bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Latvijas piens: Piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijā ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa, intervijā portālam BNN norāda uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Anita Skudra

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Laiks, kas izmainīja situāciju piena nozarē, iestājās ar brīdi, kad 2014.gada 7.augustā Krievija pasludināja embargo attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) piena produktu importu. Šis lēmums ir krīzes situācijas pamats un tās rezultāts raksturojams ar piena produktu pārprodukciju pasaules tirgos. Sekojošā piena kvotu atcelšana Eiropā ar šī gada 1.aprīli situāciju saasināja, izraisot ievērojamu cenu kritumu Eiropas un pasaules tirgos. Piena nozares eksperti jau novērtējuši šo situāciju kā nepieredzētu –  cenas ir zemas nepieredzēti ilgstoši, turklāt tās ir zemākās pēdējos desmit gados. Šajā sarežģītajā laikā primārs ir jautājums – vai mēs Latvijā, kas pienu ražo un pienu pārstrādā, esam stipri Baltijas, Eiropas un pasaules tirgos. Atbilde, diemžēl, ir neiepriecinoša: mums ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Nav iespējama resursu konsolidēšana kopēja mērķa, kā piemēram, ārēja tirgus apgūšanai. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Nē, jo kritiskā situācija piena nozarē turpina pastāvēt.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valdības centienus uzlabot piena nozares situāciju nevar noliegt, tomēr vērtējot kopumā, jāatzīst, ka šī ir «ugunsgrēka dzēšanas metode», lai nozare vispār izdzīvotu. Jā, ir sniegts atbalsts zemniekiem, jānovērtē arī uzņēmumiem sniegtais eksporta veicināšanas pasākums – atbalsts dalībai starptautiski nozīmīgās pārtikas izstādēs.  Protams, kā jau minējuši eksperti, situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, to nevar atrisināt īsā laikā un tā cieši saistīta ar notikumiem piena nozarē visā Eiropā.  Latvijas situāciju pasliktina apstāklis – nav bijusi piena nozares nākotnes attīstības stratēģija, kura jau sākotnēji būtu vērsta uz starptautisko tirgu apguvi. Ja tāda būtu realizēta, šobrīd piena nozares dalībnieki būtu daudz spēcīgāki un neatkarīgāki no krīzes sekām.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Politiskais fons ietekmē uzņēmējdarbību. Tas skaidrojams gan ar ģeopolitisko situāciju kaimiņu zemēs, gan arī ar likumdošanu un nodokļu politiku Eiropā un Latvijā. Diemžēl, arī šajos jautājumos mums ir «īstermiņa domāšana» – mums ir svarīgi izpildīt tikai konkrētā gada budžeta mērķus, nedomājot par nākotni. Valstī  katru gadu mainās nodokļu politikas redzējums, kas, protams, traucē uzņēmumiem plānot savu attīstību un investīcijas. Par ierastu lietu kļuvusi situācija –  augustā – oktobrī, kad valdība plāno nākamā gada budžetu, parādās kāda jauna nodokļa ideja. Uzņēmējiem akūti nepieciešama nodokļu politika, kurā garantētas ilgtermiņa attīstības iespējas.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Kā jau minēju iepriekš, Latvijā ir sadrumstalotākā piena nozare, tāpēc būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Es pat teiktu – piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis, te var redzēt, ka gribam katrs valdīt savā sētā, ka nespējam sarunāties, nespējam kooperēties, nespējam domāt ilgtermiņā. Gribas uzdot jautājumu: vai ir jāizaug vēl vienai paaudzei, lai mēs spētu mainīties?

Gribu uzsvērt, ka Baltijas tirgus jāuztver kā vienots veselums, Lietuvā izsenis ir spēcīgi piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir ilgstoša sadarbība ar Latvijas piena ražotājiem. Lietuvas piena nozares attīstības stratēģija ir devusi rezultātu, jo Lietuva vienmēr vēlējusies būt piena nozares līderis Baltijā. Šobrīd katru dienu ap 50% no Latvijā saražotā piena tiek eksportēts uz Lietuvu. Līdz ar to – arī konkurence gatavā produkta tirgū ir patiešām iespaidīga, turklāt jāņem vērā, ka arī vietējā tirgū ir ļoti daudz konkurentu, kas piedāvā augstas kvalitātes produktus.

Igaunija, manuprāt, ir vairākus soļus mums priekšā, stratēģiskāk attīstot piena nozari savā valstī. Nevar noliegt, ka pozitīvu rezultātu devusi atrašanās kaimiņos Somijai, kur ir daudz spēcīgi kooperatīvi un viens no pasaules spēcīgākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Valio, kas, starp citu, ir piena kooperatīviem piederošs uzņēmums. Tātad – stratēģisks redzējums un mērķtiecīga prakse var dot rezultātu arī Latvijas piena nozarē.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Mūsu nozares trumpis noteikti ir augstas kvalitātes piens, kuru nodrošina mūsu piena ražotāji. Tomēr «Ahilleja papēdis» attiecīgi – piena ražotāju sadrumstalotība. Un – visvājākā sadaļa esam mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, jo mūsu valstī ir 39 piena pārstrādes uzņēmumi, kas ir mazi un salīdzinoši nekonkurētspējīgi pasaules tirgos.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Ņemot vērā mūsu atrašanās vietu – Jelgavu, mēs neizjūtam kvalificēta darba spēka trūkumu. Mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Šogad no LLU praksē pie mums strādāja 14 praktikanti, no kuriem četri pēc augstskolas beigšanas uzsākuši darbu „Latvijas Pienā”. Mēs būtu priecīgi, ja līdzīgi veidotos speciālistu nodrošinājums inženiertehniskajā jomā. Jāatzīmē gan, ka uzņēmumā strādā jauni un konkurētspējīgi jaunie speciālisti, kas absolvējuši Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Esam ieinteresēti jaunajiem speciālistiem iemācīt visas ražošanas nianses, tā mēs  kopīgi veidojam labāku rezultātu, tiecoties pēc izcilības siera ražošanā, jo esam apņēmušies ierakstīt Latvijas piena ražoto sieru pasaules sieru kartē.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Strādājot gadu šajā nozarē, ir tapis skaidrs, ka bez milzīgas apņemšanās un cerības, nemaz nevarētu strādāt, tāpēc man ir pārliecība, ka pēc pieciem gadiem mūsu nozare būs nesalīdzināmi labākā situācijā. Visiem ir sapratne, ka ir jāmainās, lai varētu būt pārliecināti par nākotni un nodrošināt konkurētspēju. Piena ražotājiem ir jākooperējas daudz vairāk nekā tas notiek šobrīd, turklāt jākooperējas, balstoties uz stratēģisku nākotnes redzējumu, kļūstot par spēcīgu un attīstītu piena ražotāju. Arī mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, būsim daudz stabilāki, jo rezultātu būs devis milzīgais darbs un investīcijas, kas tiek veiktas šobrīd, meklējot jaunus tirgus, ražojot jaunus un inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Ref: 102.000.102.11052


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.