bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

DNB Latvijas barometrs: Ilgtermiņā finansiāli droši jūtas vien 10%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Edijs Pālens / LETA

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas. Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka mūsu valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu, apliecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vienlaikus visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši – no tiem gan tikai 10% finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas īstermiņā. Diemžēl ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku (t.i. pirms 2008. gada), piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka (3% to atzina par daudz labāku). Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis (42%) – aptuveni katrs piektais jeb 26%) atklāja, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.

«Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā «noturēties» vairākus mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut daļa algas tiek saņemta «aploksnē», iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu,» pētījuma datus komentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.

Kā to atklāj aptaujas dati, krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgākus, pieņemot ar finansēm saistītus lēmumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 40% respondentu uzskatīja, ka iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, gandrīz tikpat daudz – 39% – domā, ka iedzīvotāji ir tikai nedaudz piesardzīgāki. Savukārt, ka piesardzība nav augusi, domā 13% aptaujas dalībnieku. Lūgti dalīties ar savu pieredzi piesardzības pasākumu veikšanā finanšu jomā, 20% respondentu norādīja, ka piesardzīgāk aizņemas naudu, bet 17% atbildēja, ka naudas uzkrājumus veido arī skaidrā naudā. Tomēr aptuveni 41% respondentu atzina, ka pēc krīzes nav veikuši vai pastiprinājuši piesardzības pasākumus finanšu jomā.

Noslēdzot aptauju, tās dalībnieki tika aicināti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, valstij jādara pirmām kārtām, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Visbiežāk aptaujātie iedzīvotāji minēja, ka valstij būtu jārūpējas par labi atalgotu darbavietu radīšanu (23%), jāparūpējas par nodokļu samazināšanu un sakārtošanu (16%), algu palielināšanu (13%), kā arī ekonomikas un ražošanas attīstīšanu (12%).

Komentējot pētījumā atspoguļotos datus, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs saredz arī vairāku stereotipu klātbūtni sabiedrības uzskatos: «Visbiežāk sastopamā atbilde uz jautājumu, kas valstij būtu jādara, – jārada darba vietas (tajā skaitā ar labu atalgojumu), ko minējuši 23% aptaujāto. Tas parāda diezgan lielu pieprasījumu pēc savulaik jau dzirdētā priekšvēlēšanu solījuma par «50 tūkstošu jaunu darbavietu radīšanu”. Vienlaikus ir skeptiski vērtējams, vai tiešām nodarbinātība, it īpaši privātajā sektorā, var pieaugt konkrētu politiķu darbības rezultātā. Valdības ietekme uz darbavietu skaitu privātajā sektorā ir visai ierobežota, un tās galvenās ietekmes sviras ir – uzņēmējdarbības vide, institūcijas, makroekonomiskā stabilitāte. Tomēr ar šīm lietām saistītie mazie darbiņi tika pieminēti ievērojami retāk – apkarot korupciju (5%), apkarot ēnu ekonomiku (4%), uzlabot attiecības, tirdzniecību ar citām valstīm (2%), piesaistīt investīcijas (1%), aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (1%), veicināt tranzītu (1%), apgūt, lietderīgi izmantot Eiropas fondus (1%), cīnīties ar beztiesiskumu, nelikumībām (0.3%), mazināt birokrātiju (0.2%)… Vai sabiedrībā joprojām plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka labi apmaksāto darbavietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, kāda ierēdņa vai politiķa kabinetā?»
Ref:103.000.103.10053


Pievienot komentāru

  1. Melita saka:

    Mēs tikām pataisīti par nabagiem divu gadu laikā! Bankas parads palika 620,-lati, taču man caur socialo nodaļu kopš 2010.gada maija mēneša ,kad mani tiesu izpilditājs 10 dienu laikā izlika no mana vieniga mājokļa, vēl līdz šai dienai ,no mana vienīgā ienākuma, – manas pensijas, ko no pelnīju 49 darbastāža gados Latvijā, vel joprojām atvelk manus trūcigos līdzekļus,liedzot man cilvēkcienīgu dzīvi vecumdienās,nav par ko zāles nopirkt,ne juristam samaksāt.Bezmaksas juridiskajā birojā griezos trīs reizes,pirmoreiz 2010.gadā,tagad 2014.gadā un šogad,saņemu tikai atbildi no juristiem, ka nav neviens likums Latvijā, kas mūs krīzē iesaistītos aizstāvētu, kāds likums esot bijis atverts uz 10 dienam, bet kurš to var zināt,ja dokumenti iesniegti Rīgā,Pils ielā 4, tad taču tur to vajadzētu kartot,taču Latvijas pilsoņus ,kas nekur neaizbrauca prom,neviens likums neaizstav,lai cilvēki ,kuri palika uz ielas bez līdzekļiem,nevienu palīdzību nesaņēma, vismaz man to nesniedza, vēl šobrīd,kad dzīvoju īres dzīvoklī,rudenī griezos socialajā dienestā Ieriķu ielā 2,Alkšņa kungs man pateica:-jus varat rakstīt cik gribat,neko nesaņemsiet…! Esmu 2.grupas invalīde, likumi paredz,ka sniedzot palīdzību…Dzīvoju Rīgā kopš 1979.gada, bet,kad mani izlika no vienīgā mājokļa 2010.gadā griezos Rīgas Mājoklī,lai stātos uzskaitē uz dzīvokli,taču uzskaitē mani neuzņēma,bet izdeklarēja no mana vienīgā mājokļa,man nebija kur deklarēties,tagad ierēdņi uzraksta, ka neesmu Rīgā deklareta,to laiku kamēr izmisīgi meklēju dzīvokli,kur var arī piedeklarēties,tikai 2013.gada rudenī atradu 1-istabas dzīvoklīti, kur dzīvoju vēl šobrīd,taču uzskaitē mani uz dzīvojamo platibu neuzņm,īres dzīvoklis ir dārgs,,ja ir kāds saprotošs cilvēks,kurš izlasīs šīs rindiņas ,lūdzu palīdziet saprast, kāpēc 2.gr.invalīdam Rīgā, Vidzemes priekšpilsetā ,kur dzīvoju kopš 1979.gada nav brīv saņemt nekādu aizstāvību?! Patiesā cieņā: Melita Kadiķe, mans telefons 22082265

    +1 0 -1 0

  2. Melita saka:

    Lasīt nākošajā lodziņā….

    +1 0 -1 0

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.