bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

DNB Latvijas barometrs: Ilgtermiņā finansiāli droši jūtas vien 10%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Edijs Pālens / LETA

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas. Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka mūsu valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu, apliecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vienlaikus visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši – no tiem gan tikai 10% finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas īstermiņā. Diemžēl ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku (t.i. pirms 2008. gada), piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka (3% to atzina par daudz labāku). Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis (42%) – aptuveni katrs piektais jeb 26%) atklāja, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.

«Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā «noturēties» vairākus mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut daļa algas tiek saņemta «aploksnē», iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu,» pētījuma datus komentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.

Kā to atklāj aptaujas dati, krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgākus, pieņemot ar finansēm saistītus lēmumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 40% respondentu uzskatīja, ka iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, gandrīz tikpat daudz – 39% – domā, ka iedzīvotāji ir tikai nedaudz piesardzīgāki. Savukārt, ka piesardzība nav augusi, domā 13% aptaujas dalībnieku. Lūgti dalīties ar savu pieredzi piesardzības pasākumu veikšanā finanšu jomā, 20% respondentu norādīja, ka piesardzīgāk aizņemas naudu, bet 17% atbildēja, ka naudas uzkrājumus veido arī skaidrā naudā. Tomēr aptuveni 41% respondentu atzina, ka pēc krīzes nav veikuši vai pastiprinājuši piesardzības pasākumus finanšu jomā.

Noslēdzot aptauju, tās dalībnieki tika aicināti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, valstij jādara pirmām kārtām, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Visbiežāk aptaujātie iedzīvotāji minēja, ka valstij būtu jārūpējas par labi atalgotu darbavietu radīšanu (23%), jāparūpējas par nodokļu samazināšanu un sakārtošanu (16%), algu palielināšanu (13%), kā arī ekonomikas un ražošanas attīstīšanu (12%).

Komentējot pētījumā atspoguļotos datus, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs saredz arī vairāku stereotipu klātbūtni sabiedrības uzskatos: «Visbiežāk sastopamā atbilde uz jautājumu, kas valstij būtu jādara, – jārada darba vietas (tajā skaitā ar labu atalgojumu), ko minējuši 23% aptaujāto. Tas parāda diezgan lielu pieprasījumu pēc savulaik jau dzirdētā priekšvēlēšanu solījuma par «50 tūkstošu jaunu darbavietu radīšanu”. Vienlaikus ir skeptiski vērtējams, vai tiešām nodarbinātība, it īpaši privātajā sektorā, var pieaugt konkrētu politiķu darbības rezultātā. Valdības ietekme uz darbavietu skaitu privātajā sektorā ir visai ierobežota, un tās galvenās ietekmes sviras ir – uzņēmējdarbības vide, institūcijas, makroekonomiskā stabilitāte. Tomēr ar šīm lietām saistītie mazie darbiņi tika pieminēti ievērojami retāk – apkarot korupciju (5%), apkarot ēnu ekonomiku (4%), uzlabot attiecības, tirdzniecību ar citām valstīm (2%), piesaistīt investīcijas (1%), aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (1%), veicināt tranzītu (1%), apgūt, lietderīgi izmantot Eiropas fondus (1%), cīnīties ar beztiesiskumu, nelikumībām (0.3%), mazināt birokrātiju (0.2%)… Vai sabiedrībā joprojām plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka labi apmaksāto darbavietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, kāda ierēdņa vai politiķa kabinetā?»
Ref:103.000.103.10053


Pievienot komentāru

  1. Melita teica:

    Mēs tikām pataisīti par nabagiem divu gadu laikā! Bankas parads palika 620,-lati, taču man caur socialo nodaļu kopš 2010.gada maija mēneša ,kad mani tiesu izpilditājs 10 dienu laikā izlika no mana vieniga mājokļa, vēl līdz šai dienai ,no mana vienīgā ienākuma, – manas pensijas, ko no pelnīju 49 darbastāža gados Latvijā, vel joprojām atvelk manus trūcigos līdzekļus,liedzot man cilvēkcienīgu dzīvi vecumdienās,nav par ko zāles nopirkt,ne juristam samaksāt.Bezmaksas juridiskajā birojā griezos trīs reizes,pirmoreiz 2010.gadā,tagad 2014.gadā un šogad,saņemu tikai atbildi no juristiem, ka nav neviens likums Latvijā, kas mūs krīzē iesaistītos aizstāvētu, kāds likums esot bijis atverts uz 10 dienam, bet kurš to var zināt,ja dokumenti iesniegti Rīgā,Pils ielā 4, tad taču tur to vajadzētu kartot,taču Latvijas pilsoņus ,kas nekur neaizbrauca prom,neviens likums neaizstav,lai cilvēki ,kuri palika uz ielas bez līdzekļiem,nevienu palīdzību nesaņēma, vismaz man to nesniedza, vēl šobrīd,kad dzīvoju īres dzīvoklī,rudenī griezos socialajā dienestā Ieriķu ielā 2,Alkšņa kungs man pateica:-jus varat rakstīt cik gribat,neko nesaņemsiet…! Esmu 2.grupas invalīde, likumi paredz,ka sniedzot palīdzību…Dzīvoju Rīgā kopš 1979.gada, bet,kad mani izlika no vienīgā mājokļa 2010.gadā griezos Rīgas Mājoklī,lai stātos uzskaitē uz dzīvokli,taču uzskaitē mani neuzņēma,bet izdeklarēja no mana vienīgā mājokļa,man nebija kur deklarēties,tagad ierēdņi uzraksta, ka neesmu Rīgā deklareta,to laiku kamēr izmisīgi meklēju dzīvokli,kur var arī piedeklarēties,tikai 2013.gada rudenī atradu 1-istabas dzīvoklīti, kur dzīvoju vēl šobrīd,taču uzskaitē mani uz dzīvojamo platibu neuzņm,īres dzīvoklis ir dārgs,,ja ir kāds saprotošs cilvēks,kurš izlasīs šīs rindiņas ,lūdzu palīdziet saprast, kāpēc 2.gr.invalīdam Rīgā, Vidzemes priekšpilsetā ,kur dzīvoju kopš 1979.gada nav brīv saņemt nekādu aizstāvību?! Patiesā cieņā: Melita Kadiķe, mans telefons 22082265

    +1 0 -1 0

  2. Melita teica:

    Lasīt nākošajā lodziņā….

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.