bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

Lursoft: Uzņēmējdarbības tendences Kuldīgas novadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējo gadu tendences rāda, ka Latvijā jauni uzņēmumi tiek reģistrēti aizvien mazāk, savukārt būtiski pieaudzis likvidēto skaits. Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti kopumā 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89% mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Lursoft. 

Līdz ar jaundibināto uzņēmumu kritumu audzis arī likvidēto skaits, kas pērn palielinājies par 21,47%

Lursoft apkopojums rāda, ka pagājušais gads Kuldīgas novadā bijis otrais gads pēc kārtas, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jauno uzņēmumu skaitu. «Tiesa, likvidēto pārsvars pār jaunajiem uzņēmumiem vairs nav bijis tik liels kā 2015.gadā. Pagājušajā gadā Kuldīgas novadā reģistrēti 86 jauni uzņēmumi, bet likvidēts 91,» komentēts pētījumā. 

 «Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu pieaugumam, dominē vairāki iemesli, taču viennozīmīgi var apgalvot, ka galvenais pamatojums nav uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās, jo starp likvidētajiem uzņēmumiem vairumā gadījumu atrodami pēc VID un Uzņēmumu reģistra iniciatīvas no reģistriem izslēgti uzņēmumi, kuri neatbilst Komerclikuma prasībām,» ziņots  Lursoft pētījums. 

Pēc Lursoft datiem Kuldīgas novadā patlaban reģistrēti 2 377 uzņēmumi, no tiem 43,71% – zemnieku saimniecība, bet vēl 40,68% – sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

«Analizējot populārākās uzņēmējdarbības nozares Kuldīgas novadā, redzams, ka priekšplānā izvirzījušās pēdējo gadu populārākās biznesa nozares Latvijā – mazumtirdzniecība un būvniecība – , kā arī nozares, kuru bizness prasa dabas resursu nodrošināšanu – jauktā lauksaimniecība, mežizstrāde un zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana,» skaidro pētījuma pārstāvji. 

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Kuldīgas novadā:

Jauktā lauksaimniecība; Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība; Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos; Mežizstrāde; Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana.

Apskatot Lursoft pieejamos datus, redzams, ka interesi par uzņēmējdarbību Kuldīgas novadā izrādījuši arī atsevišķi ārvalstu investori. No visiem Kuldīgas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījuši 1,77% uzņēmumu. Kopumā Kuldīgas novada uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms patlaban sasniedz 6,41 miljons eiro. Lielākās investīcijas nākušas no Luksemburgas (4,98 miljons eiro), Zviedrijas (0,42 miljons) un Vācijas (0,37 miljons eiro).

Sarucis novada uzņēmumu kopējais un vidējais apgrozījums

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējos gados Kuldīgas novada uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrādījis lejupejošu tendenci, kopš 2013.gada rādītājam samazinoties pat par 23,34%. Ja 2013.gadā Kuldīgas novada uzņēmumi apgrozījuši 213,54 miljons eiro, tad jau pēc gada apgrozījums samazinājies par 8,35%, nokrītoties līdz 195,71 miljons eiro, bet 2015.gadā sarucis līdz 163,71 miljons eiro. 

«Novada uzņēmumu kopējā apgrozījuma kritumu ietekmējusi vairāku uzņēmumu finanšu rādītāju lejupslīde. Tā, piemēram, kopš 2013.gada SIA Rietumu nafta apgrozījums samazinājies par 54,36%, SIA Rottneros Baltic – par 41,17%, bet Pelču pagasta zemnieku saimniecības Lieplejas apgrozījums – par 35,18%,» vēsta pārstāvji.  

Līdz ar kopējā apgrozījuma kritumu, pēdējos gados vērojama arī vidējā rādītāja lejupslīde. Vēl 2013.gadā katrs Kuldīgas novadā reģistrētais uzņēmums apgrozījis vidēji 25,19 tūkstoš eiro, bet 2015.gadā vidējais apgrozījums bijis par teju tūkstoš eiro mazāks – 24,31 tūkstoš eiro. 

Lursoft pētījuma pāsrtāvji norāda, ka 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, savu apgrozījumu izdevies palielināt 51,82% Kuldīgas novada uzņēmumu.

Ar apgrozījumu, kas lielāks par vienu miljons eiro, 2015.gadā Kuldīgas novadā strādājuši 35 uzņēmumi.

Jau kopš 2010.gada Kuldīgas novada lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir SIA Rietumu nafta. «Tiesa, pēdējos gados naftas produktu tirgotājs piedzīvojis ievērojamu apgrozījumu kritumu, tam sarūkot par 54,36% un 2015.gadā samazinoties līdz 21,92 miljons eiro. Kā norāda SIA Rietumu nafta vadība, uzņēmuma finansiālo stāvokli spēcīgi ietekmē degvielas cenu straujās svārstības pasaules tirgū, kā arī valūtas kursa svārstības un akcīzes nodoklis, teikts Lursoft pētījumā. 

TOP 5 lielāko uzņēmumu sarakstā pagājušajā gadā notikušas vērienīgas izmaiņas, jo tā galvgali atstājis viens no līdzšinējiem līderiem – SIA Linde Pārtika. Vēl 2014.gadā tirgotājs apgrozījis 30,25 miljons eiro, bet pagājušajā gadā pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process.

Līdz ar SIA Linde Pārtika nedienām, Kuldīgas novada lielāko uzņēmumu TOP 5 saraksta otrajā vietā 2015.gadā ierindojies lauksaimniecības tehnikas tirgotājs SIA Amazone, kas 2015.gadā apgrozījis 8,51 miljons eiro. Salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā SIA Amazone apgrozījums strauji palielinājies, augot par 73,30%, ko veicinājusi uzņēmuma darbības paplašināšana.

6,69 miljons eiro 2015.gadā apgrozījis papīrmalkas un kokapstrādes produktu tirgotājs SIA Rottneros Baltic. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 3,44%, kas saistīts ar papīrmalkas realizācijas apjoma kritumu. «Tiesa, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa uzrādījusi kāpumu.»

Vidējam peļņas rādītājam tendence samazināties

Lursoft norāda, ka pēdējos gados Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa uzrāda pieaugošu tendenci. Kuldīgas novadā minētais rādītājs bijis mainīgs. Piemēram, 2013.gadā novadā reģistrētie uzņēmumi nopelnījuši kopumā 8,58 miljons eiro, bet jau 2014.gadā kopējā peļņa sarukusi līdz 3,66 miljons eiro, 2015.gadā atkal pieaugot līdz sepriņiem miljoniem eiro. «Tiesa, kamēr kopējais peļņas rādītājs vismaz 2015.gadā uzrādījis kāpumu, vidējais rādītājs pēdējos gados uzrādījis tikai kritumu. Lursoft aprēķini liecina, ka 2015.gadā vidējā peļņa novadā uz vienu uzņēmumu bijusi nulle eiro.»

Ar peļņu, kas lielāka par nulle eiro, 2015.gadā Kuldīgas novadā strādājuši 382 uzņēmumi, 2014.gadā – 364 uzņēmumi.

Uzņēmuma maksātnespēja veicinājusi darba vietu skaita kritumu

Pētījuma pāsrtāvji norāda, ka vispārējās tendences valstī liecina par darba vietu skaita palielināšanos, taču Kuldīgas novadā pēdējā gadā redzama pretēja tendence. Tiesa gan, iemesls tam ir jau pieminētās SIA Linde Pārtika maksātnespēja. Lursoft dati liecina, ka, piemēram, 2014.gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 574 strādājošos, taču par 2015.gadu finanšu pārskats nav iesniegts, līdz ar to būtiski samazinājies Kuldīgas novadā reģistrēto uzņēmumu kopējais darba vietu skaits.

Vidējais strādājošo skaits gan Kuldīgas novadā, gan valstī kopumā saglabājies nemainīgs – katrā uzņēmumā tiek nodarbināti vidēji 2 darbinieki. Seši novadā reģistrēti uzņēmumi 2015.gadā ar darba vietām nodrošinājuši vairāk nekā 100 strādājošos katrs.

No visiem uzņēmumiem, kuri 2015.gada pārskatā uzrādījuši apgrozījumu, kas lielāks par 0 eiro, 175 uzņēmumiem nodarbināto skaits gada laikā palielinājies, savukārt 348 saglabājies nemainīgs.

Uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms gada laikā audzis par 9,39%

2015.gadā visi Latvijā reģistrētie uzņēmumi nodokļos samaksājuši kopumā 5,7 miljardus eiro, kas ir par 7,55% vairāk nekā gadu iepriekš. Lursoft aprēķini rāda, ka Kuldīgas novadā reģistrēto uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms gada laikā audzis nedaudz straujāk, palielinoties par 9,39%. Kopumā novadā reģistrētie uzņēmumi 2015. gadā valsts budžetā nodokļos samaksājuši 14,91 miljons eiro.

Ref:224.000.103.673


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri