bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Gerhards: Atkritumu biznesa problēmas «gulsies» uz Tukuma iedzīvotāju pleciem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilustratīvs foto

Šobrīd Tukuma un apkaimes pašvaldībās atkritumus izved uzņēmums Eco Baltija, kas šādas tiesības ieguva pirms četriem gadiem rīkotajā konkursā. Līgums beidzas 2018.gada martā. Tukuma dome nolēmusi turpmāk iztikt bez konkursu rīkošanas, ziņo raidījums Nekā personīga.

Tāpat raidījums vēsta, ka likums ļauj šādi rīkoties, ja pašvaldībai ir savs atkritumu saimniecības uzņēmums. Un te lieti noder SIA atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra, kur Tukumam ir 20% kapitāla daļu. Tukuma pašvaldība pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolēmusi jau tagad noslēgt līgumu ar savu uzņēmumu Piejūra.

Šī brīža Tukuma domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmanis raidījumam komentē: «Ar ko šāds pakalpojumu sniedzējs būs labāks? Ar to, ka šis pašvaldības uzņēmums nodrošina iedzīvotājus no savākšanai līdz apglabāšanai. Bez starpposmiem, visus arī starpposmus nodrošinot patstāvīgi.»

Uzņēmums Piejūra savulaik ticis radīts atkritumu glabāšanai un šķirošanai. Tam ir poligoni Kandavā, Rojā, Talsos, Jūrmalā un Tukumā. Tomēr šis pašvaldību SIA nekad nav nodarbojies ar atkritumu savākšanu. Tam nav ne tam vajadzīgās pieredzes, ne resursu. Viss būs jārada no jauna, noskaidrojis raidījums Nekā personīga.

Savukārt INDRA RASSONE SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra valdes priekšsēdētāja Indra Rassone raidījumam izsaka savu neizpratni par notiekošo, uzdodot vairākus retoriskus jautājumus: «Kas jums ir nepieciešams, lai jūs varētu šo pakalpojumu veikt? Mums ir nepieciešami gan atkritumu konteineri, gan transports, ar ko to darīt. Vai esat aprēķinājuši, cik lieli ieguldījumi būs vajadzīgi? Jā ir veikts aprēķins tehniskais, pie kura jau mēs strādājam vairāk kā divus gadus un jā, tie ir apmēram divi miljoni, 1,85 miljoni. No kurienes jūs šos līdzekļus ņemsiet, vai uzņēmumam pašam tādi ir? Tie būs kredītlīdzekļi.»

Tāpat raidījums noskaidrojis, ka iedzīvotājiem jaunais atkritumu savācējs izmaksās dārgi. Par atkritumu izvešanu uzņēmums Piejūra no tukumniekiem un apkaimes iedzīvotājiem prasīs 11,7 eiro kubikmetrā, kas ir par 2,5 eiro vairāk nekā šobrīd.

Uzņēmuma vadītāja cenas kāpumu skaidro ar dabas resursu nodokļa pieaugums no 2018.gada. Un nākotnē cena augšot vēl, jo pieaugšot maksa par glabāšanu un pārstrādi, ko atkritumu glabātājs Piejūra prasīs savācējam Piejūra. Tukuma dome jau paredzējusi sev tiesības tarifu celt. Privātuzņēmējam piedāvātā cena bija jāgarantē visā līguma laikā, norāda raidījums.

Vienlaikus sarunā ar Nekā personīga Rassone saka: Tas ir lēmumprojektā atrunāts un tiek saglabāts uz septiņiem gadiem, ja nemainās dabas resursu nodoklis un nemainās degvielas cena un nemainās mūsu apstiprinātais tarifs. Visticamāk viņš mainīsies. Šobrīd esam nofiksējuši esošo situāciju. Bet tad, kad sabiedrisko pakalpojumu regulators izmainīs mūsu tarifu, arī šo te dabas resursu nodokļa komponenti, tad viņš arī, protams, mainīsies.»

Ar savu līdzšinējo uzdevumu – atkritumu šķirošanu uzņēmums Piejūra nav ticis galā, paziņo raidījuma Nekā personīga žurnālisti. Turpinot, viņi vēsta, ka par 24 miljoniem izbūvējis poligonus. Eiropas strkutūrfondu projektā paredzēts, ka tur atkritumus gan glabās, gan šķiros.

Tāpat žurnālisti raidījumā stāsta par savu pieredzi, nonākot kādā no uzņēmuma glabātuvēm: «Kad mēs ieradāmies Kandavas un Rojas glabātuvē, tur svilpoja vējš. Arī uzņēmuma publiskā informācija liecina, ka 2016.gadā tas sašķirojis divreiz mazāk atkritumu, nekā apņēmies Eiropas projektā. Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākusi interesēties, vai nav jāpieprasa daļa no Eiropas miljoniem atgriezt.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA) Kaspars Gerhards par esošo situāciju komentē: «Protams, tam visam ir jāseko un, ja tur būs kādas nobīdes, tas nozīmē, ka būs kāda daļa neattiecināmie izdevumi un tad attiecīgi viņi būs jākompensē, vai nu valstij, vai reversi griežoties pie pašvaldībām, šīs summas būs jāatgūst, ja tās tiks atdzītas par neattiecināmām izmaksām.»

Tāpat Gerhards uzskata, ka Tukuma pašvaldība izvēlējusies neefektīvāko veidu, kā tikt pie atkritumu savācēja. Ja iepriekš par atkritumu savākšanu bija atbildīgs privātuzņēmums, tad tagad visas biznesa problēmas būs uz iedzīvotāju pleciem.

Turpinot, viņš saka: «Ja mēs tomēr šeit ejam uz skaidriem saimnieciskiem principiem, ja mēs tomēr esam Eiropas Savienības valsts, kur ir brīva kapitāla un brīvas saimniecības nodrošināšana, mums tomēr būtu šie principi jāievēro.Tirgus tomēr nosaka diezgan daudz ko. Un uzņēmējs, kurš uzņemas risku, daudz atbildīgāk izturas gan pret savu naudu, gan par to, kā strādāt.»

Šobrīd jau puse pašvaldību privāto atkritumu savācēju vietā noslēgušas līgumus ar pašu uzņēmumiem. Sašutusi par to ir Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Viņa pauž aizdomas, ka pašvaldību vadītāji ir ieinteresēti savu uzņēmumu radīšanā, jo tādējādi mazinās finanšu caurskatāmība. Panākt kādas izmaiņas esot ļoti grūti, jo pašvaldību lobijs valdībā un Saeimā esot akmensciets un nesatricināms, noskaidrojis raidījums Nekā personīga.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama raidījumam saka: Situācija mūs vairs nepārsteidz. Turpinās uzvaras gājiens, ka pašvaldības iesaistās atkritumu apsaimniekošanas biznesā, to noslēdzot konkurencei. Nu un ko jūs tur varētu darīt? Mēs varētu, protams, runāt, aicināt pašvaldības, lai iegūtu kaut kādus efektivitātes ieguvumus, labumus no tā, ka ir konkurence un arī tajos gadījumos, kad ir inhouse pakalpojums, tomēr rīkot konkursu.»

Tāpat raidījums noskaidrojis, ka valdībā šobrīd skata Ekonomikas ministrijas priekšlikumu likumā noteikt Konkurences padomei tiesības iejaukties pašvaldību lēmumos, ja tie saistīti ar konkurences ierobežošanu. Tomēr pieņemts tas vēl nav.

Nobeigumā raidījumam Tukuma domes priekšsēdētājs komentē: Piejūras reģionā šāds lēmums ir pieņemts gan Engures novadā, gan Jaunpils novadā, gan Kandavas novadā, arī Mērsrags un Roja ir pieņēmuši šādus lēmumus, ka tie ietilpst šajā Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Tad jau jūs sarunājāt ar šīm pašvaldībām, ka jūs kopā tā darīsiet. Nu neviens nav sarunājis.»

Daudzas pašvaldības nonāk pie šī globālā slēdziena, ka atkritumu apsaimniekošana ir ierakstīta kā pašvaldības autonomā funkcija, kas pašvaldībai arī jānodrošina, lai nebūtu šo starpposmu, saka Lukmanis.

Ref: 225.000.103.1100


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri