bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

1:1: Lembergs atzīstas, ka «nefiksē, ko runā»; Jurašs uzskata, ka Lembergs vienkārši visus troļļo

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Aivars Lembergs un Juris Jurašs

«Tas, ko šobrīd Lembergs dara, viņš vienkārši troļļo, viņš muļķo. Viņam vēl joprojām liekas, ka kāds viņam šai valstī tic,» raidījumā 1:1, iekarsis diskusijā ar Aivaru Lembergu, saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušais operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, uzsverot, ka šobrīd ir jāreaģē un ir jāizvērtē, kurā sadaļā «oligarhu lietā» vēl nav iestājies noilgums un ir jāatjauno izmeklēšana.

Viesnīcā noklausītās tā sauktās «oligarhu sarunas» daudzi jau sauc par žanra klasiku – tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāti un veids, kādā Latvijas varneši izmanto valsts varu savam labumam. Kas jāņem vērā lietas tālākiem šķetinātājiem? Tam pievērsies Latvijas televīzijas raidījums 1:1.

Šoreiz duelī 1:1 viens otram stājās pretī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bijušais operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs un deputāt Aivars Lembergs.

Uzsākot sarunu ar abiem kungiem – Lembergu un Jurašu – raidījuma vadītājs Gundars Rēders jautā, vai tā sauktās «oligarhu sarunas» var saukt par autentiskām. Rīgas domes deputāts Jurašs uzreiz norāda, ka sarunu ar Lembergu negrib uzskatīt par dueli, kā tas tika pieteikts. «Mans duelis ar biedru Lembergu ir beidzies desmit gadus atpakaļ, tai brīdī, kad es organizēju Lemberga kunga aizturēšanu, pierādījumu vākšanu, tāpēc viņa duelis ir tiesā.»

Viņš turpina: «Man nav ne mazākā pamata apšaubīt, ka šīs sarunas ir autentiskas, ņemot vērā to, ka virkne šajās sarunās iesaistītās personas pat to nav noliegušas, pat ir apstiprinājušas». Vaicāts, vai pats Jurašs ir šīs sarunas «nopludinājis», viņš atbild ar skaidru nē, piebilstot, ka šādas versijas nepārtraukti tiek izteiktas. Papildu tam viņš uzsver, ka cilvēks, kurš šīs sarunas ir «nopludinājis», pelnījis apbalvojumu par to, ka Latvijas sabiedrībai ir bijusi iespēja dzirdēt un lasīt šīs sarunas.

Savu uzrunu Lembergs sāk ar pārmetumiem Jurašam par nekonsekvenci un meliem. Par to, vai «oligarhu sarunas» ir notikušas un viņš tajās ir piedalījies, Lembergs neapstiprina, bet arī nenoliedz. Viņš izvairīgi un sarkastiski nosaka, ka «kaut kādās sarunās piedalās no divu ar pusi gadu vecuma». «Un es nefiksēju, kurā vietā ko es runāju un es nevaru pārbaudīt, ja kāds ieraksta sarunas, vai tās ir autentiskas vai nav. Attiecīgi, ja es tur it kā piedalos, vai es esmu tas, kas tur piedalās,» savās pārdomās dalās Lembergs.

Viņš apstiprina, ka ar Aināru Šleseru ir ticies kā ar deputātu un satiksmes ministru, turpinot uzsvērt, ka sarunu atšifrējumos nav minēts viņa uzvārds, bet «AL», kas nenozīmē, ka tas būtu viņš. Turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ne par kādām sarunām viņam neesot neko jautājis.

Vēršot uzmanību uz izmeklēšanas kvalitāti, Rēders atgādina par 2011.gada Jutas Strīķes uzrunu, kur norādīts, ka oligarhu sarunu lietā ir iesaistītas 11 personas, 6 amatpersonas, 26 komercsabiedrības, pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības, 42 kratīšanas un nav šaubu, ka būs rezultāti, tomēr šodien redzam, ka tas nav noticis. Tiek uzdots jautājums, kāpēc izmeklēšana nav novesta līdz rezultātam, kā tika solīts?

Jurašs pārliecinoši pauž, ka joprojām tie pierādījumi, kas atradās tai saucamajā «oligarhu lietā» bija pietiekami, lai virzītu to kriminālvajāšanai uz prokuratūru un tālāk sūtīt uz tiesu.

«Jau uzsākot šo kriminālprocesu mēs saskārāmies ar virkni pretdarbību, piemēram, Saeima ar savu balsojumu neatļaut veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā un citās daudzās vietās. Tāpēc es kārtējo reizi varu apstiprināt to, ka jau sākotnējā stadijā mēs nesaskārāmies ar atbilstošu prokuratūras sadarbību tā, kā bijām to iedomājušies.»

«Jāatzīst, ka visi KNAB iepriekšējie priekšnieki ir darījuši visu iespējamo, lai šo kriminālprocesu vājinātu. Es te varu pieminēt to pašu Jutas Strīķes gadījumu, kur viņa tika atbrīvota piecas reizes! Es varu apgalvot, ka tas ir tikai tāpēc, ka viņa bija šī konkrētā kriminālprocesa izmeklēšanas vadītāja,» tā Jurašs.

Jurašs uzsver, ka viņam nav ne mazāko šaubu, ka Jaroslavs Streļčenoks strādājis krimināllietas iesaistīto personu pusē, kuras sākotnēji tika turētas aizdomās par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Taujāts, vai arī Lemberga pusē, Jurašs saka, ka viņš absolūti nevar izslēgt šādu varbūtību.

Uz šādu pārmetumu Ventspils deputāts Lembergs smejoties atbild: «Protams, ka visos pasaules grēkos es esmu vainīgs un netaisos meklēt sev attaisnojumus.» Vienlaikus Lembergs, kurš neatceras savas gaitas, kur bijis, ko un ar ko runājis, parāda īpaši asu atmiņu uz noteiktām niansēm un datumiem attiecībā uz citām personām: «Ja runājam par konkrēto «oligarhu lietu», tad šis kungs – Juris Jurašs – bija tas, kurš 2011.gada 17.maijā nosūtīja Strīķei noklausītos materiālus kā iespējamos pierādījumus.»

«Jurašs bija tas, kurš atlasīja un neviens cits, tad tagad iznāk, ka viņš Strīķei nav nosūtījis visus būtiskos materiālus. Tad jautājums, kāpēc Juraša kungs ir rīkojies tik selektīvi un tik bezatbildīgi, izpildot savus dienesta pienākumus, saņemot 3 000 eiro mēneša algu. Un atbilde – pazīmes uz korupciju,» tā Lembergs.

Jurašs noliedz savas kļūdas. «Lemberga kungam acīmredzami nav izpratnes par kriminālprocesu un kādi materiāli būtu pievienojami. Tad, kad tika izvērtēts viss materiālu kopums, kas bija iegūts operatīvas darbības rezultātā, tiešām tika atlasīts tas, kam ir nozīme kriminālprocesa uzsākšanai, un materiāli, kuri varēja kalpot kā pierādījumi.»

Raidījuma gaitā tika pārrunāti virkne citu jautājumu, arī par Rīgas tirdzniecības ostas nelegālo darbību. Lembergs arī uz šo jautājumu neatbild, bet gan izvirza pretjautājumus, pilnībā novirzoties no atbildes, vēlāk nosaucot visu par muļķībām.

Kā novērots iepriekš, arī šoreiz Lembergs tā vietā, lai sniegtu atbildes, apsūdzējis žurnālistu un raidījuma vadītāju Rēderu neprofesionalitātē, sakot, ka žurnālists kļūdījies, jau veidojot jautājumu.

Lembergs uzsver, ka viņam vispār nekas nav pastarpināti piederējis, «ne slēpti, ne aizslēpti».

Jurašam gan šaubu nav, ka Lembergam ir biznesa intereses Rīgas tirdzniecības ostā. «Tas, ko šobrīd Lembergs dara, viņš vienkārši troļļo, viņš muļķo. Viņam vēl joprojām liekas, ka kāds viņam šai valstī tic.»

«Šķēle un Šlesers ir legalizējuši savas šīs mantiskās īpašuma tiesības RTO, kas faktiski bija viens no galvenajiem uzdevumiem, uzsākot kriminālprocesu. Un es gribu uzsvērt, ka kriminālprocess vairāku gadu garumā notika gan bez Strīķes, gan bez manis. Es joprojām esmu pārliecināts, ka varēja pierādīt un bija jāpierāda. Jautājums ir par to, kāpēc KNAB fināla fāzē kopā ar prokuratūras atbalstu nolēma izbeigt. (..) Kā varēja izbeigt procesu, kad bija legalizēta šo abu kungu līdzdalība šajā uzņēmumā. Kā? Es to nesaprotu!»

Man ir jautājums ģenerālprokuroram, uzraugošam prokuroram – kā tas vispār ir iespējams. Un šobrīd ir jāreaģē un ir jāizvērtē, kurā sadaļā vēl nav iestājies noilgums un ir jāatjauno izmeklēšana.

BNN jau iepriekš ziņoja,  ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā «oligarhu lietā». Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Tāpat vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.

Ventspils mērs jūlijā žurnālistiem paziņoja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem. Piemēram, viņš viesnīcā Rīdzene ir ticies ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka «oligarhu lieta» esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu «visiem pārējiem».

Ref: 225.000.103.1810


Pievienot komentāru

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.

Bondars vēlas mazināt labēji centrisko politisko spēku sašķeltību

Politiķiem, kuri vēlas turpināt darboties Latvijas labā, būtu jāapvienojas, jo patlaban novērojamā partiju labēji centriskā spektra sašķeltība traucē sasniegt mērķus kā Saeimā, tā arī pašvaldībās, uzskata bijušais Latvijas Reģionu apvienības līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji raizējas par bērnu izglītības apmaksu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību - tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti. Jāatzīmē, ka 64% no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.

Saeima precizē aizsargājamo biotopu noteikšanu

Lai precizētu Latvijā aizsargājamo biotopu noteikšanu, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Kamēr Igaunija lāpa kiberdrošības «robu», amatpersonām iesaka mobilo ID

Kamēr igauņu informātiķi cenšas novērst potenciālu drošības apdraudējumu, kāds atklāts mikroshēmās, ar kādām aprīkotas 750 000 Igaunijas identifikācijas karšu, e-pakalpojumu lietotājiem valsts amatos tiek ieteikts papildus šīm kartēm lietot arī mobilā tālruņa identifikāciju.

Tirgus tendence: Jūs vairs neesat darba meklētājs, bet uzņēmējs

Pēdējā desmitgadē gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji ir mainījies darba un darbinieku meklēšanas process. Cilvēki, kuri meklē darbu, orientēti uz sevi un peļņu, tādā veidā pēc būtības kļūstot par uzņēmējiem. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmums DarbaGuru skaidro darba tirgus tendences.

Ceļu būvnieku samaksāto soda naudu sola izmantot jaunam bērnu rotaļu laukumam

Par ceļu būvnieku samaksāto soda naudu Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība plāno ierīkot bērnu rotaļu laukumu, apliecina Rīgas domē.

Saeima atbalsta mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu.

Lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā trešdien, 20.septembrī, konstatēja 33 likumpārkāpējus. Jāatzīmē arī tas, ka lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

Latvieši vēlas tāpat kā igauņiem - publicēt tiesību aktu tulkojumus 

«Lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā jābūt pieejamiem un ērti lietojamiem. Igauņi šādu praksi īsteno un ir gatavi dalīties pieredzē,» uzsver Oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis pārstāvji.

35 tīkotāji uz Pasažieru vilciena vadītāja krēslu; Lubāns vēlas saglabāt amatu

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi. Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Eigims: Likvidējot Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupa 6 000 eiro

Likvidējot bijušā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupot 6 000 eiro.