bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 26.02.2018 | Vārda dienas: Mētra, Evelīna, Aurēlija
LatviaLatvija

Enefit: Latvija samazina elektroenerģijas cenu starpību ar kaimiņvalstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējā gada laikā Latvijai ir izdevies būtiski samazināt elektroenerģijas cenu atšķirības starp Baltijas kaimiņvalstīm, paziņo SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

«Lai arī Latvijas mājsaimniecības par elektrību joprojām maksā visvairāk, šie izdevumi turpina kristies, un cenu starpība ar Igauniju, kur ir vēsturiski zemākās vairumtirdzniecības cenas, ir mazinājusies gandrīz divkārt,» pauž Bethers.

Pēc viņa teiktā, analizējot elektrības izmaksas vidēja izmēra mājsaimniecībai katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka jauni starpsavienojumi ciešākai Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijai Skandināvijas enerģijas tirgū un pārskatītā sadales tarifu struktūra nesusi pozitīvu rezultātu arī Latvijā.

Taču joprojām gan aktuāls ir jautājums, kā Latvijā veidot konkurētspējīgas elektrības izmaksas, nepaļaujoties tikai uz elektroenerģijas cenu kritumu, bet turpinot samazināt citas elektrības rēķina sastāvdaļas.

«Būtisku kopējo elektrības izmaksu samazinājumu Latvijā nodrošināja elektroenerģijas cenas kritums vairumtirgū, ko veicināja pērn iedarbinātais NordBalt kabelis starp Lietuvu un Zviedriju. Tādējādi Latvijas un Lietuvas reģions ieguva tiešu pieeju lētākai elektroenerģijai un varēja izlīdzināt cenu atšķirības ar Igauniju, kuras starpsavienojumi ar Somiju dažkārt izraisīja pat divkāršas elektroenerģijas cenu atšķirības,» saka Bethers.

Vienlaikus norādot, ka nepilna gada laikā elektroenerģijas cenas Latvijas un Lietuvas atvērtajā tirgū ir ievērojami kritušās un vienas megavatstundas cenu atšķirības ar Igauniju mēneša griezumā nav pārsniegušas pāris eiro.

Tāpat viņš atzīmē, ka ne Latvijas, ne Lietuvas mājsaimniecības vairumtirgus pozitīvās tendences līdz šim gan nav būtiski izjutušas. Latvijas mājsaimniecību tirgū vēl nav pietiekoši liela konkurence, kas brīvā tirgus apstākļos ir viens no galvenajiem cenu izmaiņu virzītājiem, un tikai neliela daļa mājsaimniecību izmanto biržas cenai piesaistītus produktus.

Savukārt Lietuvā joprojām tiek saglabātas regulētās cenas, kā rezultātā mājsaimniecību izdevumi par elektrību ir attiecīgi par 27% un 20% zemāki nekā Latvijā un Igaunijā.

«Lietuvas politiķi vēl ir drosmīgu lēmumu priekšā, jo ir skaidrs, ka regulētajā tarifā ietvertā elektroenerģijas cena neatbilst reālajai situācijai tirgū un tiek ievērojami subsidēta,» piebilst Enefit vadītājs.

Ja elektroenerģijas cenu svārstības ir samērā globāls process, tad otru būtisko izmaksu sadaļu elektrības gala cenā – sadales pakalpojumus – ietekmē lokāli lēmumi un katras valsts izdarītās izvēles. «To pierāda fakts, ka šobrīd visas Baltijas valstis ir pārskatījušas savus sadales sistēmas tarifus un ieviesušas fiksētu maksu par pieslēgumu, kas uzreiz ir rezultējies elektrības rēķinu izmaiņās. Salīdzinot vidējās sadales pakalpojumu izmaksas, Lietuvas mājsaimniecību kopējie maksājumi sadales sistēmas operatoram ir viszemākie,» atzīmē Bethers.

Viņš gan uzver arī to, ka šāda tarifa optimizēšana nav palīdzējusi Latvijai tikt vaļā no elektrības izmaksu līdera goda Baltijas mērogā.

«Joprojām būtiskāko cenu atšķirību veido sadales tarifi un obligātā iepirkuma komponentes (OIK) radītais slogs, kur Latvija sniedz starp kaimiņvalstīm lielāko atbalstu atjaunojamās enerģijas un koģenerācijas projektiem. Tieši šo izmaksu pozīciju pārskatīšana, ko Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi par savu prioritāti, ļautu izlīdzināt cenu starpību ar Igauniju vai pat nonākt konkurētspējīgākās pozīcijās,» pauž Enefit valdes priekšsēdētājs.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi jau laikus rast risinājumu, lai mazinātu OIK radīto spiedienu uz kopējo elektrības cenu līmeni un risinātu šo maksājumu samazināšanu pēc būtības, nevis turpinot tos pārdalīt starp dažādām patērētāju grupām. Vienlaikus ir jāturpina darbs pie tirgus attīstības, meklējot mūsdienīgus risinājumus sadarbībai ar patērētājiem – energoefektivitātes risinājumu ieviešanas un mikroģenerācijas attīstības.

Ref: 225.000.103.1628


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.