bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 19.08.2017 | Vārda dienas: Melānija, Imanta
LatviaLatvija

Gerhards: Atkritumu biznesa problēmas «gulsies» uz Tukuma iedzīvotāju pleciem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilustratīvs foto

Šobrīd Tukuma un apkaimes pašvaldībās atkritumus izved uzņēmums Eco Baltija, kas šādas tiesības ieguva pirms četriem gadiem rīkotajā konkursā. Līgums beidzas 2018.gada martā. Tukuma dome nolēmusi turpmāk iztikt bez konkursu rīkošanas, ziņo raidījums Nekā personīga.

Tāpat raidījums vēsta, ka likums ļauj šādi rīkoties, ja pašvaldībai ir savs atkritumu saimniecības uzņēmums. Un te lieti noder SIA atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra, kur Tukumam ir 20% kapitāla daļu. Tukuma pašvaldība pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolēmusi jau tagad noslēgt līgumu ar savu uzņēmumu Piejūra.

Šī brīža Tukuma domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmanis raidījumam komentē: «Ar ko šāds pakalpojumu sniedzējs būs labāks? Ar to, ka šis pašvaldības uzņēmums nodrošina iedzīvotājus no savākšanai līdz apglabāšanai. Bez starpposmiem, visus arī starpposmus nodrošinot patstāvīgi.»

Uzņēmums Piejūra savulaik ticis radīts atkritumu glabāšanai un šķirošanai. Tam ir poligoni Kandavā, Rojā, Talsos, Jūrmalā un Tukumā. Tomēr šis pašvaldību SIA nekad nav nodarbojies ar atkritumu savākšanu. Tam nav ne tam vajadzīgās pieredzes, ne resursu. Viss būs jārada no jauna, noskaidrojis raidījums Nekā personīga.

Savukārt INDRA RASSONE SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra valdes priekšsēdētāja Indra Rassone raidījumam izsaka savu neizpratni par notiekošo, uzdodot vairākus retoriskus jautājumus: «Kas jums ir nepieciešams, lai jūs varētu šo pakalpojumu veikt? Mums ir nepieciešami gan atkritumu konteineri, gan transports, ar ko to darīt. Vai esat aprēķinājuši, cik lieli ieguldījumi būs vajadzīgi? Jā ir veikts aprēķins tehniskais, pie kura jau mēs strādājam vairāk kā divus gadus un jā, tie ir apmēram divi miljoni, 1,85 miljoni. No kurienes jūs šos līdzekļus ņemsiet, vai uzņēmumam pašam tādi ir? Tie būs kredītlīdzekļi.»

Tāpat raidījums noskaidrojis, ka iedzīvotājiem jaunais atkritumu savācējs izmaksās dārgi. Par atkritumu izvešanu uzņēmums Piejūra no tukumniekiem un apkaimes iedzīvotājiem prasīs 11,7 eiro kubikmetrā, kas ir par 2,5 eiro vairāk nekā šobrīd.

Uzņēmuma vadītāja cenas kāpumu skaidro ar dabas resursu nodokļa pieaugums no 2018.gada. Un nākotnē cena augšot vēl, jo pieaugšot maksa par glabāšanu un pārstrādi, ko atkritumu glabātājs Piejūra prasīs savācējam Piejūra. Tukuma dome jau paredzējusi sev tiesības tarifu celt. Privātuzņēmējam piedāvātā cena bija jāgarantē visā līguma laikā, norāda raidījums.

Vienlaikus sarunā ar Nekā personīga Rassone saka: Tas ir lēmumprojektā atrunāts un tiek saglabāts uz septiņiem gadiem, ja nemainās dabas resursu nodoklis un nemainās degvielas cena un nemainās mūsu apstiprinātais tarifs. Visticamāk viņš mainīsies. Šobrīd esam nofiksējuši esošo situāciju. Bet tad, kad sabiedrisko pakalpojumu regulators izmainīs mūsu tarifu, arī šo te dabas resursu nodokļa komponenti, tad viņš arī, protams, mainīsies.»

Ar savu līdzšinējo uzdevumu – atkritumu šķirošanu uzņēmums Piejūra nav ticis galā, paziņo raidījuma Nekā personīga žurnālisti. Turpinot, viņi vēsta, ka par 24 miljoniem izbūvējis poligonus. Eiropas strkutūrfondu projektā paredzēts, ka tur atkritumus gan glabās, gan šķiros.

Tāpat žurnālisti raidījumā stāsta par savu pieredzi, nonākot kādā no uzņēmuma glabātuvēm: «Kad mēs ieradāmies Kandavas un Rojas glabātuvē, tur svilpoja vējš. Arī uzņēmuma publiskā informācija liecina, ka 2016.gadā tas sašķirojis divreiz mazāk atkritumu, nekā apņēmies Eiropas projektā. Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākusi interesēties, vai nav jāpieprasa daļa no Eiropas miljoniem atgriezt.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA) Kaspars Gerhards par esošo situāciju komentē: «Protams, tam visam ir jāseko un, ja tur būs kādas nobīdes, tas nozīmē, ka būs kāda daļa neattiecināmie izdevumi un tad attiecīgi viņi būs jākompensē, vai nu valstij, vai reversi griežoties pie pašvaldībām, šīs summas būs jāatgūst, ja tās tiks atdzītas par neattiecināmām izmaksām.»

Tāpat Gerhards uzskata, ka Tukuma pašvaldība izvēlējusies neefektīvāko veidu, kā tikt pie atkritumu savācēja. Ja iepriekš par atkritumu savākšanu bija atbildīgs privātuzņēmums, tad tagad visas biznesa problēmas būs uz iedzīvotāju pleciem.

Turpinot, viņš saka: «Ja mēs tomēr šeit ejam uz skaidriem saimnieciskiem principiem, ja mēs tomēr esam Eiropas Savienības valsts, kur ir brīva kapitāla un brīvas saimniecības nodrošināšana, mums tomēr būtu šie principi jāievēro.Tirgus tomēr nosaka diezgan daudz ko. Un uzņēmējs, kurš uzņemas risku, daudz atbildīgāk izturas gan pret savu naudu, gan par to, kā strādāt.»

Šobrīd jau puse pašvaldību privāto atkritumu savācēju vietā noslēgušas līgumus ar pašu uzņēmumiem. Sašutusi par to ir Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Viņa pauž aizdomas, ka pašvaldību vadītāji ir ieinteresēti savu uzņēmumu radīšanā, jo tādējādi mazinās finanšu caurskatāmība. Panākt kādas izmaiņas esot ļoti grūti, jo pašvaldību lobijs valdībā un Saeimā esot akmensciets un nesatricināms, noskaidrojis raidījums Nekā personīga.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama raidījumam saka: Situācija mūs vairs nepārsteidz. Turpinās uzvaras gājiens, ka pašvaldības iesaistās atkritumu apsaimniekošanas biznesā, to noslēdzot konkurencei. Nu un ko jūs tur varētu darīt? Mēs varētu, protams, runāt, aicināt pašvaldības, lai iegūtu kaut kādus efektivitātes ieguvumus, labumus no tā, ka ir konkurence un arī tajos gadījumos, kad ir inhouse pakalpojums, tomēr rīkot konkursu.»

Tāpat raidījums noskaidrojis, ka valdībā šobrīd skata Ekonomikas ministrijas priekšlikumu likumā noteikt Konkurences padomei tiesības iejaukties pašvaldību lēmumos, ja tie saistīti ar konkurences ierobežošanu. Tomēr pieņemts tas vēl nav.

Nobeigumā raidījumam Tukuma domes priekšsēdētājs komentē: Piejūras reģionā šāds lēmums ir pieņemts gan Engures novadā, gan Jaunpils novadā, gan Kandavas novadā, arī Mērsrags un Roja ir pieņēmuši šādus lēmumus, ka tie ietilpst šajā Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Tad jau jūs sarunājāt ar šīm pašvaldībām, ka jūs kopā tā darīsiet. Nu neviens nav sarunājis.»

Daudzas pašvaldības nonāk pie šī globālā slēdziena, ka atkritumu apsaimniekošana ir ierakstīta kā pašvaldības autonomā funkcija, kas pašvaldībai arī jānodrošina, lai nebūtu šo starpposmu, saka Lukmanis.

Ref: 225.000.103.1100


Pievienot komentāru

Apķīlātas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Vdovinam piederošās akcijas

Apķīlātas Latvijas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Andrejam Vdovinam piederošās bankas akcijas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesu izpildītāja rīkojums.

Krievu teātra direktors: Divkopienu valsts ir problēma un pret to ir jācīnās

Divkopienu sabiedrības un divu informācijas telpu problēma Latvijā patiešām pastāv. Taču tāpat kā teātris cīnās par skatītājiem, tā arī plašsaziņas līdzekļiem ir jācīnās par savu auditoriju, intervijā uzsver Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals.

Krītas ASV biržu indeksi

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 17.augustā, kritās, ko veicināja uzņēmēju satraukums par ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un ziņa par teroraktu Barselonā.

Ķirsis lūdzis policiju izvērtēt iespējamu Rīgas domes balsojuma viltošanu

Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt domes elektroniskās balsošanas sistēmas iespējamu izmantošanu cita domes deputāta vārdā, stāsta politiķis.

Eksperts: Spānijas terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem

Spānijā šonedēļ notikušie terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem, kur drošības prasības nav stingras, saka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Pēc četriem gadiem plāno ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus skolās

Pēc četriem gadiem, proti, 2021./2022.mācību gadā skolās plānots ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus, iepazīstinot ar jauno mācību saturu, paziņo Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Jūrmalā uz remonta laiku slēgs dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos

Šī gada septembrī un oktobrī Jūrmalā uz remontdarbu laiku tiks slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos. Lai mazinātu autovadītāju neērtības, tiks izvietotas informatīvās ceļa zīmes slēgto dzelzceļa pārbrauktuvju apbraukšanai

PTAC piemērojis Internet un SS katram 15'000 eiro sodu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir piemērojis SIA Internet un SIA SS katram 15 000 eiro sodu, par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Valsts atbalsta programmas ietvaros jaunas mājas ieguvuši teju 9'000 bērni un to vecāki

Šā gada pirmajā pusgadā valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmatojušas 1 527 ģimenes visā Latvijā. Salīdzinot ar 2016.gadu, ģimeņu pieprasījums pēc valsts atbalsta pieaudzis par 6%, saglabājot nemainīgi augstu līmeni.

Prognozes: Vienotību visdrīzāk vadīs Ašeradens

Sīvā konkurencē par Vienotības valdes priekšsēdētāju kļūs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, prognozē Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka Ašeradens 19.augustā gaidāmajā Vienotības kongresā tiks ievēlēts par partijas vadītāju, Betsafe novērtējis ar 45% varbūtību.

VID aptur ekskluzīvu automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

VID Finanšu policijas pārvalde augustā apturējusi organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,8 miljoni eiro apmērā.

VARAM: Mākslīgi izveidotā «Ušakova kepka» ir bīstama cilvēku dzīvībai

Valsts vides dienests, veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, atklāj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa taps zināma augustā.

Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukcija noslēgusies: lidmašīnas atgriežas Viļņā

Aizvadītajā dienā ceturtdien, 17.augustā, svinīgi tika atklāts Viļņas lidostas rekonstruētais skrejceļš, kur darbus veica Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B.. Šī Viļņas lidostā ir pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākā rekonstrukcija, kas ir unikāls projekts ne tikai Lietuvai, bet arī Eiropai, uzskata lidostas pārstāvji.

Esošais būvdarbu «haoss» tipisks Rīgai. RD pozīcijā jūtama nervozitāte, bailes un niknums, BNN stāsta Bordāns

«Rīgas domes pozīcijā ir jūtama nedrošība, bailes un niknums. Deputātus neapmierina, ka visiem ir jāierodas uz RD komitejas sēdēm, jo pretējā gadījumā, viņi var nenobalsot par sev izdevīgiem lēmumiem, Rīgas domes pozīcijas attieksmi pret jaunievēlēto Jaunā konservatīvā partija intervijā BNN stāsta tās priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Par Barselonas teroraktu atbildību uzņemas džihādistu grupējums Islāma valsts

Publiskajā telpā plaši izskanējis terorakts Barselonā, kur uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināti 13 cilvēki un vismaz 100 ievainoti. To apstiprinājis Katalonijas reģiona iekšlietu padomnieks Žoakims Forns un Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.

Uzzini, kāda laika prognoze šai nedēļas nogalei!

Starp mākoņiem piektdien, 18.augustā, brīžiem uzspīdēs saule, tomēr gaidāms arī neliels īslaicīgs lietus, austrumos pēcpusdiena attīstoties konvektīvajiem procesiem, var izveidoties arī pērkona negaiss. Galvaspilsētu lietus skars tikai pēcpusdienā. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Gaisa temperatūra šodien iesils līdz +21…+26 grādiem pēc Celsija.

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.