bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Ģenerālprokuroru aicina nepieļaut nelikumības Rīgas namu pārvaldniekā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar aicinājumu izmeklēt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Rīgas namu pārvaldnieka Kurzemes iecirkņa vadītāja pienākumu izpildītāja Vladimira Teleša iespējamo pretlikumīgo rīcību.

Deputāte lūdz izvērtēt Rīgas namu pārvaldnieka vadības atbildību pieņemot darbā un uzticot veikt būvinženiera pienākumus cilvēkam bez atbilstošas kvalifikācijas, informē Rīgas domes Vienotības deputātu frakcija.

Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, Telešs ir parakstījis vairākus ar iedzīvotāju drošību saistītus dokumentus kā sertificēts būvinženieris, taču ne Latvijas augstākās izglītības iestādēs ne Latvijas Būvinženieru savienībā nav apliecinājumu tam, ka Vladimirs Telešs būtu ieguvis nepieciešamo augstāko profesionālo izglītību, kas ļautu viņam pildīt sertificēta būvinženiera pienākumus.

«Ja Telešs bez nepieciešamās izglītības pilda būvinženiera pienākumus un to pieļauj Rīgas namu pārvaldnieka vadība, tad tas var būt nopietns drauds rīdzinieku drošībai,» uzskata Ēlerte.

Viņa atgādina, ka pēdējā laikā ir daļēji sabrukušas jau sešas Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotās mājas, četras no tām Pārdaugavā.

BNN jau vēstīja, ka Valsts kontrole, veicot revīziju Rīgas lielākajā namu apsaimniekošanas uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks atklājusi, ka tajā, iespējams, fiktīvi nodarbināti partijas Saskaņa deputāti un deputātu sievas. Policija patlaban veic kriminālizmeklēšanu šajā lietā.

Kā vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga, vienu no lielākajiem šī pašvaldības uzņēmuma iecirkņiem patlaban vada Vladimirs Telešs, kuram nav piemērotas izglītības šim amatam, taču izšķirošs varētu būt kāds cits faktors – viņš ir dzīvesbiedrs domes deputātei no Saskaņas.

Rīgas namu pārvaldnieks ir sadalīts septiņos iecirkņos un vienu no lielākajām filiālēm jau pusgadu vada Vladimirs Telešs. Viena no prasībām iecirkņa vadītājam ir augstākā izglītība. Telešs atsakās atbildēt, vai viņam tāda ir, un kurā specialitātē.

Publiski pieejamos dokumentos par remontu Kurzemes iecirkņa apsaimniekotajās mājās redzams, ka Telešs parakstās kā būvinženieris. Latvijā šajā specialitātē izglītību var iegūt divās augstskolās – Rīgas tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Atsaucoties uz Nekā Personīga pieprasījumu, augstskolas datu bāzēs meklēja Teleša vārdu, taču absolventu vidū neatrada. Telešam nav arī izsniegts Latvijas Būvinženieru savienības sertifikāts, kas apliecinātu viņa zināšanas un tiesības praktizēt.

Rīgas manu pārvaldniekā neatklāj pateicoties kādām prasmēm Telešam uzticēts vadīt vienu no lielākajiem iecirkņiem šajā pašvaldības uzņēmumā. Ziņas par viņa izglītību un iepriekšējo darba pieredzi esot slepenas.

Telešs Rīgas namu pārvaldniekā sāka strādāt pirms trim gadiem. Kaut arī viņam nebija piemērotas izglītības, viņš īsā laikā kļuva par iecirkņa vadītājas vietnieku un nu jau pusgadu pats to vada.

Teleša karjera pašvaldības uzņēmumā sakrīt ar laiku, kad par viņa dzīvesbiedri kļūst Rīgas domes deputāte no Saskaņas Svetlana Savicka. Kādreizējai Nila Ušakova palīdzei Saeimā Saskaņa uztic gan vadīt biedrību 9.maijs – vienu no redzamākajām Uzvaras dienas svinību organizētājām, gan audzināt jauno Saskaņas kalvi partijas jauniešu organizācijā restart.lv. Rīgas namu pārvaldnieka Kurzemes iecirkņa vadītāju Telešu sanikno jautājums par viņa attiecībām ar Savicku.

Pērn revīziju Rīgas namu pārvaldniekā veica Valsts kontrole un atklāja, ka uzņēmums iespējams fiktīvi nodarbinājis 13 darbiniekus. Starp tiem Saskaņas deputātu sievas Žannu Pankratovu un Aleksandru Klementjevu, kā arī mēra Nila Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēlu. Līgums par attīstības projektu Rīgas namu pārvaldniekam bija arī domes deputātei Svetlanai Savickai. Tas ļāva viņai nopelnīt gadā 18 tūkstošus eiro. Dienu pēc Valsts kontroles intereses par šiem darbiniekiem, šaubīgo attīstības nodaļu Rīgas namu pārvaldniekā likvidēja.

Valsts kontrole lietu par fiktīvi nodarbinātajiem pašvaldības uzņēmumā nodeva policijai. Notiek izmeklēšana. Visiem šaubīgajiem darbiniekiem bijuši vienā laikā parakstīti līgumi par dažādu projektu veikšanu Rīgas namu pārvaldniekā. Nevienam profesija gan nav bijusi piemērota namu apsaimniekošanas specifikai. Un, piemēram, attīstības nodaļas vadītājs nezināja, kurš darbiniekiem dod darba uzdevumu un vai tos arī pilda. Visiem, iespējams, fiktīvi nodarbinātajiem, arī Savickai, lietā ir liecinieces statuss. «Iespējams, ir noziedzīgi iztērēti 120 tūkstoši eiro, kas varētu būt izmaksāti kā atalgojums par neesošiem darbiem,» atklāj Ekonomikas policijas priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.

Ref: 102.000.102.12044


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.