bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Greiškalns: Trūkumi būvniecības regulējumā atbaida ārvalstu investorus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns

Tiešo ārvalstu investīciju kritumam Latvijā pēdējos gados ir vairāki iemesli – ārvalstu investorus biedē ne tikai tādas ilgstoši neatrisinātas problēmas kā ēnu ekonomika, korupcija, maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas riski un Latvijas neparedzamā nodokļu vide, bet arī trūkumi būvniecības regulējumā – norāda ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns.

Viņš skaidro, ka pēdējo gadu laikā nepieciešamība uzlabot ar būvniecību saistīto normatīvo regulējumu un investīciju vidi noteikta par vienu no Latvijai sasniedzamajiem mērķiem. «Jāuzsver gan, ka būvniecība ir jāskata kopā ar teritoriālo plānošanu, jo būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana dabā. Līdz ar to arī mērķis būtu pilnveidot ar teritoriālo plānošanu un būvniecību saistītos normatīvos aktus, radot efektīvu, vienotu un prognozējamu teritoriālās plānošanas mehānismu, kā arī palielināt prognozējamību un skaidrību attiecībā uz procedūrām un termiņiem, kas investoriem jāievēro, attīstot investīciju projektus,» norāda Greiškalns.

Greiškalns komentē, ka pašlaik spēkā esošais būvniecības regulējums būtiski apgrūtina gan būvniecības procesā iesaistīto ikdienas darbu, gan ar to tieši nesaistītu nozaru – rūpniecības, lauksaimniecības, tirdzniecības un publisko pakalpojumu nākotnes attīstību.

Viņš uzsver, ka lielais administratīvais slogs, atšķirīgās likuma interpretācijas un sadrumstalotais valsts institūciju atbildību sadalījums būvniecības procesu ir padarījis teju neparedzamu, kavējot iesākto projektu realizāciju un atturot no jaunu projektu uzsākšanas. «Pat tie ārvalstu investori, kas neplāno tieši ieguldīt jaunu objektu būvniecībā, bet vēlas veikt investīcijas citu nozaru uzņēmumos Latvijā, apzinās, ka agri vai vēlu tās rezultēsies būvniecībā, piemēram, paplašinot uzņēmuma darbību un būvējot jaunu ražotni, biroja ēku vai liellopu novietni. Izvērtējot iespējamos riskus un to, ka laika periods, kas šķirs būvprojektu no objekta pieņemšanas ekspluatācijā, nav prognozējams, investori kļūst piesardzīgi un nereti izlemj mainīt savus investīciju plānus, komentē Greiškalns.

«Būvniecības regulējuma nepilnības traucē arī esošajiem investoriem, kas Latvijā jau ilgstoši strādā un, kas par spīti Latvijas uzņēmējdarbības un tiesiskās vides īpatnībām, izrādījuši gatavību savu darbu šeit turpināt,» skaidro ārvalsu investīciju eksperts. 

Viņš stāsta, ka nereti investoriem nākas saskarties ar piespiedu būvniecības ieceru atlikšanu dažādu viltus iemeslu, piemēram, populārsūdzību dēļ, kuru izskatīšana tiesā var ilgt pat četrus, piecus gadus. Rezultātā netiek īstenoti nedz plānotie projekti un radītas darba vietas, nedz piesaistītas jaunas investīcijas.

Greiškalns uzsver, ka vēl vairāk – šādas situācijas investoriem liek apsvērt iespēju izvēlēties citu valsti, kur turpmāk veikt ieguldījumus. «Te noteikta loma, protams, ir arī tiesas praksei, jo tās varā ir noteikt pagaidu noregulējumu, ļaujot investoram izlemt vai uzņemties risku un turpināt īstenot būvniecības ieceri, vai gaidīt kamēr tiesa pieņem galīgi lēmumu.»

Eksperts norāda, ka ne mazāk svarīgi ir arī citi ar būvniecības procesu saistītie jautājumi, kas nekavējoties būtu jāatrisina:

«Jauktas apbūves zemes gabalu attīstīšanas problēmjautājumi, kad uz viena zemes gabala tiek uzbūvētas ēkas, kas paredzētas atšķirīgam izmantojumam; Nepieciešamie Būvniecības likuma grozījumi – būvniecības procesa dalībnieku atbildības regulējums un konkrētu, ar būvniecības procesu saistītu definīciju atkārtota iestrādāšana likumā; Ar būvju nodošanu ekspluatācijā saistītās administratīvās procedūras uzlabošana; Saziņas un sadarbības ar vietējām pašvaldībām stiprināšana (nereti novērojama nevēlēšanās slēgt administratīvas vienošanās un sniegt uzziņas par tiesībām, trūkst skaidrojumu par infrastruktūras maksājumu izlietojumu), kas tieši ietekmē būvniecības ieceru īstenošanas procesu,» savu uzskaitījumu būvniecības nepilnībās veic Greiškalns.

«Ņemot vērā, ka no Tieslietu ministrijas nav sekojis detalizēts jaunās normas skaidrojums, vairāki investori ir saskārušies ar jaunām grūtībām būvniecības ieceru īstenošanā. Pieļauju, ka Tieslietu ministrija nolūki, ieviešot papildu apbūves tiesību institūtu, kurš, iespējams, risina kādas iepriekš identificētas problēmas būvniecības jomā, ir bijuši labi. Tomēr tā vietā, lai padarītu nozari sakārtotāku, šis institūts ir radījis jaunas neskaidrības,» komentē situāciju Greiškalns.

Greiškalns atzīmē, ka liela daļa uzņēmumu ar cerībām skatās uz 2017.gadu un gaida, kad tiks startēta virkne ES fondu programmu, tai skaitā veselības, kultūras, izglītības un citās jomās.

«Lai arī vārdos un plānos mēs runājam par atbalstu šīm jomām, realitātē tas bieži vien izpaužas kā, piemēram, skolu un veselības iestāžu celtniecība, pārbūve vai renovācija, tādejādi būtiskai fondu līdzekļu daļai nonākot būvniecības sektorā. Līdz ar to, ja savlaicīgi netiks sakārtots un būtiski uzlabots ar teritorijas plānošanu un būvniecību saistītais normatīvais regulējums, Latvijā būs novērojams ne tikai ārvalstu investīciju kritums, bet arī kavēšanās ar ES fondu savlaicīgu apguvi un lielo infrastruktūras projektu, piemēram, Rail Baltica vai Dzelzceļa elektrifikācijas īstenošanu.»

Ref:224.000.103.310


Pievienot komentāru

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu protāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas mediju konkursa organizēšanu

Ārlietu ministrija trešdien, 26.aprīlī, noslēdza sadarbības līgumu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un piešķīra 23 000 eiro mediju konkursa organizēšanai par diasporas tematiku un Latvijas diasporas mediju atbalstam.

Reirs: Audžuģimenēs zobārsta apmeklējums ir problēma

Daudzviet Latvijā audžuģimenēs viena no aktuālākajām veselības problēmām ir bērnu nepieciešamība pēc zobārsta apmeklējuma, informē labklājības ministrs Jānis Reirs, sakot, ka bieži vien situācijas ir pamatīgi «ielaistas».

Kariņš: Latvijas valstij jāpārņem kontrole Conexus Baltic Grid

Latvijas valstij jāiegādājas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akciju kontrolpaketi, savu uzskatu pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Vēloties apturēt tiesas sēdi, apsūdzētais ziņo par viltus sprādzienu tiesu namā

Par apzināti nepatiesu ziņojumu par to, ka tiesas namā notiks sprādziens, prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu. Ziņojums veikts, jo apsūdzētais vēlējies apturēt sēdi, vēsta prokuratūra.

Eiropas Komisija vēršas pret Ungārijas augstākās izglītības likumu

Eiropas Komisija ir uzsākusi juridisku procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās pieņemto augstākās izglītības likumu, kura nolūks tā pretinieku vērtējumā ir slēgt prestižu augstskolu, ko savulaik dibinājis ungāru-ebreju filantrops Džordžs Soross.

Atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 26.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Latvijas Biznesa savienība: MVU attīstībai svarīga iedzīvotāju pirktspēja un investīcijas

Viens no aktuālākajiem mazo un vidējo uzņēmumu jautājumiem joprojām ir finansējuma pieejamība. Latvijas Biznesa Savienība sniegs informatīvu atbalstu sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju Altum un komercbankām, ziņo Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs.

Par dzīvības apdrošināšanu visbiežāk aizdomājas, dzirdot ziņas par negadījumiem

Lielākoties par dzīvības apdrošināšanu cilvēki aizdomājas reizēs, kad medijos lasa vai dzird par kādiem negadījumiem - traģiski bojā gājušiem cilvēkiem, vecākus zaudējušiem bērniem, liecina DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības Ergo pētījuma rezultāti.

Dārzeņu audzētāji: Nozarei ir nākotne, bet to bremzē smagais nodokļu slogs

Salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Pulks: Rīgas pašvaldības sociālo tīklu kontus uztur rīdzinieki; KNAB izmeklē

«Rīgas pašvaldības sociālo tīklu konti ir izveidoti par rīdzinieku naudu un tos nevar nelikumīgi privatizēt, lai veicinātu savu politisko mērķu sasniegšanu,» ar publisku paziņojumu klajā nāk Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks.

Virši-A, atklāj četrpadsmito degvielas uzpildes staciju Rīgas reģionā

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A, atklāj četrpadsmito degvielas uzpildes staciju Rīgas reģionā – DUS Brīvība Brīvības gatvē 250.

Mežsarga pieļauj, ka viņas rotāciju motivējuši Bērnu un Stradiņa slimnīcai negatīvi lēmumi

Veselības inspekcija (VI) pēdējā laikā pieņēmusi divus negatīvus lēmumus par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un vienu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu, turklāt tie pieņemti par laiku, kad abu iestāžu valdēs bija pašreizējā veselības ministre Anda Čakša, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda VI vadītāja Aija Mežsarga, kuru ministre vēlas aizrotēt uz zemāku amatu citā padotības iestādē.

Pērn ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās ilgāk, bet tērēja mazāk

Pērn ārvalstu ceļotāji 6,8 miljons reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes2016. gadā ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās ilgāk, bet tērēja mazāk jaunākie dati.

Erasmus studentu apmaiņas programma ir vērtīga, bet ieguvēju var būt vairāk

Eiropas Savienības studiju apmaiņas programmas bagātina studējošos un dod pienesumu ekonomikai, tomēr izmantot to sniegtās priekšrocības varētu vairāk ES pilsoņu nekā pašlaik, vērtē portāls EurActiv

Īslaicīga bezdarba gadījumā katrs trešais iedzīvotājs nespētu samaksāt rēķinus

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam būtu grūtības segt savus ikmēneša maksājumus, ja pēkšņi, piemēram, īslaicīga bezdarba vai slimības gadījumā, samazinātos ienākumi, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja.

Igaunijas veselības aprūpes arodbiedrības piekrīt algu risinājumam

Pēc piecus mēnešus ilgām sarunām ar Igaunijas veselības resoru virkne Igaunijas mediķu arodbiedrību šonedēļ parakstījušas koplīgumu, piekrītot darba samaksas celšanai un atsakoties no plāniem rīkot vērienīgus streikus.

Ansips: Bronzas nakts grautiņu Tallinā klātienē vadījuši Krievijas militāristi

Apritot 10 gadiem kopš Tallinā notika nemieri pēc Padomju pieminekļa – Bronzas kareivja – un karavīru apbedījumu pārvietošanas uz kapsētu, toreizējais Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips norādījis, ka galvaspilsētā grautiņus klātienē vadījuši Krievijas īpašo uzdevumu vienības karavīri.

Reportieri bez robežām: Mediji piedzīvo nebijušus draudus

«Preses brīvība pasaulē nekad nav bijusi tik apdraudēta kā tagad,» trešdien, 26.aprīlī, savā ikgadējā ziņojumā Pasaules preses brīvības indekss brīdina starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija Reportieri bez robežām.

Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots potenciāls Spānijas tirgus apgūšanā

Latvijas un Spānijas ārlietu ministri pauž nepieciešamību stiprināt vienotību starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, vēsta Ārlietu ministrijā.

LB ekonomiste: Latviešu apmierinātība ar dzīvi ir zemāka nekā vairākumā ES valstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu, Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula komentē vairākus mērījumus, kas raksturo tautaismniecības attīstību un cilvēku dzīves kvalitāti makroekonomika.lv publikācijā.

Latvija un Etiopija apspriež iespējamo sadarbību aviācijas jomā

Latvija un Etiopija ieinteresētas sekmēt plašāku divpusējo sadarbību, ziņo Ārlietu ministrijā.

Latvijā vairāk nekā puse nelegāli lejupielādē vai straumē filmas un seriālus

Vairāk nekā puse atzīst, ka ir nelegāli lejupielādējuši vai straumējuši filmas vai seriālus, 50,6% ir klausījušies nelegāli iegūtu mūziku, bet 38%- nelegāli lejupielādējuši datorprogrammu, liecina Tieslietu ministrijas veiktais pētījums.

Coca-Cola zemāku pārdošanas apjomu dēļ atlaidīs 1 200 darbiniekus

2017.gada pirmajā ceturksnī Coca-Cola dzērienu pārdošanas apjoms pasaule samazinājies par vienu procentu. Amerikāņu dzērienu lielražotājs Coca-Cola pavēstījis, ka līdz ar limonāžu pieprasījuma samazināšanos tas šogad pasaulē atteiksies no 1 200 darbiniekiem.

Nodokļu reformā neiekļaus ieceri par 1% sociālo iemaksu novirzīšanu veselībai

Konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, tomēr tās pamatnostādnēs veselības aprūpei netiks paredzēts novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, līdz ar to risinājums veselības nozares finansējumam tiks piedāvāts vēlāk, otrdien, 25.aprīlī, pēc valdības koalīcijas sanāksmes žurnālistiem stāsta Ministru prezidents Māris Kučinskis.