bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Latvia Tours: Latvijai ir maz unikālu produktu, ko piedāvāt tūristiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ieva Keiša

Igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku un nesen atvērto Lotes parku, savukārt lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Latvija šajā ziņā pagaidām atpaliek, jo mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem, intervijā portālam BNN norāda tiešsaistes aviobiļešu veikala Lidot.lv un SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

No 5. līdz 20.septembrim notika trīsdesmit devītais Eiropas čempionāts basketbolā, kas, manuprāt, uzskatāms par nozīmīgu starptautisku sporta pasākumu, protams, savienojumā ar basketbola fanu un tūristu pieplūdumu. Septembrī sākas aktīva darījumu braucienu apkalpošanas, kā arī sākas aktīva profesionālo izstāžu sezonas Eiropā.

Oktobris zīmīgs ar Latvijas lielākā aviobiļešu pārdošanas veikala Lidot.lv desmit gadu jubileju. Kā arī beigusies kārtējā kruīzu kuģu uzņemšanas sezona un sākam gatavoties nākamajai. Oktobrī sākas arī ziemas sezonas čarteru programmas, mainās piedāvājums atpūtas ceļojumu galamērķiem.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Neskatoties uz informāciju presē, ka 2015.gadā ir sasniegts uzņēmumu likvidācijas rekords, kā arī joprojām jūtamajām ģeopolitiskās situācijas sekām, uzņēmumi ir diezgan elastīgi pielāgojušies, tāpēc ekonomisko situāciju valstī, sevišķi Rīgā un tās reģionā  vērtēju kā stabilu ar pavisam nelielu tendenci uz augšupeju. Tai pat laikā, sarežģīta situācija ir reģionos, jo Krievijas tirgus slēgšana radījusi smagu krīzi zivju pārstrādes nozarē, Liepājas metalurga darbības apturēšana ir nozīmīgi ietekmējusi ekonomisko situāciju Liepājas reģionā u.tml. Ne šogad, ne nākamgad ievērojama izaugsme nav gaidāma, vismaz ne tūrisma nozarē. Uzņēmumi ļoti aktīvi domā par izmaksu optimizēšanu, investīcijām tehnoloģijās un produktivitātes celšanu, tādējādi mēģinot samazināt darba spēka izmaksas.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valdības īstenoto ekonomikas politiku ir grūti par tādu nosaukt, jo tā ir diezgan vispārīgu un teorētisku pasākumu kopums, par kuriem vēlāk atskaitīties vēlētājiem. Piemēram, manuprāt, solidaritātes nodokļa ieviešana uzliks lielāku slogu tiem uzņēmējiem, kas jau šobrīd godīgi maksā nodokļus, tādējādi mazinot uzņēmumu konkurētspēju, taču ēnu ekonomikas īpatsvars tādējādi nemazināsies.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Būtu vieglāk konkurēt ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes viesnīcu pakalpojumiem būtu vienādas. Šobrīd Latvijā tā ir 12%, bet Lietuvā un Igaunijā 9%.

Apbēdina arī nesakārtotība valsts iepirkumu jomā, joprojām katra iestāde sacer savu iepirkumu nolikumu, un kritēriji bieži vien ir neloģiski un nepamatoti. Manuprāt, būtu vērts izskatīt iespēju Iepirkumu likumā iestrādāt normas, kas dod priekšroku tiem uzņēmumiem, kas darbojas ar peļņu, reinvestē uzņēmumu attīstībā un maksā nodokļus. Piemēram, viens no kritērijiem varētu būt pozitīvs pašu kapitāls. Latvijā ir daudz tādu uzņēmumu, kas ilgstoši strādā ar zaudējumiem un neiegulda uzņēmumā. Igaunijā, piemēram, tādi uzņēmumi – pēc likuma – ir spiesti slēgties vai ieguldīt savā kapitālā, lai kompensētu zaudējumus. Vēl viens kritērijs Iepirkumu likumā varētu būt likviditātes koeficients virs 1,0. Tas ir viens no kritērijiem, uz kuru skatās bankas, vērtējot uzņēmumu dzīvotspēju.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Latvijas pozīcijas ir stiprākas, jo mums ir nacionālais aviopārvadātājs. Tai pat laikā igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku, nesen atvērto Lotes parku, lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Šajā ziņā Latvija pagaidām atpaliek, mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem. Domāju, ka vislabākais veids, kā pārdot Latviju kā tūrisma produktu, ir veidot kombinētu ceļojumu, kurā iespējams apskatīt visas trīs Baltijas valstis un varbūt vēl kādu tuvējo valsti. Latvija ir maza un japāņu tūristam noteikti ir interesantāk apskatīt ko vairāk kā Latviju vien, tādēļ Latvia Tours veido kombinētās Klasiskās Baltijas tūres, kas šādas iespējas piedāvā.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Kā vienu no trumpjiem varam minēt to, ka Latvijai ir sava aviokompānija, kas dod mums zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tāpat arī ļoti aktīvi attīstās viesnīcu segments, kas paplašinās izvēles iespējas tūristiem.

Neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm, ka tradicionālās tūrisma aģentūras pārstās eksistēt un viss tiks pirkts internetā, mēs joprojām varam lepoties un par savu «trumpi» saukt stabilu un lojālu klientu loku, kam ir tendence pieaugt.

Ahilleja papēdis, kā jau minēju, ir nesakārtota situācija ar valsts iepirkumiem, kā arī valsts un pašvaldību atbalsta trūkums lielu kongresu un pasākumu vešanai uz Rīgu un Latviju, lai Rīga varētu kļūt par starptautiski atpazīstamu konferenču galamērķi.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Ceļojumu konsultants ir profesija, kura prasa ļoti daudz zināšanu un iemaņu, tāpēc labus darbiniekus atrast nav viegli, tāpat arī grūti ir atrast spējīgus cilvēkus vidējo vadītāju pozīcijām, jo šis darbs prasa daudz enerģijas un cilvēki ātri izdeg. Tai pat laikā lepojamies ar to, ka uzņēmumā kadru mainība ir mazāka par 10%, kas ir labs rādītājs.

Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Lielākoties par ceļojumu konsultantiem vēlas kļūt jauni cilvēki vecuma grupā līdz 30 gadiem, kuri lieto Internetu, sociālos medijus un ir labi apguvuši prasmes izmantot jaunās tehnoloģijas. Taču tik pat būtiskas ir komunikācijas un pārdošanas prasme, svešvalodu un ģeogrāfijas zināšanas augstā līmenī. Mācību iestāžu programmās būtu jāiekļauj praktisko zināšanu apguve, kas iepriekš tiktu diskutēta ar potenciālajiem darba devējiem. Šāds sadarbības modelis sniegtu lielāku garantu studentiem un viņu nākotnes darba devējiem veiksmīgi atrast ceļu vienam pie otra.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Ļoti grūti izteikt prognozes pieciem gadiem, jo tūrisma nozari ietekmē gan starptautiskā politika, gan globālas dabas katastrofas. Domāju, ka pozitīvā scenārija gadījumā ekonomiskā situācija būs stabila ar nelielu tieksmi uz izaugsmi.

Ref: 102.000.102.10996


Pievienot komentāru

  1. no malas saka:

    var tikai piekrist teiktajam par labu darbinieku trūkumu. Biju ļoti nepatīkami pārsteigta, kad man pastāstīja, kā strādā tūristus pavadošie gidi autobusos kādā mazā tūrisma kompānijā ārpus Rīgas – paši izdomā visdažādākos faktus, piemēram, kurā gadsimtā veidojusies kāda Latvijas vieta un pasniedz to tūristiem kā baltu patiesību. Ja neesi erudīts un zinošs, labāk nesaki neko, nevis stāsti muļķības, par ko cilvēki turklāt vēl maksā naudu.

    +1 0 -1 0

    • pūce saka:

      pavadošos gidus grūti atrast ne jau tikai tāpēc, ka vajag svešvalodas un ģeogrāfijas zināšanas, bet tas ir darbs ārpus mājas – gari pārbraucieni, prom būšana no mājas Ne jau visi tam ir gatavi, jo īpaši, ja ir bērni, ģimene.

      +1 0 -1 0

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Jaunākie komentāri