bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Lursoft: Uzkrāto investīciju apjoms Latvijā ar katru gadu samazinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijas uzņēmumos pēdējos gados apsīkusi un vairs nevar mēroties ar pirmskrīzes perioda rezultātiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad piesaistīto investīciju apjoms palielinājies,  aizvadītajā gadā uzkrāto investīciju apjoms samazinājies, kas liecina, ka 2016.gadā investori no Latvijas uzņēmumiem izņēmuši savas iepriekš ieguldītās investīcijas daudz naskāk nekā ieguldījuši jaunas.

Lursoft veiktais pētījums parāda, ka laika periodā no 1991.gada līdz 2016.gada beigām ārvalstnieki Latvijas uzņēmumos ieguldījuši tiešās investīcijas 7,21 miljarda eiro apjomā, kas nozīmē, ka patlaban ārvalstniekiem pieder aptuveni 29% no visu Latvijas nelikvidēto uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn uzkrāto investīciju apjoms sarucis par 211,59 miljoniem eiro. «Jānorāda, ka viens no galvenajiem iemesliem kopējam kritumam bijis Swedbank lēmums samazināt pamatkapitālu par 367,85 miljoniem eiro. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, ar mērķi optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas rada papildus administratīvo un finanšu slogu,» skaidro Lursoft pētniece Indra Urtāne.

Viņa norāda, ka pagājušais gads ir pirmais, kad uzkrāto investīciju dinamika uzrāda lejupejošu tendenci.

«Vērtējot pēdējo gadu dinamiku kopumā, jāteic, ka dati nav iepriecinoši, jo uzkrāto investīciju apjoms ar katru gadu samazinās. Ja vēl 2009.gadā uzkrāto tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos gada laikā audzis par 1,05 miljardiem eiro, tad pēdējos gados pieaugums ir bijis vien 0,15 miljardi eiro 2014.gadā un 0,19 miljardi eiro 2015.gadā,» vērtē Urtāne. 

Neprognozējamās nodokļu politikas rezultāts – investīciju kritums

«To, vai 2017.gads ārvalstu investīciju līknē nesīs pozitīvas izmaiņas, rādīs laiks, taču liekas cerības uz ievērojamu investoru intereses pieaugumu nevajadzētu likt,» informē pētniece.

To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas publiskotais pētījums, kas rāda, ka situācija investoru interešu aizsardzības jautājumā aizvadītā gada laikā nav uzlabojusies. Vadošais pētījuma autors Arnis Sauka, komentējot pētījumu rezultātus, norāda, ka puse no investoriem atzinuši, ka šobrīd neplāno papildu investīcijas Latvijā, kā vienu no svarīgākajiem iemesliem minot piesardzību.

Raksturojot situāciju ar ārvalstu investīciju piesaisti, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda: «Ārvalstu investori arī iepriekš norādījuši uz neprognozējamo nodokļu politiku, kā arī vilcināšanos īstenot maksātnespējas reformu. Kaut vai pēdējos mēnešos novērotais – gan valsts 2017.gada budžeta apstiprināšanas process, kura gaitā redzējām, cik haotiski un nepārdomāti tiek veiktas izmaiņas nodokļu politikā, gan svaidīšanās ar maksātnespējas administratora statusa noteikšanu. Šie ir tikai daži piemēri, kas liek vēlreiz secināt, ka investoru pārmetumi par nenoteiktību un politisko neizlēmību ir pamatoti.»

Savukārt Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, skaidrojot iespējamos iemeslus investīciju apjoma kritumam, norāda, ka vienkāršākais skaidrojums ir fakts, ka, sākoties 2008. gada krīzei, daudzi Rietumvalstu uzņēmumi, tai skaitā bankas, atšķirībā no Krievijas un pašas Latvijas uzņēmumiem, nevis pasludināja maksātnespēju vai prasīja valsts aizdevumus, bet gan spēja nepieciešamos resursus piesaistīt pašas. «Lielā mērā, pateicoties pārkreditēšanas, grāmatvedības uzskaites un nodokļu politikas dēļ, šie uzņēmumi parādus kapitalizēja, palielinot vai nu esošo uzņēmumu kapitālu, vai veidojot jaunus uzņēmumus, kuros kapitālu nodalīja. Beidzoties krīzei, uzņēmumu pamatkapitāls tika samazināts, kā rezultātā samazinājusies arī ārvalstu tiešo investīciju daļa,» stāsta Brūvelis.

Latvijas uzņēmumos – investīcijas no 135 valstīm

«Raksturojot ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas uzņēmumos, jānorāda, ka 2016.gada nogalē Latvijā reģistrētas 29 273 kapitālsabiedrības, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji pieder ārzemniekiem. Kopumā daļas Latvijas uzņēmumos pieder 29 692 ārvalstu personām,» informē Urtāne.

Viņa piebilst, ka minētās personas patlaban pārstāv 135 valstis un aizvadītajā gadā valstu skaits palielinājies par divām, jo 2016.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos investīcijas ieguldījušas personas no divām valstīm, kuras iepriekš nav bijušas pārstāvētas, – Senegālas un Kamerūnas.

Analizējot nozares, kuru uzņēmumi 2016.gadā piesaistījuši apjomīgākas investīcijas, redzams, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn līderpozīcijas saglabājusi gan uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, gan nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, gan operācijas ar nekustamo īpašumu. Savukārt vairumtirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozaru vietā sarakstā iekļuvusi ēku būvniecība un mežsaimniecība un mežizstrāde, norāda pētijuma dati.

Uzņēmumiem, kuri pērn piesaistījuši investīcijas, lielāks apgrozījums nekā valstī vidēji

Salīdzinot Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējos rādītājus ar uzņēmumu, kuri pērn piesaistījuši ārvalstu investīcijas, finanšu datiem, redzams, ka pēdējie strādājuši ar ievērojami lielāku apgrozījumu, tajā pašā laikā gūstot arī lielākus zaudējumus.

Lai gan gada laikā 2016.gadā investīcijas piesaistījušo uzņēmumu apgrozījums sarucis par 1,62% jeb 1,38 tūkstoš eiro, tas aizvien bijis ievērojami augstāks nekā vidējais rādītājs valstī. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā investīcijas piesaistījušie uzņēmumi apgrozījuši vidēji 85,58 tūkstoš eiro, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis 4,5 reizes mazāks, savukārt aizvadītajā gadā investīciju saņēmušo uzņēmumu apgrozījuma pārsvars bijis 4,1 reizi lielāks.

«Tiesa, lai gan uzņēmumi, kuri 2016.gadā piesaistījuši investīcijas, var lepoties ar ievērojami augstāku apgrozījumu, to zaudējumi pēdējos gados bijuši lielāki nekā valstī vidēji,» stāsta pētniece. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumi, kuri piesaistījuši investīcijas, 2014.gadā strādājuši ar 144 eiro zaudējumiem, kas 2015.gadā palielinājušies līdz 198 eiro. Tikmēr Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2014.gadu noslēguši bez zaudējumiem, taču nav guvuši arī peļņu, bet 2015.gadu – ar 31 eiro lieliem zaudējumiem.

Atsevišķos gadījumos vērojamas tendences ar investoru piesaisti censties reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus.

«Tiesa, šādi gadījumi ir reti. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā reģistrēts viens uzņēmums, kurš ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījis pēc tam, kad gada sākumā ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Tas ir Alūksnē reģistrētais SIA TK Auto, kura stabilitāti nav veicinājusi arī investīciju piesaiste no Lielbritānijas, jo, kā liecina Lursoft dati, 2016.gada novembrī uzņēmums izslēgts no PVN reģistra un, balstoties uz VID lēmumu, apturēta arī tā saimnieciskā darbība, skaidro Urtāne.

Ref:224.000.103.099


Pievienot komentāru

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Igaunija un Somija noslēdz divpusēju aizsardzības ietvara nolīgumu

Somija un Igaunija noslēgušas divpusēju nolīgumu, abām kaimiņvalstīm nosakot savstarpējās sadarbības principus aizsardzības jomā. Igaunija un Somija ir ieinteresētas tuvāk sadarboties veidojot aizsardzības politiku, daloties ar informāciju, attīstot spēku spējas, kā arī aizsardzības izglītībā un militāro manevru jomā.

Valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēl Krūmiņu

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju Elitu Krūmiņu.

Saeima atbalsta lidmašīnu pasažieru datu reģistru izveidi terorisma novēršanai

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs.

Baidens: Visbagātākie nodokļos maksā pārāk maz

Uzstājoties ar uzrunu Pasaules Ekonomikas forumā Šveicē, Amerikas Savienoto Valstu aizejošais viceprezidents Džo Baidens vērtējis, ka viens procents pasaulē bagātāko cilvēku nodokļos maksā pārāk maz.

Ventspils brīvosta ar luksusauto 156 000 eiro vērtībā vizina Lembergu

Neraugoties uz kravu apgrozījuma samazinājumu par 16,44%, Ventspils brīvosta pērn par aptuveni 156 000 eiro iegādājusies luksus klases automašīnu Audi A8L W12, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir brīvostas pārvaldes valdes loceklis, formāli no amata atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs , vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

LNOB direktors: No operas ēkas krīt ķieģeļi, bet amatpersonas par situāciju neinteresējas

Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas un baleta ēkas sāka krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, nosūtot bildes amatpersonām. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas; kā; ko darīsim; sociālajā tīklā Facebook.com ierakstā ziņo LNOB direktors Zigmārs Liepiņš.

Paraksta Latvijas un Japānas konvenciju, kas veicinās ārvalstu investīciju piesaisti

Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Turcijas Jaungada terorists uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši

Vīrietis, kurš Turcijā tiek turēts aizdomās par Jaungada terora akta pastrādāšanu, nopratināšanā atzinis, ka uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši.

FM: Problēmu NĪN jomā nevar risināt ar nodokļa likmes koridoru

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi.

ASV mīkstina sodu valsts noslēpuma nopludinātājai Meningai

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama mīkstinājis sodu bijušajai ASV militārpersonai Čelsijai Meningai, kura notiesāta par 750 000 lapu dokumentu un video zādzību un nopludināšanu atklātības organizācijai WikiLeaks.

Izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju

Šonedēļ virkne izglītības darbinieku un organizāciju vairākas reizes ir saņēmuši anonīmu elektronisku vēstuli, kurā pedagogi tiek mudināti aktīvāk kritizēt izglītības sistēmu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, kā arī izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju.

Latvijā decembrī sasniegts trešais augstākais inflācijas rādītājs ES

Latvijā patēriņa cenas mēneša salīdzinājumā decembrī pieauga par 0,6%. Lietuvā reģistrēta mēneša inflācija 0,5% apmērā, bet Igaunijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%

Atvieglos ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kuriem ir būtisks darbaspēka trūkums

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, BNN informē Saeimas Preses dienests.

Par finansēm saistītus jautājumus ar banku varēs sazināties WhatsApp lietotnē

Pilnveidojot digitalizācijas procesu un izpētot klientu paradumus, nodrošinās iespēju ar personīgajām finansēm saistītus jautājumus risināt lietotnē WhatsApp, vēsta DNB banka.

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis Antonio Tajāni, deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.