bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 19.11.2017 | Vārda dienas: Liza, Līze, Elizabete, Betija
LatviaLatvija

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Negatīvi par šādu pašvaldības uzņēmumu veidošanu izteikušies gan uzņēmēji, gan arī Konkurences padomes  (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, uzsverot, ka patiesībā pašvaldības iesaistās tajos biznesos, kur jau ir konkurence. «Notiek tirgus pārdale, jo tur, kur iesaistās pašvaldība, dibinot savu kapitālsabiedrību, privātajam komersantam vairs nav vietas. Un viņš aiziet no tirgus. Viņa darbinieki paliek bez darba. Sekas – darba šeit nebūs. Būs pašvaldības kapitālsabiedrība, bet ir risks, ka tas ilgtermiņā būs neefektīvs uzņēmums,» norādījusi Ābrama.

Lursoft pārstāvji skaidro, ka Ābramas teikto apstiprina arī fakti, kas liek šaubīties par pašvaldības spēju komercdarbību veikt veiksmīgi un efektīvi. Spilgts piemērs tam ir Rīgas pašvaldības mēģinājums uzsākt pudelēs fasētā dzeramā ūdens tirdzniecību. Uzņēmuma plāni bija iespaidīgi – iekarot 30% no dzeramā ūdens tirgus un četru gadu laikā atpelnīt vairāk nekā 150 tūkstoš eiro lielos ieguldījumus. Tomēr pirmo trīs gadu laikā uzņēmuma kopējie zaudējumi pārsnieguši 166 tūkstoš eiro. Tiesa, uzņēmuma vadītājs Jānis Lapiņš norāda, ka 2016.gads uzņēmumam būs pirmais, kad tas strādājis ar nelielu peļņu.

Pašvaldību komercdarbība ir atļauta, bet likumā noteikts, ka ir jāvērtē, cik konkrētajā gadījumā tas ir pamatoti, kā arī jākonsultējas ar konkurences uzraugiem. Tomēr KP pašvaldības ar šādiem jautājumiem vēršoties reti.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrības kopumā apgrozījušas 828,41 miljons eiro, nopelnījušas 6,31 miljons eiro un ar darba vietām nodrošinājušas 33,63 tūkstošus darbiniekus. Deviņām kapitālsabiedrībām patlaban reģistrēts likvidācijas process (senākais no tiem uzsākts jau 2009.gada maijā), bet trijām – maksātnespējas process.

Tendence – pašvaldību uzņēmumu skaits samazinās

Lursoft, analizējot pašvaldību uzņēmumu skaitu vairāku gadu dinamikā, norāda, ka pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par 27,27%. Pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009.gada samazinājies 45 pašvaldībās. Līderos izvirzījusies Rīga, kur 2009.gadā ar vismaz 51% dalību bija reģistrēti 57 uzņēmumi, taču 2016.gada izskaņā – vairs tikai 18.

«Interesanti, ka otrs lielākais pašvaldībām piederošo uzņēmu skaita samazinājums bijis nevis kādā no Latvijas lielajām pilsētām, bet gan Kuldīgas novadā, kur astoņu gadu laikā pašvaldībai piederošo uzņēmumu skaits sarucis par septiņām kapitālsabiedrībām (2009.gadā – 11 pašvaldības uzņēmumi, 2016. – četri). Tūlīt aiz Kuldīgas novada seko Jelgavas novads (2016.gadā pašvaldībai piederējuši trīs uzņēmumi, kamēr 2009.gadā – deviņi) un Saldus novads (astoņu gadu laikā pašvaldības kapitālsabiedrību skaits samazinājies no desmit uzņēmumiem 2009.gadā līdz pieciem kapitālsabiedrībām 2016.gadā),» komentē Lursoft pārstāvji.

Izvērtējot pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaita samazinājumu pēdējo astoņu gadu laikā, Lursoft atzīmē, ka tas izskaidrojams gan ar pašvaldības uzņēmumu apvienošanos, gan ar likvidāciju. Dati rāda, ka laika periodā kopš 2009.gada likvidēti 96 uzņēmumi, kuros pašvaldībām piederējis vismaz 51% kapitāldaļu, bet reorganizēti – 74 uzņēmumi.

Tiesa, tajā pašā laikā vienpadsmit pašvaldības izvēlējušās pretēju soli – dibinājušas jaunas kapitālsabiedrības. Lursoft dati rāda, ka pēdējo astoņu gadu laikā gan Līgatnes, gan Babītes novada pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību skaits audzis par diviem uzņēmumiem, savukārt Alojas, Dundagas, Engures, Ikšķiles, Līvānu, Ogres, Olaines, Salacgrīvas un Tukuma novados skaits palielinājies par vienu pašvaldības uzņēmumu katrā novadā.

Kamēr visvairāk pašvaldībām piederošo uzņēmumu ir Latvijas lielajās pilsētās (Rīga – 18, Daugavpils – 14, Liepāja – 14, Ventspils – 11), astoņpadsmit pašvaldības izvēlējušās uzņēmumus nedibināt, kā rezultātā tām nepieder neviens uzņēmums.

Viena no tādām ir Carnikavas novada pašvaldība, kuras vadītāja Daiga Jurēvica savulaik intervijā Latvijas radio atzinusi, ka Carnikavā neesot saskatījuši loģiku dibināt kapitālsabiedrības, jo šķietot neloģiski izveidot kapitālsabiedrību, kurā tiek ieguldīts 100% pašvaldības kapitāls, lai nopirktu traktoru un tehniku un pēc tam no šīs pašas kapitālsabiedrības pirktu pakalpojumus, bet jau ar peļņas procentu. «Tīri teorētiski visā Latvijā, kur ir šādas kapitālsabiedrības, kas izveidotas pašvaldību funkciju veikšanai, iedzīvotāji pārmaksā peļņas procentu,» uzsvērusi Carnikavas novada pašvaldības vadītāja.

«Lai gan pats par sevi fakts, ka kādā no pašvaldībām ir reģistrētas trīs vai četras pašvaldības kapitālsabiedrības, nebūtu īpaši izceļams, jau interesantāka aina paveras, analizējot šo uzņēmumu skaitu kontekstā ar kopējo pašvaldībā esošo uzņēmumu skaitu. Savdabīgs rekordists šajā ziņā ir Zilupes novads, kur 2,78% no visiem novada teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pašvaldības kapitālsabiedrības. Proti, 2016.gada izskaņā novadā bijuši reģistrēti 108 uzņēmumi, no tiem trīs – pašvaldībai piederoši,» skaidro Lursoft pārstāvji. 

Vairāk nekā vienu procentu no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita pašvaldības kapitālsabiedrības veido arī Viesītes (1,27%), Viļānu (1,18%), Aizkraukles (1,10%), Cesvaines (1,09%), Aknīstes (1,08%) un Varakļānu (1,02%) novados.

Pašvaldību uzņēmumu apgrozījums pieaug

Pēc krituma 2009.gadā, pašvaldību kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums uzrādījis pieaugumu, pēdējo piecu gadu laikā palielinoties par 30,14% un 2015.gadā sasniedzot 828,41 miljons eiro. «Jānorāda gan, ka teju pusi šīs summas jeb 45,29% veido TOP 10 lielākie pašvaldību uzņēmumi. Tādi kā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas ūdens, SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca».

Lursoft, analizējot pašvaldībām piederošo uzņēmumu izaugsmi,  norāda, ka gada laikā apgrozījuma pieaugumu uzrādījuši 56,44% uzņēmumi. Tiesa, starp līderiem ar straujāko apgrozījuma pieaugumu nav sastopami Rīgas pašvaldībai piederošie uzņēmumi. Tā vietā līderos izvirzījies SIA Cēsu olimpiskais centrs, SIA Dzintaru koncertzāle, SIA Auces komunālie pakalpojumi un SIA Jūrmalas gaisma, savukārt lielāko apgrozījuma kritumu piedzīvojis SIA Grobiņas HES, gada laikā apgrozījumam sarūkot par 60,92%.

Pēdējo astoņu gadu periodā pašvaldībām piederošo uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 40,06%. «Tiesa, teicamos apgrozījuma rādītājus nodrošinājusi nevis pakalpojuma unikalitāte, inovācijas vai izcils mārketings, bet gan piederība pašvaldībai un darbošanās minimālas konkurences vai bezkonkurences apstākļos. Par to vislabāk liecina apstāklis, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums 2015.gadā bijis 21,5 tūkstoš eiro, kamēr pašvaldību uzņēmumu vidējais rādītājs – 745,17 tūkstoš eiro uz vienu uzņēmumu,» komentē Lursoft.

Peļņai mainīgi rezultāti

Lai gan pašvaldību kapitālsabiedrības pēdējos gados uzrādījušas stabilu apgrozījuma pieaugumu, peļņas rādītājam bijuši gan kāpumi, gan kritumi.

Kamēr visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais rezultāts negatīvs bijis tikai 2009 un 2010.gadā, pašvaldību kapitālsabiedrības ar zaudējumiem strādājušas laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam. Visievērojamākie zaudējumi reģistrēti 2011.gadā.

Lursoft pētījums atklāj, ka šajā gadā pašvaldībām piederošo uzņēmumu kopējie zaudējumi veidojuši 12,61 miljons eiro jeb 1,82 tūkstošus eiro vidēji uz katru uzņēmumu. Trijiem pašvaldību uzņēmumiem 2011.gadā zaudējumi pārsnieguši pat vienu miljonu eiro – Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme 2011.gadu noslēgusi ar 4,54 miljons eiro zaudējumiem, Pašvaldības SIA Ventspils siltums – ar 1,21 miljonsa eiro, bet SIA Liepājas Olimpiskais centrs – ar 1,16 miljons eiro zaudējumiem.

Pēc četru gadu strādāšanas ar negatīvu rezultātu, 2015.gads peļņas līknē nesis pozitīvas izmaiņas. Pašvaldību kapitālsabiedrības 2015.gadā kopā pēc nodokļu nomaksas nopelnījušas 6,31 miljons eiro.

Darbinieku skaitam tendence pieaugt

Kamēr Latvijā katrā reģistrētajā uzņēmumā strādā vidēji divi darbinieki, pašvaldību uzņēmumos vidējais darbinieku skaits ir ievērojami lielāks. Lursoft aprēķini liecina, ka katrā no uzņēmumiem strādā vidēji 35 strādājošie, savukārt kopējais darbinieku skaits, lai arī pašvaldību uzņēmumu skaitam ir tendence samazināties, pēdējos gados uzrādījis tieši pretēju tendenci – tas palielinājies.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrībās bijuši nodarbināti 33 630 darbinieki, par 0,55% jeb 183 darbiniekiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā pašvaldību uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā samazinājies par 11. Darbinieku skaits 2015.gadā audzis 35,46% pašvaldību uzņēmumos.

Samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 4,76%

Palielinoties pašvaldību kapitālsabiedrību apgrozījumam, peļņai un arī nodarbināto skaitam, 2015.gadā palielinājies arī šo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā pašvaldībām piederošie uzņēmumi valsts budžetā nodokļos ieskaitījuši 170,26 miljons eiro, bet 2015.gadā šī summa augusi jau par 4,76%, sasniedzot 178,36 miljons eiro.

Visstraujāk nodokļos samaksātās summas apmērs audzis Alojas Novada Saimniekservisam, kas 2014.gadā nodokļos samaksājis 1,78 tūkstoš eiro, bet 2015.gadā nodokļu summa palielinājusies jau līdz 71,80 tūkstoš eiro. «Jāpiebilst gan, ka ūdens apgādes uzņēmums reģistrēts vien 2014.gada martā, 2015.gadā tam pievienots SIA Alojas komunālais dienests un SIA Staiceles komunālais dienests».

Kopumā gada laikā budžetā samaksāto nodokļu apjoms palielinājies 68,37% pašvaldību kapitālsabiedrību. Lielākie nodokļu maksātāji bijuši jau iepriekšējo topu saistībā pieminētie: Rīgas satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas ūdens. 

Ref:224.000.103.747


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».

LLKC: Ziemāju lauki Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis; izdzīvošana sarežģīta

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, - pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši - tos nāksies pārsēt ar vasarājiem.

Igaunija ar 700 000 eiro atbalsta Somijas-Igaunijas Kultūras fondu

Igaunijas valdība ir nolēmusi piešķirt 700 000 eiro Somijas-Igaunijas Kultūras Fondam, kas kopš 2015.gada veicina abu tautu sadarbību kultūras, radošas ekonomikas un izglītības jomā.

Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk saistīta ar «aplokšņu» algām

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem.

Vienotības Saeimas frakcijas vadība mainīsies 21.decembrī

«Ir noslēgušās politiskās konsultācijas ar visām Vienotības sadarbības partijām, kas pārstāvētas Saeimas frakcijā, un panākta vienošanās, ka frakcijas vadības maiņa notiks līdz ar Saeimas rudens sesijas beigām 21.decembrī,» norāda partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Krievija ANO bloķē Sīrijas ķīmiskā uzbrukuma izmeklēšanas turpināšanu

ANO Drošības padomē Krievija ir izmantojusi veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, ar ko tiktu ļauts turpināt izmeklēt Sīrijā šopavasar notikušo uzbrukumu ar aizliegtiem ķīmiskiem ieročiem, kas tolaik pamudināja Amerikas Savienotās Valstis ar raķetēm apšaudīt Sīrijas militārās aviācijas bāzi.

EM prognozēto reemigrācijas dinamiku nosauc par utopisku

Ekonomikas ministrijas prognozētā reemigrācijas dinamika ir utopiska, turklāt ar Latvijas pilsoņu atgriešanos dzimtenē ir saistīti dažādi izaicinājumi, ko līdz šim neviens nav uzņēmies risināt, norāda domnīcas PROVIDUS pētniece Agnese Lāce.

Privātās ārstniecības iestādes sašutušas par ierobežojumiem valsts naudas sadalē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi ierobežojumus valsts naudas piešķiršanai privātajām ārstniecības iestādēm, kas radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū.

Grieķijā plūdu dēļ spēkā ārkārtas stāvoklis

Glābēji Grieķijas vidienē turpina meklēt ne mazāk kā piecus cilvēkus, kuri pazuduši bez vēsts negaidītajos un postošajos trešdienas, 15.novembra, plūdos, turklāt sinoptiķi prognozē, ka reģionā saglabāsies lietains laiks.

EP gatavs sākt sarunas ar ES valdībām par patvēruma sistēmas reformu

Eiropas Parlaments ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju.