bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Latvijas Dzelzceļš pērk rūpnīcu, kuras bizness līdz šim bijis neveiksmīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Dzelzceļa koncerns saņēmis valdības atļauju vēl vairāk paplašināt savas darbības jomu. Tā meitaskompānija LDz Ritošā sastāva serviss plāno kļūt par vienīgo SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija īpašnieci un sākt Daugavpilī kravas vagonu ražošanu. Problēma gan ir tāda, ka līdz šim privātajam investoram šo ieceri īstenot neizdevās, turklāt šobrīd pēc kravas vagoniem nav pieprasījuma.

Pirms četriem gadiem toreizējais Latvijas Dzelzceļa prezidents Uģis Magonis stāstīja, ka Daugavpilī Latvijas Dzelzceļa meitasfirmas LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) Vagonu remonta centra teritorijā ir plānots investēt vairākus miljonus latu, lai izveidotu vagonu ražotni. Tā spētu saražot 1 000 vagonu gadā un nodarbinātu 100 cilvēku, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

No šīs ieceres pagaidām nekas nav iznācis. Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija) reāli ir uzbūvējis divus kravas pusvagonus. To svinīgā atklāšana notika jau pirms pusotra gada, taču vagoni joprojām nav sertificēti, tāpēc jaunus ražot nav jēgas.

Šobrīd RVU Baltija ir divi īpašnieki. 25% pieder LDz RSS, bet 75% – agrāk Krievijas, tagad Lielbritānijas pilsonim Georgijam Česnokovam. Pagājušajā gadā Česnokovs nolēma no šī biznesa izstāties un izteica LDz Ritošā sastāva servisam piedāvājumu – vai nu likvidēt RVU Baltija, sadalot tā aktīvus, vai nu atpirkt visas uzņēmuma daļas. Latvijas Dzelzceļš parēķināja un izdomāja, ka izdevīgāk ir šo neražojošo uzņēmumu pārņemt.

Koncerna viceprezidents Aivars Strakšas skaidro: «Uzražot tos vagonus mēs varam arī tagad – bez šī uzņēmuma. Problēma ir tā, ka projekti pieder šim uzņēmumam. Tātad mums tas projekts jānopērk būtu. Ja mēs skatāmies, ko mēs pērkam: par to naudu – 356 tūkstoši eiro – mēs jau nopērkam naudu kasē – 251 tūkstotis – un vēl paliek 100 tūkstoši, par ko ir atsevišķi darbarīki (par iekārtām nenosauksi), tur ir kaut kādi īpašumi…»

Lai caur meitas firmu iegūtu izšķirošo ietekmi RVU Baltija, Latvijas Dzelzceļam bija nepieciešama valdības atļauja. Satiksmes ministrija rīkojuma projektu iesniedza jau pagājušajā gada nogalē – laikā, kad bija vien ministra pienākumu izpildītājs. Saskaņošanas process ieilga, taču tagad satiksmes ministrs Uldis Augulis ieceri apņēmīgi virza uz priekšu. Otrdien tā beidzot nonāca valdības sēdē, kur pretestību tai izrādīja Vienotības ministri.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apšaubīja, «vai tiešām mums vajag valstij pārņemt neražojošus uzņēmumus, jo gadījumā mums varbūt ievajadzēsies kaut ko ražot». Savukārt ekonomikas ministrs un vicepremjers Arvils Ašeradens norādīja, ka šis darījums neskar stratēģisko infrastruktūru, tāpēc būtu jābūt skaidriem faktoriem, kāpēc valdība to dara. Pretējā gadījumā, «ja mēs sāksim tā rīkoties, mums būs pietiekami daudz pieprasījumu, lai mēs darītu tā arī nākotnē,» pauda Ašeradens.

Augulis gan aizrādīja, ka notiekošais no Vienotības puses izskatoties dīvaini, jo jautājumu koalīcija reiz jau bija atlikusi uz nedēļu, taču nekādus jautājumus par neskaidrībām Satiksmes ministrija nesaņēma.

Auguļa pusē nostājās Zaļo un Zemnieku savienības ministri ar premjeru Māri Kučinski priekšgalā un Nacionālā apvienība. Balsīm sadaloties 7:4, atļauju pirkt RVU Baltija Latvijas Dzelzceļš saņēma. «Jautājums ir tikai – ja pēc gada tur būs nullīte vai šogad nekas neuzsākts, tad mēs būsim jums nepareizi uzticējušies,» tomēr piebilda premjers.

Kāpēc uzņēmumam, kuram gan telpas, gan tehnisko atbalstu un darbaspēku nodrošināja LDz Ritošā sastāva serviss, savukārt valdības aizmuguri savulaik solīja pat premjers Valdis Dombrovskis, tomēr neizdevās atjaunot vagonbūvi Latvijā? Savs skaidrojums par to ir tagad vienīgajam RVU Baltija valdes loceklim, LDz RSS tehniskajam direktoram Guntim Innusam: «Uzsākot šo projektu, mēs bijām iesnieguši arī pieteikumu uz Eiropas finansējumu. It kā no premjera mums arī šeit pat Daugavpilī bija tāda doma, ka būšot atbalsts. Diemžēl šis projekts tika noraidīts, atbalstu mēs neguvām. Līdz ar to finansējums momentā netika nekāds iepludināts. Privātais investors, kas bija viens no RVU Baltija dibinātājiem, nolēma aiziet no šī tirgus projām, no Latvijas. Līdz ar to tad divi vagoni, kurus mēs esam uztaisījuši, palika nesertificēti līdz šim.»

Innuss stāsta, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tolaik vairāk noticējusi Krievijas uzņēmuma Uralvagonzavod iecerēm ražot vagonus Jelgavā. Tur gan joprojām nav uzbūvēta pat rūpnīca.

Savukārt privātā līdzīpašnieka Česnokova pārstāvis un bijušais RVU Baltija valdes loceklis Dmitro Vahņins šo versiju gan apstiprina vien daļēji: «Mēs kaut kādā mērā cerējām uz LIAA programmu, bet neviens uz to nekad necerēja simtprocentīgi. Mūsu plāns, mūsu biznesa projekts pirmām kārtām bija orientēts uz investoru pašu resursiem – visu projektā iesaistīto.»

«Tajā brīdī, kad LIAA mums pateica, ka mūsu pieteikums nav atbalstīts – tas bija 2014.gada pavasaris – mēs pārskatījām savus plānus. Taču labojumi notika nevis LIAA atteikuma dēļ, bet gan tirgus konjunktūras dēļ, jo 2013. un 2014.gadā tirgus radikāli izmainījās,» stāsta Česnokova pārstāvis Vahņins. Viņš piekrīt vairāku citu nozares pārstāvju paustajam – ja pirms dažiem gadiem bija kravas vagonu deficīts, tad tagad to esot par daudz.

Tas liek skeptiski vērtēt Satiksmes ministrijas anotācijā minēto par RVU Baltija turpmākajiem darbības virzieniem, piemēram kravas vagonu ražošana Latvijas Dzelzeļa koncerna vajadzībām. Starp skeptiķiem ir arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss: «Tagad, kad tirgus ir pilns ar tukšiem vagoniem, kad vagoni ir pieejami, kad nav problēmu ar vagonu pieejamību – nemaz tie nav jāpērk, var iznomāt… Turklāt Latvijas Dzelzceļam šobrīd nav tā veiksmīgākā finansiālā situācija, mēs redzam kravu kritumu. Manuprāt, šāds solis ir pilnīgi bezjēdzīgs.»

Tagadējais satiksmes ministrs Augulis gan uzsver – RVU Baltija galvenais darbs būs nodrošināt Abrams tanku pārvadāšanu: «Šis uzņēmums ir speciāli tam, lai mēs saražotu šīs NATO platformas, kas ir NATO vajadzībām, lai tiem spēkiem, kas te būs, lai viņi varētu pārvietoties droši ar tām platformām, kas tieši tam paredzētas, jo šobrīd tādu Latvijas Dzelzceļam nav.»

Tagad tanku pārvadāšanai LDz izmanto šim nolūkam pielāgotas platformas, taču nu tās pārbūvēšot atbilstoši nepieciešamajiem smagās tehnikas standartiem. Aizsardzības ministrija de facto uzsvēra, ka Nacionālie bruņotie spēki neplāno veidot atsevišķas militārā dzelzceļa vienības, kas nodrošinātu tehnikas pārvietošanu pa dzelzceļu neatkarīgi no Latvijas Dzelzceļa, tāpēc arī neplāno iepirkuma procedūras platformu iegādei. Latvijas Dzelzceļš varētu izgatavot vairākas šāda tipa platformas, bet Aizsardzības ministrija varēs tās nomāt.

Iepriekš, kad RVU Baltija LIAA projekta ietvaros tirgus izpētei sludināja iepirkuma konkursus ražošanas iekārtām, to kopējās izmaksas pārsniedza 8,5 miljonus eiro. Latvijas Dzelzceļš apgalvo, ka šobrīd investīcijas rūpnīcā nav plānotas, bet par nākotni spriest ir pāragri. Ja vagonu ražošanu Daugavpilī tomēr nolems attīstīt nopietnākā līmenī, satiksmes nozarē būs kārtējais lielais konkurss, kas vilinās piegādātājus, visticamāk – no NVS valstīm.

Ref: 102.000.102.12769


Pievienot komentāru

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.