bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.05.2017 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Latvijas Dzelzceļš pērk rūpnīcu, kuras bizness līdz šim bijis neveiksmīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Dzelzceļa koncerns saņēmis valdības atļauju vēl vairāk paplašināt savas darbības jomu. Tā meitaskompānija LDz Ritošā sastāva serviss plāno kļūt par vienīgo SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija īpašnieci un sākt Daugavpilī kravas vagonu ražošanu. Problēma gan ir tāda, ka līdz šim privātajam investoram šo ieceri īstenot neizdevās, turklāt šobrīd pēc kravas vagoniem nav pieprasījuma.

Pirms četriem gadiem toreizējais Latvijas Dzelzceļa prezidents Uģis Magonis stāstīja, ka Daugavpilī Latvijas Dzelzceļa meitasfirmas LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) Vagonu remonta centra teritorijā ir plānots investēt vairākus miljonus latu, lai izveidotu vagonu ražotni. Tā spētu saražot 1 000 vagonu gadā un nodarbinātu 100 cilvēku, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

No šīs ieceres pagaidām nekas nav iznācis. Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija) reāli ir uzbūvējis divus kravas pusvagonus. To svinīgā atklāšana notika jau pirms pusotra gada, taču vagoni joprojām nav sertificēti, tāpēc jaunus ražot nav jēgas.

Šobrīd RVU Baltija ir divi īpašnieki. 25% pieder LDz RSS, bet 75% – agrāk Krievijas, tagad Lielbritānijas pilsonim Georgijam Česnokovam. Pagājušajā gadā Česnokovs nolēma no šī biznesa izstāties un izteica LDz Ritošā sastāva servisam piedāvājumu – vai nu likvidēt RVU Baltija, sadalot tā aktīvus, vai nu atpirkt visas uzņēmuma daļas. Latvijas Dzelzceļš parēķināja un izdomāja, ka izdevīgāk ir šo neražojošo uzņēmumu pārņemt.

Koncerna viceprezidents Aivars Strakšas skaidro: «Uzražot tos vagonus mēs varam arī tagad – bez šī uzņēmuma. Problēma ir tā, ka projekti pieder šim uzņēmumam. Tātad mums tas projekts jānopērk būtu. Ja mēs skatāmies, ko mēs pērkam: par to naudu – 356 tūkstoši eiro – mēs jau nopērkam naudu kasē – 251 tūkstotis – un vēl paliek 100 tūkstoši, par ko ir atsevišķi darbarīki (par iekārtām nenosauksi), tur ir kaut kādi īpašumi…»

Lai caur meitas firmu iegūtu izšķirošo ietekmi RVU Baltija, Latvijas Dzelzceļam bija nepieciešama valdības atļauja. Satiksmes ministrija rīkojuma projektu iesniedza jau pagājušajā gada nogalē – laikā, kad bija vien ministra pienākumu izpildītājs. Saskaņošanas process ieilga, taču tagad satiksmes ministrs Uldis Augulis ieceri apņēmīgi virza uz priekšu. Otrdien tā beidzot nonāca valdības sēdē, kur pretestību tai izrādīja Vienotības ministri.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apšaubīja, «vai tiešām mums vajag valstij pārņemt neražojošus uzņēmumus, jo gadījumā mums varbūt ievajadzēsies kaut ko ražot». Savukārt ekonomikas ministrs un vicepremjers Arvils Ašeradens norādīja, ka šis darījums neskar stratēģisko infrastruktūru, tāpēc būtu jābūt skaidriem faktoriem, kāpēc valdība to dara. Pretējā gadījumā, «ja mēs sāksim tā rīkoties, mums būs pietiekami daudz pieprasījumu, lai mēs darītu tā arī nākotnē,» pauda Ašeradens.

Augulis gan aizrādīja, ka notiekošais no Vienotības puses izskatoties dīvaini, jo jautājumu koalīcija reiz jau bija atlikusi uz nedēļu, taču nekādus jautājumus par neskaidrībām Satiksmes ministrija nesaņēma.

Auguļa pusē nostājās Zaļo un Zemnieku savienības ministri ar premjeru Māri Kučinski priekšgalā un Nacionālā apvienība. Balsīm sadaloties 7:4, atļauju pirkt RVU Baltija Latvijas Dzelzceļš saņēma. «Jautājums ir tikai – ja pēc gada tur būs nullīte vai šogad nekas neuzsākts, tad mēs būsim jums nepareizi uzticējušies,» tomēr piebilda premjers.

Kāpēc uzņēmumam, kuram gan telpas, gan tehnisko atbalstu un darbaspēku nodrošināja LDz Ritošā sastāva serviss, savukārt valdības aizmuguri savulaik solīja pat premjers Valdis Dombrovskis, tomēr neizdevās atjaunot vagonbūvi Latvijā? Savs skaidrojums par to ir tagad vienīgajam RVU Baltija valdes loceklim, LDz RSS tehniskajam direktoram Guntim Innusam: «Uzsākot šo projektu, mēs bijām iesnieguši arī pieteikumu uz Eiropas finansējumu. It kā no premjera mums arī šeit pat Daugavpilī bija tāda doma, ka būšot atbalsts. Diemžēl šis projekts tika noraidīts, atbalstu mēs neguvām. Līdz ar to finansējums momentā netika nekāds iepludināts. Privātais investors, kas bija viens no RVU Baltija dibinātājiem, nolēma aiziet no šī tirgus projām, no Latvijas. Līdz ar to tad divi vagoni, kurus mēs esam uztaisījuši, palika nesertificēti līdz šim.»

Innuss stāsta, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tolaik vairāk noticējusi Krievijas uzņēmuma Uralvagonzavod iecerēm ražot vagonus Jelgavā. Tur gan joprojām nav uzbūvēta pat rūpnīca.

Savukārt privātā līdzīpašnieka Česnokova pārstāvis un bijušais RVU Baltija valdes loceklis Dmitro Vahņins šo versiju gan apstiprina vien daļēji: «Mēs kaut kādā mērā cerējām uz LIAA programmu, bet neviens uz to nekad necerēja simtprocentīgi. Mūsu plāns, mūsu biznesa projekts pirmām kārtām bija orientēts uz investoru pašu resursiem – visu projektā iesaistīto.»

«Tajā brīdī, kad LIAA mums pateica, ka mūsu pieteikums nav atbalstīts – tas bija 2014.gada pavasaris – mēs pārskatījām savus plānus. Taču labojumi notika nevis LIAA atteikuma dēļ, bet gan tirgus konjunktūras dēļ, jo 2013. un 2014.gadā tirgus radikāli izmainījās,» stāsta Česnokova pārstāvis Vahņins. Viņš piekrīt vairāku citu nozares pārstāvju paustajam – ja pirms dažiem gadiem bija kravas vagonu deficīts, tad tagad to esot par daudz.

Tas liek skeptiski vērtēt Satiksmes ministrijas anotācijā minēto par RVU Baltija turpmākajiem darbības virzieniem, piemēram kravas vagonu ražošana Latvijas Dzelzeļa koncerna vajadzībām. Starp skeptiķiem ir arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss: «Tagad, kad tirgus ir pilns ar tukšiem vagoniem, kad vagoni ir pieejami, kad nav problēmu ar vagonu pieejamību – nemaz tie nav jāpērk, var iznomāt… Turklāt Latvijas Dzelzceļam šobrīd nav tā veiksmīgākā finansiālā situācija, mēs redzam kravu kritumu. Manuprāt, šāds solis ir pilnīgi bezjēdzīgs.»

Tagadējais satiksmes ministrs Augulis gan uzsver – RVU Baltija galvenais darbs būs nodrošināt Abrams tanku pārvadāšanu: «Šis uzņēmums ir speciāli tam, lai mēs saražotu šīs NATO platformas, kas ir NATO vajadzībām, lai tiem spēkiem, kas te būs, lai viņi varētu pārvietoties droši ar tām platformām, kas tieši tam paredzētas, jo šobrīd tādu Latvijas Dzelzceļam nav.»

Tagad tanku pārvadāšanai LDz izmanto šim nolūkam pielāgotas platformas, taču nu tās pārbūvēšot atbilstoši nepieciešamajiem smagās tehnikas standartiem. Aizsardzības ministrija de facto uzsvēra, ka Nacionālie bruņotie spēki neplāno veidot atsevišķas militārā dzelzceļa vienības, kas nodrošinātu tehnikas pārvietošanu pa dzelzceļu neatkarīgi no Latvijas Dzelzceļa, tāpēc arī neplāno iepirkuma procedūras platformu iegādei. Latvijas Dzelzceļš varētu izgatavot vairākas šāda tipa platformas, bet Aizsardzības ministrija varēs tās nomāt.

Iepriekš, kad RVU Baltija LIAA projekta ietvaros tirgus izpētei sludināja iepirkuma konkursus ražošanas iekārtām, to kopējās izmaksas pārsniedza 8,5 miljonus eiro. Latvijas Dzelzceļš apgalvo, ka šobrīd investīcijas rūpnīcā nav plānotas, bet par nākotni spriest ir pāragri. Ja vagonu ražošanu Daugavpilī tomēr nolems attīstīt nopietnākā līmenī, satiksmes nozarē būs kārtējais lielais konkurss, kas vilinās piegādātājus, visticamāk – no NVS valstīm.

Ref: 102.000.102.12769


Pievienot komentāru

Britu policija nosauc iespējamo Mančestras spridzinātāju

Policija Lielbritānijā pavēstījusi vārdu iespējamam spridzinātājam pašnāvniekam, kurš šonedēļ Mančestras pilsētā nonāvējis 22 un nodarījis miesas bojājumus 59 cilvēkiem.

Igaunijas Muzeju naktī ekspozīcijas apmeklētas 111 000 reižu

Muzeju nakts rīkotāji Igaunijā aplēsuši, ka pasākumi un ekspozīcijas 20.maija vakarā un naktī piesaistījuši rekordlielu skaitu interesentu, tās apmeklētas kopumā vairāk nekā 111 000 reižu.

Kas jāzina vecākiem, lai bērns varētu patstāvīgi izceļot

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, aktuāli kļūst arī ceļošanas jautājumi. Lai vasaras atvaļinājums noritētu bez raizēm, Latvijas Zvērinātu notāru padome atgādina - bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana jeb pilnvara.

BIOR būs vadošā laboratorija vēl vairāku dzīvnieku slimību diagnosticēšanai

Valdība otrdien, 23.maijā, apstiprināja papildinājumus noteikumos par references laboratorijas statusa piešķiršanu, nosakot, ka turpmāk Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR būs Nacionālā references laboratorija vēl vairākām dzīvnieku infekcijas slimībām.

Ik gadu būtiski palielinās Indijas jauniešu interese par Latvijas augstskolām

Indijas ārlietu valsts ministrs Mobašaru Džavedu Akbaru tikšanās laikā ar ārlietu ministri Edgaru Rinkēviču uzskata, ka Indija pēdējo gadu laikā piedzīvo ļoti strauju ekonomisko izaugsmi, un paredzētais Latvijas un Indijas biznesa forums ir nozīmīgs solis pretim ciešākai sadarbībai ekonomikas jomā.

Nosaka atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā

Paredz noteikt administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā komersantiem, kuri tiek finansēti no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam liela daļa kandidātu «atbirs» jau pirmajā kārtā

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam pieteikušies 24 pretendenti, taču liela daļa konkursa pirmo kārtu nepārvarēs, stāsta ostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Valdība samazina administratīvo slogu meliorācijā

Valdība ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumus, kā arī meliorācijas kadastra noteikumus. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai samazinātu administratīvo slogu meliorācijā, vēsta ZM.

KIB datu bāzei pievieno arī VID parādniekus

Kredītinformācijas birojs datu bāzei pievieno arī Valsts ieņēmumu dienesta informācija par fizisko un juridisko personu nodokļu parādiem, vēsta birojs.

Albānijas konfliktējošā valdība un opozīcija panāk kompromisu pirms vēlēšanām

Cenšoties izbeigt Albānijas politisko nestabilitāti, šīs Balkānu valsts valdībā uzņemti ministri no opozīcijas, parlamenta lielākajām partijām līdztekus vienojoties neizmatot valsts resursus, lai ietekmētu 25.jūnija parlamenta vēlēšanu norisi.

Kā atvieglot sezonālo alerģiju?

Iestājoties siltākam laikam, ka daudzus piemeklē sezonālās alerģijas - šķaudīšana, parādās iesnas un asaro acis. Kaut gan sezonālās alerģijas nav iespējams izārstēt, lietojot atbilstošus medikamentus, var samazināt to radītos simptomus. Kādas zāles ieteicams lietot alerģiju gadījumā, padomos dalās Apotheka Sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Brīdina: Divkāršojies automašīnu zādzību skaits Latvijā

Automobiļu vadītājiem ar bezatslēgas aizdedzes, jeb Keyless Go sistēmu, ir vērts satraukties, jo pēdējo mēnešu laikā strauji pieaudzis tieši šo auto zādzību skaits, BNN ziņo apdrošināšanas kompānijas Gjensidige pārstāvji.

Aptauja: 32% iedzīvotāju Latvijā nav nekādu uzkrājumu

Zaudējot savus ienākumus, 23% respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, 5% spētu segt nepilna mēneša, bet 20% līdz viena mēneša izdevumus, liecina Nordea veiktā aptauja par personīgajām finansēm.

LIDA: Daudzi nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība norāda, ka daudzi nodarbinātie nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Godināts ilggadējais  Ventspils Tirdzniecības ostas apkalpojošais personāls

Svinīgā pasākumā, saņemot zelta un sudraba nozīmes ar kompānijas logotipu, kā arī īpašu pateicību un cieņu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Pašutas un padomes locekles Ingas Antānes, godināts ilggadējais akciju sabiedrības Ventspils Tirdzniecības osta apkalpojošais personāls.

Bez Vienotības atbalsta virza izskatīšanai strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, precizējot atsevišķas normas, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā par ierobežojumiem kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Aprīlī ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājās par 0,1%

Šī gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1%.

Igaunijā pērn iebraukuši vairāk cilvēku, nekā valsti atstājuši

No Igaunijas 2016.gadā emigrējuši 13 792 cilvēki, bet valstī iebraukuši 14 822, tādējādi migrācijas bilance valstij bijusi pozitīva un tāda saglabājusies otro gadu pēc kārtas, aplēsuši igauņu statistiķi.

Skonto stadionā varēs notikt tiesā apstrīdētā Latvijas un Portugāles futbola spēle

Tiesa apmierina Skonto stadiona īpašnieku lūgumu, tā atgūst tiesības brīvi rīkoties ar īpašumu, vēsta uzņēmumā.

Latvijā turpina ieceļot likumpārkāpēji; robežsardzei darba daudz

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatējušas 44 likumpārkāpējus, ziņo robežsardze.

LSBA: Spēļu zāļu likvidācija vēsta par vēlmi iegūt popularitāti priekšvēlēšanu laikā

Latvijas Spēļu biznesa asociācija aicina Rīgas domes deputātus rūpīgi izvērtēt savu rīcību attiecībā uz otrdien, 23.maijā, plānotā lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanas vietu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Mančestras sprādziena aculiecinieks: Bērni bija šausmās

Britu policija Mančestrā notikušo sprādzienu, kur bojā gājuši 22 un miesas bojājumus guvuši 59 cilvēki, nosaukusi par terora aktu, bet aculiecinieki medijiem un sociālajos tīklos atstāstījuši pieredzēto.

Jauniešus izglīto par korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām

Jauniešus izglīto par liela mēroga korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām, ziņo Sabiedrības par atklātību - Delna direktora vietniece Liene Gātere.

Iedzīvotājiem - 29.maijā būs trauksmes sirēnu gatavības pārbaude

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka šī gada 29.maijā no pulksten 14.00 līdz 14.15 uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.

Deputāti pārrunās Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes lomu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.maijā, dosies uz Latvijas Banku, lai pārrunātu tās Aizsardzības pārvaldes lomu valsts aizsardzībā, BNN ziņo Saeimas Preses dienestā.

Jaunākie komentāri