bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Gudrona dīķu attīrīšana sadārdzināsies vēl par deviņiem miljoniem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai nepieciešami vēl deviņi miljoni eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz gada beigām jāatrod iespēja šo summu iegūt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Kopš Valsts vides dienests (VVD) pērn vasarā lauza līgumu ar dīķu attīrītājiem – Skonto būvi, darbi ir pārtraukti. Taču pretēja situācija izveidojusies saistībā ar izmaksām. Tās turpina palielināties neatkarīgi no tā, vai gudronu savāc, vai nē. Pēdējo mēnešu laikā vairāk nekā 400 tūkstoši eiro izlietoti, lai pār dienvidu dīķi uz laiku pārklātu plēvi. Vēl maksāts ticis par apsardzi (41 999 EUR) un teritorijas sakopšanu (34 960 EUR). Pēc līguma laušanas ar Skonto būvi, dienestam jāmaksā arī par pārstāvību tiesvedībā. Visticamāk, bez šiem tūkstošiem un miljoniem eiro, kas iztērēti iepriekš, varētu iztikt. Taču projekts izceļas ar lieliem tēriņiem, iesaistīto pušu ķīviņiem un gausumu rezultāta sasniegšanā.

Projekta sākotnējās izmaksas tika lēstas ap 29 miljoniem eiro. Taču rezultātā tās, iespējams, pārsniegs pat 50 miljonus eiro. Dienests pērn kārtējā pētījumā izlietoja apmēram 800 tūkstošus eiro. Šoreiz tas esot bijis nepieciešams, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju (EK) par padarīto darbu pamatotību. «EK jāgūst pārliecība par to, ka mēs neaprokam šo naudu Inčukalna mežā bez reāliem ieguvumiem videi,» skaidro VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. Taču savādi, ka dienests Eiropas Komisijai to nespēj pierādīt ar savām atskaitēm. Turklāt arī dīķu attīrīšanas darbu uzraugs Geo Consultants pērn izstrādāja pārskatu par paveiktajiem darbiem. Tāpat līdz līguma laušanas brīdim atskaites regulāri iesniedza dīķu attīrītāji – Skonto būve. «No tā varēja nepārprotami saprast to, cik ir izraksts, cik ir ķīmiski pārstrādāts, cik ir aizvests projām, un no rūpnīcas, kur tas tika sadedzināts, ir akti par sadedzināšanu,» atskaišu saturu atstāsta Skonto Būve valdes loceklis Juris Pētersons.

Taču projekta vadība ar taupīgumu nav izcēlusies ne iepriekš, ne, visticamāk, arī turpmāk. Tas savulaik bija izdevīgi arī pašai Skonto būvei. Pirms apmēram diviem gadiem uzņēmumam darbu pabeigšanai piešķīra papildu miljonus. Tomēr pēc līdzīga jauna lūguma pērn, dienests līgumu ar būvniekiem lauza. Rezultātā Skonto būve darbus nepabeidza, bet projektā pāri palika apmēram 16 miljoni eiro. Pērn intervijā ar de facto dienesta vadītāja Inga Koļegova pauda apņēmību, ka šī ir summa, ar kuru būs jārēķinās jaunajam darbu veicējam: «Mūsu šā brīža prognozes liecina, ka šāds sadārdzinājums nav sagaidāms, bet to mēs droši varēsim zināt tikai tad, kad būs iepirkums.»

Iepirkums vēl nav noslēdzies, bet jau šobrīd zināms, ka darbu pabeigšanai jāatrod vēl deviņi miljoni eiro. «Mēs jau teicām, ka tomēr vajadzēs vairāk naudu,» apstiprina VARAM ministrs Kaspars Gerhards (NA). Viņš norāda, ka «16 miljoni eiro ir palikuši no iepriekšējā piešķīruma. Valdība uzdeva līdz šī gada beigām VARAM izvērtēt, kur var gūt šos papildu līdzekļus. Ekspertu vērtējums ir, ka šīs summas varētu būt apmēram 25 miljoni eiro».

Kurš uzņēmums uzvarēs apmēram 25 miljonu eiro vērtajā iepirkumā, oficiāli būs zināms līdz šā gada beigām. Šobrīd vērtētas tiekot trīs kompānijas: Beļģijas uzņēmums DEC NV, kā arī divi uzņēmumi no Latvijas – AS A.C.B. un PS Inčukalns, kurā ietilpst EKO osta. Tā bija Skonto būves nolīgtais apakšuzņēmums sanācijas darbos. Savukārt de facto iepriekš bija izpētījis, ka Valsts ieņēmumu dienests Eko ostai bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmā. «Man ir grūti pateikt, kādēļ neizvēlējāmies atklātu konkursu, bet, mūsu ieskatā, sarunu procedūra tieši ar to ir labāka, ka ir iespējamas sarunas par šo nenoteikto pakalpojumu apjomu un par nenoteikto pakalpojumu veidu,» norāda Stašāne.

Tomēr kliedēt projekta necaurskatāmību un samazināt milzu izdevumus neizdodas arī faktam, ka visu šo laiku dīķu sanācijas darbi notikuši EK acu priekšā. Atbildīgās amatpersonas esot iepriekš paudušas zināmu neapmierinātību. Tomēr projekta realizētāji Latvijā cer, ka EK apstiprinās finansējuma piešķiršanu apmēram 20 miljonu eiro apmērā. Tā gan nav pat puse no visiem projekta izdevumiem. Sākotnēji bija iecerēts, ka Eiropas Savienības fondu nauda segs 70% tēriņu.

Atkarībā no tā, kā beigsies tiesvedība starp Skonto būvi un VVD, būs zināms, vai projekta izmaksas nepalielināsies vēl vairāk. Nākamnedēļ gaidāma pirmā tiesas sēde Skonto būves prasībā pret VVD. Par pārtraukto līgumu un neapmaksāto rēķinu par darītajiem darbiem, Skonto būve pieprasa kompensāciju apmēram septiņu miljonu eiro apmērā, vēsta raidījums.

Tikmēr uzņēmums Eko osta izplatītajā paziņojumā medijiem norāda, ka LTV raidījuma De Facto sižetā par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanu ir sniegta nepatiesa informāciju par uzņēmumu.

Sižetā ir apgalvots, ka «Valsts ieņēmumu dienests Eko osta bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmā, taču šī informācija neatbilst patiesībai, norāda uzņēmums. «Valsts ieņēmumu dienests nav veicis PVN vai citu nodokļu uzrēķinu uzņēmumam Eko osta. Gluži pretēji – uzņēmums vairākkārt saņēmis pateicību no VID par godprātīgu attieksmi pret nodokļu saistību izpildi,» uzsver Eko osta pārstāve Una Vaičulēna. «Pēdējā pateicība saņemta 2016.gada 1.aprīlī, kurā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone raksta: «apliecinot savu cieņu un atzinīgi vērtējot līdzšinējo sadarbību, informējam, ka līdz 2017. gada 1. maijam VID neplāno Jūsu uzņēmumā veikt nodokļu kontroles pasākumus»,» teikts paziņojumā.

Pēc sižetā sniegtās informācijas var arī veikt maldinošu secinājumu, ka Eko osta Skonto būve apakšuzņēmējs, ir veicis gudrona Dienvidu dīķa sanāciju, norāda Vaičulēna, precizējot, ka sanāciju veica Vācijas kompānija MUEG, kamēr Eko osta bija uzticēta piesārņotā ūdens virsslāņa attīrīšana, kas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā līguma apjoma. Viņa uzsver, ka šie darbi tika veikti kvalitatīvi, atbilstoši izvirzītajām prasībām. «Pateicoties iegūtajai pieredzei šajā un citos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projektos, jūtamies pietiekami spēcīgi, lai piedalītos Valsts vides dienesta izsludinātajā sarunu procedūrā par tālāku Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbu veikšanu. Diemžēl pašlaik uzņēmums atrodas ķīlnieka pozīcijās starp iepriekšējo gudrona dīķu sanācijas darbu veicēju un Valsts vides dienestu. Tomēr kā nozares profesionāļi mēs paļaujamies uz objektīvu situācijas izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu, kas ļaus beidzot likvidēt Latvijas videi tik bīstamo gudrona piesārņojumu,» uzver Vaičulēna.

Ref: 102.000.102.12768


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.