bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.07.2017 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Negatīvi par šādu pašvaldības uzņēmumu veidošanu izteikušies gan uzņēmēji, gan arī Konkurences padomes  (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, uzsverot, ka patiesībā pašvaldības iesaistās tajos biznesos, kur jau ir konkurence. «Notiek tirgus pārdale, jo tur, kur iesaistās pašvaldība, dibinot savu kapitālsabiedrību, privātajam komersantam vairs nav vietas. Un viņš aiziet no tirgus. Viņa darbinieki paliek bez darba. Sekas – darba šeit nebūs. Būs pašvaldības kapitālsabiedrība, bet ir risks, ka tas ilgtermiņā būs neefektīvs uzņēmums,» norādījusi Ābrama.

Lursoft pārstāvji skaidro, ka Ābramas teikto apstiprina arī fakti, kas liek šaubīties par pašvaldības spēju komercdarbību veikt veiksmīgi un efektīvi. Spilgts piemērs tam ir Rīgas pašvaldības mēģinājums uzsākt pudelēs fasētā dzeramā ūdens tirdzniecību. Uzņēmuma plāni bija iespaidīgi – iekarot 30% no dzeramā ūdens tirgus un četru gadu laikā atpelnīt vairāk nekā 150 tūkstoš eiro lielos ieguldījumus. Tomēr pirmo trīs gadu laikā uzņēmuma kopējie zaudējumi pārsnieguši 166 tūkstoš eiro. Tiesa, uzņēmuma vadītājs Jānis Lapiņš norāda, ka 2016.gads uzņēmumam būs pirmais, kad tas strādājis ar nelielu peļņu.

Pašvaldību komercdarbība ir atļauta, bet likumā noteikts, ka ir jāvērtē, cik konkrētajā gadījumā tas ir pamatoti, kā arī jākonsultējas ar konkurences uzraugiem. Tomēr KP pašvaldības ar šādiem jautājumiem vēršoties reti.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrības kopumā apgrozījušas 828,41 miljons eiro, nopelnījušas 6,31 miljons eiro un ar darba vietām nodrošinājušas 33,63 tūkstošus darbiniekus. Deviņām kapitālsabiedrībām patlaban reģistrēts likvidācijas process (senākais no tiem uzsākts jau 2009.gada maijā), bet trijām – maksātnespējas process.

Tendence – pašvaldību uzņēmumu skaits samazinās

Lursoft, analizējot pašvaldību uzņēmumu skaitu vairāku gadu dinamikā, norāda, ka pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par 27,27%. Pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009.gada samazinājies 45 pašvaldībās. Līderos izvirzījusies Rīga, kur 2009.gadā ar vismaz 51% dalību bija reģistrēti 57 uzņēmumi, taču 2016.gada izskaņā – vairs tikai 18.

«Interesanti, ka otrs lielākais pašvaldībām piederošo uzņēmu skaita samazinājums bijis nevis kādā no Latvijas lielajām pilsētām, bet gan Kuldīgas novadā, kur astoņu gadu laikā pašvaldībai piederošo uzņēmumu skaits sarucis par septiņām kapitālsabiedrībām (2009.gadā – 11 pašvaldības uzņēmumi, 2016. – četri). Tūlīt aiz Kuldīgas novada seko Jelgavas novads (2016.gadā pašvaldībai piederējuši trīs uzņēmumi, kamēr 2009.gadā – deviņi) un Saldus novads (astoņu gadu laikā pašvaldības kapitālsabiedrību skaits samazinājies no desmit uzņēmumiem 2009.gadā līdz pieciem kapitālsabiedrībām 2016.gadā),» komentē Lursoft pārstāvji.

Izvērtējot pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaita samazinājumu pēdējo astoņu gadu laikā, Lursoft atzīmē, ka tas izskaidrojams gan ar pašvaldības uzņēmumu apvienošanos, gan ar likvidāciju. Dati rāda, ka laika periodā kopš 2009.gada likvidēti 96 uzņēmumi, kuros pašvaldībām piederējis vismaz 51% kapitāldaļu, bet reorganizēti – 74 uzņēmumi.

Tiesa, tajā pašā laikā vienpadsmit pašvaldības izvēlējušās pretēju soli – dibinājušas jaunas kapitālsabiedrības. Lursoft dati rāda, ka pēdējo astoņu gadu laikā gan Līgatnes, gan Babītes novada pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību skaits audzis par diviem uzņēmumiem, savukārt Alojas, Dundagas, Engures, Ikšķiles, Līvānu, Ogres, Olaines, Salacgrīvas un Tukuma novados skaits palielinājies par vienu pašvaldības uzņēmumu katrā novadā.

Kamēr visvairāk pašvaldībām piederošo uzņēmumu ir Latvijas lielajās pilsētās (Rīga – 18, Daugavpils – 14, Liepāja – 14, Ventspils – 11), astoņpadsmit pašvaldības izvēlējušās uzņēmumus nedibināt, kā rezultātā tām nepieder neviens uzņēmums.

Viena no tādām ir Carnikavas novada pašvaldība, kuras vadītāja Daiga Jurēvica savulaik intervijā Latvijas radio atzinusi, ka Carnikavā neesot saskatījuši loģiku dibināt kapitālsabiedrības, jo šķietot neloģiski izveidot kapitālsabiedrību, kurā tiek ieguldīts 100% pašvaldības kapitāls, lai nopirktu traktoru un tehniku un pēc tam no šīs pašas kapitālsabiedrības pirktu pakalpojumus, bet jau ar peļņas procentu. «Tīri teorētiski visā Latvijā, kur ir šādas kapitālsabiedrības, kas izveidotas pašvaldību funkciju veikšanai, iedzīvotāji pārmaksā peļņas procentu,» uzsvērusi Carnikavas novada pašvaldības vadītāja.

«Lai gan pats par sevi fakts, ka kādā no pašvaldībām ir reģistrētas trīs vai četras pašvaldības kapitālsabiedrības, nebūtu īpaši izceļams, jau interesantāka aina paveras, analizējot šo uzņēmumu skaitu kontekstā ar kopējo pašvaldībā esošo uzņēmumu skaitu. Savdabīgs rekordists šajā ziņā ir Zilupes novads, kur 2,78% no visiem novada teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pašvaldības kapitālsabiedrības. Proti, 2016.gada izskaņā novadā bijuši reģistrēti 108 uzņēmumi, no tiem trīs – pašvaldībai piederoši,» skaidro Lursoft pārstāvji. 

Vairāk nekā vienu procentu no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita pašvaldības kapitālsabiedrības veido arī Viesītes (1,27%), Viļānu (1,18%), Aizkraukles (1,10%), Cesvaines (1,09%), Aknīstes (1,08%) un Varakļānu (1,02%) novados.

Pašvaldību uzņēmumu apgrozījums pieaug

Pēc krituma 2009.gadā, pašvaldību kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums uzrādījis pieaugumu, pēdējo piecu gadu laikā palielinoties par 30,14% un 2015.gadā sasniedzot 828,41 miljons eiro. «Jānorāda gan, ka teju pusi šīs summas jeb 45,29% veido TOP 10 lielākie pašvaldību uzņēmumi. Tādi kā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas ūdens, SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca».

Lursoft, analizējot pašvaldībām piederošo uzņēmumu izaugsmi,  norāda, ka gada laikā apgrozījuma pieaugumu uzrādījuši 56,44% uzņēmumi. Tiesa, starp līderiem ar straujāko apgrozījuma pieaugumu nav sastopami Rīgas pašvaldībai piederošie uzņēmumi. Tā vietā līderos izvirzījies SIA Cēsu olimpiskais centrs, SIA Dzintaru koncertzāle, SIA Auces komunālie pakalpojumi un SIA Jūrmalas gaisma, savukārt lielāko apgrozījuma kritumu piedzīvojis SIA Grobiņas HES, gada laikā apgrozījumam sarūkot par 60,92%.

Pēdējo astoņu gadu periodā pašvaldībām piederošo uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 40,06%. «Tiesa, teicamos apgrozījuma rādītājus nodrošinājusi nevis pakalpojuma unikalitāte, inovācijas vai izcils mārketings, bet gan piederība pašvaldībai un darbošanās minimālas konkurences vai bezkonkurences apstākļos. Par to vislabāk liecina apstāklis, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums 2015.gadā bijis 21,5 tūkstoš eiro, kamēr pašvaldību uzņēmumu vidējais rādītājs – 745,17 tūkstoš eiro uz vienu uzņēmumu,» komentē Lursoft.

Peļņai mainīgi rezultāti

Lai gan pašvaldību kapitālsabiedrības pēdējos gados uzrādījušas stabilu apgrozījuma pieaugumu, peļņas rādītājam bijuši gan kāpumi, gan kritumi.

Kamēr visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais rezultāts negatīvs bijis tikai 2009 un 2010.gadā, pašvaldību kapitālsabiedrības ar zaudējumiem strādājušas laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam. Visievērojamākie zaudējumi reģistrēti 2011.gadā.

Lursoft pētījums atklāj, ka šajā gadā pašvaldībām piederošo uzņēmumu kopējie zaudējumi veidojuši 12,61 miljons eiro jeb 1,82 tūkstošus eiro vidēji uz katru uzņēmumu. Trijiem pašvaldību uzņēmumiem 2011.gadā zaudējumi pārsnieguši pat vienu miljonu eiro – Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme 2011.gadu noslēgusi ar 4,54 miljons eiro zaudējumiem, Pašvaldības SIA Ventspils siltums – ar 1,21 miljonsa eiro, bet SIA Liepājas Olimpiskais centrs – ar 1,16 miljons eiro zaudējumiem.

Pēc četru gadu strādāšanas ar negatīvu rezultātu, 2015.gads peļņas līknē nesis pozitīvas izmaiņas. Pašvaldību kapitālsabiedrības 2015.gadā kopā pēc nodokļu nomaksas nopelnījušas 6,31 miljons eiro.

Darbinieku skaitam tendence pieaugt

Kamēr Latvijā katrā reģistrētajā uzņēmumā strādā vidēji divi darbinieki, pašvaldību uzņēmumos vidējais darbinieku skaits ir ievērojami lielāks. Lursoft aprēķini liecina, ka katrā no uzņēmumiem strādā vidēji 35 strādājošie, savukārt kopējais darbinieku skaits, lai arī pašvaldību uzņēmumu skaitam ir tendence samazināties, pēdējos gados uzrādījis tieši pretēju tendenci – tas palielinājies.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrībās bijuši nodarbināti 33 630 darbinieki, par 0,55% jeb 183 darbiniekiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā pašvaldību uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā samazinājies par 11. Darbinieku skaits 2015.gadā audzis 35,46% pašvaldību uzņēmumos.

Samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 4,76%

Palielinoties pašvaldību kapitālsabiedrību apgrozījumam, peļņai un arī nodarbināto skaitam, 2015.gadā palielinājies arī šo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā pašvaldībām piederošie uzņēmumi valsts budžetā nodokļos ieskaitījuši 170,26 miljons eiro, bet 2015.gadā šī summa augusi jau par 4,76%, sasniedzot 178,36 miljons eiro.

Visstraujāk nodokļos samaksātās summas apmērs audzis Alojas Novada Saimniekservisam, kas 2014.gadā nodokļos samaksājis 1,78 tūkstoš eiro, bet 2015.gadā nodokļu summa palielinājusies jau līdz 71,80 tūkstoš eiro. «Jāpiebilst gan, ka ūdens apgādes uzņēmums reģistrēts vien 2014.gada martā, 2015.gadā tam pievienots SIA Alojas komunālais dienests un SIA Staiceles komunālais dienests».

Kopumā gada laikā budžetā samaksāto nodokļu apjoms palielinājies 68,37% pašvaldību kapitālsabiedrību. Lielākie nodokļu maksātāji bijuši jau iepriekšējo topu saistībā pieminētie: Rīgas satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas ūdens. 

Ref:224.000.103.747


Pievienot komentāru

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri