bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

1:1: Lembergs atzīstas, ka «nefiksē, ko runā»; Jurašs uzskata, ka Lembergs vienkārši visus troļļo

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Aivars Lembergs un Juris Jurašs

«Tas, ko šobrīd Lembergs dara, viņš vienkārši troļļo, viņš muļķo. Viņam vēl joprojām liekas, ka kāds viņam šai valstī tic,» raidījumā 1:1, iekarsis diskusijā ar Aivaru Lembergu, saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušais operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, uzsverot, ka šobrīd ir jāreaģē un ir jāizvērtē, kurā sadaļā «oligarhu lietā» vēl nav iestājies noilgums un ir jāatjauno izmeklēšana.

Viesnīcā noklausītās tā sauktās «oligarhu sarunas» daudzi jau sauc par žanra klasiku – tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāti un veids, kādā Latvijas varneši izmanto valsts varu savam labumam. Kas jāņem vērā lietas tālākiem šķetinātājiem? Tam pievērsies Latvijas televīzijas raidījums 1:1.

Šoreiz duelī 1:1 viens otram stājās pretī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bijušais operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs un deputāt Aivars Lembergs.

Uzsākot sarunu ar abiem kungiem – Lembergu un Jurašu – raidījuma vadītājs Gundars Rēders jautā, vai tā sauktās «oligarhu sarunas» var saukt par autentiskām. Rīgas domes deputāts Jurašs uzreiz norāda, ka sarunu ar Lembergu negrib uzskatīt par dueli, kā tas tika pieteikts. «Mans duelis ar biedru Lembergu ir beidzies desmit gadus atpakaļ, tai brīdī, kad es organizēju Lemberga kunga aizturēšanu, pierādījumu vākšanu, tāpēc viņa duelis ir tiesā.»

Viņš turpina: «Man nav ne mazākā pamata apšaubīt, ka šīs sarunas ir autentiskas, ņemot vērā to, ka virkne šajās sarunās iesaistītās personas pat to nav noliegušas, pat ir apstiprinājušas». Vaicāts, vai pats Jurašs ir šīs sarunas «nopludinājis», viņš atbild ar skaidru nē, piebilstot, ka šādas versijas nepārtraukti tiek izteiktas. Papildu tam viņš uzsver, ka cilvēks, kurš šīs sarunas ir «nopludinājis», pelnījis apbalvojumu par to, ka Latvijas sabiedrībai ir bijusi iespēja dzirdēt un lasīt šīs sarunas.

Savu uzrunu Lembergs sāk ar pārmetumiem Jurašam par nekonsekvenci un meliem. Par to, vai «oligarhu sarunas» ir notikušas un viņš tajās ir piedalījies, Lembergs neapstiprina, bet arī nenoliedz. Viņš izvairīgi un sarkastiski nosaka, ka «kaut kādās sarunās piedalās no divu ar pusi gadu vecuma». «Un es nefiksēju, kurā vietā ko es runāju un es nevaru pārbaudīt, ja kāds ieraksta sarunas, vai tās ir autentiskas vai nav. Attiecīgi, ja es tur it kā piedalos, vai es esmu tas, kas tur piedalās,» savās pārdomās dalās Lembergs.

Viņš apstiprina, ka ar Aināru Šleseru ir ticies kā ar deputātu un satiksmes ministru, turpinot uzsvērt, ka sarunu atšifrējumos nav minēts viņa uzvārds, bet «AL», kas nenozīmē, ka tas būtu viņš. Turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ne par kādām sarunām viņam neesot neko jautājis.

Vēršot uzmanību uz izmeklēšanas kvalitāti, Rēders atgādina par 2011.gada Jutas Strīķes uzrunu, kur norādīts, ka oligarhu sarunu lietā ir iesaistītas 11 personas, 6 amatpersonas, 26 komercsabiedrības, pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības, 42 kratīšanas un nav šaubu, ka būs rezultāti, tomēr šodien redzam, ka tas nav noticis. Tiek uzdots jautājums, kāpēc izmeklēšana nav novesta līdz rezultātam, kā tika solīts?

Jurašs pārliecinoši pauž, ka joprojām tie pierādījumi, kas atradās tai saucamajā «oligarhu lietā» bija pietiekami, lai virzītu to kriminālvajāšanai uz prokuratūru un tālāk sūtīt uz tiesu.

«Jau uzsākot šo kriminālprocesu mēs saskārāmies ar virkni pretdarbību, piemēram, Saeima ar savu balsojumu neatļaut veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā un citās daudzās vietās. Tāpēc es kārtējo reizi varu apstiprināt to, ka jau sākotnējā stadijā mēs nesaskārāmies ar atbilstošu prokuratūras sadarbību tā, kā bijām to iedomājušies.»

«Jāatzīst, ka visi KNAB iepriekšējie priekšnieki ir darījuši visu iespējamo, lai šo kriminālprocesu vājinātu. Es te varu pieminēt to pašu Jutas Strīķes gadījumu, kur viņa tika atbrīvota piecas reizes! Es varu apgalvot, ka tas ir tikai tāpēc, ka viņa bija šī konkrētā kriminālprocesa izmeklēšanas vadītāja,» tā Jurašs.

Jurašs uzsver, ka viņam nav ne mazāko šaubu, ka Jaroslavs Streļčenoks strādājis krimināllietas iesaistīto personu pusē, kuras sākotnēji tika turētas aizdomās par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Taujāts, vai arī Lemberga pusē, Jurašs saka, ka viņš absolūti nevar izslēgt šādu varbūtību.

Uz šādu pārmetumu Ventspils deputāts Lembergs smejoties atbild: «Protams, ka visos pasaules grēkos es esmu vainīgs un netaisos meklēt sev attaisnojumus.» Vienlaikus Lembergs, kurš neatceras savas gaitas, kur bijis, ko un ar ko runājis, parāda īpaši asu atmiņu uz noteiktām niansēm un datumiem attiecībā uz citām personām: «Ja runājam par konkrēto «oligarhu lietu», tad šis kungs – Juris Jurašs – bija tas, kurš 2011.gada 17.maijā nosūtīja Strīķei noklausītos materiālus kā iespējamos pierādījumus.»

«Jurašs bija tas, kurš atlasīja un neviens cits, tad tagad iznāk, ka viņš Strīķei nav nosūtījis visus būtiskos materiālus. Tad jautājums, kāpēc Juraša kungs ir rīkojies tik selektīvi un tik bezatbildīgi, izpildot savus dienesta pienākumus, saņemot 3 000 eiro mēneša algu. Un atbilde – pazīmes uz korupciju,» tā Lembergs.

Jurašs noliedz savas kļūdas. «Lemberga kungam acīmredzami nav izpratnes par kriminālprocesu un kādi materiāli būtu pievienojami. Tad, kad tika izvērtēts viss materiālu kopums, kas bija iegūts operatīvas darbības rezultātā, tiešām tika atlasīts tas, kam ir nozīme kriminālprocesa uzsākšanai, un materiāli, kuri varēja kalpot kā pierādījumi.»

Raidījuma gaitā tika pārrunāti virkne citu jautājumu, arī par Rīgas tirdzniecības ostas nelegālo darbību. Lembergs arī uz šo jautājumu neatbild, bet gan izvirza pretjautājumus, pilnībā novirzoties no atbildes, vēlāk nosaucot visu par muļķībām.

Kā novērots iepriekš, arī šoreiz Lembergs tā vietā, lai sniegtu atbildes, apsūdzējis žurnālistu un raidījuma vadītāju Rēderu neprofesionalitātē, sakot, ka žurnālists kļūdījies, jau veidojot jautājumu.

Lembergs uzsver, ka viņam vispār nekas nav pastarpināti piederējis, «ne slēpti, ne aizslēpti».

Jurašam gan šaubu nav, ka Lembergam ir biznesa intereses Rīgas tirdzniecības ostā. «Tas, ko šobrīd Lembergs dara, viņš vienkārši troļļo, viņš muļķo. Viņam vēl joprojām liekas, ka kāds viņam šai valstī tic.»

«Šķēle un Šlesers ir legalizējuši savas šīs mantiskās īpašuma tiesības RTO, kas faktiski bija viens no galvenajiem uzdevumiem, uzsākot kriminālprocesu. Un es gribu uzsvērt, ka kriminālprocess vairāku gadu garumā notika gan bez Strīķes, gan bez manis. Es joprojām esmu pārliecināts, ka varēja pierādīt un bija jāpierāda. Jautājums ir par to, kāpēc KNAB fināla fāzē kopā ar prokuratūras atbalstu nolēma izbeigt. (..) Kā varēja izbeigt procesu, kad bija legalizēta šo abu kungu līdzdalība šajā uzņēmumā. Kā? Es to nesaprotu!»

Man ir jautājums ģenerālprokuroram, uzraugošam prokuroram – kā tas vispār ir iespējams. Un šobrīd ir jāreaģē un ir jāizvērtē, kurā sadaļā vēl nav iestājies noilgums un ir jāatjauno izmeklēšana.

BNN jau iepriekš ziņoja,  ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā «oligarhu lietā». Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Tāpat vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.

Ventspils mērs jūlijā žurnālistiem paziņoja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem. Piemēram, viņš viesnīcā Rīdzene ir ticies ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka «oligarhu lieta» esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu «visiem pārējiem».

Ref: 225.000.103.1810


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri