bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.02.2017 | Vārda dienas: Mētra, Evelīna, Aurēlija
LatviaLatvija

Lursoft: Uzkrāto investīciju apjoms Latvijā ar katru gadu samazinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijas uzņēmumos pēdējos gados apsīkusi un vairs nevar mēroties ar pirmskrīzes perioda rezultātiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad piesaistīto investīciju apjoms palielinājies,  aizvadītajā gadā uzkrāto investīciju apjoms samazinājies, kas liecina, ka 2016.gadā investori no Latvijas uzņēmumiem izņēmuši savas iepriekš ieguldītās investīcijas daudz naskāk nekā ieguldījuši jaunas.

Lursoft veiktais pētījums parāda, ka laika periodā no 1991.gada līdz 2016.gada beigām ārvalstnieki Latvijas uzņēmumos ieguldījuši tiešās investīcijas 7,21 miljarda eiro apjomā, kas nozīmē, ka patlaban ārvalstniekiem pieder aptuveni 29% no visu Latvijas nelikvidēto uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn uzkrāto investīciju apjoms sarucis par 211,59 miljoniem eiro. «Jānorāda, ka viens no galvenajiem iemesliem kopējam kritumam bijis Swedbank lēmums samazināt pamatkapitālu par 367,85 miljoniem eiro. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, ar mērķi optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas rada papildus administratīvo un finanšu slogu,» skaidro Lursoft pētniece Indra Urtāne.

Viņa norāda, ka pagājušais gads ir pirmais, kad uzkrāto investīciju dinamika uzrāda lejupejošu tendenci.

«Vērtējot pēdējo gadu dinamiku kopumā, jāteic, ka dati nav iepriecinoši, jo uzkrāto investīciju apjoms ar katru gadu samazinās. Ja vēl 2009.gadā uzkrāto tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos gada laikā audzis par 1,05 miljardiem eiro, tad pēdējos gados pieaugums ir bijis vien 0,15 miljardi eiro 2014.gadā un 0,19 miljardi eiro 2015.gadā,» vērtē Urtāne. 

Neprognozējamās nodokļu politikas rezultāts – investīciju kritums

«To, vai 2017.gads ārvalstu investīciju līknē nesīs pozitīvas izmaiņas, rādīs laiks, taču liekas cerības uz ievērojamu investoru intereses pieaugumu nevajadzētu likt,» informē pētniece.

To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas publiskotais pētījums, kas rāda, ka situācija investoru interešu aizsardzības jautājumā aizvadītā gada laikā nav uzlabojusies. Vadošais pētījuma autors Arnis Sauka, komentējot pētījumu rezultātus, norāda, ka puse no investoriem atzinuši, ka šobrīd neplāno papildu investīcijas Latvijā, kā vienu no svarīgākajiem iemesliem minot piesardzību.

Raksturojot situāciju ar ārvalstu investīciju piesaisti, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda: «Ārvalstu investori arī iepriekš norādījuši uz neprognozējamo nodokļu politiku, kā arī vilcināšanos īstenot maksātnespējas reformu. Kaut vai pēdējos mēnešos novērotais – gan valsts 2017.gada budžeta apstiprināšanas process, kura gaitā redzējām, cik haotiski un nepārdomāti tiek veiktas izmaiņas nodokļu politikā, gan svaidīšanās ar maksātnespējas administratora statusa noteikšanu. Šie ir tikai daži piemēri, kas liek vēlreiz secināt, ka investoru pārmetumi par nenoteiktību un politisko neizlēmību ir pamatoti.»

Savukārt Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, skaidrojot iespējamos iemeslus investīciju apjoma kritumam, norāda, ka vienkāršākais skaidrojums ir fakts, ka, sākoties 2008. gada krīzei, daudzi Rietumvalstu uzņēmumi, tai skaitā bankas, atšķirībā no Krievijas un pašas Latvijas uzņēmumiem, nevis pasludināja maksātnespēju vai prasīja valsts aizdevumus, bet gan spēja nepieciešamos resursus piesaistīt pašas. «Lielā mērā, pateicoties pārkreditēšanas, grāmatvedības uzskaites un nodokļu politikas dēļ, šie uzņēmumi parādus kapitalizēja, palielinot vai nu esošo uzņēmumu kapitālu, vai veidojot jaunus uzņēmumus, kuros kapitālu nodalīja. Beidzoties krīzei, uzņēmumu pamatkapitāls tika samazināts, kā rezultātā samazinājusies arī ārvalstu tiešo investīciju daļa,» stāsta Brūvelis.

Latvijas uzņēmumos – investīcijas no 135 valstīm

«Raksturojot ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas uzņēmumos, jānorāda, ka 2016.gada nogalē Latvijā reģistrētas 29 273 kapitālsabiedrības, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji pieder ārzemniekiem. Kopumā daļas Latvijas uzņēmumos pieder 29 692 ārvalstu personām,» informē Urtāne.

Viņa piebilst, ka minētās personas patlaban pārstāv 135 valstis un aizvadītajā gadā valstu skaits palielinājies par divām, jo 2016.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos investīcijas ieguldījušas personas no divām valstīm, kuras iepriekš nav bijušas pārstāvētas, – Senegālas un Kamerūnas.

Analizējot nozares, kuru uzņēmumi 2016.gadā piesaistījuši apjomīgākas investīcijas, redzams, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn līderpozīcijas saglabājusi gan uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, gan nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, gan operācijas ar nekustamo īpašumu. Savukārt vairumtirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozaru vietā sarakstā iekļuvusi ēku būvniecība un mežsaimniecība un mežizstrāde, norāda pētijuma dati.

Uzņēmumiem, kuri pērn piesaistījuši investīcijas, lielāks apgrozījums nekā valstī vidēji

Salīdzinot Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējos rādītājus ar uzņēmumu, kuri pērn piesaistījuši ārvalstu investīcijas, finanšu datiem, redzams, ka pēdējie strādājuši ar ievērojami lielāku apgrozījumu, tajā pašā laikā gūstot arī lielākus zaudējumus.

Lai gan gada laikā 2016.gadā investīcijas piesaistījušo uzņēmumu apgrozījums sarucis par 1,62% jeb 1,38 tūkstoš eiro, tas aizvien bijis ievērojami augstāks nekā vidējais rādītājs valstī. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā investīcijas piesaistījušie uzņēmumi apgrozījuši vidēji 85,58 tūkstoš eiro, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis 4,5 reizes mazāks, savukārt aizvadītajā gadā investīciju saņēmušo uzņēmumu apgrozījuma pārsvars bijis 4,1 reizi lielāks.

«Tiesa, lai gan uzņēmumi, kuri 2016.gadā piesaistījuši investīcijas, var lepoties ar ievērojami augstāku apgrozījumu, to zaudējumi pēdējos gados bijuši lielāki nekā valstī vidēji,» stāsta pētniece. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumi, kuri piesaistījuši investīcijas, 2014.gadā strādājuši ar 144 eiro zaudējumiem, kas 2015.gadā palielinājušies līdz 198 eiro. Tikmēr Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2014.gadu noslēguši bez zaudējumiem, taču nav guvuši arī peļņu, bet 2015.gadu – ar 31 eiro lieliem zaudējumiem.

Atsevišķos gadījumos vērojamas tendences ar investoru piesaisti censties reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus.

«Tiesa, šādi gadījumi ir reti. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā reģistrēts viens uzņēmums, kurš ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījis pēc tam, kad gada sākumā ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Tas ir Alūksnē reģistrētais SIA TK Auto, kura stabilitāti nav veicinājusi arī investīciju piesaiste no Lielbritānijas, jo, kā liecina Lursoft dati, 2016.gada novembrī uzņēmums izslēgts no PVN reģistra un, balstoties uz VID lēmumu, apturēta arī tā saimnieciskā darbība, skaidro Urtāne.

Ref:224.000.103.099


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.

Latvijas Kuģniecības provizoriskie zaudējumi pērn sasniedz 21,156 miljonus eiro

Kuģošanas kompānijas AS Latvijas Kuģniecība koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 90,38 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2015.gadā. Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 3,6 reizes - līdz 21,156 miljoniem eiro, liecina biržai Nasdaq Rīga iesniegtais uzņēmuma finanšu pārskats.

Valsts kontrole: Veselības ministrija nedrīkstēja publiski atklāt RAKUS revīzijas faktus

Valsts kontrole aizrādījusi Veselības ministrijai, ka tā pāragri publiski atklājusi faktus no revīzijas ziņojuma, tā kā līdz revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās brīdim, publiskot informāciju ir aizliegts.

Piebalgs: ZZS popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas

«ZZS vadītās valdības popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas. Ja patiesi gribam pārmaiņas, politiķiem jābūt dinamiskākiem un gataviem domāt ārpus ierastajām kategorijām,» uzskata Vienotības partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Nebanku kredīta devēju un to klientu strīdus varēs izskatīt ārpustiesas

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie tiesībsarga, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

VUGD: Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem

Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš, piebilstams, ka tas skaidrojams ar darbinieku algu palielināšanos

Polija «attīra» armiju no Padomju laika militāristiem

Polijas Bruņotajos spēkos nomainītas ap 90% augtāko amatpersonu, pavēstījusi Polijas Aizsardzības ministrija, kas armijā īsteno plašas pārmaiņas.

CSDD: Latvijas auto tehniskais stāvoklis krietni atpaliek no vadošajām ES valstīm

Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas rīkotajos reidos uz ceļiem divu mēnešu laikā pārbaudīti vairāk nekā 1 793 transportlīdzekļu, gandrīz 10% no pārbaudītajiem spēkratiem konstatēts neatbilstošas riepas, fiksēti arī citi būtiski defekti.

Nasdaq Riga: Latvijas Tilti akcijas nākamnedēļ izslēgs no regulētā tirgus

Biržas Nasdaq Riga valde šodien, 24.februārī apstiprināja būvkompānijas Latvijas Tilti pieteikumu 668 987 uzrādītāja akciju izslēgšanai no biržas otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu, nosakot 2017.gada 27.februāri, norāda biržas Nasdaq Riga ziņojums.

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Igaunija svin 99.gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas

Igaunijā 24.februārī svin valsts neatkarības dienu, kurā atceras 1918.gada februāri, kad īsā varas vakuumā tika paziņots par Igaunijas Republikas izveidi.

Ar ERAF atbalstu attīstīs infrastruktūru Krāslavā un Ludzā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar Krāslavas un Ludzas novada domi noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu – attīstīt infrastruktūru reģionos un veicināt privāto investoru piesaisti.

Balta: Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmē ceļu kvalitāti

«Šogad nepilnos divos mēnešos saņemti jau 59 atlīdzību pieteikumi nekvalitatīva ceļa seguma dēļ un zaudējumu segšanai rezervēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro,» vēsta apdrošināšanas uzņēmums Balta.

Krievijas militāristi atzīst, ka iesaistīti «inteliģentā, iedarbīgā propagandā»

Krievijas aizsardzības ministrija pirmoreiz publiski atzinusi, ka īsteno vērienīgu informatīvo karadarbību, skaidrojot, ka pasākumi šajā jomā tikuši būtiski izvērsti laika posmā kopš Aukstā kara beigām.

Par BKUS priekšsēdētāju ieceļ farmācijas kompānijas GSK Latvia valdes locekli

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts Valts Ābols, kas pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā SIA GlaxoSmithKline Latvia, ziņo Veselības ministrija.

Veselības tests: Latvijas iedzīvotāji savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju

Lielajā Latvijas veselības testa ietvaros noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, liecina Euroaptiekas veiktā testa rezultāti. Testa rezultāti norāda, ka ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem.

VNT trešo gadu atzīts par Labāko darba devēju Kurzemes reģionā

Ventspils nafta termināls trešo gadu pēc kārtas ceturtdien, 23.februārī, saņēma apbalvojumu kategorijā Labākais darba devējs Kurzemes reģionā, ko pasniedza personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia. Kurzemē par iekārojamāko darba devēju tika atzīts VNT, Zemgalē – AS Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – AS Cēsu alus, bet Latgalē – AS Latvijas maiznieks.

LM rosina samazināt samaksu par virsstundām

Labklājības ministrija rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, vēsta LM pārstāvis Egils Zariņš.

IZM: Šogad reorganizēs septiņas mācību iestādes, bet likvidēs vismaz vienu

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība pilnveidos kārtību, kādā veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

Valdība pilnveidos kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, kā arī tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā Eiropas Savienībā, informē Satiksmes ministrija.

Bosnija pārsūdz ANO tiesas spriedumu par Serbijas lomu genocīdā

Bosnija un Herzegovina oficiāli lūgusi Starptautisko Krimināltiesu pārskatīt tās spriedumu, ar ko tiesa atbrīvojusi Serbiju no atbildības par genocīdu pret bosniešiem deviņdesmitajos gados, pavēstījis bosniešu līderis Bosnijā un Hercegovinā.

VID aicina izmantot tiesības pieprasīt IIN pārmaksas atmaksāšanu

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem, informē VID.