bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Latvijas Reģionu Apvienība: Pēc jaunākajiem datiem mūsu atbalstītāju pulks jau ir sasniedzis 11% un arvien turpina pieaugt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+8 vērtējums, 8 balsojumi)

Latvijas Reģionu Apvienības valdes loceklis Dainis Liepiņš

Ar joni tuvojas vēlēšanu laiks, kā arī laiks, kad izšķirties par savu izvēli un Latvijas nākotni vismaz nākamajiem četriem gadiem. Kam uzticēt savu balsi un kāpēc? Jau pazīstamajām sejām, vai jaunām personībām? Kā izvērtēt darbus, pieredzi un spējas?

Pastāv viedoklis, ka tieši novadu vadītāji ir tie, kas apveltīti gan ar pieredzi, gan reputāciju, kas norāda uz reālajiem darbiem, piepildītiem un nepiepildītiem solījumiem. Samērā pulku pašvaldību vadītāju skaitu no esošā partiju saraksta piedāvā Latvijas Reģionu Apvienība, uzsverot, ka nosaukt to par sīkpartiju ir gaužām muļķīgi.

Kā intervijā BNN norāda partijas biedrs Dainis Liepiņš, apvienībā ir gandrīz 3 000 biedru, no kuriem 220 ir deputāti pašvaldībās, no tiem 20 ir pašvaldību vadītāji un 5 vietnieki. Turklāt nav ne mazāko šaubu, ka partija jau tagad pārvar 5% barjeru. Vēlme to noklusēt reitingos ir tikai starpvēlēšanu cīņa un konkurences vājināšana, saka Liepiņš.

Kā vērtējat politisko sagatavošanos 12. Saeimas vēlēšanām? Kā vērtējat šī gada priekšvēlēšanu kampaņas pirms vēlēšanām? Vai nav tā, ka partijas šoreiz koncentrējas vairāk uz konkurentu «nomelnošanu» un mazāk uz savām programmām?

Nomelnošana vairāk vai mazāk ir bijusi ikvienās vēlēšanās, visos laikos. Tā jau ir kļuvusi par tradīciju. Jāatzīmē, tā arī jāvērtē divējādi. Pirmkārt, tā var būt puspatiesība un melu izplatīšana, kas ir krimināli sodāma rīcība. Otra lieta, ja tā ir informācijas nopludināšana, kas atklāj patiesību par kādu no politiskām partijām vai tās locekļiem.

Ja ir tādi fakti, kas nenāk par labu politiķiem, tad viņi ir pie tā paši vainīgi. Cita lieta, ja «ķeras» klāt ģimenei un bērniem, tad tas ir zemiski.

Kā Jūs vērtējat Saskaņas aktivitātes saistībā ar bankas Citadele pārdošanu? Kāpēc tieši tagad?

Vērtējot bankas Citadele darījumu, tas arī ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, ja valdība tādas saistības ir uzņēmusies, tad banka ir jāpārdod, turklāt ir jāņem vērā stratēģiskie valsts drošības jautājumi – kam tiek pārdots, kas ir šie investori.

Nelaime ir tā, ka valsts pārvaldē ir ievazāta slepenība. Pēdējos mēnešos īpaši ir «izgaismojies» tas, ka slepenība ir vajadzīgā un nevajadzīgā vietā, un tas arī vainagojies ar sabiedrības neuzticību. Tauta jau nav stulba un Leijputrijai netic.

Man kā praktiskam cilvēkam šķiet, ka investori valdību ir apveduši ap stūri. Visādas nesakritības lien kā adata no spilvena ārā. Turklāt tādu informāciju, kā, piemēram, summu, par ko pārdos banku, neslēpj, jo tas vienalga agrāk vai vēlāk taps zināms. Protams, var būt nianses un diskusijas, kas attiecas, piemēram, uz to, ka bankā investoram būs jāiegulda nauda, tomēr – ņemot vērā, ka pērn Citadele nopelnīja 15 miljonus, bet šogad 30 miljonus, tad summa, par ko tā tiek pārdota, nav adekvāta. Ir arī jāsaprot arī, ka netiek pārdoti 100%, bet 75% bankas, kas pieder valstij, līdz ar to, tie vairs nav Straujumas kundzes minētie 98,67, bet 74 miljoni.

Pat, ja darījumā nav afēras, tad tas ir neveiksmīgs darījums, kā finansiāli – tā emocionāli.

Ar ko, Jūsuprāt, Latvijas Reģionu Apvienības kampaņas atšķiras no pārējo partiju reklāmām? Kas kopumā ir jūsu priekšrocības, kā raksturotu savu partiju?

Pamatā politiskās reklāmas veidi ir definēt. Latvijas Reģionu Apvienības kampaņas atšķirību varēja vērtēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas pierādīja, ka, balstoties uz pieredzi un idejām, nevis uz milzīgu finansiālu atbalstu, partija var iegūt jau 2,5% balsu.

Mazāk pozitīvā puse ir tajā, ka bez noteikta un paredzama finansējuma mums ir grūti plānot reklāmas kampaņas gaitu, kā to, piemēram, dara lielās varas partijas, kurām ir noteikts, skaidrs budžets. Labā lieta ir tajā, jo tuvāk nāk 4.oktobris, jo lielāka ir interese gan no vēlētāju puses, gan no tiem, kas vēlas iestāties partijā, gan no finansiālajiem atbalstītājiem.

Ar ko mēs atšķiramies? Ar to, ka mums nav jāmelo, nav jāpastāsta puspatiesība, kas nomoka varas partijas pārstāvjus. Mūsu biedriem ir ilggadēja pieredze uzņēmējdarbībā, pašvaldībās, ko ar politiķu-viendienīšu populismu nevar aizstāt. Mēs esam par atklātu valodu. Pat, ja kaut kādās lietās mums pagaidām nav taisnība, mēs esam gatavi diskutēt, lai to atrastu.

Mēs esam organizācija bez zemtekstiem, kas balstās uz reģionu pieredzi, lai panāktu kopīgu attīstību visā Latvijā. Mums nav balto jātnieku, bet ir stabili pamati. Cilvēki, kuru darbus var vērtēt, nevis vārdi, aiz kuriem slēpjas investori. Mēs darām darbus tā, lai nebūtu kaimiņam kauns skatīties acīs.

Ir vairāki jautājumi, kas, atskaitot partiju programmas un uzticību, ierasti uztrauc vēlētājus. Viena no bažām ir, vai viņu balss, tā teikt, neaizies vējā. Tas savukārt skar jautājumu, vai partija pārvarēs 5% barjeru. Kā vērtējat LRA izredzes?

Latvijas Reģionu Apvienība pilnīgi noteikti pārvarēs un jau pārvar 5% barjeru. Vakardien Latvijas Radio 1 esot izplatījis informāciju, ka LRA reitings šobrīd esot 11%, un tas turpina augt! Šaubas par mums izplata varas partijas, lai vājinātu konkurentu tēlu un baidītu ar sīkpartijām. Mums ir gandrīz 3 000 partijas biedru, no tiem 220 deputātu pašvaldībās, 20 pašvaldību vadītāju un pieci vietnieki. Nedomāju, ka citu partiju saraksti var ar šādiem datiem lepoties. Mēģinājums mūs pielīdzināt sīkpartijai ir priekšvēlēšanu cīņa.

Latvijas Reģionu Apvienība būs pārstāvēta parlamentā, es ticu, ka arī valdībā. LRA ļoti labi saredz to postažu, kas saukta dažādos vārdos – gan par attīstību, citreiz par izaugsmi. Tā, piemēram, šobrīd tikai 30 pašvaldībām ir noteikts stabils finansējums septiņu gadu periodam – 4,5 tūkstoši uz cilvēku. Tikmēr 89 pašvaldībām jeb 624 000 pašvaldību iedzīvotājam pienākas katram vien 160 eiro. Ko var sacīt, piemēram, tādiem Mērsraga jauniešiem vai uzņēmējiem par viņu nākotni? Būtībā šajā gadījumā ir izveidots traps uz lidmašīnām. Turklāt tas ne tikai skar iedzīvotājus, bet nacionālo drošību kopumā, ņemot vērtā tukšās pierobežas. Tas ir signāls, ka mums par to ir steidzami jādomā, jo rīt var jau būt par vēlu.

Lai arī varas partijās ir dažādi cilvēki, daudzi no tiem ir deleģēti cilvēki no pagātnes – postpadomju cilvēki, kuri arī tad instinktīvi kalpo savām interesēm, bīda dažādām pozīcijām savus radus, draugus, paziņas. Piemērs tam ir Jelgava. Lai arī Eiropas Savienības finansējuma piesaiste ir liela, pilsētā joprojām ir viens no zemākajiem atalgojumiem valstī.

Atgriežoties pie sarunas par sīkpartijām, ir veikti vairāki pētījumi, tai skaitā Stokholmas tautsaimniecības pētījumu institūtā, kas skar partiju veidošanās tendences, uzsverot, ka sīkpartijas novērtēt kā izniekotais balsis ir netaisnīgi. Varas partijām būtu jāredz, kāda veida partijas veidojas, kādus uzsvarus tās vieš savās programmās. Tas ir kā politikas veselības tests – cik daudz cilvēki pamanījuši, ka kaut kas nav kārtībā.

Ja Latvijas Reģionu Apvienība iekļūst Saeimā, ar kādām partijām Jūs saredzat ciešāko sadarbību, ar kādām partijām veidotu koalīciju?

Koalīciju varētu veidot jau esošās varas partijas – Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība – un mēs. Ar partiju Saskaņa vai Latvijas Krievu savienību, kuri turpina naidīgu politiku, mums nav pa ceļam. Tas, ka esi iemācījies latviešu valodu, vēl nenozīmē, ka cieni šo valsti. Šo partiju līderi noteikti nebūtu tie, kas, ja būs vajadzība, sēdēs ierakumos. Nožēlojami arī skatīties uz latviešiem, kas atbalsta šādu politiku. Taču «Pietuka Krustiņi» bijuši vēl folklorā, nauda aizver acis. LRA nedejo naudas dēļ.

Attiecībā par koalīciju, ir grūti prognozēt galējo iznākumu, taču svarīgi sabalansēt ambīcijas un domāt par visu valsti. Ja tā nenotiek, tieši cilvēki reģionos ir cietēji, kas nevar ietekmēt ne pensiju, ne skolotāju algas.

Cirkulē informācija, ka Saskaņa un Ingunas Sudrabas partija No Sirds Latvijai, ievēlēšanas gadījumā, ir vienojušās par sadarbību? Vai Jums ir viedoklis par to?

Tā, pagaidām ir tikai teorija, taču jāskatās plašākā kontekstā. Sudrabas kundzes vēlētāju sarakstos ir tādas personas, kas nekautrētos mainīt savus principus ekonomisko apsvērumu dēļ. Man ir pamatotas bažas, ka Sudrabas kundze kā tēls tiks izmantota tikai līdz 4.oktobrim, ja viņa nedarīs to, kas šai partijai paredzēts. Diemžēl Sudrabas kundze šo kuģi nevada un nenosaka to, kā viņš peldēs. Man žēl to cilvēku – vēlētāju, kas tādā veidā tiks piemānīti.

Vienlaikus varu bilst, ka Sudraba trīs gadu laikā, strādājot Valsts kontrolē, neatrada veidu, kā ierasties un pārbaudīt Jelgavas pašvaldības darbu, ko pēcāk izdarīja Ingunas Sudrabas amata pēctece Elita Krūmiņa. Tas liek apšaubīt Sudrabas kundzes spēju godprātīgi kaut ko pārbaudīt.

Vēl kuluāros klīst runas, ka patiesie Sudrabas partijas finansētāji varētu būt personas, kurām cieša saikne ar ZZS un Vienoti Latvijai, un ka iespējamā koalīcija ir SC+ZZS+Sudrabas partija. Tīri teorētiski es tādu iespēju redzu, jo ZZS vadībā ir bijušie kompartijas nomenklatūras darbinieki, kuri bieži ir pieņēmuši lēmumus, balstoties uz izdevīgumu, nevis aizstāvot reģionus.

Nesen, septembrī, tika publicēta LRA pasūtītā sabiedriskās domas aptauja. Tomēr tā neguva īpašu popularitāti medijos. Vai Jums tam būtu kāds skaidrojums?

Tas ir saistīts ar valsts varu, īpaši starpvēlēšanu periodu, un to, ka dažas aptaujas ir neizdevīgi afišēt, neatklājot, ka ir arī citi konkurenti. Tādās reizēs varas partijām ir izdevīgāk manipulēt ar dažādām aptaujām. Ir aģentūras, kas taisa smukāk aptaujas, izvirzot mistiskus kritērijus, uzdodot «smukākus» jautājumus. Var redzēt arī, ko aicina uz diskusijām vai to, ka TV3 intensīvi nespēj izrunāt Latvijas Reģionu Apvienības nosaukumu, tā vietā regulāri minot Reģionu aliansi. Kāpēc tas notiek šādā privātā medijā?

Šobrīd Latvijas Reģionu Apvienība pamatīgi pārsniegusi pāri 5% barjeru. Tas ir nepopulāri varas partijām. Tā ir nevēlēšanās redzēt partneri. Bet, ja mums būs jāstrādā četratā, tad būs jāskaidro sabiedrībai, kas notiek. Tā arī ir spēlē, netīrās politikas sastāvdaļa, pavisam neatkarīgu reitingu veidotāju nav. Labākais reitings ir sabiedrības pārliecība, un to mūsu cilvēki bauda katru dienu.
***

Latvijas Reģionu Apvienībā 12. Saeimas vēlēšanās piedalās ar 8.sarakstu. No Latvijas Reģionālās Apvienības uz deputātu amatu pretendē 115 kandidāti.

Starp tiem LRA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Arturs (Artuss) Kaimiņš, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām – valdes loceklis Juris Viļums, Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas direktors Osvalds Zvejsalnieks, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis, Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze un citi.


Pievienot komentāru

  1. Pensionāre no zemgales teica:

    No sirds novēlu Jums veiksmi!

    +1 0 -1 0

  2. Talsi teica:

    Turieties. Kurzeme nodevīgās Solvitas vietā balsos par JUMS.

    +1 0 -1 0

  3. Ansis teica:

    Man pašam patīk cilvēki no Vienotības, tomēr man jāsaka, ka vērojot politiķu debates TV, tikai Liepiņš radījis iespaidu, ka runā atklāti un no sirds, nevis cenšas nopirkt vēlētājus!

    +1 0 -1 0

  4. . teica:

    Es laikam arī par Reģionālo apvienību balsošu.

    +1 0 -1 0

  5. Liepāja teica:

    Kaut izdotos! Novēlu ne tikai iekļūt Saeimā, bet iegūt vismaz desmit vietas!

    +1 0 -1 0

  6. TV skatītājs teica:

    Nu to ko Artuss Kaimiņš un Dainis Liepiņš panāk, glumais Bondars nodzen lejā. Premjera amata kandidātam vajadzēja būt Dainim Liepiņam.

    +1 0 -1 0

    • Ģimenes māte teica:

      Tikai cilvēki no pašvaldībām redz kā tauta dzīvo, kādas problēmas risināmas ar mazumiņu naudas, ja neesi tā sauktais centrs. par 8. sarakstu! Tie ir cilvēki , ko pašvaldībās pazīst. Savējie.

      +1 0 -1 0

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.