bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā jauni nodrošinājumi pagājušajā gadā reģistrēti 11 238 uzņēmumiem, no kuriem 57 pēc nodrošinājuma piemērošanas apturēta saimnieciskā darbība. Patlaban aktīvi nodrošinājumi reģistrēti 33 055 uzņēmumiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Lursoft norāda, ka uzņēmumi, kuriem tiek piemēroti nodrošinājumi, kļuvuši jaunāki. Ja, piemēram, 2015.gadā nodrošinājumi visbiežāk piemēroti uzņēmumiem, kuru vidējais vecums bijis 7,59 gadi, tad pēdējos divos gados to vidējais vecums ir nedaudz virs sešu gadu sliekšņa. Proti, pērn vidējais vecums uzņēmumiem, kuriem piemēroti nodrošinājumi, bijis 6,4 gadi.

Analizējot, kuru nozaru komersantiem nodrošinājumi pagājušajā gadā reģistrēti visbiežāk, dati liecina, ka pirmajās vietās nemainīgi ierindojušies tirdzniecības uzņēmumi, aiz kuriem seko būvniecība, sauszemes un cauruļvadu transports, kā arī uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar nekustamo īpašumu operācijām. No visiem 2017.gadā reģistrētajiem nodrošinājumiem 1261 gadījumā uzņēmuma darbības joma nav bijusi zināma.

Nozares, kuru pārstāvētajiem uzņēmumiem 2017.gadā nodrošinājumi reģistrēti visbiežāk ir – vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus – 1 436 nodrošinājumi; mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus – 1222 nodrošinājumi; specializētie būvdarbi – 623 nodrošinājumi; sauszemes un cauruļvadu transports – 593 nodrošinājumi; operācijas ar nekustamo īpašumu – 545 nodrošinājumi.

Pēdējos gados visvairāk jaunus nodrošinājumus nemainīgi reģistrējuši zvērināti tiesu izpildītāji, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienības.

Pēc Lursoft aprēķiniem, 2017.gadā zvērināti tiesu izpildītāji un VID piemērojuši 99,1% no visiem nodrošinājumiem, savukārt pārējos – tiesa, valsts policija, prokuratūra. Dati liecina, ka 45,7% no visiem nodrošinājumiem 2017.gadā piemērojis VID, bet 53,6% – zvērināti tiesu izpildītāji. Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn nedaudz audzis zvērinātu tiesu izpildītāju piemēroto nodrošinājumu īpatsvars. Kā rāda Lursoft apkopotā informācija, 2016.gadā zvērināti tiesu izpildītāji piemērojuši 50,3% no visiem nodrošinājumiem, kamēr VID – 49,4%. 2015.gadā VID piemērojis 58,6% no visiem nodrošinājumiem.

Pēc Lursoft apkopotās informācijas, gada laikā pieaudzis vietējā kapitāla uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu īpatsvars. Lursoft aprēķinājis, ka 2017.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrēts apgrūtinājums, 83% uzņēmumi bijuši vietējā kapitāla. Vēl gadu iepriekš šo uzņēmumu īpatsvars bija 79,4%.

No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 10,8% pilnībā pieder ārvalstniekiem, savukārt starp uzņēmumiem ar pērn reģistrētiem nodrošinājumiem šādu uzņēmumu īpatsvars ir nedaudz augstāks – 13%. Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn šādu uzņēmumu īpatsvars gan samazinājies, jo gadu iepriekš no visiem uzņēmumiem, kuriem gada laikā reģistrēts apgrūtinājums, ārvalstu kapitāla piederība bijusi 16,8% uzņēmumu.

Apskatot patlaban reģistrēto aktīvo nodrošinājumu skaitu sadalījumā pa reģioniem, redzams, ka Rīgā, kur reģistrēta puse no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, reģistrēti 70,5% no visiem patlaban Latvijā aktuālajiem nodrošinājumiem. Pērn galvaspilsētā reģistrēti 67,9% no kopējā Latvijas uzņēmumiem 2017.gadā piemēroto nodrošinājumu skaita.

Skaitliski vismazāk aktīvo nodrošinājumu patlaban piemēroti Latgales uzņēmumiem. Lursoft aprēķini rāda, ka Latgalē izvietoti 7% no visiem Latvijas uzņēmumiem, bet tiem piemēroto nodrošinājumu skaits veido vien 3% no kopējo apgrūtinājumu skaita. Līdzīga situācija vērojama arī Zemgalē, kur, neskatoties uz faktu, ka šajā reģionā reģistrēti 8,3% no visiem Latvijas uzņēmumiem, reģistrēti vien 3,2% no kopējā Latvijas nodrošinājumu skaita. Latgales un Zemgales uzņēmumiem pagājušajā gadā reģistrēts arī mazākais jauno nodrošinājumu skaits, attiecīgi 3,1% un 3,6% no kopējā pērn Latvijas uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaita.

Lursoft pētījums atklāj, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem aizvadītajā gadā piemēroti nodrošinājumi, gada pārskatus par saimniecisko darbību 2016.gadā iesnieguši 36,4% komersantu. No tiem vairāk nekā puse jeb 2348 uzņēmumi 2016.gadā strādājuši ar zaudējumiem, līdz ar to arī vidējais peļņas/zaudējumu rādītājs bijis ar mīnusa zīmi, proti, 162 eiro zaudējumi. Uzņēmumu, kuriem aizvadītajā gadā piemēroti nodrošinājumi, vidējais apgrozījums 2016.gadā bijis 61 210 eiro.

Lielākā daļa Latvijas komersantu ierindojami mazo uzņēmumu grupā, kas atspoguļojas arī statistikā par pērn reģistrētajiem nodrošinājumiem. Pēc Lursoft apkopotās informācijas, 44,9% no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā reģistrēts nodrošinājums, 2016.gadā apgrozījums bijis robežās no viena eiro līdz 140 000 eiro, savukārt vēl 18,8% uzņēmumu savos gada pārskatos norādījuši, ka tiem nav bijuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, Lursoft vēsta, ka šādu uzņēmumu skaits gan sarucis, jo vēl 2016.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem šajā gadā piemērots nodrošinājums, ar 0 eiro apgrozījumu strādājusi teju trešdaļa komersantu.

Gada laikā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums bijis robežās no 140 000 eiro līdz pieciem miljoniem eiro. Ja 2016.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem piemērots nodrošinājums, tādi bijuši 25,7% komersantu, tad pērn – 34,7%.

Analizējot datus par uzņēmumos strādājošo skaitu, redzams, ka vairākumā gadījumu (67,2%) uzņēmumos ar pērn reģistrētiem nodrošinājumiem tiek nodarbināti līdz desmit strādājošajiem, no tiem trešdaļā gadījumu bijis tikai viens darbinieks.

Salīdzinoši lielu daļu veido arī uzņēmumi, kuri 2016.gada pārskatos norādījuši, ka tie nav nodarbinājuši nevienu strādājošo. Proti, no kopējā pētījuma ietvaros analizēto uzņēmumu skaita tādi bijuši 12,7% uzņēmumi.

Vismazāko kategoriju veido lielie uzņēmumi jeb tie komersanti, kuri ar darba vietām nodrošina vairāk nekā 250 strādājošos. Pagājušajā gadā reģistrēti nodrošinājumi astoņiem šādiem uzņēmumiem, kas veido 0,2% no kopējā uzņēmumu skaita, kuriem piemēroti nodrošinājumi.

Ref: 225.000.103.2521


Pievienot komentāru

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar KNAB uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Armēnijā turpinās masu protesti, policija aiztur opozīcijas līderi Pašinjanu

Armēnijā nedēļas nogalē turpinājušies masu protesti pret ilggadējā prezidenta Serža Sargsjana apstiprināšanu premjerministra amatā. Opozīcijas mītiņi Erevānā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Protestu līderis, opozīcijas politiķis Nikols Pašinjans ticis arestēts drīz pēc tam, kad piedalījies televīzijas tiešraides sarunā ar premjerministru Sargsjanu.

Kučinskis: Linuža darījums ar ofšoru prasās pēc izpētes

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atteicies komentēt Latvijas Televīzijas raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»

Šonedēļ būs vēss, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks

Tuvākajā nedēļā laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.