versijas.

Kuras valstis Gemius plāno iekļaut savos auditorijas pētījumos?

Mēs gribētu Serbiju, bet pavisam oficiāli varu pieminēt arī Īslandi un Beļģiju.

Kāds ir Jūsu viedoklis par strauji augošo sociālo mediju tirgu? Piemēram, jaunajā Google+ jau ir reģistrējušies vairāk nekā 25 miljoni lietotāji.

Es gan neesmu īstais cilvēks kam to jautāt, jo neesmu piereģistrējies nevienā sociālajā tīklā.

Kāpēc tā?

Man tas nav vajadzīgs un es tam neredzu jēgu. Ja man kaut ko vajag zināt, es lasu ziņas vai zvanu.

Un kā ar cilvēkiem, kas vēlas zināt, kā Jūs atrast tādos sociālajos tīkos kā, piemēram, Twitter un Facebook?

Jā, ļoti daudzi vēlas mani atrast šajos portālos. Man vienkārši nav tādas vajadzības reklamēt sevi sociālajos tīklos. Ja gribu nosūtīt kādu fotogrāfiju, daru to pa e-pastu, telefonu vai sūtu uz mājas adresi un man ar to pietiek. Man nav nepieciešami vēl papildus līdzekļi, lai ziņotu par to, kur es esmu un ko daru.

Arturs Zavadskis ir pabeidzis Varšavas Biznesa un administrācijas privāto augstskolu finanšu inženiera specialitātē un uzsācis darba gaitas jau studiju laikā. Viņš ir vadījis savu finanšu un apdrošināšanas konsultāciju uzņēmumu un bijis iesaistīts interneta nozarē kopš 2000. gada, kad sācis strādāt starptautiskā izdevēja Trader.com interneta nodaļā. Kopš 2001. gada viņš strādā Gemius SA. No 2003. gada ir uzņēmuma viceprezidents, bet kopš 2009. gada kļuva par Gemius SA prezidentu. Viņš ir atbildīgs par pārdošanu un mārketingu. 2003.-2005. gadā viņš ieņēma Interactive Advertising Bureau (Polijas uzņēmuma Interaktīvās reklāmas birojs) viceprezidenta un izpētes direktora amatus, pārraugot interaktīvo tirgu un vadot izpētes nodaļu. Viņš regulāri piedalās dažādos semināros un nozares konferencēs.