bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 19.06.2018 | Vārda dienas: Nils, Viktors
LatviaLatvija

Lursoft: Uzņēmējdarbības tendences Kuldīgas novadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējo gadu tendences rāda, ka Latvijā jauni uzņēmumi tiek reģistrēti aizvien mazāk, savukārt būtiski pieaudzis likvidēto skaits. Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti kopumā 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89% mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Lursoft. 

Līdz ar jaundibināto uzņēmumu kritumu audzis arī likvidēto skaits, kas pērn palielinājies par 21,47%

Lursoft apkopojums rāda, ka pagājušais gads Kuldīgas novadā bijis otrais gads pēc kārtas, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jauno uzņēmumu skaitu. «Tiesa, likvidēto pārsvars pār jaunajiem uzņēmumiem vairs nav bijis tik liels kā 2015.gadā. Pagājušajā gadā Kuldīgas novadā reģistrēti 86 jauni uzņēmumi, bet likvidēts 91,» komentēts pētījumā. 

 «Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu pieaugumam, dominē vairāki iemesli, taču viennozīmīgi var apgalvot, ka galvenais pamatojums nav uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās, jo starp likvidētajiem uzņēmumiem vairumā gadījumu atrodami pēc VID un Uzņēmumu reģistra iniciatīvas no reģistriem izslēgti uzņēmumi, kuri neatbilst Komerclikuma prasībām,» ziņots  Lursoft pētījums. 

Pēc Lursoft datiem Kuldīgas novadā patlaban reģistrēti 2 377 uzņēmumi, no tiem 43,71% – zemnieku saimniecība, bet vēl 40,68% – sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

«Analizējot populārākās uzņēmējdarbības nozares Kuldīgas novadā, redzams, ka priekšplānā izvirzījušās pēdējo gadu populārākās biznesa nozares Latvijā – mazumtirdzniecība un būvniecība – , kā arī nozares, kuru bizness prasa dabas resursu nodrošināšanu – jauktā lauksaimniecība, mežizstrāde un zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana,» skaidro pētījuma pārstāvji. 

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Kuldīgas novadā:

Jauktā lauksaimniecība; Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība; Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos; Mežizstrāde; Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana.

Apskatot Lursoft pieejamos datus, redzams, ka interesi par uzņēmējdarbību Kuldīgas novadā izrādījuši arī atsevišķi ārvalstu investori. No visiem Kuldīgas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījuši 1,77% uzņēmumu. Kopumā Kuldīgas novada uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms patlaban sasniedz 6,41 miljons eiro. Lielākās investīcijas nākušas no Luksemburgas (4,98 miljons eiro), Zviedrijas (0,42 miljons) un Vācijas (0,37 miljons eiro).

Sarucis novada uzņēmumu kopējais un vidējais apgrozījums

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējos gados Kuldīgas novada uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrādījis lejupejošu tendenci, kopš 2013.gada rādītājam samazinoties pat par 23,34%. Ja 2013.gadā Kuldīgas novada uzņēmumi apgrozījuši 213,54 miljons eiro, tad jau pēc gada apgrozījums samazinājies par 8,35%, nokrītoties līdz 195,71 miljons eiro, bet 2015.gadā sarucis līdz 163,71 miljons eiro. 

«Novada uzņēmumu kopējā apgrozījuma kritumu ietekmējusi vairāku uzņēmumu finanšu rādītāju lejupslīde. Tā, piemēram, kopš 2013.gada SIA Rietumu nafta apgrozījums samazinājies par 54,36%, SIA Rottneros Baltic – par 41,17%, bet Pelču pagasta zemnieku saimniecības Lieplejas apgrozījums – par 35,18%,» vēsta pārstāvji.  

Līdz ar kopējā apgrozījuma kritumu, pēdējos gados vērojama arī vidējā rādītāja lejupslīde. Vēl 2013.gadā katrs Kuldīgas novadā reģistrētais uzņēmums apgrozījis vidēji 25,19 tūkstoš eiro, bet 2015.gadā vidējais apgrozījums bijis par teju tūkstoš eiro mazāks – 24,31 tūkstoš eiro. 

Lursoft pētījuma pāsrtāvji norāda, ka 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, savu apgrozījumu izdevies palielināt 51,82% Kuldīgas novada uzņēmumu.

Ar apgrozījumu, kas lielāks par vienu miljons eiro, 2015.gadā Kuldīgas novadā strādājuši 35 uzņēmumi.

Jau kopš 2010.gada Kuldīgas novada lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir SIA Rietumu nafta. «Tiesa, pēdējos gados naftas produktu tirgotājs piedzīvojis ievērojamu apgrozījumu kritumu, tam sarūkot par 54,36% un 2015.gadā samazinoties līdz 21,92 miljons eiro. Kā norāda SIA Rietumu nafta vadība, uzņēmuma finansiālo stāvokli spēcīgi ietekmē degvielas cenu straujās svārstības pasaules tirgū, kā arī valūtas kursa svārstības un akcīzes nodoklis, teikts Lursoft pētījumā. 

TOP 5 lielāko uzņēmumu sarakstā pagājušajā gadā notikušas vērienīgas izmaiņas, jo tā galvgali atstājis viens no līdzšinējiem līderiem – SIA Linde Pārtika. Vēl 2014.gadā tirgotājs apgrozījis 30,25 miljons eiro, bet pagājušajā gadā pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process.

Līdz ar SIA Linde Pārtika nedienām, Kuldīgas novada lielāko uzņēmumu TOP 5 saraksta otrajā vietā 2015.gadā ierindojies lauksaimniecības tehnikas tirgotājs SIA Amazone, kas 2015.gadā apgrozījis 8,51 miljons eiro. Salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā SIA Amazone apgrozījums strauji palielinājies, augot par 73,30%, ko veicinājusi uzņēmuma darbības paplašināšana.

6,69 miljons eiro 2015.gadā apgrozījis papīrmalkas un kokapstrādes produktu tirgotājs SIA Rottneros Baltic. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 3,44%, kas saistīts ar papīrmalkas realizācijas apjoma kritumu. «Tiesa, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa uzrādījusi kāpumu.»

Vidējam peļņas rādītājam tendence samazināties

Lursoft norāda, ka pēdējos gados Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa uzrāda pieaugošu tendenci. Kuldīgas novadā minētais rādītājs bijis mainīgs. Piemēram, 2013.gadā novadā reģistrētie uzņēmumi nopelnījuši kopumā 8,58 miljons eiro, bet jau 2014.gadā kopējā peļņa sarukusi līdz 3,66 miljons eiro, 2015.gadā atkal pieaugot līdz sepriņiem miljoniem eiro. «Tiesa, kamēr kopējais peļņas rādītājs vismaz 2015.gadā uzrādījis kāpumu, vidējais rādītājs pēdējos gados uzrādījis tikai kritumu. Lursoft aprēķini liecina, ka 2015.gadā vidējā peļņa novadā uz vienu uzņēmumu bijusi nulle eiro.»

Ar peļņu, kas lielāka par nulle eiro, 2015.gadā Kuldīgas novadā strādājuši 382 uzņēmumi, 2014.gadā – 364 uzņēmumi.

Uzņēmuma maksātnespēja veicinājusi darba vietu skaita kritumu

Pētījuma pāsrtāvji norāda, ka vispārējās tendences valstī liecina par darba vietu skaita palielināšanos, taču Kuldīgas novadā pēdējā gadā redzama pretēja tendence. Tiesa gan, iemesls tam ir jau pieminētās SIA Linde Pārtika maksātnespēja. Lursoft dati liecina, ka, piemēram, 2014.gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 574 strādājošos, taču par 2015.gadu finanšu pārskats nav iesniegts, līdz ar to būtiski samazinājies Kuldīgas novadā reģistrēto uzņēmumu kopējais darba vietu skaits.

Vidējais strādājošo skaits gan Kuldīgas novadā, gan valstī kopumā saglabājies nemainīgs – katrā uzņēmumā tiek nodarbināti vidēji 2 darbinieki. Seši novadā reģistrēti uzņēmumi 2015.gadā ar darba vietām nodrošinājuši vairāk nekā 100 strādājošos katrs.

No visiem uzņēmumiem, kuri 2015.gada pārskatā uzrādījuši apgrozījumu, kas lielāks par 0 eiro, 175 uzņēmumiem nodarbināto skaits gada laikā palielinājies, savukārt 348 saglabājies nemainīgs.

Uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms gada laikā audzis par 9,39%

2015.gadā visi Latvijā reģistrētie uzņēmumi nodokļos samaksājuši kopumā 5,7 miljardus eiro, kas ir par 7,55% vairāk nekā gadu iepriekš. Lursoft aprēķini rāda, ka Kuldīgas novadā reģistrēto uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms gada laikā audzis nedaudz straujāk, palielinoties par 9,39%. Kopumā novadā reģistrētie uzņēmumi 2015. gadā valsts budžetā nodokļos samaksājuši 14,91 miljons eiro.

Ref:224.000.103.673


Pievienot komentāru

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

VARAM joprojām nav izdevies saskaņot iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar iesaistītajām pusēm joprojām nav izdevies vienoties par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, apstiprina ministrijas pārstāve Anda Zaļepska.

Krievijas «melnajā sarakstā» iekļauti vairāki Saeimas deputāti un sabiedriski politiskie aktīvisti

Krievijas Ārlietu ministrijas Latvijai iesniegtajā «melnajā sarakstā» ir iekļauti vairāki Saeimas deputāti, kā arī sabiedriski politiskie aktīvisti, liecina šo cilvēku ieraksti sociālajos tīklos.

Pērn mediķi nepamatoti iekasējuši samaksu par pakalpojumiem 255 000 eiro apmērā

Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēta nepamatoti prasīta samaksa par pakalpojumiem 254 994 eiro apmērā.

Krievija liedz iebraukt Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām

Krievijas Ārlietu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībai Maskavā Latvijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikts iebraukšanas liegums Krievijā par sankciju atbalstīšanu advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Budžeta komisija par Latvijas Bankas padomes locekli virza Mārtiņu Kazāku

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, vienbalsīgi lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Lietuva uzņēmusi Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektorus

Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektori apmeklējuši Lietuvu, kamēr tās teritorijā Lietuvas un citu NATO dalībvalstu spēki attīstījuši prasmes militārajās mācībās Zobena cirtiens 2018.

Zemnieku saeima aicina izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Biedrība Zemnieku saeima nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Vairāk saules lietā apcietinātā IT speciālista aizstāvji pārsūdzējuši tiesas piemēroto drošības līdzekli

Krimināllietā par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā Vairāk saules aizdomās turētā IT speciālista Edgara Štromberga aizstāvji ir pārsūdzējuši viņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atklāja zvērināts advokāts Mareks Halturins.

Velorikšām Tallinā prasīs drošības jostas

Tallinas velorikšu pakalpojumos līdz šim pastāvējusi minimāla pilsētas vadības kontrole, taču tas mainīsies no jūlija, kad, stājoties spēkā jauniem noteikumiem, šis dabai draudzīgais pasažieru pārvadājumu veids tiks pielīdzināts automašīnu taksometra pakalpojumiem.

Latvijas ostās šī gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauts par 7,5% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 27,072 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Vācijā apcietina Audi vadītāju saistībā ar dīzeļauto shēmas izmeklēšanu

Izmeklētāji Vācijā ir apcietinājuši autobūves uzņēmuma Audi izpilddirektoru Rupertu Štadleru saistībā ar izmeklēšanu izplūdes mērierīču maldināšanas shēmā Volkswagen grupas uzņēmumos.

Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus

Rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus, liecina Rīgas domes sagatavotie dokumenti.

Apple par patērētāju tiesību pārkāpumu Austrālijā soda ar 5 miljoniem eiro

Tiesa Austrālijā piespriedusi amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmumam Apple 5,7 miljonus eiro lielu naudassodu par atteikšanos labot tā ražotos viedtālruņus un planšetdatorus, ja tos jau labojuši citi uzņēmumi.

30% Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar ģimenes materiālo stāvokli

Iedzīvotāji visnegatīvāk izteikušies par pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju – 31% aptaujāto uzskata, ka tā tikai pasliktinoties.

Koalīcijā aizvien domstarpības jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaisti

Viedokļu atšķirību dēļ starp ministrijām valdība, visticamāk, neatbalstīs un neskatīs rosinājumu atvieglot Eiropas Savienības «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Biržu indeksi krītas, bažījoties par tirdzniecības karu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 18.jūnijā, kritušies, tirgu dalībniekiem bažījoties par tirdzniecības kariem un Eiropas Savienībā esošajām domstarpībām migrācijas jautājumā.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.