bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.04.2017 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Lursoft: Uzkrāto investīciju apjoms Latvijā ar katru gadu samazinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijas uzņēmumos pēdējos gados apsīkusi un vairs nevar mēroties ar pirmskrīzes perioda rezultātiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad piesaistīto investīciju apjoms palielinājies,  aizvadītajā gadā uzkrāto investīciju apjoms samazinājies, kas liecina, ka 2016.gadā investori no Latvijas uzņēmumiem izņēmuši savas iepriekš ieguldītās investīcijas daudz naskāk nekā ieguldījuši jaunas.

Lursoft veiktais pētījums parāda, ka laika periodā no 1991.gada līdz 2016.gada beigām ārvalstnieki Latvijas uzņēmumos ieguldījuši tiešās investīcijas 7,21 miljarda eiro apjomā, kas nozīmē, ka patlaban ārvalstniekiem pieder aptuveni 29% no visu Latvijas nelikvidēto uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn uzkrāto investīciju apjoms sarucis par 211,59 miljoniem eiro. «Jānorāda, ka viens no galvenajiem iemesliem kopējam kritumam bijis Swedbank lēmums samazināt pamatkapitālu par 367,85 miljoniem eiro. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, ar mērķi optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas rada papildus administratīvo un finanšu slogu,» skaidro Lursoft pētniece Indra Urtāne.

Viņa norāda, ka pagājušais gads ir pirmais, kad uzkrāto investīciju dinamika uzrāda lejupejošu tendenci.

«Vērtējot pēdējo gadu dinamiku kopumā, jāteic, ka dati nav iepriecinoši, jo uzkrāto investīciju apjoms ar katru gadu samazinās. Ja vēl 2009.gadā uzkrāto tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos gada laikā audzis par 1,05 miljardiem eiro, tad pēdējos gados pieaugums ir bijis vien 0,15 miljardi eiro 2014.gadā un 0,19 miljardi eiro 2015.gadā,» vērtē Urtāne. 

Neprognozējamās nodokļu politikas rezultāts – investīciju kritums

«To, vai 2017.gads ārvalstu investīciju līknē nesīs pozitīvas izmaiņas, rādīs laiks, taču liekas cerības uz ievērojamu investoru intereses pieaugumu nevajadzētu likt,» informē pētniece.

To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas publiskotais pētījums, kas rāda, ka situācija investoru interešu aizsardzības jautājumā aizvadītā gada laikā nav uzlabojusies. Vadošais pētījuma autors Arnis Sauka, komentējot pētījumu rezultātus, norāda, ka puse no investoriem atzinuši, ka šobrīd neplāno papildu investīcijas Latvijā, kā vienu no svarīgākajiem iemesliem minot piesardzību.

Raksturojot situāciju ar ārvalstu investīciju piesaisti, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda: «Ārvalstu investori arī iepriekš norādījuši uz neprognozējamo nodokļu politiku, kā arī vilcināšanos īstenot maksātnespējas reformu. Kaut vai pēdējos mēnešos novērotais – gan valsts 2017.gada budžeta apstiprināšanas process, kura gaitā redzējām, cik haotiski un nepārdomāti tiek veiktas izmaiņas nodokļu politikā, gan svaidīšanās ar maksātnespējas administratora statusa noteikšanu. Šie ir tikai daži piemēri, kas liek vēlreiz secināt, ka investoru pārmetumi par nenoteiktību un politisko neizlēmību ir pamatoti.»

Savukārt Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, skaidrojot iespējamos iemeslus investīciju apjoma kritumam, norāda, ka vienkāršākais skaidrojums ir fakts, ka, sākoties 2008. gada krīzei, daudzi Rietumvalstu uzņēmumi, tai skaitā bankas, atšķirībā no Krievijas un pašas Latvijas uzņēmumiem, nevis pasludināja maksātnespēju vai prasīja valsts aizdevumus, bet gan spēja nepieciešamos resursus piesaistīt pašas. «Lielā mērā, pateicoties pārkreditēšanas, grāmatvedības uzskaites un nodokļu politikas dēļ, šie uzņēmumi parādus kapitalizēja, palielinot vai nu esošo uzņēmumu kapitālu, vai veidojot jaunus uzņēmumus, kuros kapitālu nodalīja. Beidzoties krīzei, uzņēmumu pamatkapitāls tika samazināts, kā rezultātā samazinājusies arī ārvalstu tiešo investīciju daļa,» stāsta Brūvelis.

Latvijas uzņēmumos – investīcijas no 135 valstīm

«Raksturojot ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas uzņēmumos, jānorāda, ka 2016.gada nogalē Latvijā reģistrētas 29 273 kapitālsabiedrības, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji pieder ārzemniekiem. Kopumā daļas Latvijas uzņēmumos pieder 29 692 ārvalstu personām,» informē Urtāne.

Viņa piebilst, ka minētās personas patlaban pārstāv 135 valstis un aizvadītajā gadā valstu skaits palielinājies par divām, jo 2016.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos investīcijas ieguldījušas personas no divām valstīm, kuras iepriekš nav bijušas pārstāvētas, – Senegālas un Kamerūnas.

Analizējot nozares, kuru uzņēmumi 2016.gadā piesaistījuši apjomīgākas investīcijas, redzams, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn līderpozīcijas saglabājusi gan uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, gan nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, gan operācijas ar nekustamo īpašumu. Savukārt vairumtirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozaru vietā sarakstā iekļuvusi ēku būvniecība un mežsaimniecība un mežizstrāde, norāda pētijuma dati.

Uzņēmumiem, kuri pērn piesaistījuši investīcijas, lielāks apgrozījums nekā valstī vidēji

Salīdzinot Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējos rādītājus ar uzņēmumu, kuri pērn piesaistījuši ārvalstu investīcijas, finanšu datiem, redzams, ka pēdējie strādājuši ar ievērojami lielāku apgrozījumu, tajā pašā laikā gūstot arī lielākus zaudējumus.

Lai gan gada laikā 2016.gadā investīcijas piesaistījušo uzņēmumu apgrozījums sarucis par 1,62% jeb 1,38 tūkstoš eiro, tas aizvien bijis ievērojami augstāks nekā vidējais rādītājs valstī. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā investīcijas piesaistījušie uzņēmumi apgrozījuši vidēji 85,58 tūkstoš eiro, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis 4,5 reizes mazāks, savukārt aizvadītajā gadā investīciju saņēmušo uzņēmumu apgrozījuma pārsvars bijis 4,1 reizi lielāks.

«Tiesa, lai gan uzņēmumi, kuri 2016.gadā piesaistījuši investīcijas, var lepoties ar ievērojami augstāku apgrozījumu, to zaudējumi pēdējos gados bijuši lielāki nekā valstī vidēji,» stāsta pētniece. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumi, kuri piesaistījuši investīcijas, 2014.gadā strādājuši ar 144 eiro zaudējumiem, kas 2015.gadā palielinājušies līdz 198 eiro. Tikmēr Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2014.gadu noslēguši bez zaudējumiem, taču nav guvuši arī peļņu, bet 2015.gadu – ar 31 eiro lieliem zaudējumiem.

Atsevišķos gadījumos vērojamas tendences ar investoru piesaisti censties reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus.

«Tiesa, šādi gadījumi ir reti. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā reģistrēts viens uzņēmums, kurš ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījis pēc tam, kad gada sākumā ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Tas ir Alūksnē reģistrētais SIA TK Auto, kura stabilitāti nav veicinājusi arī investīciju piesaiste no Lielbritānijas, jo, kā liecina Lursoft dati, 2016.gada novembrī uzņēmums izslēgts no PVN reģistra un, balstoties uz VID lēmumu, apturēta arī tā saimnieciskā darbība, skaidro Urtāne.

Ref:224.000.103.099


Pievienot komentāru

Piensaimnieki: Latvijas piena pārstrādātāji turpina palielināt eksporta tirgu skaitu

Latvijas piena pārstrādātāji aktīvi turpina strādāt pie tā, lai kāpinātu eksporta apmērus un realizācijas tirgu skaitu, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Eurostat: Latvijā pērn bijis 11.augstākais nodarbinātības līmenis ES

Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20-64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 73,2%, kas bija 11. augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, un Latvija bijusi viena no septiņām bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina otrdien, 25.aprīlī, publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Čakša: Veselības inspekcijas vadības rotācija nav vērsta pret konkrētām personām

Veselības inspekcijas vadības rotācija notiek nozares reformu ietvaros un nav vērsta pret konkrētām personām, skaidro veselības ministre Anda Čakša.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 76 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 76 personas, tajā skaitā, sešas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušies kopā ar vecākiem, informē Iekšlietu ministrija.

Valdība aizliegs izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, aizliegs izceļot no valsts personām, kas var apdraudēt valsts drošību. To paredz grozījums Nacionālās drošības likumā, kā arī ar to saistītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kurus otrdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.

Veicinās sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas produkciju ražotājiem

Lai veicinātu sadarbību starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājiem un pētniekiem, izstrādājot jaunus produktus, procesus un tehnoloģijas, valdība otrdien, 25.aprīlī, pieņēma Ministru Kabineta noteikumus ilgtspējīgai sadarbībai un atbalstam jaunradei jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei.

Mediķu zemā atalgojuma dēļ tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā

Tiesībsargs Juris Jansons vēršas Satversmes tiesā par Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību mediķiem.

Zviedrijā brīdina par stipru snigšanu ar līdz pat 20 centimetriem sniega

Kamēr Latvijā gaidām, kad iestāsies siltums, Zviedrijā meteorologi brīdina par puteni, kas varētu atnest pat 20 centimetrus biezu sniega segu.

Vējonis: Jaunā nodokļu sistēma strādās tad, ja visi godīgi maksās nodokļus

«Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību, ļoti svarīgi ir īstenot efektīvu nodokļu reformu, kas šobrīd ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 25.aprīlī, tiekoties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egīlu Baldzēnu.

Elektroenerģijas tirgotāji aktīvāk iesaistīsies energoefektivitātes pasākumu īstenošanā

Mainot ikdienas paradumus vai veicot minimālus ieguldījumus, elektroenerģijas patēriņu iespējams samazināt par 10-20%, vienlaikus samazinot arī izmaksas par elektroenerģiju, BNN skaidro Ekonomikas ministrijā.

LVC piesaistīs sešus miljonus eiro no pārrobežu sadarbības programmām

Nākamajos trīs gados VAS Latvijas Valsts ceļi plāno īstenot virkni projektu, papildus esošajam valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumam piesaistot vēl teju sešus miljonus eiro no pārrobežu sadarbības programmām.

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas darba ņēmēju nezina, kas ir konkurences ierobežojums

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, stājoties darba attiecībās, nezina, kas ir konkurences ierobežojums, vai arī nepievērš tam uzmanību, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Latvijas Gāze tagad atbilst nacionālajai drošībai komercsabiedrības statusam

Stājoties spēkā Latvijas Republikas Nacionālās drošības likumam, tā rezultātā AS Latvijas Gāze kā sadales sistēmas operators atbilst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusam, informē AS Latvijas Gāze.

Vecāki: Pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem nav pietiekams

Vairākums vecāku (82%) uzskata, ka pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem nav pietiekams, liecina biedrības Vecāki par izglītību un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības kopīgi veiktā vecāku aptauja.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā martā palielinājās par 0,1%

Šī gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lembergs joprojām turpina novilcināt tiesu; prokurori nobažījušies

Aivara Lemberga krimināllieta tiesā atrodas jau devīto gadu. Pēdējie septiņi mēneši pavadīti, uzklausot apsūdzētā Aivara Lemberga liecības. Valsts apsūdzības uzturētāji bažījas, ka liecināšanu apsūdzētais izmanto tiesas procesa novilcināšanai, norāda Latvijas radio sižets par krimināllietas apstākļiem un prokuroru vērtējumu.

Vērzemnieks: Neapliekamais minimums pensijām ir jāceļ līdz 500 eiro

Valdībai būtu jāspēj īstenot tāda nodokļu reforma, kur neapliekamais minimums tiek pacelts vismaz līdz 500 eiro, uzskata par iniciatīvu Pensija bez nodokļa autors Arnis Vērzemnieks.

CVK lems par kandidātu iesniegšanas termiņa pagarināšanu piecās pašvaldībās

Centrālās vēlēšanu komisijas sēde paredzēts lemt par kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pašvaldībās, kurās līdz pirmdienas, 25.aprīļa, pulksten 00.00 bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts, nebija iesniegts neviens kandidātu saraksts vai sarakstos pieteikto kandidātu skaits bija mazāks nekā domē ievēlējamo deputātu skaits, informē komisija.

Bildēs: Venecuēlā, bloķējot maģistrālos ceļus, prasa Maduro atkāpšanos

Venecuēlā vairāki tūkstoši opozīcijas aktīvistu šonedēļ bloķē valsts maģistrālos ceļus, pieprasot prezidenta Nikolasa Maduro vadības valdības atkāpšanos.

Igaunija sola stingri atbalstīt Gruzijas sadarbību ar NATO

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, apmeklējot Gruziju, solījis Kaukāza valsts vadībai stingru atbalstu tās sadarbībā ar NATO.

Krievijas draudu dēļ Centrāleiropas valstis palielina aizsardzības budžetus

Krievijas radītās draudu sajūtas dēļ Centrāleiropas valstis pagājušajā gadā palielinājušas militāros izdevumus par 2,4%, pirmdien, 24.aprīlī, paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts.

Bez paskaidrojumiem rosina amatu rotāciju Veselības Inspekcijas vadībai

Veselības inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica pirmdien, 24.aprīlī, saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas, kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.

Swedbank: Latvijas iedzīvotājiem nereti trūkst naudas visu izdevumu segšanai

Latvijas iedzīvotāji ģimenes budžetu plāno īstermiņā, nereti trūkst naudas visu izdevumu segšanai, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Igaunijā HIV izplatības mazināšanai un ārstēšanai piešķirs papildu 5 miljonus

Igaunija HIV un AIDS medikamentiem un ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītiem pasākumiem piešķirs papildu 5,5 miljonus eiro, tā paredz Igaunijas valdības apstiprinātā valsts budžeta stratēģija 2018.-2021.gadam.

Lattelecom šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi sastāda 44,6 miljonus eiro

Lattelecom grupas šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi veido 44,6 miljonus eiro. Savukārt Ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem sasnieguši 16 miljonus eiro, BNN vēsta uzņēmumā.