bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Latvijas Dzelzceļš pērk rūpnīcu, kuras bizness līdz šim bijis neveiksmīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Dzelzceļa koncerns saņēmis valdības atļauju vēl vairāk paplašināt savas darbības jomu. Tā meitaskompānija LDz Ritošā sastāva serviss plāno kļūt par vienīgo SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija īpašnieci un sākt Daugavpilī kravas vagonu ražošanu. Problēma gan ir tāda, ka līdz šim privātajam investoram šo ieceri īstenot neizdevās, turklāt šobrīd pēc kravas vagoniem nav pieprasījuma.

Pirms četriem gadiem toreizējais Latvijas Dzelzceļa prezidents Uģis Magonis stāstīja, ka Daugavpilī Latvijas Dzelzceļa meitasfirmas LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) Vagonu remonta centra teritorijā ir plānots investēt vairākus miljonus latu, lai izveidotu vagonu ražotni. Tā spētu saražot 1 000 vagonu gadā un nodarbinātu 100 cilvēku, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

No šīs ieceres pagaidām nekas nav iznācis. Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija) reāli ir uzbūvējis divus kravas pusvagonus. To svinīgā atklāšana notika jau pirms pusotra gada, taču vagoni joprojām nav sertificēti, tāpēc jaunus ražot nav jēgas.

Šobrīd RVU Baltija ir divi īpašnieki. 25% pieder LDz RSS, bet 75% – agrāk Krievijas, tagad Lielbritānijas pilsonim Georgijam Česnokovam. Pagājušajā gadā Česnokovs nolēma no šī biznesa izstāties un izteica LDz Ritošā sastāva servisam piedāvājumu – vai nu likvidēt RVU Baltija, sadalot tā aktīvus, vai nu atpirkt visas uzņēmuma daļas. Latvijas Dzelzceļš parēķināja un izdomāja, ka izdevīgāk ir šo neražojošo uzņēmumu pārņemt.

Koncerna viceprezidents Aivars Strakšas skaidro: «Uzražot tos vagonus mēs varam arī tagad – bez šī uzņēmuma. Problēma ir tā, ka projekti pieder šim uzņēmumam. Tātad mums tas projekts jānopērk būtu. Ja mēs skatāmies, ko mēs pērkam: par to naudu – 356 tūkstoši eiro – mēs jau nopērkam naudu kasē – 251 tūkstotis – un vēl paliek 100 tūkstoši, par ko ir atsevišķi darbarīki (par iekārtām nenosauksi), tur ir kaut kādi īpašumi…»

Lai caur meitas firmu iegūtu izšķirošo ietekmi RVU Baltija, Latvijas Dzelzceļam bija nepieciešama valdības atļauja. Satiksmes ministrija rīkojuma projektu iesniedza jau pagājušajā gada nogalē – laikā, kad bija vien ministra pienākumu izpildītājs. Saskaņošanas process ieilga, taču tagad satiksmes ministrs Uldis Augulis ieceri apņēmīgi virza uz priekšu. Otrdien tā beidzot nonāca valdības sēdē, kur pretestību tai izrādīja Vienotības ministri.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apšaubīja, «vai tiešām mums vajag valstij pārņemt neražojošus uzņēmumus, jo gadījumā mums varbūt ievajadzēsies kaut ko ražot». Savukārt ekonomikas ministrs un vicepremjers Arvils Ašeradens norādīja, ka šis darījums neskar stratēģisko infrastruktūru, tāpēc būtu jābūt skaidriem faktoriem, kāpēc valdība to dara. Pretējā gadījumā, «ja mēs sāksim tā rīkoties, mums būs pietiekami daudz pieprasījumu, lai mēs darītu tā arī nākotnē,» pauda Ašeradens.

Augulis gan aizrādīja, ka notiekošais no Vienotības puses izskatoties dīvaini, jo jautājumu koalīcija reiz jau bija atlikusi uz nedēļu, taču nekādus jautājumus par neskaidrībām Satiksmes ministrija nesaņēma.

Auguļa pusē nostājās Zaļo un Zemnieku savienības ministri ar premjeru Māri Kučinski priekšgalā un Nacionālā apvienība. Balsīm sadaloties 7:4, atļauju pirkt RVU Baltija Latvijas Dzelzceļš saņēma. «Jautājums ir tikai – ja pēc gada tur būs nullīte vai šogad nekas neuzsākts, tad mēs būsim jums nepareizi uzticējušies,» tomēr piebilda premjers.

Kāpēc uzņēmumam, kuram gan telpas, gan tehnisko atbalstu un darbaspēku nodrošināja LDz Ritošā sastāva serviss, savukārt valdības aizmuguri savulaik solīja pat premjers Valdis Dombrovskis, tomēr neizdevās atjaunot vagonbūvi Latvijā? Savs skaidrojums par to ir tagad vienīgajam RVU Baltija valdes loceklim, LDz RSS tehniskajam direktoram Guntim Innusam: «Uzsākot šo projektu, mēs bijām iesnieguši arī pieteikumu uz Eiropas finansējumu. It kā no premjera mums arī šeit pat Daugavpilī bija tāda doma, ka būšot atbalsts. Diemžēl šis projekts tika noraidīts, atbalstu mēs neguvām. Līdz ar to finansējums momentā netika nekāds iepludināts. Privātais investors, kas bija viens no RVU Baltija dibinātājiem, nolēma aiziet no šī tirgus projām, no Latvijas. Līdz ar to tad divi vagoni, kurus mēs esam uztaisījuši, palika nesertificēti līdz šim.»

Innuss stāsta, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tolaik vairāk noticējusi Krievijas uzņēmuma Uralvagonzavod iecerēm ražot vagonus Jelgavā. Tur gan joprojām nav uzbūvēta pat rūpnīca.

Savukārt privātā līdzīpašnieka Česnokova pārstāvis un bijušais RVU Baltija valdes loceklis Dmitro Vahņins šo versiju gan apstiprina vien daļēji: «Mēs kaut kādā mērā cerējām uz LIAA programmu, bet neviens uz to nekad necerēja simtprocentīgi. Mūsu plāns, mūsu biznesa projekts pirmām kārtām bija orientēts uz investoru pašu resursiem – visu projektā iesaistīto.»

«Tajā brīdī, kad LIAA mums pateica, ka mūsu pieteikums nav atbalstīts – tas bija 2014.gada pavasaris – mēs pārskatījām savus plānus. Taču labojumi notika nevis LIAA atteikuma dēļ, bet gan tirgus konjunktūras dēļ, jo 2013. un 2014.gadā tirgus radikāli izmainījās,» stāsta Česnokova pārstāvis Vahņins. Viņš piekrīt vairāku citu nozares pārstāvju paustajam – ja pirms dažiem gadiem bija kravas vagonu deficīts, tad tagad to esot par daudz.

Tas liek skeptiski vērtēt Satiksmes ministrijas anotācijā minēto par RVU Baltija turpmākajiem darbības virzieniem, piemēram kravas vagonu ražošana Latvijas Dzelzeļa koncerna vajadzībām. Starp skeptiķiem ir arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss: «Tagad, kad tirgus ir pilns ar tukšiem vagoniem, kad vagoni ir pieejami, kad nav problēmu ar vagonu pieejamību – nemaz tie nav jāpērk, var iznomāt… Turklāt Latvijas Dzelzceļam šobrīd nav tā veiksmīgākā finansiālā situācija, mēs redzam kravu kritumu. Manuprāt, šāds solis ir pilnīgi bezjēdzīgs.»

Tagadējais satiksmes ministrs Augulis gan uzsver – RVU Baltija galvenais darbs būs nodrošināt Abrams tanku pārvadāšanu: «Šis uzņēmums ir speciāli tam, lai mēs saražotu šīs NATO platformas, kas ir NATO vajadzībām, lai tiem spēkiem, kas te būs, lai viņi varētu pārvietoties droši ar tām platformām, kas tieši tam paredzētas, jo šobrīd tādu Latvijas Dzelzceļam nav.»

Tagad tanku pārvadāšanai LDz izmanto šim nolūkam pielāgotas platformas, taču nu tās pārbūvēšot atbilstoši nepieciešamajiem smagās tehnikas standartiem. Aizsardzības ministrija de facto uzsvēra, ka Nacionālie bruņotie spēki neplāno veidot atsevišķas militārā dzelzceļa vienības, kas nodrošinātu tehnikas pārvietošanu pa dzelzceļu neatkarīgi no Latvijas Dzelzceļa, tāpēc arī neplāno iepirkuma procedūras platformu iegādei. Latvijas Dzelzceļš varētu izgatavot vairākas šāda tipa platformas, bet Aizsardzības ministrija varēs tās nomāt.

Iepriekš, kad RVU Baltija LIAA projekta ietvaros tirgus izpētei sludināja iepirkuma konkursus ražošanas iekārtām, to kopējās izmaksas pārsniedza 8,5 miljonus eiro. Latvijas Dzelzceļš apgalvo, ka šobrīd investīcijas rūpnīcā nav plānotas, bet par nākotni spriest ir pāragri. Ja vagonu ražošanu Daugavpilī tomēr nolems attīstīt nopietnākā līmenī, satiksmes nozarē būs kārtējais lielais konkurss, kas vilinās piegādātājus, visticamāk – no NVS valstīm.

Ref: 102.000.102.12769


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.