bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Gudrona dīķu attīrīšana sadārdzināsies vēl par deviņiem miljoniem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai nepieciešami vēl deviņi miljoni eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz gada beigām jāatrod iespēja šo summu iegūt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Kopš Valsts vides dienests (VVD) pērn vasarā lauza līgumu ar dīķu attīrītājiem – Skonto būvi, darbi ir pārtraukti. Taču pretēja situācija izveidojusies saistībā ar izmaksām. Tās turpina palielināties neatkarīgi no tā, vai gudronu savāc, vai nē. Pēdējo mēnešu laikā vairāk nekā 400 tūkstoši eiro izlietoti, lai pār dienvidu dīķi uz laiku pārklātu plēvi. Vēl maksāts ticis par apsardzi (41 999 EUR) un teritorijas sakopšanu (34 960 EUR). Pēc līguma laušanas ar Skonto būvi, dienestam jāmaksā arī par pārstāvību tiesvedībā. Visticamāk, bez šiem tūkstošiem un miljoniem eiro, kas iztērēti iepriekš, varētu iztikt. Taču projekts izceļas ar lieliem tēriņiem, iesaistīto pušu ķīviņiem un gausumu rezultāta sasniegšanā.

Projekta sākotnējās izmaksas tika lēstas ap 29 miljoniem eiro. Taču rezultātā tās, iespējams, pārsniegs pat 50 miljonus eiro. Dienests pērn kārtējā pētījumā izlietoja apmēram 800 tūkstošus eiro. Šoreiz tas esot bijis nepieciešams, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju (EK) par padarīto darbu pamatotību. «EK jāgūst pārliecība par to, ka mēs neaprokam šo naudu Inčukalna mežā bez reāliem ieguvumiem videi,» skaidro VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. Taču savādi, ka dienests Eiropas Komisijai to nespēj pierādīt ar savām atskaitēm. Turklāt arī dīķu attīrīšanas darbu uzraugs Geo Consultants pērn izstrādāja pārskatu par paveiktajiem darbiem. Tāpat līdz līguma laušanas brīdim atskaites regulāri iesniedza dīķu attīrītāji – Skonto būve. «No tā varēja nepārprotami saprast to, cik ir izraksts, cik ir ķīmiski pārstrādāts, cik ir aizvests projām, un no rūpnīcas, kur tas tika sadedzināts, ir akti par sadedzināšanu,» atskaišu saturu atstāsta Skonto Būve valdes loceklis Juris Pētersons.

Taču projekta vadība ar taupīgumu nav izcēlusies ne iepriekš, ne, visticamāk, arī turpmāk. Tas savulaik bija izdevīgi arī pašai Skonto būvei. Pirms apmēram diviem gadiem uzņēmumam darbu pabeigšanai piešķīra papildu miljonus. Tomēr pēc līdzīga jauna lūguma pērn, dienests līgumu ar būvniekiem lauza. Rezultātā Skonto būve darbus nepabeidza, bet projektā pāri palika apmēram 16 miljoni eiro. Pērn intervijā ar de facto dienesta vadītāja Inga Koļegova pauda apņēmību, ka šī ir summa, ar kuru būs jārēķinās jaunajam darbu veicējam: «Mūsu šā brīža prognozes liecina, ka šāds sadārdzinājums nav sagaidāms, bet to mēs droši varēsim zināt tikai tad, kad būs iepirkums.»

Iepirkums vēl nav noslēdzies, bet jau šobrīd zināms, ka darbu pabeigšanai jāatrod vēl deviņi miljoni eiro. «Mēs jau teicām, ka tomēr vajadzēs vairāk naudu,» apstiprina VARAM ministrs Kaspars Gerhards (NA). Viņš norāda, ka «16 miljoni eiro ir palikuši no iepriekšējā piešķīruma. Valdība uzdeva līdz šī gada beigām VARAM izvērtēt, kur var gūt šos papildu līdzekļus. Ekspertu vērtējums ir, ka šīs summas varētu būt apmēram 25 miljoni eiro».

Kurš uzņēmums uzvarēs apmēram 25 miljonu eiro vērtajā iepirkumā, oficiāli būs zināms līdz šā gada beigām. Šobrīd vērtētas tiekot trīs kompānijas: Beļģijas uzņēmums DEC NV, kā arī divi uzņēmumi no Latvijas – AS A.C.B. un PS Inčukalns, kurā ietilpst EKO osta. Tā bija Skonto būves nolīgtais apakšuzņēmums sanācijas darbos. Savukārt de facto iepriekš bija izpētījis, ka Valsts ieņēmumu dienests Eko ostai bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmā. «Man ir grūti pateikt, kādēļ neizvēlējāmies atklātu konkursu, bet, mūsu ieskatā, sarunu procedūra tieši ar to ir labāka, ka ir iespējamas sarunas par šo nenoteikto pakalpojumu apjomu un par nenoteikto pakalpojumu veidu,» norāda Stašāne.

Tomēr kliedēt projekta necaurskatāmību un samazināt milzu izdevumus neizdodas arī faktam, ka visu šo laiku dīķu sanācijas darbi notikuši EK acu priekšā. Atbildīgās amatpersonas esot iepriekš paudušas zināmu neapmierinātību. Tomēr projekta realizētāji Latvijā cer, ka EK apstiprinās finansējuma piešķiršanu apmēram 20 miljonu eiro apmērā. Tā gan nav pat puse no visiem projekta izdevumiem. Sākotnēji bija iecerēts, ka Eiropas Savienības fondu nauda segs 70% tēriņu.

Atkarībā no tā, kā beigsies tiesvedība starp Skonto būvi un VVD, būs zināms, vai projekta izmaksas nepalielināsies vēl vairāk. Nākamnedēļ gaidāma pirmā tiesas sēde Skonto būves prasībā pret VVD. Par pārtraukto līgumu un neapmaksāto rēķinu par darītajiem darbiem, Skonto būve pieprasa kompensāciju apmēram septiņu miljonu eiro apmērā, vēsta raidījums.

Tikmēr uzņēmums Eko osta izplatītajā paziņojumā medijiem norāda, ka LTV raidījuma De Facto sižetā par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanu ir sniegta nepatiesa informāciju par uzņēmumu.

Sižetā ir apgalvots, ka «Valsts ieņēmumu dienests Eko osta bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmā, taču šī informācija neatbilst patiesībai, norāda uzņēmums. «Valsts ieņēmumu dienests nav veicis PVN vai citu nodokļu uzrēķinu uzņēmumam Eko osta. Gluži pretēji – uzņēmums vairākkārt saņēmis pateicību no VID par godprātīgu attieksmi pret nodokļu saistību izpildi,» uzsver Eko osta pārstāve Una Vaičulēna. «Pēdējā pateicība saņemta 2016.gada 1.aprīlī, kurā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone raksta: «apliecinot savu cieņu un atzinīgi vērtējot līdzšinējo sadarbību, informējam, ka līdz 2017. gada 1. maijam VID neplāno Jūsu uzņēmumā veikt nodokļu kontroles pasākumus»,» teikts paziņojumā.

Pēc sižetā sniegtās informācijas var arī veikt maldinošu secinājumu, ka Eko osta Skonto būve apakšuzņēmējs, ir veicis gudrona Dienvidu dīķa sanāciju, norāda Vaičulēna, precizējot, ka sanāciju veica Vācijas kompānija MUEG, kamēr Eko osta bija uzticēta piesārņotā ūdens virsslāņa attīrīšana, kas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā līguma apjoma. Viņa uzsver, ka šie darbi tika veikti kvalitatīvi, atbilstoši izvirzītajām prasībām. «Pateicoties iegūtajai pieredzei šajā un citos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projektos, jūtamies pietiekami spēcīgi, lai piedalītos Valsts vides dienesta izsludinātajā sarunu procedūrā par tālāku Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbu veikšanu. Diemžēl pašlaik uzņēmums atrodas ķīlnieka pozīcijās starp iepriekšējo gudrona dīķu sanācijas darbu veicēju un Valsts vides dienestu. Tomēr kā nozares profesionāļi mēs paļaujamies uz objektīvu situācijas izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu, kas ļaus beidzot likvidēt Latvijas videi tik bīstamo gudrona piesārņojumu,» uzver Vaičulēna.

Ref: 102.000.102.12768


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.