bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

DNB Latvijas barometrs: Ilgtermiņā finansiāli droši jūtas vien 10%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Edijs Pālens / LETA

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas. Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka mūsu valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu, apliecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vienlaikus visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši – no tiem gan tikai 10% finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas īstermiņā. Diemžēl ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku (t.i. pirms 2008. gada), piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka (3% to atzina par daudz labāku). Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis (42%) – aptuveni katrs piektais jeb 26%) atklāja, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.

«Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā «noturēties» vairākus mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut daļa algas tiek saņemta «aploksnē», iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu,» pētījuma datus komentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.

Kā to atklāj aptaujas dati, krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgākus, pieņemot ar finansēm saistītus lēmumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 40% respondentu uzskatīja, ka iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, gandrīz tikpat daudz – 39% – domā, ka iedzīvotāji ir tikai nedaudz piesardzīgāki. Savukārt, ka piesardzība nav augusi, domā 13% aptaujas dalībnieku. Lūgti dalīties ar savu pieredzi piesardzības pasākumu veikšanā finanšu jomā, 20% respondentu norādīja, ka piesardzīgāk aizņemas naudu, bet 17% atbildēja, ka naudas uzkrājumus veido arī skaidrā naudā. Tomēr aptuveni 41% respondentu atzina, ka pēc krīzes nav veikuši vai pastiprinājuši piesardzības pasākumus finanšu jomā.

Noslēdzot aptauju, tās dalībnieki tika aicināti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, valstij jādara pirmām kārtām, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Visbiežāk aptaujātie iedzīvotāji minēja, ka valstij būtu jārūpējas par labi atalgotu darbavietu radīšanu (23%), jāparūpējas par nodokļu samazināšanu un sakārtošanu (16%), algu palielināšanu (13%), kā arī ekonomikas un ražošanas attīstīšanu (12%).

Komentējot pētījumā atspoguļotos datus, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs saredz arī vairāku stereotipu klātbūtni sabiedrības uzskatos: «Visbiežāk sastopamā atbilde uz jautājumu, kas valstij būtu jādara, – jārada darba vietas (tajā skaitā ar labu atalgojumu), ko minējuši 23% aptaujāto. Tas parāda diezgan lielu pieprasījumu pēc savulaik jau dzirdētā priekšvēlēšanu solījuma par «50 tūkstošu jaunu darbavietu radīšanu”. Vienlaikus ir skeptiski vērtējams, vai tiešām nodarbinātība, it īpaši privātajā sektorā, var pieaugt konkrētu politiķu darbības rezultātā. Valdības ietekme uz darbavietu skaitu privātajā sektorā ir visai ierobežota, un tās galvenās ietekmes sviras ir – uzņēmējdarbības vide, institūcijas, makroekonomiskā stabilitāte. Tomēr ar šīm lietām saistītie mazie darbiņi tika pieminēti ievērojami retāk – apkarot korupciju (5%), apkarot ēnu ekonomiku (4%), uzlabot attiecības, tirdzniecību ar citām valstīm (2%), piesaistīt investīcijas (1%), aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (1%), veicināt tranzītu (1%), apgūt, lietderīgi izmantot Eiropas fondus (1%), cīnīties ar beztiesiskumu, nelikumībām (0.3%), mazināt birokrātiju (0.2%)… Vai sabiedrībā joprojām plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka labi apmaksāto darbavietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, kāda ierēdņa vai politiķa kabinetā?»
Ref:103.000.103.10053


Pievienot komentāru

  1. Melita teica:

    Mēs tikām pataisīti par nabagiem divu gadu laikā! Bankas parads palika 620,-lati, taču man caur socialo nodaļu kopš 2010.gada maija mēneša ,kad mani tiesu izpilditājs 10 dienu laikā izlika no mana vieniga mājokļa, vēl līdz šai dienai ,no mana vienīgā ienākuma, – manas pensijas, ko no pelnīju 49 darbastāža gados Latvijā, vel joprojām atvelk manus trūcigos līdzekļus,liedzot man cilvēkcienīgu dzīvi vecumdienās,nav par ko zāles nopirkt,ne juristam samaksāt.Bezmaksas juridiskajā birojā griezos trīs reizes,pirmoreiz 2010.gadā,tagad 2014.gadā un šogad,saņemu tikai atbildi no juristiem, ka nav neviens likums Latvijā, kas mūs krīzē iesaistītos aizstāvētu, kāds likums esot bijis atverts uz 10 dienam, bet kurš to var zināt,ja dokumenti iesniegti Rīgā,Pils ielā 4, tad taču tur to vajadzētu kartot,taču Latvijas pilsoņus ,kas nekur neaizbrauca prom,neviens likums neaizstav,lai cilvēki ,kuri palika uz ielas bez līdzekļiem,nevienu palīdzību nesaņēma, vismaz man to nesniedza, vēl šobrīd,kad dzīvoju īres dzīvoklī,rudenī griezos socialajā dienestā Ieriķu ielā 2,Alkšņa kungs man pateica:-jus varat rakstīt cik gribat,neko nesaņemsiet…! Esmu 2.grupas invalīde, likumi paredz,ka sniedzot palīdzību…Dzīvoju Rīgā kopš 1979.gada, bet,kad mani izlika no vienīgā mājokļa 2010.gadā griezos Rīgas Mājoklī,lai stātos uzskaitē uz dzīvokli,taču uzskaitē mani neuzņēma,bet izdeklarēja no mana vienīgā mājokļa,man nebija kur deklarēties,tagad ierēdņi uzraksta, ka neesmu Rīgā deklareta,to laiku kamēr izmisīgi meklēju dzīvokli,kur var arī piedeklarēties,tikai 2013.gada rudenī atradu 1-istabas dzīvoklīti, kur dzīvoju vēl šobrīd,taču uzskaitē mani uz dzīvojamo platibu neuzņm,īres dzīvoklis ir dārgs,,ja ir kāds saprotošs cilvēks,kurš izlasīs šīs rindiņas ,lūdzu palīdziet saprast, kāpēc 2.gr.invalīdam Rīgā, Vidzemes priekšpilsetā ,kur dzīvoju kopš 1979.gada nav brīv saņemt nekādu aizstāvību?! Patiesā cieņā: Melita Kadiķe, mans telefons 22082265

    +1 0 -1 0

  2. Melita teica:

    Lasīt nākošajā lodziņā….

    +1 0 -1 0

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.