bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Latvijas piens: Piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijā ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa, intervijā portālam BNN norāda uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Anita Skudra

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Laiks, kas izmainīja situāciju piena nozarē, iestājās ar brīdi, kad 2014.gada 7.augustā Krievija pasludināja embargo attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) piena produktu importu. Šis lēmums ir krīzes situācijas pamats un tās rezultāts raksturojams ar piena produktu pārprodukciju pasaules tirgos. Sekojošā piena kvotu atcelšana Eiropā ar šī gada 1.aprīli situāciju saasināja, izraisot ievērojamu cenu kritumu Eiropas un pasaules tirgos. Piena nozares eksperti jau novērtējuši šo situāciju kā nepieredzētu –  cenas ir zemas nepieredzēti ilgstoši, turklāt tās ir zemākās pēdējos desmit gados. Šajā sarežģītajā laikā primārs ir jautājums – vai mēs Latvijā, kas pienu ražo un pienu pārstrādā, esam stipri Baltijas, Eiropas un pasaules tirgos. Atbilde, diemžēl, ir neiepriecinoša: mums ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Nav iespējama resursu konsolidēšana kopēja mērķa, kā piemēram, ārēja tirgus apgūšanai. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Nē, jo kritiskā situācija piena nozarē turpina pastāvēt.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valdības centienus uzlabot piena nozares situāciju nevar noliegt, tomēr vērtējot kopumā, jāatzīst, ka šī ir «ugunsgrēka dzēšanas metode», lai nozare vispār izdzīvotu. Jā, ir sniegts atbalsts zemniekiem, jānovērtē arī uzņēmumiem sniegtais eksporta veicināšanas pasākums – atbalsts dalībai starptautiski nozīmīgās pārtikas izstādēs.  Protams, kā jau minējuši eksperti, situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, to nevar atrisināt īsā laikā un tā cieši saistīta ar notikumiem piena nozarē visā Eiropā.  Latvijas situāciju pasliktina apstāklis – nav bijusi piena nozares nākotnes attīstības stratēģija, kura jau sākotnēji būtu vērsta uz starptautisko tirgu apguvi. Ja tāda būtu realizēta, šobrīd piena nozares dalībnieki būtu daudz spēcīgāki un neatkarīgāki no krīzes sekām.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Politiskais fons ietekmē uzņēmējdarbību. Tas skaidrojams gan ar ģeopolitisko situāciju kaimiņu zemēs, gan arī ar likumdošanu un nodokļu politiku Eiropā un Latvijā. Diemžēl, arī šajos jautājumos mums ir «īstermiņa domāšana» – mums ir svarīgi izpildīt tikai konkrētā gada budžeta mērķus, nedomājot par nākotni. Valstī  katru gadu mainās nodokļu politikas redzējums, kas, protams, traucē uzņēmumiem plānot savu attīstību un investīcijas. Par ierastu lietu kļuvusi situācija –  augustā – oktobrī, kad valdība plāno nākamā gada budžetu, parādās kāda jauna nodokļa ideja. Uzņēmējiem akūti nepieciešama nodokļu politika, kurā garantētas ilgtermiņa attīstības iespējas.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Kā jau minēju iepriekš, Latvijā ir sadrumstalotākā piena nozare, tāpēc būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Es pat teiktu – piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis, te var redzēt, ka gribam katrs valdīt savā sētā, ka nespējam sarunāties, nespējam kooperēties, nespējam domāt ilgtermiņā. Gribas uzdot jautājumu: vai ir jāizaug vēl vienai paaudzei, lai mēs spētu mainīties?

Gribu uzsvērt, ka Baltijas tirgus jāuztver kā vienots veselums, Lietuvā izsenis ir spēcīgi piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir ilgstoša sadarbība ar Latvijas piena ražotājiem. Lietuvas piena nozares attīstības stratēģija ir devusi rezultātu, jo Lietuva vienmēr vēlējusies būt piena nozares līderis Baltijā. Šobrīd katru dienu ap 50% no Latvijā saražotā piena tiek eksportēts uz Lietuvu. Līdz ar to – arī konkurence gatavā produkta tirgū ir patiešām iespaidīga, turklāt jāņem vērā, ka arī vietējā tirgū ir ļoti daudz konkurentu, kas piedāvā augstas kvalitātes produktus.

Igaunija, manuprāt, ir vairākus soļus mums priekšā, stratēģiskāk attīstot piena nozari savā valstī. Nevar noliegt, ka pozitīvu rezultātu devusi atrašanās kaimiņos Somijai, kur ir daudz spēcīgi kooperatīvi un viens no pasaules spēcīgākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Valio, kas, starp citu, ir piena kooperatīviem piederošs uzņēmums. Tātad – stratēģisks redzējums un mērķtiecīga prakse var dot rezultātu arī Latvijas piena nozarē.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Mūsu nozares trumpis noteikti ir augstas kvalitātes piens, kuru nodrošina mūsu piena ražotāji. Tomēr «Ahilleja papēdis» attiecīgi – piena ražotāju sadrumstalotība. Un – visvājākā sadaļa esam mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, jo mūsu valstī ir 39 piena pārstrādes uzņēmumi, kas ir mazi un salīdzinoši nekonkurētspējīgi pasaules tirgos.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Ņemot vērā mūsu atrašanās vietu – Jelgavu, mēs neizjūtam kvalificēta darba spēka trūkumu. Mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Šogad no LLU praksē pie mums strādāja 14 praktikanti, no kuriem četri pēc augstskolas beigšanas uzsākuši darbu „Latvijas Pienā”. Mēs būtu priecīgi, ja līdzīgi veidotos speciālistu nodrošinājums inženiertehniskajā jomā. Jāatzīmē gan, ka uzņēmumā strādā jauni un konkurētspējīgi jaunie speciālisti, kas absolvējuši Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Esam ieinteresēti jaunajiem speciālistiem iemācīt visas ražošanas nianses, tā mēs  kopīgi veidojam labāku rezultātu, tiecoties pēc izcilības siera ražošanā, jo esam apņēmušies ierakstīt Latvijas piena ražoto sieru pasaules sieru kartē.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Strādājot gadu šajā nozarē, ir tapis skaidrs, ka bez milzīgas apņemšanās un cerības, nemaz nevarētu strādāt, tāpēc man ir pārliecība, ka pēc pieciem gadiem mūsu nozare būs nesalīdzināmi labākā situācijā. Visiem ir sapratne, ka ir jāmainās, lai varētu būt pārliecināti par nākotni un nodrošināt konkurētspēju. Piena ražotājiem ir jākooperējas daudz vairāk nekā tas notiek šobrīd, turklāt jākooperējas, balstoties uz stratēģisku nākotnes redzējumu, kļūstot par spēcīgu un attīstītu piena ražotāju. Arī mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, būsim daudz stabilāki, jo rezultātu būs devis milzīgais darbs un investīcijas, kas tiek veiktas šobrīd, meklējot jaunus tirgus, ražojot jaunus un inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Ref: 102.000.102.11052


Pievienot komentāru

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Jaunākie komentāri