bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Latvijas piens: Piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijā ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa, intervijā portālam BNN norāda uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Anita Skudra

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Laiks, kas izmainīja situāciju piena nozarē, iestājās ar brīdi, kad 2014.gada 7.augustā Krievija pasludināja embargo attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) piena produktu importu. Šis lēmums ir krīzes situācijas pamats un tās rezultāts raksturojams ar piena produktu pārprodukciju pasaules tirgos. Sekojošā piena kvotu atcelšana Eiropā ar šī gada 1.aprīli situāciju saasināja, izraisot ievērojamu cenu kritumu Eiropas un pasaules tirgos. Piena nozares eksperti jau novērtējuši šo situāciju kā nepieredzētu –  cenas ir zemas nepieredzēti ilgstoši, turklāt tās ir zemākās pēdējos desmit gados. Šajā sarežģītajā laikā primārs ir jautājums – vai mēs Latvijā, kas pienu ražo un pienu pārstrādā, esam stipri Baltijas, Eiropas un pasaules tirgos. Atbilde, diemžēl, ir neiepriecinoša: mums ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Nav iespējama resursu konsolidēšana kopēja mērķa, kā piemēram, ārēja tirgus apgūšanai. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Nē, jo kritiskā situācija piena nozarē turpina pastāvēt.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valdības centienus uzlabot piena nozares situāciju nevar noliegt, tomēr vērtējot kopumā, jāatzīst, ka šī ir «ugunsgrēka dzēšanas metode», lai nozare vispār izdzīvotu. Jā, ir sniegts atbalsts zemniekiem, jānovērtē arī uzņēmumiem sniegtais eksporta veicināšanas pasākums – atbalsts dalībai starptautiski nozīmīgās pārtikas izstādēs.  Protams, kā jau minējuši eksperti, situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, to nevar atrisināt īsā laikā un tā cieši saistīta ar notikumiem piena nozarē visā Eiropā.  Latvijas situāciju pasliktina apstāklis – nav bijusi piena nozares nākotnes attīstības stratēģija, kura jau sākotnēji būtu vērsta uz starptautisko tirgu apguvi. Ja tāda būtu realizēta, šobrīd piena nozares dalībnieki būtu daudz spēcīgāki un neatkarīgāki no krīzes sekām.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Politiskais fons ietekmē uzņēmējdarbību. Tas skaidrojams gan ar ģeopolitisko situāciju kaimiņu zemēs, gan arī ar likumdošanu un nodokļu politiku Eiropā un Latvijā. Diemžēl, arī šajos jautājumos mums ir «īstermiņa domāšana» – mums ir svarīgi izpildīt tikai konkrētā gada budžeta mērķus, nedomājot par nākotni. Valstī  katru gadu mainās nodokļu politikas redzējums, kas, protams, traucē uzņēmumiem plānot savu attīstību un investīcijas. Par ierastu lietu kļuvusi situācija –  augustā – oktobrī, kad valdība plāno nākamā gada budžetu, parādās kāda jauna nodokļa ideja. Uzņēmējiem akūti nepieciešama nodokļu politika, kurā garantētas ilgtermiņa attīstības iespējas.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Kā jau minēju iepriekš, Latvijā ir sadrumstalotākā piena nozare, tāpēc būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Es pat teiktu – piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis, te var redzēt, ka gribam katrs valdīt savā sētā, ka nespējam sarunāties, nespējam kooperēties, nespējam domāt ilgtermiņā. Gribas uzdot jautājumu: vai ir jāizaug vēl vienai paaudzei, lai mēs spētu mainīties?

Gribu uzsvērt, ka Baltijas tirgus jāuztver kā vienots veselums, Lietuvā izsenis ir spēcīgi piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir ilgstoša sadarbība ar Latvijas piena ražotājiem. Lietuvas piena nozares attīstības stratēģija ir devusi rezultātu, jo Lietuva vienmēr vēlējusies būt piena nozares līderis Baltijā. Šobrīd katru dienu ap 50% no Latvijā saražotā piena tiek eksportēts uz Lietuvu. Līdz ar to – arī konkurence gatavā produkta tirgū ir patiešām iespaidīga, turklāt jāņem vērā, ka arī vietējā tirgū ir ļoti daudz konkurentu, kas piedāvā augstas kvalitātes produktus.

Igaunija, manuprāt, ir vairākus soļus mums priekšā, stratēģiskāk attīstot piena nozari savā valstī. Nevar noliegt, ka pozitīvu rezultātu devusi atrašanās kaimiņos Somijai, kur ir daudz spēcīgi kooperatīvi un viens no pasaules spēcīgākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Valio, kas, starp citu, ir piena kooperatīviem piederošs uzņēmums. Tātad – stratēģisks redzējums un mērķtiecīga prakse var dot rezultātu arī Latvijas piena nozarē.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Mūsu nozares trumpis noteikti ir augstas kvalitātes piens, kuru nodrošina mūsu piena ražotāji. Tomēr «Ahilleja papēdis» attiecīgi – piena ražotāju sadrumstalotība. Un – visvājākā sadaļa esam mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, jo mūsu valstī ir 39 piena pārstrādes uzņēmumi, kas ir mazi un salīdzinoši nekonkurētspējīgi pasaules tirgos.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Ņemot vērā mūsu atrašanās vietu – Jelgavu, mēs neizjūtam kvalificēta darba spēka trūkumu. Mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Šogad no LLU praksē pie mums strādāja 14 praktikanti, no kuriem četri pēc augstskolas beigšanas uzsākuši darbu „Latvijas Pienā”. Mēs būtu priecīgi, ja līdzīgi veidotos speciālistu nodrošinājums inženiertehniskajā jomā. Jāatzīmē gan, ka uzņēmumā strādā jauni un konkurētspējīgi jaunie speciālisti, kas absolvējuši Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Esam ieinteresēti jaunajiem speciālistiem iemācīt visas ražošanas nianses, tā mēs  kopīgi veidojam labāku rezultātu, tiecoties pēc izcilības siera ražošanā, jo esam apņēmušies ierakstīt Latvijas piena ražoto sieru pasaules sieru kartē.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Strādājot gadu šajā nozarē, ir tapis skaidrs, ka bez milzīgas apņemšanās un cerības, nemaz nevarētu strādāt, tāpēc man ir pārliecība, ka pēc pieciem gadiem mūsu nozare būs nesalīdzināmi labākā situācijā. Visiem ir sapratne, ka ir jāmainās, lai varētu būt pārliecināti par nākotni un nodrošināt konkurētspēju. Piena ražotājiem ir jākooperējas daudz vairāk nekā tas notiek šobrīd, turklāt jākooperējas, balstoties uz stratēģisku nākotnes redzējumu, kļūstot par spēcīgu un attīstītu piena ražotāju. Arī mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, būsim daudz stabilāki, jo rezultātu būs devis milzīgais darbs un investīcijas, kas tiek veiktas šobrīd, meklējot jaunus tirgus, ražojot jaunus un inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Ref: 102.000.102.11052


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».