bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Latvijā ir desmit partijas ar nepieciešamo biedru skaitu startam Saeimas vēlēšanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā ir desmit partijas, kurām saskaņā ar pēdējo iesniegto pārskatu bijis 500 un vairāk biedru, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

«Taču nesen izmainītās likuma normas tagad prasa, lai partijas, kas startē uz Saeimas vēlēšanām ir vismaz gadu vecas, un lai tām būtu 500 biedru. Ja biedru ir mazāk, partijām jāveido apvienības,» uzsver raidījumā.

Ierobežotais partiju vecums nozīmē, ka nekādu pēdējā brīža brīnumu vairs nebūs – septembris būtībā ir pēdējais mēnesis, lai pagūtu nodibināt jaunu partiju uz nākamajām vēlēšanām.

Līdz ar to, politiskā partija Kustība Par! iespējams ir pēdējā politiskā partija, kas vēl paguvusi reģistrēties, lai startētu uz 13.Saeimas vēlēšanām. To veido vairāki šobrīd no Vienotības Saeimā ievēlētie politiķi, kā arī sabiedrībā pazīstami uzņēmēji, zinātnieki un citi. Spriežot pēc pirmajiem izteikumiem, viņi lūkojas gan uz partijas Saskaņa vēlētāju, gan daļu no Vienotības vēlētājiem, norāda de facto.

Uzņēmējs, partijas Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis de facto saka: «Mēs savā starpā esam vienojušies, ka mēs uzrunāsim maksimāli plašu auditoriju. Mēs uzskatām, ka vienai partijai nav monopola uz visām krievvalodīgo balsīm, mēs zinām, ka Latvijā ir daudz krievu valodā runājoši, kas ir Latvijas patrioti, es pats ar viņiem kopā dienēju Zemessardzē, un viņiem šobrīd nav par ko balsot. Mēs zinām tādus, kas ir vīlušies esošajā situācijā.»

Kustībai Par! ir vairāk nekā 300 biedru. Dibināšanas manifestu parakstījuši ap astoņiem simtiem. Partijā cer, ka līdz pavasarim būs arī vajadzīgais biedru skaits – 500, lai startētu atsevišķā sarakstā.

Pieprasījums un cerības un jaunām politiskām partijām ir allaž. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām audzis tādu vēlētāju, skaits, kas nezina, par ko balsot. «Līdzīga situācija ir visu laiku. Latvijā ir ļoti neliela daļa iedzīvotāju, kuri pārliecinoši atbalsta kādu politisko spēku no vēlēšanām līdz vēlēšanām. Varbūt balsos par to vai citu, bet tas galīgais lēmums vienalga tiek pieņemts neilgi pirms vēlēšanām,» saka socioloģe, SKDS projektu direktore Ieva Strode.

SKDS aptaujas liecina, ka visstabilākais vēlētājs, kas izvēli ir izdarījis laikus un to nemaina, ir partijai Saskaņa.

Samērā mierīgi pirms vēlēšanām jūtas arī pie varas esošā Zaļo zemnieku savienība. Tā jaunas partijas apvienībai neplāno piesaistīt. Kandidātu sarakstos no malas ņemšot tikai atsevišķus cilvēkus. Nacionālā apvienība par savu taktiku vēl tikai lems, skaidro Latvijas televīzijā.

Pārējie daudz aktīvāk jau kalkulē, kādu starta platformu izvēlēties, lai iegūtu labāku rezultātu, un vairākos gadījumos arī atbilstu likuma prasībām.

De facto norāda, ka krītošais atbalsts Vienotībai rosinājis politiķu mēģinājumus pārgrupēties. Piemēram, Vienotības bijušais biedrs Valdis Šakars paziņojis, ka nākamnedēļ dibinās politisko spēku Mūsu zeme Latvija. Maz gan ticams, ka tik īsā laikā viņš pagūs piesaistīt vismaz 200 cilvēku, kas nepieciešami partijas dibināšanai. Savu vietu meklē arī no Vienotības aizgājušais Edvards Smiltēns. Viņš izrādījis interesi sadarboties ar Latvijas Reģionu aliansi.

Latvijas Reģionu alianse šonedēļ nolēmusi, ka uz vēlēšanām ies Latvijas Reģionu apvienības sastāvā, neveidojot apvienotu sarakstu ar vēl kādu citu partiju, tostarp – Jura Pūces vadīto Latvijas Attīstību. Ar to kopā bija veiksmīgs starts Rīgas domes vēlēšanās. Pret iespēju līdzīgi sadarboties arī Saeimas vēlēšanās, iestājies Dainis Liepiņš. Bijušais līderis Mārtiņš Bondars sadarbību vēlējies turpināt. Tagad potenciālajiem sadarbības partneriem būs jāstartē zem apvienības nosaukuma.

Tiesa, Latvijas Reģionu apvienībai pēc Bondara atkāpšanās jāmeklē arī jauns, atpazīstams līderis. Šonedēļ par apvienības vadītāju kļuvusi Saeimas deputāte Nellija Kleinberga. Turklāt tikko kā ievēlētie pašvaldību līderi uz Saeimu startēt neraujas, uzsver raidījumā.

Latvijas Reģionu alianses priekšsēdētājs Andrejs Ence: «To mēs zinām. Daži jau pateikuši, ka skaidri un gaiši, ka nestartēs. Bet viņi var ieteikt citus, par ko balsot.»

Partijai Latvijas Attīstībai vismaz pagaidām biedru skaits ir nepietiekams, lai startētu atsevišķi. Arī tā skatās Reģionu alianses virzienā un atradusi kopīgu valodu ar Venta Armanda Kraukļa vadīto Vidzemes partiju.

«Lai viņi izlemj, bet mēs vienlaicīgi, protams, runājam arī ar citiem politiskajiem spēkiem, ar dažādām politiskām partijām – gan nacionālām, gan reģionālām. Un pilnīgi noteikti mums būs piedāvājums veidot kopīgu apvienotu startu, tais skaitā LRA vai tas ir veidojošām partijām.»

Ar sadarbības partneru nolūkošanu nesteidzas strīdu papluinītā Vienotība. Tā šobrīd strādā pie pārmaiņu plāna. Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norāda, ka uz pavasara pusi būs skaidrāk redzams, kādās pozīcijās atrodas katra partija.

Partiju panākumus lielā mērā noteiks, gan viņu spējas savstarpēji kombinēties, gan arī spēja atrast spēcīgus līderus, komentē de facto.

Partiju dati liecina, ka sabiedrotie uz nākamā gada vēlēšanām ar steigu jāmeklē gan Latvijas Krievu savienībai, gan partijai Brīvība, brīvs no bailēm naida un dusmām, Tautas kontrolei un citiem, kas regulāri piedalās vēlēšanās, gūstot neliela vēlētāju skaita atbalstu.

Ref:224.000.103.2321


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.