bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Elme Messer Metalurgs lauž līgumu ar KVV Liepājas metalurgs par gāzes piegādi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rūpniecisko gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs vienpusēji lauzis līgumu ar metaluģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalugs par gāzu piegādes nodrošināšanu, jo kompānija nav apmaksājusi nevienu no ikmēneša rēķiniem un nav reaģējusi arī uz nosūtītajiem brīdinājumiem.

Līgums tika noslēgts 2015.gada maijā uz desmit gadiem, un paredzēja fiksētu ikmēneša maksu par slāpekļa un skābekļa nodrošināšanu KVV Liepājas metalurgs darbībai. Lai jaunais investors varētu veiksmīgāk atsākt ražošanu, pirmajos mēnešos tika piešķirta arī atlaide par pakalpojuma saņemšanu.

Lai arī metalurģijas uzņēmums ir apstiprinājis vairāku rēķinu saņemšanu un par dažiem rēķiniem pat atguvis pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts, tie vēl joprojām nav samaksāti. «Visas pazīmes liecina par to, ka KVV Liepājas metalurgs ir nopietnas maksātspējas problēmas, jo netiek maksāti rēķini ne tikai piegādātājiem, bet arī valstij,» saka Elme Messer Metalurgs valdes loceklis Silvis Fridrihsons.

KVV Liepājas metalurgs publiski paudis, ka tuvāko mēnešu laikā palielinās rūpnīcas jaudu un pieņems papildu darbiniekus, taču bez slāpekļa un skābekļa piegādāšanas tas praktiski nav iespējams. Savukārt, lai kāda cita kompānija pārņemtu Elme Messer Metalurgs piegādes, nepieciešamas investīcijas vairāk nekā desmit miljonu eiro apjomā, kā arī vismaz 24 mēnešu laika posms, iekārtu uzstādīšanai un palaišanai. «Pašlaik KVV Liepājas metalurgs maldina gan Liepājas, gan Latvijas iedzīvotājus, sakot, ka rūpnīca drīzumā atsāks darbu pilnā apjomā, jo bez skābekļa tas nav iespējams,» uzskata Fridrihsons, piebilstot, ka «uzticības kredīts», ko valsts un sadarbības partneri deva jaunajam investoram, ir izsmelts, un kompānija faktiski atrodas uz sabrukuma robežas.

Elme Messer Metalurgs jau decembrī vērsās Liepājas rajona tiesā ar maksātnespējas pieprasījumu pret KVV Liepājas metalurgs, kas tika noraidīts, jo šķīrējtiesā tiek izskatīta prasība par līguma atzīšanu par spēkā neesošu. «Līgums ir parakstīts un saistības ir jāpilda, tāpēc uzskatām, ka KVV Liepājas metalurgs vadības uzvedība ir absurda, apdraudot ne tikai valsts ieguldījumus, bet arī ļoti daudz Liepājas iedzīvotāju darbavietas. Pašreiz apsveram iespēju rūpnīcu demontēt, jo nav risinājuma tālākajai sadarbībai ar KVV Liepājas metalurgs,» komentē Fridrihsons.

Elme Messer Metalurgs ietilpst starptautiskā kompāniju grupā, kurai pieder rūpnīcas vairāk nekā 30 valstīs, un kura nodarbinot aptuveni desmit tūkstošus darbinieku.

BNN jau vēstīja, ka KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs pērnā gada nogalē paziņoja, ka uzņēmums 28.decembrī neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei, lūdzot atlikt šo maksājumu uz diviem gadiem. «Šī maksājuma atlikšanu esam lūguši jau pirms mēneša, līdz šim notiek tā saskaņošana. Mums lūdza iesniegt biznesa plānu līdz 2030.gadam, tas ir iesniegts un saskaņots ar kreditoriem,» sacīja Talanovs.

AS KVV Liepājas metalurgs gatava dubultot ražošanas apjomus, bet uzņēmums cer, ka tiks samazināta elektroenerģijas cena. Tās dēļ šogad uzņēmuma zaudējumi sasniegs astoņus miljonus eiro, atzinis Talanovs.

«Šos zaudējumus rada augstā elektroenerģijas cena, jo patlaban jāmaksā 90 eiro par megavatstundu (MWh). Ar šādu elektroenerģijas cenu ražošana nav sevišķi rentabla, tāpēc jādomā par cenas samazināšanu,» sacīja Talanovs.

Uzņēmuma vadītājs informēja, ka līdzīgiem uzņēmumiem ES elektroenerģijas izmaksas veido 11-13% no ražošanas izmaksām, bet KVV Liepājas metalurgam tie ir 38%.

Šogad, maksājot avansā, par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) samaksāti 1,2 miljoni eiro, nākamā gada prognoze ir seši miljoni eiro.

Talanovs sacīja, ka uzņēmums varētu strādāt bez zaudējumiem, ja elektroenerģijas cena būtu 43 eiro par MWh, bet strādāt ar peļņu un atmaksāt valstij kredītu būtu iespējams, ja elektroenerģijas cena būtu 25 eiro par MWh.

«Ja panāktu OIK atcelšanu, uzņēmums nākamgad varētu strādāt ar 50% jaudas noslodzi tagadējo 30% vietā un sasniegt 132 miljonu eiro apgrozījumu,» sacīja Talanovs.

«Valdībai būtu mūs jāsadzird. Diemžēl šovasar pieņemtie noteikumi par OIK samazināšanu energoietilpīgiem uzņēmumiem pagaidām Eiropas Komisijā vēl nav apstiprināti, tādēļ skaidrības par nākotni vēl nav,» skaidroja Talanovs.

Viņš piebilda, ka finanšu rezultātu ir ietekmējusi arī pasaules krīze melnajā metalurģijā.

Patlaban uzņēmuma produkcijas pašizmaksa ir 175-180 eiro tonnā, bet rentabla darbība iespējama ar pašizmaksu 160 eiro tonnā.

KVV Liepājas metalurga apgrozījums šogad ir 73 miljoni eiro.

Darba algās šogad samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro – par dabasgāzi.

Ref: 102.000.102.11629


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.