bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Lursoft: Uzkrāto investīciju apjoms Latvijā ar katru gadu samazinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijas uzņēmumos pēdējos gados apsīkusi un vairs nevar mēroties ar pirmskrīzes perioda rezultātiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad piesaistīto investīciju apjoms palielinājies,  aizvadītajā gadā uzkrāto investīciju apjoms samazinājies, kas liecina, ka 2016.gadā investori no Latvijas uzņēmumiem izņēmuši savas iepriekš ieguldītās investīcijas daudz naskāk nekā ieguldījuši jaunas.

Lursoft veiktais pētījums parāda, ka laika periodā no 1991.gada līdz 2016.gada beigām ārvalstnieki Latvijas uzņēmumos ieguldījuši tiešās investīcijas 7,21 miljarda eiro apjomā, kas nozīmē, ka patlaban ārvalstniekiem pieder aptuveni 29% no visu Latvijas nelikvidēto uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn uzkrāto investīciju apjoms sarucis par 211,59 miljoniem eiro. «Jānorāda, ka viens no galvenajiem iemesliem kopējam kritumam bijis Swedbank lēmums samazināt pamatkapitālu par 367,85 miljoniem eiro. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, ar mērķi optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas rada papildus administratīvo un finanšu slogu,» skaidro Lursoft pētniece Indra Urtāne.

Viņa norāda, ka pagājušais gads ir pirmais, kad uzkrāto investīciju dinamika uzrāda lejupejošu tendenci.

«Vērtējot pēdējo gadu dinamiku kopumā, jāteic, ka dati nav iepriecinoši, jo uzkrāto investīciju apjoms ar katru gadu samazinās. Ja vēl 2009.gadā uzkrāto tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos gada laikā audzis par 1,05 miljardiem eiro, tad pēdējos gados pieaugums ir bijis vien 0,15 miljardi eiro 2014.gadā un 0,19 miljardi eiro 2015.gadā,» vērtē Urtāne. 

Neprognozējamās nodokļu politikas rezultāts – investīciju kritums

«To, vai 2017.gads ārvalstu investīciju līknē nesīs pozitīvas izmaiņas, rādīs laiks, taču liekas cerības uz ievērojamu investoru intereses pieaugumu nevajadzētu likt,» informē pētniece.

To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas publiskotais pētījums, kas rāda, ka situācija investoru interešu aizsardzības jautājumā aizvadītā gada laikā nav uzlabojusies. Vadošais pētījuma autors Arnis Sauka, komentējot pētījumu rezultātus, norāda, ka puse no investoriem atzinuši, ka šobrīd neplāno papildu investīcijas Latvijā, kā vienu no svarīgākajiem iemesliem minot piesardzību.

Raksturojot situāciju ar ārvalstu investīciju piesaisti, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda: «Ārvalstu investori arī iepriekš norādījuši uz neprognozējamo nodokļu politiku, kā arī vilcināšanos īstenot maksātnespējas reformu. Kaut vai pēdējos mēnešos novērotais – gan valsts 2017.gada budžeta apstiprināšanas process, kura gaitā redzējām, cik haotiski un nepārdomāti tiek veiktas izmaiņas nodokļu politikā, gan svaidīšanās ar maksātnespējas administratora statusa noteikšanu. Šie ir tikai daži piemēri, kas liek vēlreiz secināt, ka investoru pārmetumi par nenoteiktību un politisko neizlēmību ir pamatoti.»

Savukārt Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, skaidrojot iespējamos iemeslus investīciju apjoma kritumam, norāda, ka vienkāršākais skaidrojums ir fakts, ka, sākoties 2008. gada krīzei, daudzi Rietumvalstu uzņēmumi, tai skaitā bankas, atšķirībā no Krievijas un pašas Latvijas uzņēmumiem, nevis pasludināja maksātnespēju vai prasīja valsts aizdevumus, bet gan spēja nepieciešamos resursus piesaistīt pašas. «Lielā mērā, pateicoties pārkreditēšanas, grāmatvedības uzskaites un nodokļu politikas dēļ, šie uzņēmumi parādus kapitalizēja, palielinot vai nu esošo uzņēmumu kapitālu, vai veidojot jaunus uzņēmumus, kuros kapitālu nodalīja. Beidzoties krīzei, uzņēmumu pamatkapitāls tika samazināts, kā rezultātā samazinājusies arī ārvalstu tiešo investīciju daļa,» stāsta Brūvelis.

Latvijas uzņēmumos – investīcijas no 135 valstīm

«Raksturojot ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas uzņēmumos, jānorāda, ka 2016.gada nogalē Latvijā reģistrētas 29 273 kapitālsabiedrības, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji pieder ārzemniekiem. Kopumā daļas Latvijas uzņēmumos pieder 29 692 ārvalstu personām,» informē Urtāne.

Viņa piebilst, ka minētās personas patlaban pārstāv 135 valstis un aizvadītajā gadā valstu skaits palielinājies par divām, jo 2016.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos investīcijas ieguldījušas personas no divām valstīm, kuras iepriekš nav bijušas pārstāvētas, – Senegālas un Kamerūnas.

Analizējot nozares, kuru uzņēmumi 2016.gadā piesaistījuši apjomīgākas investīcijas, redzams, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn līderpozīcijas saglabājusi gan uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, gan nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, gan operācijas ar nekustamo īpašumu. Savukārt vairumtirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozaru vietā sarakstā iekļuvusi ēku būvniecība un mežsaimniecība un mežizstrāde, norāda pētijuma dati.

Uzņēmumiem, kuri pērn piesaistījuši investīcijas, lielāks apgrozījums nekā valstī vidēji

Salīdzinot Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējos rādītājus ar uzņēmumu, kuri pērn piesaistījuši ārvalstu investīcijas, finanšu datiem, redzams, ka pēdējie strādājuši ar ievērojami lielāku apgrozījumu, tajā pašā laikā gūstot arī lielākus zaudējumus.

Lai gan gada laikā 2016.gadā investīcijas piesaistījušo uzņēmumu apgrozījums sarucis par 1,62% jeb 1,38 tūkstoš eiro, tas aizvien bijis ievērojami augstāks nekā vidējais rādītājs valstī. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā investīcijas piesaistījušie uzņēmumi apgrozījuši vidēji 85,58 tūkstoš eiro, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis 4,5 reizes mazāks, savukārt aizvadītajā gadā investīciju saņēmušo uzņēmumu apgrozījuma pārsvars bijis 4,1 reizi lielāks.

«Tiesa, lai gan uzņēmumi, kuri 2016.gadā piesaistījuši investīcijas, var lepoties ar ievērojami augstāku apgrozījumu, to zaudējumi pēdējos gados bijuši lielāki nekā valstī vidēji,» stāsta pētniece. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumi, kuri piesaistījuši investīcijas, 2014.gadā strādājuši ar 144 eiro zaudējumiem, kas 2015.gadā palielinājušies līdz 198 eiro. Tikmēr Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2014.gadu noslēguši bez zaudējumiem, taču nav guvuši arī peļņu, bet 2015.gadu – ar 31 eiro lieliem zaudējumiem.

Atsevišķos gadījumos vērojamas tendences ar investoru piesaisti censties reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus.

«Tiesa, šādi gadījumi ir reti. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā reģistrēts viens uzņēmums, kurš ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījis pēc tam, kad gada sākumā ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Tas ir Alūksnē reģistrētais SIA TK Auto, kura stabilitāti nav veicinājusi arī investīciju piesaiste no Lielbritānijas, jo, kā liecina Lursoft dati, 2016.gada novembrī uzņēmums izslēgts no PVN reģistra un, balstoties uz VID lēmumu, apturēta arī tā saimnieciskā darbība, skaidro Urtāne.

Ref:224.000.103.099


Pievienot komentāru

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.

Aizvadītajā diennaktī glābēji dzēsuši 21 ugunsgrēku

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18.janvāra pulksten 6.30 līdz 19.janvāra pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 48 izsaukumus - 21 uz ugunsgrēku dzēšanu un 21 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Kaspersky Lab: Medicīnas iestādes nerūpējas par savu drošību

Drošības ekspertu pētījumi liecina, ka medicīnas iestādes nav norūpējušās par savu korporatīvo tīklu informācijas drošības jautājumiem, lai gan kibernoziedznieki interesējas par šiem tīkliem, jo tajos tiek apstrādāti vērtīgi medicīniskie dati, norāda Kaspersky Lab speciālisti.