bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Bonava vadītājs: Rīgā ir potenciāls pārdot 450-500 dzīvokļus gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULatvijas mājokļu tirgū nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Bonava saskata potenciālu gadā pārdot aptuveni 450-500 vidējās cenu kategorijas dzīvokļu, norāda Bonava reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

Pērn Bonava pārdeva nedaudz mazāk par 200 dzīvokļiem, bet Latvijas tirgus tiek uzskatīts par vienu no daudzsološākajiem, un jau šā gada beigās plānots vienlaikus tirgot dzīvokļus astoņās vai deviņās jaunajās dzīvojamajās mājās.

«Mūsu mērķis ir saglabāt īpašumu cenas vidusšķirai pieejamā līmenī. Piemēram, Igaunijā dzīvokļi tiek pārdoti par 1900 līdz 2200 eiro par kvadrātmetru, savukārt Latvijā īpašumus pārdodam par 1500 līdz 1 800 eiro par kvadrātmetru. Lielākā daļa dzīvokļu Latvijā tiek pārdota par 1 500-1 600 eiro par kvadrātmetru, un, ja izdosies saglabāt šādu cenu līmeni, tad mums šajā tirgū klāsies labi. Ja mēs paaugstinātu vidējo cenu līdz 1800 eiro par kvadrātmetru, tad mūsu tirgus daļa samazinātos,» skaidro Bjorklunds.

Ņemot vērā uzņēmuma aprēķinus, Latvijā Bonava varētu pārdot 450 līdz 500 dzīvokļus gadā, tirgum ir šāds potenciāls. Patlaban Latvijā gadā Bonava uzbūvē nedaudz vairāk par 200 dzīvokļiem, un Bjorklunds uzskata, ka šo apjomu varētu divkāršot.

Savukārt Igaunijā – galvenokārt Tallinā un tās apkārtnē – ir potenciāls gadā uzbūvēt un pārdot 300 līdz 400 dzīvokļus, informēja Bjorklunds. Jau patlaban Tallinā Bonava būvē vairāk nekā 200 dzīvokļus gadā, ir iespēja apjomus palielināt, taču tirgus potenciāls tur ir nedaudz mazāks kā Rīgā.

«Jāskatās arī uz cenu veidojošajiem faktoriem, kas lielā mērā saistīti ar zemes vērtību. Latvijā patlaban zeme ir pat divas reizes lētāka nekā Tallinā, tāpēc arī šajā ziņā potenciāls audzēt apjomus Tallinā ir mazāks nekā Rīgā. Tas ir arī tādēļ, ka Igaunijā starp attīstītājiem pastāv diezgan sīva konkurence. Rīgā šī konkurence ir normāla, saprātīga, taču Tallinā to pat varētu dēvēt par neveselīgu konkurenci, jo ir pārāk daudz tirgus dalībnieku. Savukārt Viļņā attīstītāju konkurence ir diezgan liela, lielāka nekā Rīgā, taču nav tik saasināta kā Tallinā. Patlaban Rīgā ir mazāk aktīvu attīstītāju nekā Tallinā un Viļņā,» skaidroja Bjorklunds.

Viņš norāda, ka Rīgas reģionā cenu līmenis patlaban ir labi līdzsvarots un Bonava grib strādāt pieejamā cenu kategorijā.

«Ja mēs iziesim ārpus šī cenu līmeņa, tad vai nu nedaudz palēnināsies attīstība, vai arī mūsu riski kļūs lielāki. Mēs neesam vienīgie attīstītāji tirgū. Pieredze Tallinā liecina, ka tad, kad citi projektu attīstītāji paceļ cenas un viņiem kādā ilgākā laika posmā par šo paaugstināto cenu arī izdodas īpašumus veiksmīgi pārdot, tad arī citiem attīstītājiem ir grūti necelt cenas. Katrs attīstītājs taču ir orientēts uz noteiktas peļņas gūšanu. Tāpēc arī mums Tallinā nācās paaugstināt dzīvokļu pārdošanas cenas un vienlaikus uzņemties lielāku risku, nekā mēs normāli gribētu,» sacīja Bjorklunds.

Līdz ar to Bonava ir izdarījusi secinājumu, ka laiku un objektu skaitu vajadzētu vērtēt augstāk nekā cenu un peļņas maržu jeb apgrozījuma rentabilitāti. «Tādēļ Rīgas tirgū mums ir veselīgs un līdzsvarots attīstības plāns. Ir jāstrādā ļoti uzmanīgi, lai nenāktos paaugstināt cenu,» norādīja Bjorklunds.

Viņš piebilda, ka Bonava nepārtraukti strādā pie jauniem projektiem – Prūšu ielas projekts ir izpārdots, pārdošanā ir arī Sermuliņu ielas, Stārķu ielas un Stirnu ielas projekti. Pašlaik pārdošanā ir četri projekti, plānots, ka gada nogalē tiks tirgoti astoņi vai deviņi jaunie projekti.

«Vienlaikus būvēsim piecus vai sešus projektus un tirgosim astoņus vai deviņus projektus. Šādi apjomi mums būs liels sasniegums, jo pirms kāda laika “Bonava” pārdeva dzīvokļus vienlaikus tikai vienā vai divos projektos. Piemēram, pirms pāris gadiem vienlaikus pārdevām tikai Biķernieku ielas un Putnu ielas projektus, pēc tam – Lapsu ielas un Prūšu ielas projektus,» sacīja Bjorklunds.

*Bonava ir vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā, kas ir izaudzis no uzņēmuma NCC. Pašlaik uzņēmumā Bonava strādā 2 000 darbinieku, un tas darbojas Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā un Latvijā, 2017.gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 14,5 miljardu Zviedrijas kronu (1,44 miljardi eiro) apmērā. Bonava akcijas kotē Nasdaq biržā Stokholmā.

Ref:224.000.103.4111


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri