bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.02.2018 | Vārda dienas: Eleonora, Ariadne
LatviaLatvija

1:1: Lembergs atzīstas, ka «nefiksē, ko runā»; Jurašs uzskata, ka Lembergs vienkārši visus troļļo

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Aivars Lembergs un Juris Jurašs

«Tas, ko šobrīd Lembergs dara, viņš vienkārši troļļo, viņš muļķo. Viņam vēl joprojām liekas, ka kāds viņam šai valstī tic,» raidījumā 1:1, iekarsis diskusijā ar Aivaru Lembergu, saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušais operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, uzsverot, ka šobrīd ir jāreaģē un ir jāizvērtē, kurā sadaļā «oligarhu lietā» vēl nav iestājies noilgums un ir jāatjauno izmeklēšana.

Viesnīcā noklausītās tā sauktās «oligarhu sarunas» daudzi jau sauc par žanra klasiku – tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāti un veids, kādā Latvijas varneši izmanto valsts varu savam labumam. Kas jāņem vērā lietas tālākiem šķetinātājiem? Tam pievērsies Latvijas televīzijas raidījums 1:1.

Šoreiz duelī 1:1 viens otram stājās pretī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bijušais operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs un deputāt Aivars Lembergs.

Uzsākot sarunu ar abiem kungiem – Lembergu un Jurašu – raidījuma vadītājs Gundars Rēders jautā, vai tā sauktās «oligarhu sarunas» var saukt par autentiskām. Rīgas domes deputāts Jurašs uzreiz norāda, ka sarunu ar Lembergu negrib uzskatīt par dueli, kā tas tika pieteikts. «Mans duelis ar biedru Lembergu ir beidzies desmit gadus atpakaļ, tai brīdī, kad es organizēju Lemberga kunga aizturēšanu, pierādījumu vākšanu, tāpēc viņa duelis ir tiesā.»

Viņš turpina: «Man nav ne mazākā pamata apšaubīt, ka šīs sarunas ir autentiskas, ņemot vērā to, ka virkne šajās sarunās iesaistītās personas pat to nav noliegušas, pat ir apstiprinājušas». Vaicāts, vai pats Jurašs ir šīs sarunas «nopludinājis», viņš atbild ar skaidru nē, piebilstot, ka šādas versijas nepārtraukti tiek izteiktas. Papildu tam viņš uzsver, ka cilvēks, kurš šīs sarunas ir «nopludinājis», pelnījis apbalvojumu par to, ka Latvijas sabiedrībai ir bijusi iespēja dzirdēt un lasīt šīs sarunas.

Savu uzrunu Lembergs sāk ar pārmetumiem Jurašam par nekonsekvenci un meliem. Par to, vai «oligarhu sarunas» ir notikušas un viņš tajās ir piedalījies, Lembergs neapstiprina, bet arī nenoliedz. Viņš izvairīgi un sarkastiski nosaka, ka «kaut kādās sarunās piedalās no divu ar pusi gadu vecuma». «Un es nefiksēju, kurā vietā ko es runāju un es nevaru pārbaudīt, ja kāds ieraksta sarunas, vai tās ir autentiskas vai nav. Attiecīgi, ja es tur it kā piedalos, vai es esmu tas, kas tur piedalās,» savās pārdomās dalās Lembergs.

Viņš apstiprina, ka ar Aināru Šleseru ir ticies kā ar deputātu un satiksmes ministru, turpinot uzsvērt, ka sarunu atšifrējumos nav minēts viņa uzvārds, bet «AL», kas nenozīmē, ka tas būtu viņš. Turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ne par kādām sarunām viņam neesot neko jautājis.

Vēršot uzmanību uz izmeklēšanas kvalitāti, Rēders atgādina par 2011.gada Jutas Strīķes uzrunu, kur norādīts, ka oligarhu sarunu lietā ir iesaistītas 11 personas, 6 amatpersonas, 26 komercsabiedrības, pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības, 42 kratīšanas un nav šaubu, ka būs rezultāti, tomēr šodien redzam, ka tas nav noticis. Tiek uzdots jautājums, kāpēc izmeklēšana nav novesta līdz rezultātam, kā tika solīts?

Jurašs pārliecinoši pauž, ka joprojām tie pierādījumi, kas atradās tai saucamajā «oligarhu lietā» bija pietiekami, lai virzītu to kriminālvajāšanai uz prokuratūru un tālāk sūtīt uz tiesu.

«Jau uzsākot šo kriminālprocesu mēs saskārāmies ar virkni pretdarbību, piemēram, Saeima ar savu balsojumu neatļaut veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā un citās daudzās vietās. Tāpēc es kārtējo reizi varu apstiprināt to, ka jau sākotnējā stadijā mēs nesaskārāmies ar atbilstošu prokuratūras sadarbību tā, kā bijām to iedomājušies.»

«Jāatzīst, ka visi KNAB iepriekšējie priekšnieki ir darījuši visu iespējamo, lai šo kriminālprocesu vājinātu. Es te varu pieminēt to pašu Jutas Strīķes gadījumu, kur viņa tika atbrīvota piecas reizes! Es varu apgalvot, ka tas ir tikai tāpēc, ka viņa bija šī konkrētā kriminālprocesa izmeklēšanas vadītāja,» tā Jurašs.

Jurašs uzsver, ka viņam nav ne mazāko šaubu, ka Jaroslavs Streļčenoks strādājis krimināllietas iesaistīto personu pusē, kuras sākotnēji tika turētas aizdomās par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Taujāts, vai arī Lemberga pusē, Jurašs saka, ka viņš absolūti nevar izslēgt šādu varbūtību.

Uz šādu pārmetumu Ventspils deputāts Lembergs smejoties atbild: «Protams, ka visos pasaules grēkos es esmu vainīgs un netaisos meklēt sev attaisnojumus.» Vienlaikus Lembergs, kurš neatceras savas gaitas, kur bijis, ko un ar ko runājis, parāda īpaši asu atmiņu uz noteiktām niansēm un datumiem attiecībā uz citām personām: «Ja runājam par konkrēto «oligarhu lietu», tad šis kungs – Juris Jurašs – bija tas, kurš 2011.gada 17.maijā nosūtīja Strīķei noklausītos materiālus kā iespējamos pierādījumus.»

«Jurašs bija tas, kurš atlasīja un neviens cits, tad tagad iznāk, ka viņš Strīķei nav nosūtījis visus būtiskos materiālus. Tad jautājums, kāpēc Juraša kungs ir rīkojies tik selektīvi un tik bezatbildīgi, izpildot savus dienesta pienākumus, saņemot 3 000 eiro mēneša algu. Un atbilde – pazīmes uz korupciju,» tā Lembergs.

Jurašs noliedz savas kļūdas. «Lemberga kungam acīmredzami nav izpratnes par kriminālprocesu un kādi materiāli būtu pievienojami. Tad, kad tika izvērtēts viss materiālu kopums, kas bija iegūts operatīvas darbības rezultātā, tiešām tika atlasīts tas, kam ir nozīme kriminālprocesa uzsākšanai, un materiāli, kuri varēja kalpot kā pierādījumi.»

Raidījuma gaitā tika pārrunāti virkne citu jautājumu, arī par Rīgas tirdzniecības ostas nelegālo darbību. Lembergs arī uz šo jautājumu neatbild, bet gan izvirza pretjautājumus, pilnībā novirzoties no atbildes, vēlāk nosaucot visu par muļķībām.

Kā novērots iepriekš, arī šoreiz Lembergs tā vietā, lai sniegtu atbildes, apsūdzējis žurnālistu un raidījuma vadītāju Rēderu neprofesionalitātē, sakot, ka žurnālists kļūdījies, jau veidojot jautājumu.

Lembergs uzsver, ka viņam vispār nekas nav pastarpināti piederējis, «ne slēpti, ne aizslēpti».

Jurašam gan šaubu nav, ka Lembergam ir biznesa intereses Rīgas tirdzniecības ostā. «Tas, ko šobrīd Lembergs dara, viņš vienkārši troļļo, viņš muļķo. Viņam vēl joprojām liekas, ka kāds viņam šai valstī tic.»

«Šķēle un Šlesers ir legalizējuši savas šīs mantiskās īpašuma tiesības RTO, kas faktiski bija viens no galvenajiem uzdevumiem, uzsākot kriminālprocesu. Un es gribu uzsvērt, ka kriminālprocess vairāku gadu garumā notika gan bez Strīķes, gan bez manis. Es joprojām esmu pārliecināts, ka varēja pierādīt un bija jāpierāda. Jautājums ir par to, kāpēc KNAB fināla fāzē kopā ar prokuratūras atbalstu nolēma izbeigt. (..) Kā varēja izbeigt procesu, kad bija legalizēta šo abu kungu līdzdalība šajā uzņēmumā. Kā? Es to nesaprotu!»

Man ir jautājums ģenerālprokuroram, uzraugošam prokuroram – kā tas vispār ir iespējams. Un šobrīd ir jāreaģē un ir jāizvērtē, kurā sadaļā vēl nav iestājies noilgums un ir jāatjauno izmeklēšana.

BNN jau iepriekš ziņoja,  ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā «oligarhu lietā». Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Tāpat vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.

Ventspils mērs jūlijā žurnālistiem paziņoja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem. Piemēram, viņš viesnīcā Rīdzene ir ticies ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka «oligarhu lieta» esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu «visiem pārējiem».

Ref: 103.000.103.1810


Pievienot komentāru

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā janvārī pieauga par 0,9%

Šī gada janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vējonis uzskata, ka finanšu sistēma Latvijā ir stabila. Tikmēr Kučinskis par radušos situāciju plāno informēt Eiropadomē

«Finanšu sistēma Latvijā ir stabila un nav pamats satraukties par banku sistēmas nestabilitāti. «Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā,»  uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Robežsargi pieķer divus vīriešus dīzeļdegvielas nelikumīgā pārvietošanā

Krāslavas stacijas tuvumā izņemti 220 litri valstī nelikumīgi ievestas dīzeļdegvielas, savukārt Daugavpils novadā Križu ciema apkaimē aizturēti divi Latvijas pilsoņi un izņemti vēl 150 litri kontrabandas dīzeļdegvielas, vēsta robežsardzē.

Rīgas reģionā vīrietis apkrāpis vismaz 42 iedzīvotājus; policija aicina atsaukties

Valsts policijas iecirkņos saņemta informācija no desmitiem cietušo personu par kādu vīrieti, kurš pēdējo četru gadu laikā piedāvājis dažāda veida celtniecības un remontdarbus, saņēmis par tiem priekšapmaksu, taču darbus tā arī nav veicis. Policija aicina atsaukties arī citus iespējamos cietušos.

Ar ES fondu augstākās izglītības institūcijās varēs uzlabot studiju programmu saturu

Augstskolām un koledžām ir iespēja ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu uzlabot pārvaldību un pilnveidot studiju programmu saturu - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi. Šim mērķim kopumā pieejamais ESF finansējums ir vairāk nekā 15,8 miljonu eiro.

No vardarbības ģimenē cietušie aicināti saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, šī gada 22.februārī turpināsies akcija Pajautā juristam, kuras ietvaros juristi sniegs bezmaksas konsultācijas no vardarbības ģimenē cietušajiem, vēsta biedrības Skalbes direktore Zane Avotiņa.

Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav būtiski uzlabojies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2017.gadā Latvijas pozīcijas nav būtiski uzlabojušās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma saka biedrības Sabiedrība par atklātību Delna direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.

LM: Pilotprojekts mājokļu nodrošināšanai bēgļiem turpināsies līdz pat gada beigām

Pilotprojektu mājokļu nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, plānots turpināt vēl līdz šī gada beigām, vēsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku saņem piecreiz lielāku transporta kompensāciju

Saeimas deputāts, savulaik ilggadējais Rīgas pašvaldības darbinieks Askolds Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par parlamentārieti ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju.

Pērn lielākais pieprasījums no Latvijas pārvadātāju puses bijis pēc Krievijas atļaujām

Saskaņā ar pērnā gada beigu datiem Latvijā ar kravu vai pasažieru komercpārvadājumiem nodarbojas 4 741 licencēts autopārvadātāju uzņēmums, kas ir par 3% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu 2016.gadā, norāda SIA Autotransporta direkcija.

Parādniekiem apķīlātās kustamās mantas turpmāk izsolīs internetā

Apķīlāto kustamo mantu turpmāk tirgos izsolē elektroniskajā vidē, to paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija.

Aizdomās par «vergu» vervēšanu darbam Lielbritānijā aiztur Latvijas valstspiederīgos

Starptautiskā operācijā, kuras ietvaros vienlaikus veiktas vairākas kratīšanas gan Latvijā, gan Lielbritānijā, aizdomās par cilvēku tirdzniecības organizēšanu darbam Lielbritānijā aizturētas kopā piecas personas - divi vīrieši un trīs sievietes.

Apsaimniekotājs: Iedzīvotāji vieglprātīgi pret elementārām ugunsdrošības prasībām

Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi - iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai, dūmu detektora pieslēgšana, kā arī elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude, uzsver eksperti.

Lielākais sals līdz -32 grādiem pēc Celsija gaidāms nākamnedēļ

Šīs nedēļas otrā puse Latvijā būs auksta, bet vēl lielāks sals gaidāms nākamajā nedēļā, liecina jaunākās laika prognozes. Nākamnedēļ ienāks vēl lielāks aukstums no Krievijas. Saskaņā ar pašreizējo prognozi gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē pazemināsies līdz pat -32 grādiem pēc Celsija. 

Latkovskis: Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā

Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā, taču tas neizdodas, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Paātrinās īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā un Zemesgrāmatu likumā, kas paredz padarīt ātrāku un drošāku īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu.

Pieteikties laulībām dzimtsarakstu nodaļā varēs arī elektroniski

Iesniegumu par laulības noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā varēs iesniegt arī elektroniski, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.

Pieprasa Reiznieces-Ozolas demisiju; Bažas, ka ministre ievelk Latvijas finanšu sektoru vēl «dziļākā purvā»

Latvijas finanšu ministre Dana Reiznieces-Ozola nav spējusi novērst Amerikas Savienotās Valstis Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai, uzsver Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. Tas kalpo par iemeslu, kāpēc politiskais spēks prasa Reiznieces-Ozolas demisiju.

Aizsardzības ministrija: Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija

Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka saistībā ar pēdējo dienu  notikumiem banku sektorā un ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.

Saeimā meklēs risinājumus Rimšēviča atsaukšanai no amata

Saeimas deputāti plāno meklēt risinājumu saistībā ar iespēju atsaukt no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Meža produkcijas eksports pērn pieaudzis par 6%

Latvija pērn eksportēja meža produkciju 2,22 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

1.martā noslēgsies tiesu teritoriālā reforma

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu 2018.gada 1.martā tiks reorganizēta Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Jelgavas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu.

Bijušo ieslodzīto atbalsta trūkums veicina atkārtotu noziegumu izdarīšanu

Vieni no galvenajiem faktoriem, kas cilvēkus mudina uz atkārtotu noziegumu veikšanu, ir atbalsta trūkums no ģimenes un apkārtējās sabiedrības, kā arī nestabila finanšu situācija un zems izglītības līmenis, atklāj Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Latvijā kultūras jomā strādājošo īpatsvars lielāks nekā ES vidēji

Latvijā kultūras jomā strādājošo skaits veido 4,5% no valstī nodarbināto cilvēku kopskaita, kas ir lielāks īpatsvars nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat otrdien, 20.februārī, publiskotie dati par 2016.gadu.

IZM: Ideju par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek

Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau sākusi virkni nozares reformu, kuru noslēgums paredzēts vien pēc vairākiem gadiem, priekšlikums par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek, pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Jaunākie komentāri