bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Latvia Tours: Latvijai ir maz unikālu produktu, ko piedāvāt tūristiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ieva Keiša

Igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku un nesen atvērto Lotes parku, savukārt lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Latvija šajā ziņā pagaidām atpaliek, jo mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem, intervijā portālam BNN norāda tiešsaistes aviobiļešu veikala Lidot.lv un SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

No 5. līdz 20.septembrim notika trīsdesmit devītais Eiropas čempionāts basketbolā, kas, manuprāt, uzskatāms par nozīmīgu starptautisku sporta pasākumu, protams, savienojumā ar basketbola fanu un tūristu pieplūdumu. Septembrī sākas aktīva darījumu braucienu apkalpošanas, kā arī sākas aktīva profesionālo izstāžu sezonas Eiropā.

Oktobris zīmīgs ar Latvijas lielākā aviobiļešu pārdošanas veikala Lidot.lv desmit gadu jubileju. Kā arī beigusies kārtējā kruīzu kuģu uzņemšanas sezona un sākam gatavoties nākamajai. Oktobrī sākas arī ziemas sezonas čarteru programmas, mainās piedāvājums atpūtas ceļojumu galamērķiem.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Neskatoties uz informāciju presē, ka 2015.gadā ir sasniegts uzņēmumu likvidācijas rekords, kā arī joprojām jūtamajām ģeopolitiskās situācijas sekām, uzņēmumi ir diezgan elastīgi pielāgojušies, tāpēc ekonomisko situāciju valstī, sevišķi Rīgā un tās reģionā  vērtēju kā stabilu ar pavisam nelielu tendenci uz augšupeju. Tai pat laikā, sarežģīta situācija ir reģionos, jo Krievijas tirgus slēgšana radījusi smagu krīzi zivju pārstrādes nozarē, Liepājas metalurga darbības apturēšana ir nozīmīgi ietekmējusi ekonomisko situāciju Liepājas reģionā u.tml. Ne šogad, ne nākamgad ievērojama izaugsme nav gaidāma, vismaz ne tūrisma nozarē. Uzņēmumi ļoti aktīvi domā par izmaksu optimizēšanu, investīcijām tehnoloģijās un produktivitātes celšanu, tādējādi mēģinot samazināt darba spēka izmaksas.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valdības īstenoto ekonomikas politiku ir grūti par tādu nosaukt, jo tā ir diezgan vispārīgu un teorētisku pasākumu kopums, par kuriem vēlāk atskaitīties vēlētājiem. Piemēram, manuprāt, solidaritātes nodokļa ieviešana uzliks lielāku slogu tiem uzņēmējiem, kas jau šobrīd godīgi maksā nodokļus, tādējādi mazinot uzņēmumu konkurētspēju, taču ēnu ekonomikas īpatsvars tādējādi nemazināsies.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Būtu vieglāk konkurēt ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes viesnīcu pakalpojumiem būtu vienādas. Šobrīd Latvijā tā ir 12%, bet Lietuvā un Igaunijā 9%.

Apbēdina arī nesakārtotība valsts iepirkumu jomā, joprojām katra iestāde sacer savu iepirkumu nolikumu, un kritēriji bieži vien ir neloģiski un nepamatoti. Manuprāt, būtu vērts izskatīt iespēju Iepirkumu likumā iestrādāt normas, kas dod priekšroku tiem uzņēmumiem, kas darbojas ar peļņu, reinvestē uzņēmumu attīstībā un maksā nodokļus. Piemēram, viens no kritērijiem varētu būt pozitīvs pašu kapitāls. Latvijā ir daudz tādu uzņēmumu, kas ilgstoši strādā ar zaudējumiem un neiegulda uzņēmumā. Igaunijā, piemēram, tādi uzņēmumi – pēc likuma – ir spiesti slēgties vai ieguldīt savā kapitālā, lai kompensētu zaudējumus. Vēl viens kritērijs Iepirkumu likumā varētu būt likviditātes koeficients virs 1,0. Tas ir viens no kritērijiem, uz kuru skatās bankas, vērtējot uzņēmumu dzīvotspēju.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Latvijas pozīcijas ir stiprākas, jo mums ir nacionālais aviopārvadātājs. Tai pat laikā igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku, nesen atvērto Lotes parku, lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Šajā ziņā Latvija pagaidām atpaliek, mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem. Domāju, ka vislabākais veids, kā pārdot Latviju kā tūrisma produktu, ir veidot kombinētu ceļojumu, kurā iespējams apskatīt visas trīs Baltijas valstis un varbūt vēl kādu tuvējo valsti. Latvija ir maza un japāņu tūristam noteikti ir interesantāk apskatīt ko vairāk kā Latviju vien, tādēļ Latvia Tours veido kombinētās Klasiskās Baltijas tūres, kas šādas iespējas piedāvā.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Kā vienu no trumpjiem varam minēt to, ka Latvijai ir sava aviokompānija, kas dod mums zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tāpat arī ļoti aktīvi attīstās viesnīcu segments, kas paplašinās izvēles iespējas tūristiem.

Neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm, ka tradicionālās tūrisma aģentūras pārstās eksistēt un viss tiks pirkts internetā, mēs joprojām varam lepoties un par savu «trumpi» saukt stabilu un lojālu klientu loku, kam ir tendence pieaugt.

Ahilleja papēdis, kā jau minēju, ir nesakārtota situācija ar valsts iepirkumiem, kā arī valsts un pašvaldību atbalsta trūkums lielu kongresu un pasākumu vešanai uz Rīgu un Latviju, lai Rīga varētu kļūt par starptautiski atpazīstamu konferenču galamērķi.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Ceļojumu konsultants ir profesija, kura prasa ļoti daudz zināšanu un iemaņu, tāpēc labus darbiniekus atrast nav viegli, tāpat arī grūti ir atrast spējīgus cilvēkus vidējo vadītāju pozīcijām, jo šis darbs prasa daudz enerģijas un cilvēki ātri izdeg. Tai pat laikā lepojamies ar to, ka uzņēmumā kadru mainība ir mazāka par 10%, kas ir labs rādītājs.

Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Lielākoties par ceļojumu konsultantiem vēlas kļūt jauni cilvēki vecuma grupā līdz 30 gadiem, kuri lieto Internetu, sociālos medijus un ir labi apguvuši prasmes izmantot jaunās tehnoloģijas. Taču tik pat būtiskas ir komunikācijas un pārdošanas prasme, svešvalodu un ģeogrāfijas zināšanas augstā līmenī. Mācību iestāžu programmās būtu jāiekļauj praktisko zināšanu apguve, kas iepriekš tiktu diskutēta ar potenciālajiem darba devējiem. Šāds sadarbības modelis sniegtu lielāku garantu studentiem un viņu nākotnes darba devējiem veiksmīgi atrast ceļu vienam pie otra.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Ļoti grūti izteikt prognozes pieciem gadiem, jo tūrisma nozari ietekmē gan starptautiskā politika, gan globālas dabas katastrofas. Domāju, ka pozitīvā scenārija gadījumā ekonomiskā situācija būs stabila ar nelielu tieksmi uz izaugsmi.

Ref: 102.000.102.10996


Pievienot komentāru

  1. no malas teica:

    var tikai piekrist teiktajam par labu darbinieku trūkumu. Biju ļoti nepatīkami pārsteigta, kad man pastāstīja, kā strādā tūristus pavadošie gidi autobusos kādā mazā tūrisma kompānijā ārpus Rīgas – paši izdomā visdažādākos faktus, piemēram, kurā gadsimtā veidojusies kāda Latvijas vieta un pasniedz to tūristiem kā baltu patiesību. Ja neesi erudīts un zinošs, labāk nesaki neko, nevis stāsti muļķības, par ko cilvēki turklāt vēl maksā naudu.

    +1 0 -1 0

    • pūce teica:

      pavadošos gidus grūti atrast ne jau tikai tāpēc, ka vajag svešvalodas un ģeogrāfijas zināšanas, bet tas ir darbs ārpus mājas – gari pārbraucieni, prom būšana no mājas Ne jau visi tam ir gatavi, jo īpaši, ja ir bērni, ģimene.

      +1 0 -1 0

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu izmaiņas četros maršrutos

Sakarā ar Dzelzavas dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu no 2017.gada 20.septembra pulksten 8.00 līdz 22.septembra pulksten 20.00 gaidāmas izmaiņas vairāku maršruta reisos.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus  

Rīgas apgabaltiesa bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā.

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Notiks militārās tehnikas un karavīru pārvietošanās

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam Latvijā, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika.

Pārdala vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un KNAB  efektivitātes uzlabošanai

Pārdalīs vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai, otrdien, 19.septembrī, lēma valdība.

Digitālas valsts pārvaldes aizstāvi Ilvesu nebaida Igaunijas ID karšu problēma

Reaģējot uz ziņām, ka atklāts iespējams drošības «robs» Igaunijas iedzīvotāju identifikācijas kartēs, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess noraidījis, ka tehniskas kļūmes neapdraud viņa pārstāvētās valsts kā e-pārvaldes celmlauža reputāciju.

Jauniešiem būs lielākas iespējas izglītības iestādē saņemt karjeras konsultācijas

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus.

Judins uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija «nevirzās uz priekšu»

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējais darbs neatbilst mērķim izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, norāda komisijas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins.

Pētījums: Iedzīvotāji vislielāko kritiku pauž Latvijas kopējās situācijas attīstībai

Sākoties rudenim, optimisms iedzīvotāju noskaņojumā ir jūtami mazinājies, liecina jaunākais Baltic Internatioanal Bank Latvijas barometra pētījums.

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb 1%

Šī gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkstoši aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016.gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

82% Igaunijas mājsaimniecību izvēlas mobilo mājas internetu

Igaunijā arvien vairāk mājsaimniecībām izvēloties mobilo mājas internetu, 2017.gadā to lieto jau 82% mājokļos, kuros vispār lieto globālo tīmekli, aplēsuši igauņu statistiķi.

Zinātniskās institūcijas ar ES fondu atbalstu sekmēs starptautisko sadarbību

Lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas sadarbības projektu izstrādi un veicinātu Latvijas zinātnieku dalību starptautiskos pētniecības un tīklošanās pasākumos, 18 zinātniskajām institūcijām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu pieteikties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Notāri: Biežākā kļūda mantojuma kārtošanas procesā - kavēts termiņš

Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši - tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.

Latkovskis norāda, ka dažreiz Saeimā slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi

Atsevišķos gadījumos Saeimā visnotaļ slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu tiem ir pieaugoša tendence, pauž Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis.

Bildēs: Zapad mācības pilnā sparā

Piedāvājam fotoieskatu Baltkrievijas un Krievijas apvienotajās militārajās mācībās Zapad, kuras klātienē inspicē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

VID: Samaksājot nodokļu pamatparādu, iespējams atbrīvoties no soda naudas

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, Valsts ieņēmumu dienests aicina pieteikties uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds.

Jaunākie komentāri