bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Latvia Tours: Latvijai ir maz unikālu produktu, ko piedāvāt tūristiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ieva Keiša

Igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku un nesen atvērto Lotes parku, savukārt lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Latvija šajā ziņā pagaidām atpaliek, jo mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem, intervijā portālam BNN norāda tiešsaistes aviobiļešu veikala Lidot.lv un SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

No 5. līdz 20.septembrim notika trīsdesmit devītais Eiropas čempionāts basketbolā, kas, manuprāt, uzskatāms par nozīmīgu starptautisku sporta pasākumu, protams, savienojumā ar basketbola fanu un tūristu pieplūdumu. Septembrī sākas aktīva darījumu braucienu apkalpošanas, kā arī sākas aktīva profesionālo izstāžu sezonas Eiropā.

Oktobris zīmīgs ar Latvijas lielākā aviobiļešu pārdošanas veikala Lidot.lv desmit gadu jubileju. Kā arī beigusies kārtējā kruīzu kuģu uzņemšanas sezona un sākam gatavoties nākamajai. Oktobrī sākas arī ziemas sezonas čarteru programmas, mainās piedāvājums atpūtas ceļojumu galamērķiem.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Neskatoties uz informāciju presē, ka 2015.gadā ir sasniegts uzņēmumu likvidācijas rekords, kā arī joprojām jūtamajām ģeopolitiskās situācijas sekām, uzņēmumi ir diezgan elastīgi pielāgojušies, tāpēc ekonomisko situāciju valstī, sevišķi Rīgā un tās reģionā  vērtēju kā stabilu ar pavisam nelielu tendenci uz augšupeju. Tai pat laikā, sarežģīta situācija ir reģionos, jo Krievijas tirgus slēgšana radījusi smagu krīzi zivju pārstrādes nozarē, Liepājas metalurga darbības apturēšana ir nozīmīgi ietekmējusi ekonomisko situāciju Liepājas reģionā u.tml. Ne šogad, ne nākamgad ievērojama izaugsme nav gaidāma, vismaz ne tūrisma nozarē. Uzņēmumi ļoti aktīvi domā par izmaksu optimizēšanu, investīcijām tehnoloģijās un produktivitātes celšanu, tādējādi mēģinot samazināt darba spēka izmaksas.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valdības īstenoto ekonomikas politiku ir grūti par tādu nosaukt, jo tā ir diezgan vispārīgu un teorētisku pasākumu kopums, par kuriem vēlāk atskaitīties vēlētājiem. Piemēram, manuprāt, solidaritātes nodokļa ieviešana uzliks lielāku slogu tiem uzņēmējiem, kas jau šobrīd godīgi maksā nodokļus, tādējādi mazinot uzņēmumu konkurētspēju, taču ēnu ekonomikas īpatsvars tādējādi nemazināsies.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Būtu vieglāk konkurēt ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes viesnīcu pakalpojumiem būtu vienādas. Šobrīd Latvijā tā ir 12%, bet Lietuvā un Igaunijā 9%.

Apbēdina arī nesakārtotība valsts iepirkumu jomā, joprojām katra iestāde sacer savu iepirkumu nolikumu, un kritēriji bieži vien ir neloģiski un nepamatoti. Manuprāt, būtu vērts izskatīt iespēju Iepirkumu likumā iestrādāt normas, kas dod priekšroku tiem uzņēmumiem, kas darbojas ar peļņu, reinvestē uzņēmumu attīstībā un maksā nodokļus. Piemēram, viens no kritērijiem varētu būt pozitīvs pašu kapitāls. Latvijā ir daudz tādu uzņēmumu, kas ilgstoši strādā ar zaudējumiem un neiegulda uzņēmumā. Igaunijā, piemēram, tādi uzņēmumi – pēc likuma – ir spiesti slēgties vai ieguldīt savā kapitālā, lai kompensētu zaudējumus. Vēl viens kritērijs Iepirkumu likumā varētu būt likviditātes koeficients virs 1,0. Tas ir viens no kritērijiem, uz kuru skatās bankas, vērtējot uzņēmumu dzīvotspēju.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Latvijas pozīcijas ir stiprākas, jo mums ir nacionālais aviopārvadātājs. Tai pat laikā igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku, nesen atvērto Lotes parku, lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Šajā ziņā Latvija pagaidām atpaliek, mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem. Domāju, ka vislabākais veids, kā pārdot Latviju kā tūrisma produktu, ir veidot kombinētu ceļojumu, kurā iespējams apskatīt visas trīs Baltijas valstis un varbūt vēl kādu tuvējo valsti. Latvija ir maza un japāņu tūristam noteikti ir interesantāk apskatīt ko vairāk kā Latviju vien, tādēļ Latvia Tours veido kombinētās Klasiskās Baltijas tūres, kas šādas iespējas piedāvā.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Kā vienu no trumpjiem varam minēt to, ka Latvijai ir sava aviokompānija, kas dod mums zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tāpat arī ļoti aktīvi attīstās viesnīcu segments, kas paplašinās izvēles iespējas tūristiem.

Neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm, ka tradicionālās tūrisma aģentūras pārstās eksistēt un viss tiks pirkts internetā, mēs joprojām varam lepoties un par savu «trumpi» saukt stabilu un lojālu klientu loku, kam ir tendence pieaugt.

Ahilleja papēdis, kā jau minēju, ir nesakārtota situācija ar valsts iepirkumiem, kā arī valsts un pašvaldību atbalsta trūkums lielu kongresu un pasākumu vešanai uz Rīgu un Latviju, lai Rīga varētu kļūt par starptautiski atpazīstamu konferenču galamērķi.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Ceļojumu konsultants ir profesija, kura prasa ļoti daudz zināšanu un iemaņu, tāpēc labus darbiniekus atrast nav viegli, tāpat arī grūti ir atrast spējīgus cilvēkus vidējo vadītāju pozīcijām, jo šis darbs prasa daudz enerģijas un cilvēki ātri izdeg. Tai pat laikā lepojamies ar to, ka uzņēmumā kadru mainība ir mazāka par 10%, kas ir labs rādītājs.

Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Lielākoties par ceļojumu konsultantiem vēlas kļūt jauni cilvēki vecuma grupā līdz 30 gadiem, kuri lieto Internetu, sociālos medijus un ir labi apguvuši prasmes izmantot jaunās tehnoloģijas. Taču tik pat būtiskas ir komunikācijas un pārdošanas prasme, svešvalodu un ģeogrāfijas zināšanas augstā līmenī. Mācību iestāžu programmās būtu jāiekļauj praktisko zināšanu apguve, kas iepriekš tiktu diskutēta ar potenciālajiem darba devējiem. Šāds sadarbības modelis sniegtu lielāku garantu studentiem un viņu nākotnes darba devējiem veiksmīgi atrast ceļu vienam pie otra.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Ļoti grūti izteikt prognozes pieciem gadiem, jo tūrisma nozari ietekmē gan starptautiskā politika, gan globālas dabas katastrofas. Domāju, ka pozitīvā scenārija gadījumā ekonomiskā situācija būs stabila ar nelielu tieksmi uz izaugsmi.

Ref: 102.000.102.10996


Pievienot komentāru

  1. no malas teica:

    var tikai piekrist teiktajam par labu darbinieku trūkumu. Biju ļoti nepatīkami pārsteigta, kad man pastāstīja, kā strādā tūristus pavadošie gidi autobusos kādā mazā tūrisma kompānijā ārpus Rīgas – paši izdomā visdažādākos faktus, piemēram, kurā gadsimtā veidojusies kāda Latvijas vieta un pasniedz to tūristiem kā baltu patiesību. Ja neesi erudīts un zinošs, labāk nesaki neko, nevis stāsti muļķības, par ko cilvēki turklāt vēl maksā naudu.

    +1 0 -1 0

    • pūce teica:

      pavadošos gidus grūti atrast ne jau tikai tāpēc, ka vajag svešvalodas un ģeogrāfijas zināšanas, bet tas ir darbs ārpus mājas – gari pārbraucieni, prom būšana no mājas Ne jau visi tam ir gatavi, jo īpaši, ja ir bērni, ģimene.

      +1 0 -1 0

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.