bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists
LatviaLatvija

Latvia Tours: Latvijai ir maz unikālu produktu, ko piedāvāt tūristiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ieva Keiša

Igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku un nesen atvērto Lotes parku, savukārt lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Latvija šajā ziņā pagaidām atpaliek, jo mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem, intervijā portālam BNN norāda tiešsaistes aviobiļešu veikala Lidot.lv un SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

No 5. līdz 20.septembrim notika trīsdesmit devītais Eiropas čempionāts basketbolā, kas, manuprāt, uzskatāms par nozīmīgu starptautisku sporta pasākumu, protams, savienojumā ar basketbola fanu un tūristu pieplūdumu. Septembrī sākas aktīva darījumu braucienu apkalpošanas, kā arī sākas aktīva profesionālo izstāžu sezonas Eiropā.

Oktobris zīmīgs ar Latvijas lielākā aviobiļešu pārdošanas veikala Lidot.lv desmit gadu jubileju. Kā arī beigusies kārtējā kruīzu kuģu uzņemšanas sezona un sākam gatavoties nākamajai. Oktobrī sākas arī ziemas sezonas čarteru programmas, mainās piedāvājums atpūtas ceļojumu galamērķiem.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Neskatoties uz informāciju presē, ka 2015.gadā ir sasniegts uzņēmumu likvidācijas rekords, kā arī joprojām jūtamajām ģeopolitiskās situācijas sekām, uzņēmumi ir diezgan elastīgi pielāgojušies, tāpēc ekonomisko situāciju valstī, sevišķi Rīgā un tās reģionā  vērtēju kā stabilu ar pavisam nelielu tendenci uz augšupeju. Tai pat laikā, sarežģīta situācija ir reģionos, jo Krievijas tirgus slēgšana radījusi smagu krīzi zivju pārstrādes nozarē, Liepājas metalurga darbības apturēšana ir nozīmīgi ietekmējusi ekonomisko situāciju Liepājas reģionā u.tml. Ne šogad, ne nākamgad ievērojama izaugsme nav gaidāma, vismaz ne tūrisma nozarē. Uzņēmumi ļoti aktīvi domā par izmaksu optimizēšanu, investīcijām tehnoloģijās un produktivitātes celšanu, tādējādi mēģinot samazināt darba spēka izmaksas.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valdības īstenoto ekonomikas politiku ir grūti par tādu nosaukt, jo tā ir diezgan vispārīgu un teorētisku pasākumu kopums, par kuriem vēlāk atskaitīties vēlētājiem. Piemēram, manuprāt, solidaritātes nodokļa ieviešana uzliks lielāku slogu tiem uzņēmējiem, kas jau šobrīd godīgi maksā nodokļus, tādējādi mazinot uzņēmumu konkurētspēju, taču ēnu ekonomikas īpatsvars tādējādi nemazināsies.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Būtu vieglāk konkurēt ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes viesnīcu pakalpojumiem būtu vienādas. Šobrīd Latvijā tā ir 12%, bet Lietuvā un Igaunijā 9%.

Apbēdina arī nesakārtotība valsts iepirkumu jomā, joprojām katra iestāde sacer savu iepirkumu nolikumu, un kritēriji bieži vien ir neloģiski un nepamatoti. Manuprāt, būtu vērts izskatīt iespēju Iepirkumu likumā iestrādāt normas, kas dod priekšroku tiem uzņēmumiem, kas darbojas ar peļņu, reinvestē uzņēmumu attīstībā un maksā nodokļus. Piemēram, viens no kritērijiem varētu būt pozitīvs pašu kapitāls. Latvijā ir daudz tādu uzņēmumu, kas ilgstoši strādā ar zaudējumiem un neiegulda uzņēmumā. Igaunijā, piemēram, tādi uzņēmumi – pēc likuma – ir spiesti slēgties vai ieguldīt savā kapitālā, lai kompensētu zaudējumus. Vēl viens kritērijs Iepirkumu likumā varētu būt likviditātes koeficients virs 1,0. Tas ir viens no kritērijiem, uz kuru skatās bankas, vērtējot uzņēmumu dzīvotspēju.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Latvijas pozīcijas ir stiprākas, jo mums ir nacionālais aviopārvadātājs. Tai pat laikā igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku, nesen atvērto Lotes parku, lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Šajā ziņā Latvija pagaidām atpaliek, mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem. Domāju, ka vislabākais veids, kā pārdot Latviju kā tūrisma produktu, ir veidot kombinētu ceļojumu, kurā iespējams apskatīt visas trīs Baltijas valstis un varbūt vēl kādu tuvējo valsti. Latvija ir maza un japāņu tūristam noteikti ir interesantāk apskatīt ko vairāk kā Latviju vien, tādēļ Latvia Tours veido kombinētās Klasiskās Baltijas tūres, kas šādas iespējas piedāvā.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Kā vienu no trumpjiem varam minēt to, ka Latvijai ir sava aviokompānija, kas dod mums zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tāpat arī ļoti aktīvi attīstās viesnīcu segments, kas paplašinās izvēles iespējas tūristiem.

Neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm, ka tradicionālās tūrisma aģentūras pārstās eksistēt un viss tiks pirkts internetā, mēs joprojām varam lepoties un par savu «trumpi» saukt stabilu un lojālu klientu loku, kam ir tendence pieaugt.

Ahilleja papēdis, kā jau minēju, ir nesakārtota situācija ar valsts iepirkumiem, kā arī valsts un pašvaldību atbalsta trūkums lielu kongresu un pasākumu vešanai uz Rīgu un Latviju, lai Rīga varētu kļūt par starptautiski atpazīstamu konferenču galamērķi.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Ceļojumu konsultants ir profesija, kura prasa ļoti daudz zināšanu un iemaņu, tāpēc labus darbiniekus atrast nav viegli, tāpat arī grūti ir atrast spējīgus cilvēkus vidējo vadītāju pozīcijām, jo šis darbs prasa daudz enerģijas un cilvēki ātri izdeg. Tai pat laikā lepojamies ar to, ka uzņēmumā kadru mainība ir mazāka par 10%, kas ir labs rādītājs.

Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Lielākoties par ceļojumu konsultantiem vēlas kļūt jauni cilvēki vecuma grupā līdz 30 gadiem, kuri lieto Internetu, sociālos medijus un ir labi apguvuši prasmes izmantot jaunās tehnoloģijas. Taču tik pat būtiskas ir komunikācijas un pārdošanas prasme, svešvalodu un ģeogrāfijas zināšanas augstā līmenī. Mācību iestāžu programmās būtu jāiekļauj praktisko zināšanu apguve, kas iepriekš tiktu diskutēta ar potenciālajiem darba devējiem. Šāds sadarbības modelis sniegtu lielāku garantu studentiem un viņu nākotnes darba devējiem veiksmīgi atrast ceļu vienam pie otra.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Ļoti grūti izteikt prognozes pieciem gadiem, jo tūrisma nozari ietekmē gan starptautiskā politika, gan globālas dabas katastrofas. Domāju, ka pozitīvā scenārija gadījumā ekonomiskā situācija būs stabila ar nelielu tieksmi uz izaugsmi.

Ref: 102.000.102.10996


Pievienot komentāru

  1. no malas teica:

    var tikai piekrist teiktajam par labu darbinieku trūkumu. Biju ļoti nepatīkami pārsteigta, kad man pastāstīja, kā strādā tūristus pavadošie gidi autobusos kādā mazā tūrisma kompānijā ārpus Rīgas – paši izdomā visdažādākos faktus, piemēram, kurā gadsimtā veidojusies kāda Latvijas vieta un pasniedz to tūristiem kā baltu patiesību. Ja neesi erudīts un zinošs, labāk nesaki neko, nevis stāsti muļķības, par ko cilvēki turklāt vēl maksā naudu.

    +1 0 -1 0

    • pūce teica:

      pavadošos gidus grūti atrast ne jau tikai tāpēc, ka vajag svešvalodas un ģeogrāfijas zināšanas, bet tas ir darbs ārpus mājas – gari pārbraucieni, prom būšana no mājas Ne jau visi tam ir gatavi, jo īpaši, ja ir bērni, ģimene.

      +1 0 -1 0

Latvijā novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija ES

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien, 18.decembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati

Par nodokļu nemaksāšanu valstij rodas zaudējumi vairāk nekā 58'000 eiro apmērā

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtīja krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros, radot valstij zaudējumus vairāk nekā 58 000 eiro apmērā, vēsta Prokuratūrā.

Fiskālās disciplīnas padome: Kāpinot veselības un sociālās aprūpes izdevumus, jādomā par fiskālo ilgtspēju

Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu.

Latvijā trešajā ceturksnī bijis vidēji augsts vakanču līmenis ES

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija vidēji augsts darbavietu vakanču līmenis, kas izteikts procentuāli kā attiecība starp kopējo pieejamo vakanču skaitu pret visām darbavietām ekonomikā - jau aizņemtajām un vakantajām - to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami salīdzināmi dati, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie salīdzināmie dati, kas apkopoti par 24 bloka valstīm.

Mazā skolēnu skaita dēļ no nākamā mācību gada slēgs Istras vidusskolu

Mazā apmācāmo skaita dēļ Ludzas novada domes deputāti pieņēmuši lēmumu no nākamā gada 5.jūlija slēgt novadā esošo Istras vidusskolu, stāsta Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne.

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai uzlabot nodokļu administrēšanu

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, vēsta Pasaules Bankas pārstāvji.

Biedrība: Latvijā neesot oficiāla kārtība vienreizlietojamo medicīnas ierīču pārstrādei

Latvijā patlaban nepastāv oficiāla kārtība vai procedūra vienreizlietojamo medicīnas ierīču pārstrādei, informē biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes valdes loceklis Juris Beikmanis.

EP vienojas ar dalībvalstīm par pret-naudas «atmazgāšanas» likuma pastiprināšanu

«Pēc desmit mēnešu ilgām diskusijām Eiropas Parlaments ir vienojies ar dalībvalstīm par pret-naudas «atmazgāšanas» likuma pastiprināšanu un patiesā labuma guvēju reģistra pilnveidošanu, apgrūtinot darbību tām personām, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, izmantojot ārzonas jeb ofšorus,» norāda Krišjānis Kariņš, kurš ir viens no likumprojekta autoriem un Parlamenta pilnvarotajiem sarunu vedējiem ar Padomi.

Ārsts: Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli

Tuvojas svētku laiks un, protams, skaisti klātie galdi. Kā katru gadu, lielākoties, pasēdēšana kopā svētkos, beidzās ar pārēšanos. Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli. Lai izvairītos no «ikgadējās pārēšanās» Ziemassvētkos vajadzētu pamainīt ēdienu sarakstu, iesaka Biznesa augstskolas Turība lektors un ārsts Alberto Sadu.

Tiesai nodota krimināllietu par personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību

Daugavpils prokuratūras prokurore aizvadītās nedēļas piektdienā, 15.decembrī, tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā par citas personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību un dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā apsūdzēts jau agrāk vairākas reizes sodīts vīrietis.

Bondars paziņo par izstāšanos no Reģionu alianses

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars pirmdien, 18.decembrī, paziņojis par izstāšanos no Reģionu Alianses, Latvijas Reģionu apvienības veidojošās partijas. Politiķis jau iepriekš norādījis, ka LRA pēdējā pusgadā pieņemtie lēmumi ir viņam nesaprotami, jo, viņaprāt, tie nav valsts interesēs.

Kristovskis: Lemberga noziegumi turpinās. Tie tālu pārsniedz to apjomu, kuru šķetina tiesa

«Aivars Lembergs, saimniekošanas Ventspilī laikā, ir veicis tik daudz prettiesisku, noziedzīgu darījumu, ka nu jau gadu desmita garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt. Tomēr nevar noliegt, ka šajā Ventspils sagrābšanas un valsts nozagšanas laikā viņš pietiekami daudz laika spējis veltīt, šķietamai kalpošanai pilsētas attīstības un sabiedrības interesēs, kuras tiesiski domājošo daļu Lembergs dēvē par lumpenproletariātu. Ko tādu var atļauties vietējas nozīmes personības kulta apstākļos, tas ir, stipri orveliskā dzīvnieku fermā, kurā iznireļi vienmēr pamanās panākt savu. Diemžēl ir ļaudis, veselas partijas, kuras šāda sadarbība ar smagos noziegumos apsūdzētu personu nesatrauc.» 

airBaltic pasažieru skaits pieaudzis par 24%

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada novembrī pārvadājusi 251 387 pasažierus jeb par 24% vairāk nekā šajā pašā periodā aizvadītajā gadā, BNN vēsta uzņēmumā. 

Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji, tā narkologs Strazdiņš

Latvijas iedzīvotāju atkarības tendences nav iepriecinošas, jo diemžēl latviešiem alkoholisms ir iedzimts, tas ir pārmantots vairākās paaudzēs, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

Brīvo darba vietu skaits pieaudzis par 21,8%

Šī gada 3.ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkstoši brīvo darba vietu un,salīdzinot ar 2016.gada 3.ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkstošiem jeb 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijā terorismu, nevis Krieviju uzskata par lielāku drošības apdraudējumu

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks norādījis, citējot sabiedriskās domas viedokli, ka valsts iedzīvotāji šobrīd terorismu uzskata par lielāku draudu sabiedriskajai drošībai nekā Krievijas darbības.

Veicinās brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības stiprināšanā

Trešdien, 20.decembrī, plkst. 12.00 Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis parakstīs vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Tirgotāju asociācija: Dramatiski pieaugs cigarešu kontrabandas apjomi

Mazinot legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien «zem letes», kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjoms, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija.

Austrijas valdībā pretimigrācijas partija rūpēsies par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību

Nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija, kas neraksturīgi Rietumeiropas varas partijām ir skaidri noskaņota pret imigrāciju, jaunizveidotajā valdībā ieņems ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru vietas.

Autovadītāju ievērībai: Apledo autoceļi, uz ceļiem var veidoties «melnais ledus»

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, vietām apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secina Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.

Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris

Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ryanair piloti Eiropā atsakās no pirmssvētku streikiem

Populārās īru lidsabiedrības Ryanair piloti ir atteikušies no plāniem vēl pirms Ziemassvētkiem rīkot diennakti ilgu streiku pēc tam, kad lidsabiedrība pirmoreiz savā vēsturē piekritusi atzīt pilotu arodbiedrības.

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited, kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi.

LAEF: Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus

Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni desmit miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu, uzmanību vērš Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.