bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.07.2017 | Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna
LatviaLatvija

DNB Latvijas barometrs: Ilgtermiņā finansiāli droši jūtas vien 10%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Edijs Pālens / LETA

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas. Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka mūsu valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu, apliecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vienlaikus visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši – no tiem gan tikai 10% finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas īstermiņā. Diemžēl ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku (t.i. pirms 2008. gada), piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka (3% to atzina par daudz labāku). Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis (42%) – aptuveni katrs piektais jeb 26%) atklāja, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.

«Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā «noturēties» vairākus mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut daļa algas tiek saņemta «aploksnē», iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu,» pētījuma datus komentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.

Kā to atklāj aptaujas dati, krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgākus, pieņemot ar finansēm saistītus lēmumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 40% respondentu uzskatīja, ka iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, gandrīz tikpat daudz – 39% – domā, ka iedzīvotāji ir tikai nedaudz piesardzīgāki. Savukārt, ka piesardzība nav augusi, domā 13% aptaujas dalībnieku. Lūgti dalīties ar savu pieredzi piesardzības pasākumu veikšanā finanšu jomā, 20% respondentu norādīja, ka piesardzīgāk aizņemas naudu, bet 17% atbildēja, ka naudas uzkrājumus veido arī skaidrā naudā. Tomēr aptuveni 41% respondentu atzina, ka pēc krīzes nav veikuši vai pastiprinājuši piesardzības pasākumus finanšu jomā.

Noslēdzot aptauju, tās dalībnieki tika aicināti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, valstij jādara pirmām kārtām, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Visbiežāk aptaujātie iedzīvotāji minēja, ka valstij būtu jārūpējas par labi atalgotu darbavietu radīšanu (23%), jāparūpējas par nodokļu samazināšanu un sakārtošanu (16%), algu palielināšanu (13%), kā arī ekonomikas un ražošanas attīstīšanu (12%).

Komentējot pētījumā atspoguļotos datus, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs saredz arī vairāku stereotipu klātbūtni sabiedrības uzskatos: «Visbiežāk sastopamā atbilde uz jautājumu, kas valstij būtu jādara, – jārada darba vietas (tajā skaitā ar labu atalgojumu), ko minējuši 23% aptaujāto. Tas parāda diezgan lielu pieprasījumu pēc savulaik jau dzirdētā priekšvēlēšanu solījuma par «50 tūkstošu jaunu darbavietu radīšanu”. Vienlaikus ir skeptiski vērtējams, vai tiešām nodarbinātība, it īpaši privātajā sektorā, var pieaugt konkrētu politiķu darbības rezultātā. Valdības ietekme uz darbavietu skaitu privātajā sektorā ir visai ierobežota, un tās galvenās ietekmes sviras ir – uzņēmējdarbības vide, institūcijas, makroekonomiskā stabilitāte. Tomēr ar šīm lietām saistītie mazie darbiņi tika pieminēti ievērojami retāk – apkarot korupciju (5%), apkarot ēnu ekonomiku (4%), uzlabot attiecības, tirdzniecību ar citām valstīm (2%), piesaistīt investīcijas (1%), aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (1%), veicināt tranzītu (1%), apgūt, lietderīgi izmantot Eiropas fondus (1%), cīnīties ar beztiesiskumu, nelikumībām (0.3%), mazināt birokrātiju (0.2%)… Vai sabiedrībā joprojām plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka labi apmaksāto darbavietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, kāda ierēdņa vai politiķa kabinetā?»
Ref:103.000.103.10053


Pievienot komentāru

  1. Melita teica:

    Mēs tikām pataisīti par nabagiem divu gadu laikā! Bankas parads palika 620,-lati, taču man caur socialo nodaļu kopš 2010.gada maija mēneša ,kad mani tiesu izpilditājs 10 dienu laikā izlika no mana vieniga mājokļa, vēl līdz šai dienai ,no mana vienīgā ienākuma, – manas pensijas, ko no pelnīju 49 darbastāža gados Latvijā, vel joprojām atvelk manus trūcigos līdzekļus,liedzot man cilvēkcienīgu dzīvi vecumdienās,nav par ko zāles nopirkt,ne juristam samaksāt.Bezmaksas juridiskajā birojā griezos trīs reizes,pirmoreiz 2010.gadā,tagad 2014.gadā un šogad,saņemu tikai atbildi no juristiem, ka nav neviens likums Latvijā, kas mūs krīzē iesaistītos aizstāvētu, kāds likums esot bijis atverts uz 10 dienam, bet kurš to var zināt,ja dokumenti iesniegti Rīgā,Pils ielā 4, tad taču tur to vajadzētu kartot,taču Latvijas pilsoņus ,kas nekur neaizbrauca prom,neviens likums neaizstav,lai cilvēki ,kuri palika uz ielas bez līdzekļiem,nevienu palīdzību nesaņēma, vismaz man to nesniedza, vēl šobrīd,kad dzīvoju īres dzīvoklī,rudenī griezos socialajā dienestā Ieriķu ielā 2,Alkšņa kungs man pateica:-jus varat rakstīt cik gribat,neko nesaņemsiet…! Esmu 2.grupas invalīde, likumi paredz,ka sniedzot palīdzību…Dzīvoju Rīgā kopš 1979.gada, bet,kad mani izlika no vienīgā mājokļa 2010.gadā griezos Rīgas Mājoklī,lai stātos uzskaitē uz dzīvokli,taču uzskaitē mani neuzņēma,bet izdeklarēja no mana vienīgā mājokļa,man nebija kur deklarēties,tagad ierēdņi uzraksta, ka neesmu Rīgā deklareta,to laiku kamēr izmisīgi meklēju dzīvokli,kur var arī piedeklarēties,tikai 2013.gada rudenī atradu 1-istabas dzīvoklīti, kur dzīvoju vēl šobrīd,taču uzskaitē mani uz dzīvojamo platibu neuzņm,īres dzīvoklis ir dārgs,,ja ir kāds saprotošs cilvēks,kurš izlasīs šīs rindiņas ,lūdzu palīdziet saprast, kāpēc 2.gr.invalīdam Rīgā, Vidzemes priekšpilsetā ,kur dzīvoju kopš 1979.gada nav brīv saņemt nekādu aizstāvību?! Patiesā cieņā: Melita Kadiķe, mans telefons 22082265

    +1 0 -1 0

  2. Melita teica:

    Lasīt nākošajā lodziņā….

    +1 0 -1 0

Rīgas ielu remontētājus sodīs par sliktu satiksmes organizēšanu darbu laikā

Rīgas domes Satiksmes departaments Rīgas ielu remontdarbu veicējiem piemēros sodus par neatbilstošu satiksmes organizēšanu darbu laikā, ja konstatēs šādus pārkāpumus.

Valdība ļauj Bite Lietuva kļūt par TV3, LNT un Star FM īpašnieku

Ministru kabinets otrdien, 25.jūlijā, piešķīra atļauju Amerikas Savienotās Valsts investīciju kompānijas Providence Equity Partners Lietuvas uzņēmumam UAB BITE Lietuva iegūt izšķirošu ietekmi Latvijas mediju uzņēmumos SIA TV3 Latvia, AS Latvijas neatkarīgā televīzija un SIA Star FM.

Latvija ierindota 34.vietā pasaules pensionēšanās indeksā

 Latvija ierindota 34.vietā aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Natixis Global Asset Management pasaules pensionēšanās indeksā, un tas ir par divām vietām zemāk nekā pērn, liecina 2017.gada indeksa ziņojums.

Apdrošinātājs: Piekto daļu ceļojumu atlīdzību veido saslimšanas ar bērniem

Vasarā divkāršojas gadījumu skaits, kad ceļojumu laikā ģimenes piedzīvo sarežģījumus, bērnu veselības un nelaimes gadījumu dēļ. Piekto daļu visu ceļojumu atlīdzību veido tieši saslimšanas un nelaimes gadījumi ar bērniem.

Nepilngadīgam Latvijas pilsonim liegta izceļošana no valsts

Aizvadītajā dienā pirmdien, 24.jūlijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus. Vienlaikus ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem nederīgu dokumentu dēļ.

Prognozē, ka teju puse Igaunijā patērētā alus tiks pirkts Latvijā

Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju aplēses liecina, ka nākamgad līdz pat pusei valstī patērētā alus un trešdaļai degvīna tiks pirkts Latvijā, un, pēc ražotāju aprēķiniem, Igaunijas valsts nodokļu ieņēmumos zaudēs līdz pat 170 miljoniem eiro.

Latvijā bijis sestais mazākais jaunu komercauto reģistrācijas rādītājs Eiropā

Latvijā šī gada janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi bijis Eiropā sestais zemākais rādītājs jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijā.

VARAM: Rīgas domes grozījumi par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu

 Rīgas domes pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM). Ministrija nosūtījusi Rīgas domei vēstuli, kurā uzdod precizēt saistošos noteikumus un nodrošināt to atbilstību normatīvo aktu prasībām, informē VARAM.

49 Igaunijas «kvotu bēgļi» pārsnieguši atļauto prombūtnes laiku

Ilgāk par atļautajām 90 dienām Igaunijā nav atradušies 49 bēgļi, kurus Igaunija uzņēmusi Eiropas Savienības solidārās bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros.

Latvijas Pasts bojātā veidā saņem 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas

Latvijas Pasts bojātā veidā saņēmis 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas, kas piegādāti ar aviosatiksmi. Maisos ievietotie sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma dēļ izjukuši, tāpēc ne visiem sūtījumiem iespējams noteikt adresātu,

LRA rosina samazināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi uz 12%

Latvijas Reģionu apvienības deputāti rosina mikrouzņēmuma nodokļa likmi noteikt 12% apmērā, līdzšinējo 15% vietā, kā arī noteikt, ka apgrozījums kalendāra gadā mikrouzņēmumiem nesamazinās līdz 40 000 eiro, kā to piedāvā valdība, bet paliek kā līdz šim -nepārsniedzot 100 000 eiro.

Tiesas atcēlusi Krūmu no pēdējā viņa uzraudzībā esošā maksātnespējas procesa

Rīgas Pārdaugavas tiesa  pirmdien, 24.jūlijā, atcēlusi pašlaik apcietinājumā esošo maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu no pēdējā viņa uzraudzībā esošā maksātnespējas procesa, informē Maksātnespējas administrācijas pārstāve.

Bildēs: Korsikā cīnās ar mežu ugunsgrēkiem

Francijai piederošajā Vidusjūras salā Korsikā naktī uz 25.jūliju turpinājusies cīņa ar plašiem mežu ugunsgrēkiem, kas deg ap 900 hektāru platībā.

Par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas aizturēts Krievijas pilsonis

Militārā policija aizvadītajā nedēļā par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas aizturējusi Krievijas pilsoni. Bezpilota lidaparāta operators nodots Valsts policijai.

Šā gada pirmajā pusē pašvaldību budžetā strauji pieaug gan ieņēmumi, gan izdevumi

Šī gada pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā izveidojies 100,9 miljonu eiro pārpalikums, taču, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, tas ir samazinājies par 26,9 milj. eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Zviedrijas valdība paziņo par «katastrofālu» datu noplūdi

Zviedrijas valdība atzinusi, ka tās struktūrvienība 2015.gadā, pērkot ārpakalpojumus informācijas tehnoloģiju jomā, nopludinājusi lielu apjomu klasificētu datu, ko Zviedrijas premjerministrs Stēfans Lēfvens raksturojis kā katastrofu.

Viedoklis: ES lauksaimniecības politika visām dalībvalstīm nav vienlīdzīga

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija organizēja tikšanos ar Zemkopības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta vadošajiem speciālistiem, lai diskusijas ietvaros meklētu risinājumus turpmākai iespējai laukus apsēt ar kodinātu vasaras rapša sēklu.

Vai gaidāms vēl straujāks akcīzes nodoklis alkoholam un cigaretēm?

Finanšu ministrija rosina vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, liecina ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas iesniegti apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

Naftas cenas pieaug, dolāra vērtība krītas, bet biržu indeksi uzrāda dažādas tendences

Naftas cenas pirmdien, 24.jūlijā,  pieauga, bet dolāra vērtība saruka, mazinoties cerībām, ka Amerikas Savienoto Valstu Federālo rezervju sistēma šogad atkārtoti palielinās bāzes procentlikmi.

LTRK: e-veselības sistēma ļaus ievērojami samazināt negodprātīgo slimotāju skaitu

«Veselības ministrijai ir maksimāli jānodrošina e-veselības ieviešana un jāveido tāda ārstniecības speciālistu politika, kas ir vērsta uz darbaspēka atgriešanu darba tirgū pēc iespējas ātrāk, nevis ilgstošu darbnespējas lapu izdošanu,» uzsver  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pārstāvji. 

Grieķija pēc trīs gadu pārtraukuma atgriežas starptautiskajā aizņēmumu tirgū

Ilgstošu finanšu grūtību māktā Grieķija pēc trīs gadu pārtraukuma plāno atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, lai aizņemtos naudu.

Vucāns: Nodokļu reformas likumiem priekšlikumu ir «pietiekami daudz»

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem. Proti, Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Duda sola noraidīt Polijas tiesu varas reformas

Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka neizsludinās Polijas parlamentā pieņemtas Augstākās tiesas un Tiesu varas Nacionālas padomes reformas. Likumprojektu, kas paredz, ka amatus zaudētu visi esošie Polijas Augstākās tiesas tiesneši un Nacionālā Tieslietu padome ieceltu jaunus tiesnešus ar parlamentāriešu apstiprinājumu, sestdien, 22.jūlijā, apstiprinājis Polijas Seima Senāts.

Rosina mazāk stingrus apgrozījuma ierobežojumus mikrouzņēmumiem

Opozīcijas frakcijas savos priekšlikumos Mikrouzņēmuma nodokļa likumam rosina neierobežot šo uzņēmumu apgrozījumu līdz 40 000 eiro, kā tas iecerēts pašlaik, kā arī noteikt MUN likmi 12% apmērā.

Lauksaimnieki cer uz siltu laiku un uz samazināto PVN augļiem un dārzeņiem

Šogad Eiropas lauksaimnieki sastopas ar dabas anomālijām. Ja citviet ir neierasti karsts laiks, tad Latvijā ir auksts un lietains. Kas šobrīd notiek dažādās lauksaimniecības nozarēs Latvijā un kāda gaidāma jaunā raža, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri.