bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Gudrona dīķu attīrīšana sadārdzināsies vēl par deviņiem miljoniem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai nepieciešami vēl deviņi miljoni eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz gada beigām jāatrod iespēja šo summu iegūt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Kopš Valsts vides dienests (VVD) pērn vasarā lauza līgumu ar dīķu attīrītājiem – Skonto būvi, darbi ir pārtraukti. Taču pretēja situācija izveidojusies saistībā ar izmaksām. Tās turpina palielināties neatkarīgi no tā, vai gudronu savāc, vai nē. Pēdējo mēnešu laikā vairāk nekā 400 tūkstoši eiro izlietoti, lai pār dienvidu dīķi uz laiku pārklātu plēvi. Vēl maksāts ticis par apsardzi (41 999 EUR) un teritorijas sakopšanu (34 960 EUR). Pēc līguma laušanas ar Skonto būvi, dienestam jāmaksā arī par pārstāvību tiesvedībā. Visticamāk, bez šiem tūkstošiem un miljoniem eiro, kas iztērēti iepriekš, varētu iztikt. Taču projekts izceļas ar lieliem tēriņiem, iesaistīto pušu ķīviņiem un gausumu rezultāta sasniegšanā.

Projekta sākotnējās izmaksas tika lēstas ap 29 miljoniem eiro. Taču rezultātā tās, iespējams, pārsniegs pat 50 miljonus eiro. Dienests pērn kārtējā pētījumā izlietoja apmēram 800 tūkstošus eiro. Šoreiz tas esot bijis nepieciešams, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju (EK) par padarīto darbu pamatotību. «EK jāgūst pārliecība par to, ka mēs neaprokam šo naudu Inčukalna mežā bez reāliem ieguvumiem videi,» skaidro VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. Taču savādi, ka dienests Eiropas Komisijai to nespēj pierādīt ar savām atskaitēm. Turklāt arī dīķu attīrīšanas darbu uzraugs Geo Consultants pērn izstrādāja pārskatu par paveiktajiem darbiem. Tāpat līdz līguma laušanas brīdim atskaites regulāri iesniedza dīķu attīrītāji – Skonto būve. «No tā varēja nepārprotami saprast to, cik ir izraksts, cik ir ķīmiski pārstrādāts, cik ir aizvests projām, un no rūpnīcas, kur tas tika sadedzināts, ir akti par sadedzināšanu,» atskaišu saturu atstāsta Skonto Būve valdes loceklis Juris Pētersons.

Taču projekta vadība ar taupīgumu nav izcēlusies ne iepriekš, ne, visticamāk, arī turpmāk. Tas savulaik bija izdevīgi arī pašai Skonto būvei. Pirms apmēram diviem gadiem uzņēmumam darbu pabeigšanai piešķīra papildu miljonus. Tomēr pēc līdzīga jauna lūguma pērn, dienests līgumu ar būvniekiem lauza. Rezultātā Skonto būve darbus nepabeidza, bet projektā pāri palika apmēram 16 miljoni eiro. Pērn intervijā ar de facto dienesta vadītāja Inga Koļegova pauda apņēmību, ka šī ir summa, ar kuru būs jārēķinās jaunajam darbu veicējam: «Mūsu šā brīža prognozes liecina, ka šāds sadārdzinājums nav sagaidāms, bet to mēs droši varēsim zināt tikai tad, kad būs iepirkums.»

Iepirkums vēl nav noslēdzies, bet jau šobrīd zināms, ka darbu pabeigšanai jāatrod vēl deviņi miljoni eiro. «Mēs jau teicām, ka tomēr vajadzēs vairāk naudu,» apstiprina VARAM ministrs Kaspars Gerhards (NA). Viņš norāda, ka «16 miljoni eiro ir palikuši no iepriekšējā piešķīruma. Valdība uzdeva līdz šī gada beigām VARAM izvērtēt, kur var gūt šos papildu līdzekļus. Ekspertu vērtējums ir, ka šīs summas varētu būt apmēram 25 miljoni eiro».

Kurš uzņēmums uzvarēs apmēram 25 miljonu eiro vērtajā iepirkumā, oficiāli būs zināms līdz šā gada beigām. Šobrīd vērtētas tiekot trīs kompānijas: Beļģijas uzņēmums DEC NV, kā arī divi uzņēmumi no Latvijas – AS A.C.B. un PS Inčukalns, kurā ietilpst EKO osta. Tā bija Skonto būves nolīgtais apakšuzņēmums sanācijas darbos. Savukārt de facto iepriekš bija izpētījis, ka Valsts ieņēmumu dienests Eko ostai bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmā. «Man ir grūti pateikt, kādēļ neizvēlējāmies atklātu konkursu, bet, mūsu ieskatā, sarunu procedūra tieši ar to ir labāka, ka ir iespējamas sarunas par šo nenoteikto pakalpojumu apjomu un par nenoteikto pakalpojumu veidu,» norāda Stašāne.

Tomēr kliedēt projekta necaurskatāmību un samazināt milzu izdevumus neizdodas arī faktam, ka visu šo laiku dīķu sanācijas darbi notikuši EK acu priekšā. Atbildīgās amatpersonas esot iepriekš paudušas zināmu neapmierinātību. Tomēr projekta realizētāji Latvijā cer, ka EK apstiprinās finansējuma piešķiršanu apmēram 20 miljonu eiro apmērā. Tā gan nav pat puse no visiem projekta izdevumiem. Sākotnēji bija iecerēts, ka Eiropas Savienības fondu nauda segs 70% tēriņu.

Atkarībā no tā, kā beigsies tiesvedība starp Skonto būvi un VVD, būs zināms, vai projekta izmaksas nepalielināsies vēl vairāk. Nākamnedēļ gaidāma pirmā tiesas sēde Skonto būves prasībā pret VVD. Par pārtraukto līgumu un neapmaksāto rēķinu par darītajiem darbiem, Skonto būve pieprasa kompensāciju apmēram septiņu miljonu eiro apmērā, vēsta raidījums.

Tikmēr uzņēmums Eko osta izplatītajā paziņojumā medijiem norāda, ka LTV raidījuma De Facto sižetā par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanu ir sniegta nepatiesa informāciju par uzņēmumu.

Sižetā ir apgalvots, ka «Valsts ieņēmumu dienests Eko osta bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmā, taču šī informācija neatbilst patiesībai, norāda uzņēmums. «Valsts ieņēmumu dienests nav veicis PVN vai citu nodokļu uzrēķinu uzņēmumam Eko osta. Gluži pretēji – uzņēmums vairākkārt saņēmis pateicību no VID par godprātīgu attieksmi pret nodokļu saistību izpildi,» uzsver Eko osta pārstāve Una Vaičulēna. «Pēdējā pateicība saņemta 2016.gada 1.aprīlī, kurā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone raksta: «apliecinot savu cieņu un atzinīgi vērtējot līdzšinējo sadarbību, informējam, ka līdz 2017. gada 1. maijam VID neplāno Jūsu uzņēmumā veikt nodokļu kontroles pasākumus»,» teikts paziņojumā.

Pēc sižetā sniegtās informācijas var arī veikt maldinošu secinājumu, ka Eko osta Skonto būve apakšuzņēmējs, ir veicis gudrona Dienvidu dīķa sanāciju, norāda Vaičulēna, precizējot, ka sanāciju veica Vācijas kompānija MUEG, kamēr Eko osta bija uzticēta piesārņotā ūdens virsslāņa attīrīšana, kas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā līguma apjoma. Viņa uzsver, ka šie darbi tika veikti kvalitatīvi, atbilstoši izvirzītajām prasībām. «Pateicoties iegūtajai pieredzei šajā un citos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projektos, jūtamies pietiekami spēcīgi, lai piedalītos Valsts vides dienesta izsludinātajā sarunu procedūrā par tālāku Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbu veikšanu. Diemžēl pašlaik uzņēmums atrodas ķīlnieka pozīcijās starp iepriekšējo gudrona dīķu sanācijas darbu veicēju un Valsts vides dienestu. Tomēr kā nozares profesionāļi mēs paļaujamies uz objektīvu situācijas izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu, kas ļaus beidzot likvidēt Latvijas videi tik bīstamo gudrona piesārņojumu,» uzver Vaičulēna.

Ref: 102.000.102.12768


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.