bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Gudrona dīķu attīrīšana sadārdzināsies vēl par deviņiem miljoniem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai nepieciešami vēl deviņi miljoni eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz gada beigām jāatrod iespēja šo summu iegūt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Kopš Valsts vides dienests (VVD) pērn vasarā lauza līgumu ar dīķu attīrītājiem – Skonto būvi, darbi ir pārtraukti. Taču pretēja situācija izveidojusies saistībā ar izmaksām. Tās turpina palielināties neatkarīgi no tā, vai gudronu savāc, vai nē. Pēdējo mēnešu laikā vairāk nekā 400 tūkstoši eiro izlietoti, lai pār dienvidu dīķi uz laiku pārklātu plēvi. Vēl maksāts ticis par apsardzi (41 999 EUR) un teritorijas sakopšanu (34 960 EUR). Pēc līguma laušanas ar Skonto būvi, dienestam jāmaksā arī par pārstāvību tiesvedībā. Visticamāk, bez šiem tūkstošiem un miljoniem eiro, kas iztērēti iepriekš, varētu iztikt. Taču projekts izceļas ar lieliem tēriņiem, iesaistīto pušu ķīviņiem un gausumu rezultāta sasniegšanā.

Projekta sākotnējās izmaksas tika lēstas ap 29 miljoniem eiro. Taču rezultātā tās, iespējams, pārsniegs pat 50 miljonus eiro. Dienests pērn kārtējā pētījumā izlietoja apmēram 800 tūkstošus eiro. Šoreiz tas esot bijis nepieciešams, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju (EK) par padarīto darbu pamatotību. «EK jāgūst pārliecība par to, ka mēs neaprokam šo naudu Inčukalna mežā bez reāliem ieguvumiem videi,» skaidro VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. Taču savādi, ka dienests Eiropas Komisijai to nespēj pierādīt ar savām atskaitēm. Turklāt arī dīķu attīrīšanas darbu uzraugs Geo Consultants pērn izstrādāja pārskatu par paveiktajiem darbiem. Tāpat līdz līguma laušanas brīdim atskaites regulāri iesniedza dīķu attīrītāji – Skonto būve. «No tā varēja nepārprotami saprast to, cik ir izraksts, cik ir ķīmiski pārstrādāts, cik ir aizvests projām, un no rūpnīcas, kur tas tika sadedzināts, ir akti par sadedzināšanu,» atskaišu saturu atstāsta Skonto Būve valdes loceklis Juris Pētersons.

Taču projekta vadība ar taupīgumu nav izcēlusies ne iepriekš, ne, visticamāk, arī turpmāk. Tas savulaik bija izdevīgi arī pašai Skonto būvei. Pirms apmēram diviem gadiem uzņēmumam darbu pabeigšanai piešķīra papildu miljonus. Tomēr pēc līdzīga jauna lūguma pērn, dienests līgumu ar būvniekiem lauza. Rezultātā Skonto būve darbus nepabeidza, bet projektā pāri palika apmēram 16 miljoni eiro. Pērn intervijā ar de facto dienesta vadītāja Inga Koļegova pauda apņēmību, ka šī ir summa, ar kuru būs jārēķinās jaunajam darbu veicējam: «Mūsu šā brīža prognozes liecina, ka šāds sadārdzinājums nav sagaidāms, bet to mēs droši varēsim zināt tikai tad, kad būs iepirkums.»

Iepirkums vēl nav noslēdzies, bet jau šobrīd zināms, ka darbu pabeigšanai jāatrod vēl deviņi miljoni eiro. «Mēs jau teicām, ka tomēr vajadzēs vairāk naudu,» apstiprina VARAM ministrs Kaspars Gerhards (NA). Viņš norāda, ka «16 miljoni eiro ir palikuši no iepriekšējā piešķīruma. Valdība uzdeva līdz šī gada beigām VARAM izvērtēt, kur var gūt šos papildu līdzekļus. Ekspertu vērtējums ir, ka šīs summas varētu būt apmēram 25 miljoni eiro».

Kurš uzņēmums uzvarēs apmēram 25 miljonu eiro vērtajā iepirkumā, oficiāli būs zināms līdz šā gada beigām. Šobrīd vērtētas tiekot trīs kompānijas: Beļģijas uzņēmums DEC NV, kā arī divi uzņēmumi no Latvijas – AS A.C.B. un PS Inčukalns, kurā ietilpst EKO osta. Tā bija Skonto būves nolīgtais apakšuzņēmums sanācijas darbos. Savukārt de facto iepriekš bija izpētījis, ka Valsts ieņēmumu dienests Eko ostai bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmā. «Man ir grūti pateikt, kādēļ neizvēlējāmies atklātu konkursu, bet, mūsu ieskatā, sarunu procedūra tieši ar to ir labāka, ka ir iespējamas sarunas par šo nenoteikto pakalpojumu apjomu un par nenoteikto pakalpojumu veidu,» norāda Stašāne.

Tomēr kliedēt projekta necaurskatāmību un samazināt milzu izdevumus neizdodas arī faktam, ka visu šo laiku dīķu sanācijas darbi notikuši EK acu priekšā. Atbildīgās amatpersonas esot iepriekš paudušas zināmu neapmierinātību. Tomēr projekta realizētāji Latvijā cer, ka EK apstiprinās finansējuma piešķiršanu apmēram 20 miljonu eiro apmērā. Tā gan nav pat puse no visiem projekta izdevumiem. Sākotnēji bija iecerēts, ka Eiropas Savienības fondu nauda segs 70% tēriņu.

Atkarībā no tā, kā beigsies tiesvedība starp Skonto būvi un VVD, būs zināms, vai projekta izmaksas nepalielināsies vēl vairāk. Nākamnedēļ gaidāma pirmā tiesas sēde Skonto būves prasībā pret VVD. Par pārtraukto līgumu un neapmaksāto rēķinu par darītajiem darbiem, Skonto būve pieprasa kompensāciju apmēram septiņu miljonu eiro apmērā, vēsta raidījums.

Tikmēr uzņēmums Eko osta izplatītajā paziņojumā medijiem norāda, ka LTV raidījuma De Facto sižetā par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanu ir sniegta nepatiesa informāciju par uzņēmumu.

Sižetā ir apgalvots, ka «Valsts ieņēmumu dienests Eko osta bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmā, taču šī informācija neatbilst patiesībai, norāda uzņēmums. «Valsts ieņēmumu dienests nav veicis PVN vai citu nodokļu uzrēķinu uzņēmumam Eko osta. Gluži pretēji – uzņēmums vairākkārt saņēmis pateicību no VID par godprātīgu attieksmi pret nodokļu saistību izpildi,» uzsver Eko osta pārstāve Una Vaičulēna. «Pēdējā pateicība saņemta 2016.gada 1.aprīlī, kurā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone raksta: «apliecinot savu cieņu un atzinīgi vērtējot līdzšinējo sadarbību, informējam, ka līdz 2017. gada 1. maijam VID neplāno Jūsu uzņēmumā veikt nodokļu kontroles pasākumus»,» teikts paziņojumā.

Pēc sižetā sniegtās informācijas var arī veikt maldinošu secinājumu, ka Eko osta Skonto būve apakšuzņēmējs, ir veicis gudrona Dienvidu dīķa sanāciju, norāda Vaičulēna, precizējot, ka sanāciju veica Vācijas kompānija MUEG, kamēr Eko osta bija uzticēta piesārņotā ūdens virsslāņa attīrīšana, kas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā līguma apjoma. Viņa uzsver, ka šie darbi tika veikti kvalitatīvi, atbilstoši izvirzītajām prasībām. «Pateicoties iegūtajai pieredzei šajā un citos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projektos, jūtamies pietiekami spēcīgi, lai piedalītos Valsts vides dienesta izsludinātajā sarunu procedūrā par tālāku Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbu veikšanu. Diemžēl pašlaik uzņēmums atrodas ķīlnieka pozīcijās starp iepriekšējo gudrona dīķu sanācijas darbu veicēju un Valsts vides dienestu. Tomēr kā nozares profesionāļi mēs paļaujamies uz objektīvu situācijas izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu, kas ļaus beidzot likvidēt Latvijas videi tik bīstamo gudrona piesārņojumu,» uzver Vaičulēna.

Ref: 102.000.102.12768


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.