Pērn graudaugu sējumi veidoja 526,6 tūkst. hektāru, kas ir par 14,9 tūkst. ha jeb 2,8% mazāk nekā 2010.gadā. Savukārt 2010.gadā šis rādītājs bija atbilstoši par 0,7 tūkst. ha jeb 0,1% vairāk nekā 2009.gadā.

Graudaugu sējumu īpatsvars sējumu kopplatībā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem gandrīz nav mainījies – 2011.gadā tas bija 48,5% (2010.gadā – 49,1% un 2009.gadā – 48,5%), bet graudaugu sējumu struktūrā mainījusies ziemāju un vasarāju kultūru attiecība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām.

Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē daļa 2010.gada rudenī apsēto ziemas graudaugu platību nepārziemoja un ziemāju īpatsvars graudaugu sējumu kopplatībā samazinājās no 53,2% 2010.gadā līdz 46,2% 2011.gadā. 2011.gadā ziemāju sējumu platība samazinājās par 44,7 tūkst. ha jeb 15,5%. Nepārziemojušo platību vietā tika sētas vasarāju graudaugu kultūras, to platība pieauga par 29,8 tūkst. ha jeb 11,8%, tai skaitā vasaras kviešu – par 28,6 tūkst. ha jeb 35,0%.

2011.gadā graudu kopievākums veidoja 1,4 milj. tonnu, kas ir par 23,5 tūkst. tonnu jeb 1,6% mazāk nekā 2010.gadā. Ziemāju kultūru vidējai ražībai samazinoties no 32,4 cnt no viena ha 2010.gadā līdz 29,3 cnt no viena ha 2011.gadā, ziemāju graudu kopraža samazinājās par 217,9 tūkst. tonnu jeb 23,4%. Gads bija labvēlīgs vasarāju graudaugu kultūrām – to vidējā ražība pieauga no 19,9 cnt no viena ha 2010.gadā līdz 24,6 cnt 2011.gadā, graudu kopievākumam palielinoties par 194.4 tūkst. tonnu jeb 38,6%, tai skaitā vasaras kviešu – no 24,3 cnt līdz 29,0 cnt no viena ha, kopievākumam pieaugot par 121,9 tūkst. tonnu jeb 61,3%, kas būtiski ietekmēja graudu kopievākumu.

Iznīkušo un nenovākto graudaugu sējumi 2011.gadā veidoja 24,3 tūkst. ha jeb 4,6% no visiem graudaugu sējumiem (2010.gadā – 4,5%).

2011.gadā kopumā tika iepirkts 1061,1 tūkst. tonnu graudu, kas ir par 59,0 tūkst. tonnu jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. 81,3% visu iepirkto graudu veidoja kvieši (2010.gadā – 81,7%). Kviešu iepirkuma apjoms samazinājies par 52,6 tūkst. tonnu jeb 5,7%, tai skaitā pārtikas kviešu – par 34,7 tūkst. tonnu jeb 5,4%. Pārtikas kviešu īpatsvars visu iepirkto kviešu kopapjomā palicis nemainīgs – 70,4%. Ievērojami samazinājies miežu, tai skaitā pārtikas, iepirkuma apjoms – atbilstoši par 18,3 tūkst. tonnu jeb 15,1% un 12,8 tūkst. tonnu jeb 53,4%.

2011.gadā iepirkts par 9,2 tūkst. tonnu jeb 18,4% vairāk rudzu (2010.gadā – par 96,6 tūkst. tonnu jeb 65,9% mazāk nekā iepriekšējā gadā), tai skaitā pārtikas rudzu – par 3,8 tūkst. tonnu jeb 11,2% vairāk.

Graudu vidējās iepirkuma cenas turpināja kāpt. 2011.gadā tās pieaugušas par 27,0% (2010.gadā – par 44,8%) – no 106,06 Ls par tonnu 2010.gadā līdz 134,70 Ls par tonnu 2011.gadā.

Rapša sējumu platību īpatsvars kopējā sējumu platībā turpina pieaugt un 2011.gadā sasniedza 11,2% (2010.gadā – 10,0%). Sējplatības pieaugušas par 10,7 tūkst. ha jeb 9,7%, tai skaitā vasaras rapša – par 34,1 tūkst. ha jeb 79,3%, jo daļa nepārziemojušo graudaugu un ziemas rapša sējumu tika pārsēti ar vasaras rapsi. Ziemas rapša sējumi samazinājušies par trešdaļu un to īpatsvars kopējā rapša sējumu platībā samazinājies no 61,1% 2010.gadā līdz 36,5% 2011.gadā. Vidējā sēklu ražība no viena ziemas rapšu hektāra samazinājās no 25,1 cnt 2010.gadā līdz 20,1 cnt 2011.gadā, kas ietekmēja kopējās rapša sēklu ražas samazināšanos par 7,2 tūkst. tonnu jeb 3,2%.

Pērn novākts par 14,3 tūkst. tonnu jeb 3,0% vairāk kartupeļu nekā iepriekšējā gadā, samazinoties stādījumu platībām par 1,5%.

2011.gadā izaudzēts 168,2 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 17,2 tūkst. tonnu jeb 11,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības pieaugušas tikai par 1,0%, bet dārzeņu novākts par 12,8 tūkst. tonnu jeb 9,2% vairāk, vidējai ražībai no 1 ha pieaugot no 172 cnt 2010.gadā līdz 186 cnt 2011.gadā.

Ref: 102.000.102.1049