bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Negatīvi par šādu pašvaldības uzņēmumu veidošanu izteikušies gan uzņēmēji, gan arī Konkurences padomes  (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, uzsverot, ka patiesībā pašvaldības iesaistās tajos biznesos, kur jau ir konkurence. «Notiek tirgus pārdale, jo tur, kur iesaistās pašvaldība, dibinot savu kapitālsabiedrību, privātajam komersantam vairs nav vietas. Un viņš aiziet no tirgus. Viņa darbinieki paliek bez darba. Sekas – darba šeit nebūs. Būs pašvaldības kapitālsabiedrība, bet ir risks, ka tas ilgtermiņā būs neefektīvs uzņēmums,» norādījusi Ābrama.

Lursoft pārstāvji skaidro, ka Ābramas teikto apstiprina arī fakti, kas liek šaubīties par pašvaldības spēju komercdarbību veikt veiksmīgi un efektīvi. Spilgts piemērs tam ir Rīgas pašvaldības mēģinājums uzsākt pudelēs fasētā dzeramā ūdens tirdzniecību. Uzņēmuma plāni bija iespaidīgi – iekarot 30% no dzeramā ūdens tirgus un četru gadu laikā atpelnīt vairāk nekā 150 tūkstoš eiro lielos ieguldījumus. Tomēr pirmo trīs gadu laikā uzņēmuma kopējie zaudējumi pārsnieguši 166 tūkstoš eiro. Tiesa, uzņēmuma vadītājs Jānis Lapiņš norāda, ka 2016.gads uzņēmumam būs pirmais, kad tas strādājis ar nelielu peļņu.

Pašvaldību komercdarbība ir atļauta, bet likumā noteikts, ka ir jāvērtē, cik konkrētajā gadījumā tas ir pamatoti, kā arī jākonsultējas ar konkurences uzraugiem. Tomēr KP pašvaldības ar šādiem jautājumiem vēršoties reti.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrības kopumā apgrozījušas 828,41 miljons eiro, nopelnījušas 6,31 miljons eiro un ar darba vietām nodrošinājušas 33,63 tūkstošus darbiniekus. Deviņām kapitālsabiedrībām patlaban reģistrēts likvidācijas process (senākais no tiem uzsākts jau 2009.gada maijā), bet trijām – maksātnespējas process.

Tendence – pašvaldību uzņēmumu skaits samazinās

Lursoft, analizējot pašvaldību uzņēmumu skaitu vairāku gadu dinamikā, norāda, ka pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par 27,27%. Pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009.gada samazinājies 45 pašvaldībās. Līderos izvirzījusies Rīga, kur 2009.gadā ar vismaz 51% dalību bija reģistrēti 57 uzņēmumi, taču 2016.gada izskaņā – vairs tikai 18.

«Interesanti, ka otrs lielākais pašvaldībām piederošo uzņēmu skaita samazinājums bijis nevis kādā no Latvijas lielajām pilsētām, bet gan Kuldīgas novadā, kur astoņu gadu laikā pašvaldībai piederošo uzņēmumu skaits sarucis par septiņām kapitālsabiedrībām (2009.gadā – 11 pašvaldības uzņēmumi, 2016. – četri). Tūlīt aiz Kuldīgas novada seko Jelgavas novads (2016.gadā pašvaldībai piederējuši trīs uzņēmumi, kamēr 2009.gadā – deviņi) un Saldus novads (astoņu gadu laikā pašvaldības kapitālsabiedrību skaits samazinājies no desmit uzņēmumiem 2009.gadā līdz pieciem kapitālsabiedrībām 2016.gadā),» komentē Lursoft pārstāvji.

Izvērtējot pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaita samazinājumu pēdējo astoņu gadu laikā, Lursoft atzīmē, ka tas izskaidrojams gan ar pašvaldības uzņēmumu apvienošanos, gan ar likvidāciju. Dati rāda, ka laika periodā kopš 2009.gada likvidēti 96 uzņēmumi, kuros pašvaldībām piederējis vismaz 51% kapitāldaļu, bet reorganizēti – 74 uzņēmumi.

Tiesa, tajā pašā laikā vienpadsmit pašvaldības izvēlējušās pretēju soli – dibinājušas jaunas kapitālsabiedrības. Lursoft dati rāda, ka pēdējo astoņu gadu laikā gan Līgatnes, gan Babītes novada pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību skaits audzis par diviem uzņēmumiem, savukārt Alojas, Dundagas, Engures, Ikšķiles, Līvānu, Ogres, Olaines, Salacgrīvas un Tukuma novados skaits palielinājies par vienu pašvaldības uzņēmumu katrā novadā.

Kamēr visvairāk pašvaldībām piederošo uzņēmumu ir Latvijas lielajās pilsētās (Rīga – 18, Daugavpils – 14, Liepāja – 14, Ventspils – 11), astoņpadsmit pašvaldības izvēlējušās uzņēmumus nedibināt, kā rezultātā tām nepieder neviens uzņēmums.

Viena no tādām ir Carnikavas novada pašvaldība, kuras vadītāja Daiga Jurēvica savulaik intervijā Latvijas radio atzinusi, ka Carnikavā neesot saskatījuši loģiku dibināt kapitālsabiedrības, jo šķietot neloģiski izveidot kapitālsabiedrību, kurā tiek ieguldīts 100% pašvaldības kapitāls, lai nopirktu traktoru un tehniku un pēc tam no šīs pašas kapitālsabiedrības pirktu pakalpojumus, bet jau ar peļņas procentu. «Tīri teorētiski visā Latvijā, kur ir šādas kapitālsabiedrības, kas izveidotas pašvaldību funkciju veikšanai, iedzīvotāji pārmaksā peļņas procentu,» uzsvērusi Carnikavas novada pašvaldības vadītāja.

«Lai gan pats par sevi fakts, ka kādā no pašvaldībām ir reģistrētas trīs vai četras pašvaldības kapitālsabiedrības, nebūtu īpaši izceļams, jau interesantāka aina paveras, analizējot šo uzņēmumu skaitu kontekstā ar kopējo pašvaldībā esošo uzņēmumu skaitu. Savdabīgs rekordists šajā ziņā ir Zilupes novads, kur 2,78% no visiem novada teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pašvaldības kapitālsabiedrības. Proti, 2016.gada izskaņā novadā bijuši reģistrēti 108 uzņēmumi, no tiem trīs – pašvaldībai piederoši,» skaidro Lursoft pārstāvji. 

Vairāk nekā vienu procentu no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita pašvaldības kapitālsabiedrības veido arī Viesītes (1,27%), Viļānu (1,18%), Aizkraukles (1,10%), Cesvaines (1,09%), Aknīstes (1,08%) un Varakļānu (1,02%) novados.

Pašvaldību uzņēmumu apgrozījums pieaug

Pēc krituma 2009.gadā, pašvaldību kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums uzrādījis pieaugumu, pēdējo piecu gadu laikā palielinoties par 30,14% un 2015.gadā sasniedzot 828,41 miljons eiro. «Jānorāda gan, ka teju pusi šīs summas jeb 45,29% veido TOP 10 lielākie pašvaldību uzņēmumi. Tādi kā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas ūdens, SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca».

Lursoft, analizējot pašvaldībām piederošo uzņēmumu izaugsmi,  norāda, ka gada laikā apgrozījuma pieaugumu uzrādījuši 56,44% uzņēmumi. Tiesa, starp līderiem ar straujāko apgrozījuma pieaugumu nav sastopami Rīgas pašvaldībai piederošie uzņēmumi. Tā vietā līderos izvirzījies SIA Cēsu olimpiskais centrs, SIA Dzintaru koncertzāle, SIA Auces komunālie pakalpojumi un SIA Jūrmalas gaisma, savukārt lielāko apgrozījuma kritumu piedzīvojis SIA Grobiņas HES, gada laikā apgrozījumam sarūkot par 60,92%.

Pēdējo astoņu gadu periodā pašvaldībām piederošo uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 40,06%. «Tiesa, teicamos apgrozījuma rādītājus nodrošinājusi nevis pakalpojuma unikalitāte, inovācijas vai izcils mārketings, bet gan piederība pašvaldībai un darbošanās minimālas konkurences vai bezkonkurences apstākļos. Par to vislabāk liecina apstāklis, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums 2015.gadā bijis 21,5 tūkstoš eiro, kamēr pašvaldību uzņēmumu vidējais rādītājs – 745,17 tūkstoš eiro uz vienu uzņēmumu,» komentē Lursoft.

Peļņai mainīgi rezultāti

Lai gan pašvaldību kapitālsabiedrības pēdējos gados uzrādījušas stabilu apgrozījuma pieaugumu, peļņas rādītājam bijuši gan kāpumi, gan kritumi.

Kamēr visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais rezultāts negatīvs bijis tikai 2009 un 2010.gadā, pašvaldību kapitālsabiedrības ar zaudējumiem strādājušas laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam. Visievērojamākie zaudējumi reģistrēti 2011.gadā.

Lursoft pētījums atklāj, ka šajā gadā pašvaldībām piederošo uzņēmumu kopējie zaudējumi veidojuši 12,61 miljons eiro jeb 1,82 tūkstošus eiro vidēji uz katru uzņēmumu. Trijiem pašvaldību uzņēmumiem 2011.gadā zaudējumi pārsnieguši pat vienu miljonu eiro – Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme 2011.gadu noslēgusi ar 4,54 miljons eiro zaudējumiem, Pašvaldības SIA Ventspils siltums – ar 1,21 miljonsa eiro, bet SIA Liepājas Olimpiskais centrs – ar 1,16 miljons eiro zaudējumiem.

Pēc četru gadu strādāšanas ar negatīvu rezultātu, 2015.gads peļņas līknē nesis pozitīvas izmaiņas. Pašvaldību kapitālsabiedrības 2015.gadā kopā pēc nodokļu nomaksas nopelnījušas 6,31 miljons eiro.

Darbinieku skaitam tendence pieaugt

Kamēr Latvijā katrā reģistrētajā uzņēmumā strādā vidēji divi darbinieki, pašvaldību uzņēmumos vidējais darbinieku skaits ir ievērojami lielāks. Lursoft aprēķini liecina, ka katrā no uzņēmumiem strādā vidēji 35 strādājošie, savukārt kopējais darbinieku skaits, lai arī pašvaldību uzņēmumu skaitam ir tendence samazināties, pēdējos gados uzrādījis tieši pretēju tendenci – tas palielinājies.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrībās bijuši nodarbināti 33 630 darbinieki, par 0,55% jeb 183 darbiniekiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā pašvaldību uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā samazinājies par 11. Darbinieku skaits 2015.gadā audzis 35,46% pašvaldību uzņēmumos.

Samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 4,76%

Palielinoties pašvaldību kapitālsabiedrību apgrozījumam, peļņai un arī nodarbināto skaitam, 2015.gadā palielinājies arī šo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā pašvaldībām piederošie uzņēmumi valsts budžetā nodokļos ieskaitījuši 170,26 miljons eiro, bet 2015.gadā šī summa augusi jau par 4,76%, sasniedzot 178,36 miljons eiro.

Visstraujāk nodokļos samaksātās summas apmērs audzis Alojas Novada Saimniekservisam, kas 2014.gadā nodokļos samaksājis 1,78 tūkstoš eiro, bet 2015.gadā nodokļu summa palielinājusies jau līdz 71,80 tūkstoš eiro. «Jāpiebilst gan, ka ūdens apgādes uzņēmums reģistrēts vien 2014.gada martā, 2015.gadā tam pievienots SIA Alojas komunālais dienests un SIA Staiceles komunālais dienests».

Kopumā gada laikā budžetā samaksāto nodokļu apjoms palielinājies 68,37% pašvaldību kapitālsabiedrību. Lielākie nodokļu maksātāji bijuši jau iepriekšējo topu saistībā pieminētie: Rīgas satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas ūdens. 

Ref:224.000.103.747


Pievienot komentāru

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta lēmumu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.

Valdība gatava dalībai izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro

Valdība ir gatava dalībai starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes atzīmē premjers Māris Kučinskis.

Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.