bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 19.06.2018 | Vārda dienas: Nils, Viktors
LatviaLatvija

Latvijas piens: Piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijā ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa, intervijā portālam BNN norāda uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Anita Skudra

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Laiks, kas izmainīja situāciju piena nozarē, iestājās ar brīdi, kad 2014.gada 7.augustā Krievija pasludināja embargo attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) piena produktu importu. Šis lēmums ir krīzes situācijas pamats un tās rezultāts raksturojams ar piena produktu pārprodukciju pasaules tirgos. Sekojošā piena kvotu atcelšana Eiropā ar šī gada 1.aprīli situāciju saasināja, izraisot ievērojamu cenu kritumu Eiropas un pasaules tirgos. Piena nozares eksperti jau novērtējuši šo situāciju kā nepieredzētu –  cenas ir zemas nepieredzēti ilgstoši, turklāt tās ir zemākās pēdējos desmit gados. Šajā sarežģītajā laikā primārs ir jautājums – vai mēs Latvijā, kas pienu ražo un pienu pārstrādā, esam stipri Baltijas, Eiropas un pasaules tirgos. Atbilde, diemžēl, ir neiepriecinoša: mums ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Nav iespējama resursu konsolidēšana kopēja mērķa, kā piemēram, ārēja tirgus apgūšanai. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Nē, jo kritiskā situācija piena nozarē turpina pastāvēt.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valdības centienus uzlabot piena nozares situāciju nevar noliegt, tomēr vērtējot kopumā, jāatzīst, ka šī ir «ugunsgrēka dzēšanas metode», lai nozare vispār izdzīvotu. Jā, ir sniegts atbalsts zemniekiem, jānovērtē arī uzņēmumiem sniegtais eksporta veicināšanas pasākums – atbalsts dalībai starptautiski nozīmīgās pārtikas izstādēs.  Protams, kā jau minējuši eksperti, situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, to nevar atrisināt īsā laikā un tā cieši saistīta ar notikumiem piena nozarē visā Eiropā.  Latvijas situāciju pasliktina apstāklis – nav bijusi piena nozares nākotnes attīstības stratēģija, kura jau sākotnēji būtu vērsta uz starptautisko tirgu apguvi. Ja tāda būtu realizēta, šobrīd piena nozares dalībnieki būtu daudz spēcīgāki un neatkarīgāki no krīzes sekām.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Politiskais fons ietekmē uzņēmējdarbību. Tas skaidrojams gan ar ģeopolitisko situāciju kaimiņu zemēs, gan arī ar likumdošanu un nodokļu politiku Eiropā un Latvijā. Diemžēl, arī šajos jautājumos mums ir «īstermiņa domāšana» – mums ir svarīgi izpildīt tikai konkrētā gada budžeta mērķus, nedomājot par nākotni. Valstī  katru gadu mainās nodokļu politikas redzējums, kas, protams, traucē uzņēmumiem plānot savu attīstību un investīcijas. Par ierastu lietu kļuvusi situācija –  augustā – oktobrī, kad valdība plāno nākamā gada budžetu, parādās kāda jauna nodokļa ideja. Uzņēmējiem akūti nepieciešama nodokļu politika, kurā garantētas ilgtermiņa attīstības iespējas.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Kā jau minēju iepriekš, Latvijā ir sadrumstalotākā piena nozare, tāpēc būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Es pat teiktu – piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis, te var redzēt, ka gribam katrs valdīt savā sētā, ka nespējam sarunāties, nespējam kooperēties, nespējam domāt ilgtermiņā. Gribas uzdot jautājumu: vai ir jāizaug vēl vienai paaudzei, lai mēs spētu mainīties?

Gribu uzsvērt, ka Baltijas tirgus jāuztver kā vienots veselums, Lietuvā izsenis ir spēcīgi piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir ilgstoša sadarbība ar Latvijas piena ražotājiem. Lietuvas piena nozares attīstības stratēģija ir devusi rezultātu, jo Lietuva vienmēr vēlējusies būt piena nozares līderis Baltijā. Šobrīd katru dienu ap 50% no Latvijā saražotā piena tiek eksportēts uz Lietuvu. Līdz ar to – arī konkurence gatavā produkta tirgū ir patiešām iespaidīga, turklāt jāņem vērā, ka arī vietējā tirgū ir ļoti daudz konkurentu, kas piedāvā augstas kvalitātes produktus.

Igaunija, manuprāt, ir vairākus soļus mums priekšā, stratēģiskāk attīstot piena nozari savā valstī. Nevar noliegt, ka pozitīvu rezultātu devusi atrašanās kaimiņos Somijai, kur ir daudz spēcīgi kooperatīvi un viens no pasaules spēcīgākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Valio, kas, starp citu, ir piena kooperatīviem piederošs uzņēmums. Tātad – stratēģisks redzējums un mērķtiecīga prakse var dot rezultātu arī Latvijas piena nozarē.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Mūsu nozares trumpis noteikti ir augstas kvalitātes piens, kuru nodrošina mūsu piena ražotāji. Tomēr «Ahilleja papēdis» attiecīgi – piena ražotāju sadrumstalotība. Un – visvājākā sadaļa esam mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, jo mūsu valstī ir 39 piena pārstrādes uzņēmumi, kas ir mazi un salīdzinoši nekonkurētspējīgi pasaules tirgos.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Ņemot vērā mūsu atrašanās vietu – Jelgavu, mēs neizjūtam kvalificēta darba spēka trūkumu. Mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Šogad no LLU praksē pie mums strādāja 14 praktikanti, no kuriem četri pēc augstskolas beigšanas uzsākuši darbu „Latvijas Pienā”. Mēs būtu priecīgi, ja līdzīgi veidotos speciālistu nodrošinājums inženiertehniskajā jomā. Jāatzīmē gan, ka uzņēmumā strādā jauni un konkurētspējīgi jaunie speciālisti, kas absolvējuši Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Esam ieinteresēti jaunajiem speciālistiem iemācīt visas ražošanas nianses, tā mēs  kopīgi veidojam labāku rezultātu, tiecoties pēc izcilības siera ražošanā, jo esam apņēmušies ierakstīt Latvijas piena ražoto sieru pasaules sieru kartē.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Strādājot gadu šajā nozarē, ir tapis skaidrs, ka bez milzīgas apņemšanās un cerības, nemaz nevarētu strādāt, tāpēc man ir pārliecība, ka pēc pieciem gadiem mūsu nozare būs nesalīdzināmi labākā situācijā. Visiem ir sapratne, ka ir jāmainās, lai varētu būt pārliecināti par nākotni un nodrošināt konkurētspēju. Piena ražotājiem ir jākooperējas daudz vairāk nekā tas notiek šobrīd, turklāt jākooperējas, balstoties uz stratēģisku nākotnes redzējumu, kļūstot par spēcīgu un attīstītu piena ražotāju. Arī mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, būsim daudz stabilāki, jo rezultātu būs devis milzīgais darbs un investīcijas, kas tiek veiktas šobrīd, meklējot jaunus tirgus, ražojot jaunus un inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Ref: 102.000.102.11052


Pievienot komentāru

Pērn mediķi nepamatoti iekasējuši samaksu par pakalpojumiem 255 000 eiro apmērā

Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēta nepamatoti prasīta samaksa par pakalpojumiem 254 994 eiro apmērā.

Krievija liedz iebraukt Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām

Krievijas Ārlietu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībai Maskavā Latvijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikts iebraukšanas liegums Krievijā par sankciju atbalstīšanu advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Budžeta komisija par Latvijas Bankas padomes locekli virza Mārtiņu Kazāku

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, vienbalsīgi lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Lietuva uzņēmusi Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektorus

Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektori apmeklējuši Lietuvu, kamēr tās teritorijā Lietuvas un citu NATO dalībvalstu spēki attīstījuši prasmes militārajās mācībās Zobena cirtiens 2018.

Zemnieku saeima aicina izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Biedrība Zemnieku saeima nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Vairāk saules lietā apcietinātā IT speciālista aizstāvji pārsūdzējuši tiesas piemēroto drošības līdzekli

Krimināllietā par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā Vairāk saules aizdomās turētā IT speciālista Edgara Štromberga aizstāvji ir pārsūdzējuši viņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atklāja zvērināts advokāts Mareks Halturins.

Velorikšām Tallinā prasīs drošības jostas

Tallinas velorikšu pakalpojumos līdz šim pastāvējusi minimāla pilsētas vadības kontrole, taču tas mainīsies no jūlija, kad, stājoties spēkā jauniem noteikumiem, šis dabai draudzīgais pasažieru pārvadājumu veids tiks pielīdzināts automašīnu taksometra pakalpojumiem.

Latvijas ostās šī gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauts par 7,5% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 27,072 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Vācijā apcietina Audi vadītāju saistībā ar dīzeļauto shēmas izmeklēšanu

Izmeklētāji Vācijā ir apcietinājuši autobūves uzņēmuma Audi izpilddirektoru Rupertu Štadleru saistībā ar izmeklēšanu izplūdes mērierīču maldināšanas shēmā Volkswagen grupas uzņēmumos.

Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus

Rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus, liecina Rīgas domes sagatavotie dokumenti.

Apple par patērētāju tiesību pārkāpumu Austrālijā soda ar 5 miljoniem eiro

Tiesa Austrālijā piespriedusi amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmumam Apple 5,7 miljonus eiro lielu naudassodu par atteikšanos labot tā ražotos viedtālruņus un planšetdatorus, ja tos jau labojuši citi uzņēmumi.

30% Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar ģimenes materiālo stāvokli

Iedzīvotāji visnegatīvāk izteikušies par pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju – 31% aptaujāto uzskata, ka tā tikai pasliktinoties.

Koalīcijā aizvien domstarpības jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaisti

Viedokļu atšķirību dēļ starp ministrijām valdība, visticamāk, neatbalstīs un neskatīs rosinājumu atvieglot Eiropas Savienības «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Biržu indeksi krītas, bažījoties par tirdzniecības karu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 18.jūnijā, kritušies, tirgu dalībniekiem bažījoties par tirdzniecības kariem un Eiropas Savienībā esošajām domstarpībām migrācijas jautājumā.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

NVA aicina darba devējus līdz 27.jūnijam pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.jūnijam astoņpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros.

CSDD darba laiki vasaras saulgriežu dienās

Informācija par Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centru darba laikiem 2018.gada vasaras saulgriežu dienās.

Grieķija un Maķedonija paraksta vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu

Grieķija un Maķedonija svētdien, 17.jūnijā, parakstīja vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu, kas pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas dos iespēju Maķedonijai tikt uzaicinātai iestāties NATO un sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā.

Apgalvo, ka OIK sistēmu nav iespējams atcelt; darba grupa turpina plāna izstrādi

Nesamērīgās obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas kopš rudens ir kļuvušas par vienu no skaļākajiem politiskajiem skandāliem. Līdz ar vainīgo meklēšanu, notiek arī mēģinājumi pielikt punktu obligātās iepirkuma komponentes sistēmai. Šobrīd valdības darba grupas eksperti nu jau atzīst, ka sistēmu atcelt nav iespējams.