bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

DNB Latvijas barometrs: Ilgtermiņā finansiāli droši jūtas vien 10%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Edijs Pālens / LETA

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas. Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka mūsu valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu, apliecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vienlaikus visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši – no tiem gan tikai 10% finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas īstermiņā. Diemžēl ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku (t.i. pirms 2008. gada), piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka (3% to atzina par daudz labāku). Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis (42%) – aptuveni katrs piektais jeb 26%) atklāja, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.

«Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā «noturēties» vairākus mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut daļa algas tiek saņemta «aploksnē», iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu,» pētījuma datus komentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.

Kā to atklāj aptaujas dati, krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgākus, pieņemot ar finansēm saistītus lēmumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 40% respondentu uzskatīja, ka iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, gandrīz tikpat daudz – 39% – domā, ka iedzīvotāji ir tikai nedaudz piesardzīgāki. Savukārt, ka piesardzība nav augusi, domā 13% aptaujas dalībnieku. Lūgti dalīties ar savu pieredzi piesardzības pasākumu veikšanā finanšu jomā, 20% respondentu norādīja, ka piesardzīgāk aizņemas naudu, bet 17% atbildēja, ka naudas uzkrājumus veido arī skaidrā naudā. Tomēr aptuveni 41% respondentu atzina, ka pēc krīzes nav veikuši vai pastiprinājuši piesardzības pasākumus finanšu jomā.

Noslēdzot aptauju, tās dalībnieki tika aicināti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, valstij jādara pirmām kārtām, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Visbiežāk aptaujātie iedzīvotāji minēja, ka valstij būtu jārūpējas par labi atalgotu darbavietu radīšanu (23%), jāparūpējas par nodokļu samazināšanu un sakārtošanu (16%), algu palielināšanu (13%), kā arī ekonomikas un ražošanas attīstīšanu (12%).

Komentējot pētījumā atspoguļotos datus, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs saredz arī vairāku stereotipu klātbūtni sabiedrības uzskatos: «Visbiežāk sastopamā atbilde uz jautājumu, kas valstij būtu jādara, – jārada darba vietas (tajā skaitā ar labu atalgojumu), ko minējuši 23% aptaujāto. Tas parāda diezgan lielu pieprasījumu pēc savulaik jau dzirdētā priekšvēlēšanu solījuma par «50 tūkstošu jaunu darbavietu radīšanu”. Vienlaikus ir skeptiski vērtējams, vai tiešām nodarbinātība, it īpaši privātajā sektorā, var pieaugt konkrētu politiķu darbības rezultātā. Valdības ietekme uz darbavietu skaitu privātajā sektorā ir visai ierobežota, un tās galvenās ietekmes sviras ir – uzņēmējdarbības vide, institūcijas, makroekonomiskā stabilitāte. Tomēr ar šīm lietām saistītie mazie darbiņi tika pieminēti ievērojami retāk – apkarot korupciju (5%), apkarot ēnu ekonomiku (4%), uzlabot attiecības, tirdzniecību ar citām valstīm (2%), piesaistīt investīcijas (1%), aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (1%), veicināt tranzītu (1%), apgūt, lietderīgi izmantot Eiropas fondus (1%), cīnīties ar beztiesiskumu, nelikumībām (0.3%), mazināt birokrātiju (0.2%)… Vai sabiedrībā joprojām plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka labi apmaksāto darbavietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, kāda ierēdņa vai politiķa kabinetā?»
Ref:103.000.103.10053


Pievienot komentāru

  1. Melita teica:

    Mēs tikām pataisīti par nabagiem divu gadu laikā! Bankas parads palika 620,-lati, taču man caur socialo nodaļu kopš 2010.gada maija mēneša ,kad mani tiesu izpilditājs 10 dienu laikā izlika no mana vieniga mājokļa, vēl līdz šai dienai ,no mana vienīgā ienākuma, – manas pensijas, ko no pelnīju 49 darbastāža gados Latvijā, vel joprojām atvelk manus trūcigos līdzekļus,liedzot man cilvēkcienīgu dzīvi vecumdienās,nav par ko zāles nopirkt,ne juristam samaksāt.Bezmaksas juridiskajā birojā griezos trīs reizes,pirmoreiz 2010.gadā,tagad 2014.gadā un šogad,saņemu tikai atbildi no juristiem, ka nav neviens likums Latvijā, kas mūs krīzē iesaistītos aizstāvētu, kāds likums esot bijis atverts uz 10 dienam, bet kurš to var zināt,ja dokumenti iesniegti Rīgā,Pils ielā 4, tad taču tur to vajadzētu kartot,taču Latvijas pilsoņus ,kas nekur neaizbrauca prom,neviens likums neaizstav,lai cilvēki ,kuri palika uz ielas bez līdzekļiem,nevienu palīdzību nesaņēma, vismaz man to nesniedza, vēl šobrīd,kad dzīvoju īres dzīvoklī,rudenī griezos socialajā dienestā Ieriķu ielā 2,Alkšņa kungs man pateica:-jus varat rakstīt cik gribat,neko nesaņemsiet…! Esmu 2.grupas invalīde, likumi paredz,ka sniedzot palīdzību…Dzīvoju Rīgā kopš 1979.gada, bet,kad mani izlika no vienīgā mājokļa 2010.gadā griezos Rīgas Mājoklī,lai stātos uzskaitē uz dzīvokli,taču uzskaitē mani neuzņēma,bet izdeklarēja no mana vienīgā mājokļa,man nebija kur deklarēties,tagad ierēdņi uzraksta, ka neesmu Rīgā deklareta,to laiku kamēr izmisīgi meklēju dzīvokli,kur var arī piedeklarēties,tikai 2013.gada rudenī atradu 1-istabas dzīvoklīti, kur dzīvoju vēl šobrīd,taču uzskaitē mani uz dzīvojamo platibu neuzņm,īres dzīvoklis ir dārgs,,ja ir kāds saprotošs cilvēks,kurš izlasīs šīs rindiņas ,lūdzu palīdziet saprast, kāpēc 2.gr.invalīdam Rīgā, Vidzemes priekšpilsetā ,kur dzīvoju kopš 1979.gada nav brīv saņemt nekādu aizstāvību?! Patiesā cieņā: Melita Kadiķe, mans telefons 22082265

    +1 0 -1 0

  2. Melita teica:

    Lasīt nākošajā lodziņā….

    +1 0 -1 0

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.

Svētdien gaidāma vasarīgi karsta diena

Svētdien gaidāma vasarīgi karsta diena, nākamā darba nedēļa atkal vēsa un lietaina, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.