bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.11.2017 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte

Gemius prezidents: mobilā interneta attīstība Latvijā ir Rietumeiropas līmenī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Gemius SA prezidents Arturs Zavadskis

Latvija ir ļoti tuvu Rietumeiropai mobilā interneta attīstības ziņā. Šodienas viedtālruņi piedāvā gandrīz tās pašas iespējas kā personālie datori. Vienīgā atšķirība – tie ir mazāki un arī mazliet lēnāki, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda Gemius SA prezidents Arturs Zavadskis (Artur Zawadzki).

Jau pašlaik varam vērot, ka internets un dažādi sociālie tīkli spēj vai nu veicināt vai iznīcināt kāda uzņēmuma nākotni. Vai šī ietekme turpinās pastiprināties un kādas varētu būt nākotnes tendences? Vai kompānijas spēs izdzīvot bez interneta?

Mēs taču esam dzīvojuši bez interneta gadiem. Tas, protams, nav absolūti nepieciešamas, bet tomēr dzīve ar interneta pieslēgumu ir vieglāka. Pašreiz mums ir tā iespēja lietot gan tradicionālo internetu, gan mobilo, bet varbūt pēc kādiem desmit vai piecpadsmit gadiem parādīsies vēl kas pilnīgi citādāks. Tāda attīstība ir tikai laba. Ja cilvēks ir pietiekami radošs, viņš var visas šīs iespējas apvienot.

Vai varat minēt trīs kritērijus, kas kompānijai jāievēro, lai veiksmīgi izmantotu interneta dāvātās priekšrocības?

Ir ļoti grūti nosaukt precīzus kritērijus, kas derētu jebkuram. Ja tas būtu iespējams, visiem izdotos nevainojamas reklāmas kampaņas. Taču ir viena lieta, kas ir vissvarīgākā. Un tā ir ideja. Ja ir skaidra ideja ko un kā reklamēt, tā jau ir puse no veiksmes stāsta. Tad vēl paliek tikai īstenošana, pareizi noformulētas autortiesības un lipīgi saukļi, bet laba ideja ir absolūti nepieciešama.

Vai esat novērojis, kā interneta komunikācija attīstās Latvijā, ja salīdzina ar tās kaimiņiem Lietuvu un Igauniju?

Man ir grūti salīdzināt ar šīm valstīm, jo vislabāk pazīstu tieši Latvijas tirgu. Tomēr šaubos, ka ir kādas milzīgas atšķirības. Varu vilkt paralēles starp Latviju un Poliju, kas, manuprāt, ir ideāla zeme interneta attīstībai. Situācija Latvijā ir ļoti līdzīga.

Vai lielākās atšķirības rodas tāpēc ka Polija ir daudz lielāka par Latviju?

Jā, protams, arī tas, jo Polijai ir lielākas iespējas savākt vairāk interneta lietotāju un skatījumu. Tomēr atgādinu vēlreiz, ka situācija Latvijā ir ļoti līdzīga.

Kvalitātes ziņā?

Tieši tā.

Kādu ietekmi uz interneta komunikācijām atstāja krīze? Pozitīvu vai negatīvu?

Krīzes vienmēr nāk par labu. Protams, nebūtu labi visu laiku atrasties krīzes situācijā, taču laiku pa laikam tās ir noderīgas, jo tirgū noturās tikai visspēcīgākie spēlētāji. Tādas grūtības patiesībā palīdz cilvēkiem atrast vislabāko ceļu nākotnes attīstībai un iegūst visi sektori, ieskaitot, izklaidi, medijus un arī internetu.

Ņemot vērā augošo viedtālruņu popularitāti. Kādas ir mobilā interneta attīstības tendences Eiropā un vai Latvija tiek tām līdzi?

Latvija tiešām ir ļoti tuvu visam, kas notiek Rietumeiropas tirgū. Šodienas viedtālruņi piedāvā gandrīz tās pašas iespējas kā personālie datori. Vienīgā atšķirība – tie ir mazāki un arī mazliet lēnāki. Galvenā atšķirība slēpjas ekrāna izmērā. Uz maziem ekrāniem ir grūti veidot prezentācijas un darboties ar dokumentiem tieši dēļ šī iemesla un programmatūras ātruma. Tomēr tas ir iespējams. Piedevām, iPad piedāvā aplūkot tieši tāda paša izmēra mājas lapas kā personālie datori.

Vai mājas lapām ir vajadzīga arī sava mobilā versija?

Es tomēr teiktu, ka nav tā, ka tas ir ļoti nepieciešams, bet, protams, ir jauki, ja tāda ir. Pirms dažiem gadiem bija WAP protokols un toreiz visi stāstīja, cik tas ir svarīgs, jo tā ir nākotne. Tomēr vēl pēc diviem gadiem cilvēki jau bija par to aizmirsuši. Tagad viss notiek ar HTTP un mobilie telefoni lieto tās pašas pārlūkprogrammas kā personālie datori un tablet tipa datori. Taču mēs atkal atgriežamies pie tā, ka tas viss ir saistīts ar ekrāna izmēriem. Viedtālruņiem nemaz nav nepieciešams aplūkot mobilās mājas lapu versijas.

Vai daudzām poļu mājas lapām ir izveidotas arī mobilās versijas?

Jā, lielākajai daļai. Iespējams, tas ir tāpēc, ka izmaksas, lai šīs mobilās versijas izveidotu Polijā ir zemākas nekā Latvijā. Lai nu kā, jebkuras valsts speciālistam ir vajadzīgas vismaz viena līdz divas nedēļas, lai izstrādātu interneta mājas lapas mobilo versiju. Tomēr mūsu gadījumā šāds speciālists nāk no kompānijas, kas algo 500 cilvēkus, kamēr jūsu gadījumā – tikai 50.

Kādu nākotni jūs prognozējat mobilajām aplikācijām?

Grūti teikt. Lielākā daļa aplikāciju piedāvā to pašu ko interneta mājas lapas, piemēram, laika ziņas, totalizatorus, datu bāzes un mūzikas klausīšanos.

Tomēr, ja būtu jāizvēlas, vai Jūs aplūkotu kādas mājas lapas mobilo versiju vai aplikāciju?

Noteikti aplikāciju. Tomēr tās nav iespējamas visām mājas lapām. Lai nu kā, es noteikti izvēlētos aplikācijas, lai aplūkotu savas iecienītākās.

Kādi ir interneta reklāmas tirgus pēdējie jaunumi?

Tā tomēr ir diezgan garlaicīga industrija, ko nevar salīdzināt ar raķešu zinātni. Pēdējie jaunumi ir saistīti ar to, ka cilvēki, uzņēmumi un mediji arvien vairāk pievērš uzmanību veidiem kā dalīties ar informāciju ar telefonu, viedtālruņu un, jo īpaši, tablet tipa datoru starpniecību. Tomēr šai informācijas apmaiņai jābūt balstītai uz glokalizāciju. Cilvēki tiešām domā par to kā izmatot glokalizāciju, lai veicinātu biznesu.

Kā Jūs raksturotu mobilo reklāmas tirgu Centrālajā un Austrumeiropā?

Tas ir tāds pats, kā internetam. Manā skatījumā, nepastāv tāds jēdziens, kā “mobils”. Vienkārši ir dažādas ierīces, ko mēs lietojam, lai piekļūtu internetam. Arī tas ir saistīts ar ekrāna izmēriem. Gandrīz viss ir iespējams ar klēpjdatoriem, mazliet mazāk ar tablet tipa datoriem un vēl mazāk ar viedtālruņiem. Mārketinga apvienojums ar glokalizāciju ir tas, kas nākotnē augs visstraujāk.

Ko Latvijai vajadzētu darīt, lai veicinātu mobilo mārketingu?

To pašu, ko jau tagad. Latvijā ir laba infrastruktūra, lēts internets un cilvēki, kas var atļauties to pašu datortehniku, ko pārējā Eiropa. Latvija ir tiešām ļoti tuvu pašām jaunākajām tendencēm.

Vai mobilo mājas lapu skaits pieaug?

Parasti nav tā, ka ir tikai mobilā versija. Ir interneta mājas lapas, kurām ir savas mobilās versijas.

Kuras valstis Gemius plāno iekļaut savos auditorijas pētījumos?

Mēs gribētu Serbiju, bet pavisam oficiāli varu pieminēt arī Īslandi un Beļģiju.

Kāds ir Jūsu viedoklis par strauji augošo sociālo mediju tirgu? Piemēram, jaunajā Google+ jau ir reģistrējušies vairāk nekā 25 miljoni lietotāji.

Es gan neesmu īstais cilvēks kam to jautāt, jo neesmu piereģistrējies nevienā sociālajā tīklā.

Kāpēc tā?

Man tas nav vajadzīgs un es tam neredzu jēgu. Ja man kaut ko vajag zināt, es lasu ziņas vai zvanu.

Un kā ar cilvēkiem, kas vēlas zināt, kā Jūs atrast tādos sociālajos tīkos kā, piemēram, Twitter un Facebook?

Jā, ļoti daudzi vēlas mani atrast šajos portālos. Man vienkārši nav tādas vajadzības reklamēt sevi sociālajos tīklos. Ja gribu nosūtīt kādu fotogrāfiju, daru to pa e-pastu, telefonu vai sūtu uz mājas adresi un man ar to pietiek. Man nav nepieciešami vēl papildus līdzekļi, lai ziņotu par to, kur es esmu un ko daru.

 

Arturs Zavadskis ir pabeidzis Varšavas Biznesa un administrācijas privāto augstskolu finanšu inženiera specialitātē un uzsācis darba gaitas jau studiju laikā. Viņš ir vadījis savu finanšu un apdrošināšanas konsultāciju uzņēmumu un bijis iesaistīts interneta nozarē kopš 2000. gada, kad sācis strādāt starptautiskā izdevēja Trader.com interneta nodaļā. Kopš 2001. gada viņš strādā Gemius SA. No 2003. gada ir uzņēmuma viceprezidents, bet kopš 2009. gada kļuva par Gemius SA prezidentu. Viņš ir atbildīgs par pārdošanu un mārketingu. 2003.-2005. gadā viņš ieņēma Interactive Advertising Bureau (Polijas uzņēmuma Interaktīvās reklāmas birojs) viceprezidenta un izpētes direktora amatus, pārraugot interaktīvo tirgu un vadot izpētes nodaļu. Viņš regulāri piedalās dažādos semināros un nozares konferencēs.


Pievienot komentāru

  1. Zane teica:

    Beidzot kāds cilvēks, kas nav piereģistrējies nevienā social network. Tiešām brīnumi, bet interesanti, ka Latvija turās līdzi visiem jaunākajiem sasniegumiem.

    +1 0 -1 0

  2. mopsis teica:

    Saturīga intervija, pilnībā piekrītu viedoklim, ka krīze ir mums par labu

    +1 0 -1 0

  3. RONIS teica:

    jā tiešām interesanti, ka nav nevienā sociālajā tīklā, bet interneta jomā sasniedzis tik ļoti daudz.
    Paldies par interviju

    +1 0 -1 0

  4. Pauls teica:

    Tad jau labi, ka mēs varam atļauties visu to pašu jaunāko tehniku ko Rietumeiropa. Patīkami apzināties.

    +1 0 -1 0

  5. t teica:

    Sakarīga intervija – paldies!

    Intervijas pierakstītājs gan nedaudz ir kļūdījies vienā vietā – “pareizi noformulētas autortiesības un lipīgi saukļi, bet laba ideja ir absolūti nepieciešama” – šeit Arturs noteikti ir teicis “copywrite”, nevis “copyright”, un attiecīgi “autortiesību” vietā būtu jāraksta “teksts” vai kā tamlīdzīgi.

    +1 0 -1 0

Pārslimota ērču encefalīta sekas - depresija, miega traucējumi un uzvedības izmaiņas

Slikts miegs, uzvedības un garastāvokļu maiņa, produktivitātes kritums darbā un depresija ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par savulaik pārslimotu ērču encefalītu.

Autovadītājus biedē intensīva pilsētas satiksme un apgrūtinoši laikapstākļi

Visbiežāk autovadītājus no sēšanās pie stūres attur bailes no dalības intensīvā pilsētas satiksmē un bailes no apgrūtinošiem laikapstākļiem. Dienas tumšais laiks autovadītājus neietekmē - tikai 3% no aptaujātajiem jūtas droši tikai dienas gaišajā laikā, liecina Circle K un Drošas Braukšanas skolas  aptaujas dati. 

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».

LLKC: Ziemāju lauki Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis; izdzīvošana sarežģīta

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, - pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši - tos nāksies pārsēt ar vasarājiem.

Igaunija ar 700 000 eiro atbalsta Somijas-Igaunijas Kultūras fondu

Igaunijas valdība ir nolēmusi piešķirt 700 000 eiro Somijas-Igaunijas Kultūras Fondam, kas kopš 2015.gada veicina abu tautu sadarbību kultūras, radošas ekonomikas un izglītības jomā.

Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk saistīta ar «aplokšņu» algām

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem.

Vienotības Saeimas frakcijas vadība mainīsies 21.decembrī

«Ir noslēgušās politiskās konsultācijas ar visām Vienotības sadarbības partijām, kas pārstāvētas Saeimas frakcijā, un panākta vienošanās, ka frakcijas vadības maiņa notiks līdz ar Saeimas rudens sesijas beigām 21.decembrī,» norāda partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Krievija ANO bloķē Sīrijas ķīmiskā uzbrukuma izmeklēšanas turpināšanu

ANO Drošības padomē Krievija ir izmantojusi veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, ar ko tiktu ļauts turpināt izmeklēt Sīrijā šopavasar notikušo uzbrukumu ar aizliegtiem ķīmiskiem ieročiem, kas tolaik pamudināja Amerikas Savienotās Valstis ar raķetēm apšaudīt Sīrijas militārās aviācijas bāzi.

EM prognozēto reemigrācijas dinamiku nosauc par utopisku

Ekonomikas ministrijas prognozētā reemigrācijas dinamika ir utopiska, turklāt ar Latvijas pilsoņu atgriešanos dzimtenē ir saistīti dažādi izaicinājumi, ko līdz šim neviens nav uzņēmies risināt, norāda domnīcas PROVIDUS pētniece Agnese Lāce.

Privātās ārstniecības iestādes sašutušas par ierobežojumiem valsts naudas sadalē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi ierobežojumus valsts naudas piešķiršanai privātajām ārstniecības iestādēm, kas radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū.