bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Latvijas Ceļu būvētājs cer, ka politiķiem ir apnicis demonstrēt savu mazspēju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš

«Naudas nav, ceļu stāvoklis turpina pasliktināties, iedzīvotāji kļūst arvien neapmierinātāki, politiķi turpina mundri solīt, ceļi turpina brukt, bet tiem, kas gadiem seko procesam līdzi, notiekošais šķiet kā veca, garlaicīga, drīzas komunisma atnākšanas gaidās uzņemta filma, kas atkal un atkal tiek rādīta, ik pa četriem gadiem nomainot tikai dažu varoņu – solītāju tēlotājus,» uzsver biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrībā norāda, ka pēc daudzu gadu neatlaidīgiem valsts ceļu nozares un LCB aicinājumiem Saeima beidzot ir spērusi mazu pussolīti normālas ceļu būves nozares finansēšanas virzienā. Proti, parlaments atbalstīja bijušā satiksmes ministra, deputāta Anrija Matīsa ierosinājumu un uzdeva valdībai līdz nākamā gada 1.jūlijam apstiprināt plānu finansējuma palielināšanai valsts budžeta programmai ceļiem. Nozarei paredzēts pakāpeniski novirzīt 80 procentus no iekasētā akcīzes nodokļa degvielai.

«Diemžēl Saeimai ir piemirsies skaidri un precīzi norādīt, kad tieši nozarei jāsaņem šie 80 procenti degvielas akcīzes nodokļa: valdībai ir dota iespēja sastādīt grafiku gan līdz 2025., gan 2225. gadam… Varam atklāt noslēpumu – pēdējos desmit gadus tā vienmēr ir izmantojusi iespēju reāla finansējuma piešķiršanu atlikt uz iespējami attālāku nākotni. Tāda tradīcija,» komentē Bērziņš.

Tomēr LCB pauž cerību, ka šoreiz viss būs citādāk, ka ceļiem tik nepieciešamais finansējums tiks piešķirts jau 2020.gadā, kad visi ES fondi būs beigušies, un ka tas tiks paziņots nekavējoties, lai lēmēji varētu noteikt, kurus ceļus rekonstruēt, bet projektētāji uzprojektēt un pasūtītāji darbus izsolīt.

Tāpat LCB cer, ka notiks tā sauktais «Smilšu ielas brīnums» un Finanšu ministrija neizmantos tai joprojām Autoceļu likumā atstātās tiesības noraidīt visus Satiksmes ministrijas plānus ar pamatojumu: valsts budžeta likumā ir noteikts citādi. «Ministrija tā ir rīkojusies gadiem, un šādas rīcības rezultāts ir pašreizējais ceļu sabrukums, iedzīvotāju neapmierinātība un emigrācija uz ārzemēm, kur ceļi ir sakārtoti,» turpina Bērziņš.

LCB, neņemot vērā iepriekšējo gadu bēdīgo pieredzi, arī cer, ka Ministru kabinets, kārtējo reizi skatot divus informatīvos ziņojumus par ceļiem, atradīs sevī gribu un spēku, lai to izskatīšana nebeigtos ar jau tik pierasto frāzi «pieņemt zināšanai» (patiesībā – aizmiršanai, nepildīšanai, nodošanai makulatūrā).

Bērziņš norāda: «Diemžēl iepriekšējo gadu bēdīgā pieredze liecina, ka jau kopš 2004.gada, kad tika likvidēts Autoceļu fonds, pirms katrām jaunām vēlēšanām politiķi sola piešķirt naudu brūkošo autoceļu remontiem, pēc vēlēšanām izstrādā Nacionālos attīstības plānus, veic revīzijas, rada dažādas programmas un finansēšanas grafikus, bet tos nepilda, labākajā gadījumā ar nereāliem skaitļiem pārceļot to izpildes laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām.»

Tāpat LCB atzīmē, ka Latvijas Ministra prezidenta Māra Kučinska valdība pirms dažiem mēnešiem tā izdarīja ar Autoceļu sakārtošanas programmu – ar to pašu, kuru bijusī premjere Laimdota Straujuma, zvērēdama pildīt, nēsāja pa Eiropas Komisiju, lai tikai dabūtu Eiropas Savienības naudu ceļiem, uzsver Bērziņš.

«Ja arī šoreiz viss «tiks pieņemts zināšanai», tad LCB prognozē, ka nākamgad jaunā valdība saķers galvu un žēlosies, cik dziļā bedrē nozari ir pametusi iepriekšējā valdība, radīs atkal jaunas programmas un grafikus, tikai neviens pat nepainteresēsies, vai ceļu un tiltu būves nozare Latvijā vēl ir,» uzsver LCB valdes priekšsēdētājs.

LCB ir optimisti un cer, ka arī pašiem politiķiem ir apnicis demonstrēt savu mazspēju, ka tiem būs politiskā un visu citu veidu griba izbeigt šo Latvijas valsti tik pazemojošo stāvokli, turpina Bērziņš. «Pretējā gadījumā 2019. – 2020. finanšu gadus, kad būs beidzies Eiropas Savienības finansējums ceļiem un tiltiem, nozare sagaidīs ar četrkārtēju valsts un pašvaldību pasūtījumu samazinājumu kas vissāpīgāk «sitīs» pa reģionālajiem un vietējiem ceļiem.»

Ref:244.000.103.2999


Pievienot komentāru

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.

Alkohola nozare ieviesīs sociālās atbildības simbolus uz dzērienu etiķetēm

Vairāk nekā 60% no visām Latvijā iegādājamo vīna un grādīgo dzērienu aizmugurējām etiķetēm šogad tiks papildinātas ar sociālās atbildības simboliem, kas atgādinās par atbildīgu alkohola lietošanu.

Asociācija: OCTA arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata.

Venēcijā tūristi neapmierināti ar 1 100 eiro restorāna rēķinu

Gleznainās Itālijas kanālu pilsētas Venēcijas vadība solījusi panākt taisnīgu iznākumu četru Japāņu atpūtnieku sūdzībai, ka kādā restorānā tiem par steikiem, ceptas zivs plati, ūdeni un apkalpošanu prasīts maksāt 1 100 eiro.

Rīgas domē iesniegta portāla ManaBalss.lv iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu

Rīgas domē iesniegta Andas Baidekalnas izveidotā iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu, par kuru portālā Manabalss parakstījušies vairāk nekā 2 000 cilvēku.

Neadresēto pasta sūtījumu problēma atrisināta ar nozares pašregulāciju

Neadresēto pasta sūtījumu problēma ir atrisināta ar nozares pašregulācijas mehānisma palīdzību, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā.

Spānijā Pudždemona došanos uz Dāniju uzskata par «uzprasīšanos» uz aizturēšanu

Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis vainojis separātiskā reģiona Katalonijas bijušo prezidentu Karlesu Pudždemonu mēģinājumā izprovocēt savu aizturēšanu, jo pēdējais pirmoreiz kopš došanās trimdā uz Beļģiju ir izceļojis uz citu valsti, Dāniju.

Nav vienprātības par nepieciešamību izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības

Tieslietu padomes sēdē nevalda vienprātība par izmeklēšanas komisijas izveidi maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtēšanai.

Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

No valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība pagaidām atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.