bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Lursoft: Vislielāko pienesumu Latvijas valsts budžetam nesusi tirdzniecība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vislielāko pienesumu valsts budžetam nesusi tirdzniecība, vislielākie nodokļu maksājumi uz vienu uzņēmumu – azartspēļu firmām, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA Lursoft aprēķini.

Lursoft aprēķini rāda, ka pērn Latvijas uzņēmumu nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro. Tas ir par 7,01% jeb 0,43 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākos nodokļus aizvadītajā gadā valsts budžetā, pateicoties lielajam skaitam šajā sfērā strādājošo uzņēmumu, devusi tirdzniecības nozare. Uzņēmuma aprēķini rāda, ka vairumtirdzniecības nozarē strādājošie 16 050 uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši 1,44 miljardus eiro, bet mazumtirdzniecības pienesums valsts budžetam nodokļos nesis 924,59 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka vairumtirdzniecības jomā strādājošo uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi, neskatoties uz faktu, ka nozarē pārstāvēto uzņēmumu skaits samazinājies par 2,24%, gada laikā palielinājušies par 5,73%, savukārt mazumtirdzniecības jomā strādājošie uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši par 6,65% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vērtējot TOP 10 nozares, kuras 2016.gadā nodokļos valsts budžetā samaksājušas lielākās naudas summas, Lursoft norāda, ka līderpozīcijas pēdējos trīs gadus saglabājušās praktiski nemainīgas, mainījies vien to izkārtojums.

Vienīgais izņēmums ir inženierbūvniecība, kas 2014.gadā ar 134,82 miljoniem eiro ierindojusies saraksta devītajā pozīcijā, bet nākamajos gados jau palikusi ārpus Top 10. Lursoft aprēķini rāda, ka 2015.gadā inženierbūvniecības uzņēmumi nodokļos samaksājuši 60,19 miljonus eiro (18.vieta), bet pērn – 50,86 miljonus eiro (24.vieta).

Savādāka situācija starp nozaru līderiem vērojama, rēķinot nodokļu maksājumus valsts budžetā uz vienu uzņēmumu, norāda uzņēmumā. Proti, šajā sarakstā priekšplānā izvirzījušās citas nozares, skaitliski viskuplāk pārstāvēto tirdzniecību atstājot tālu aiz TOP 10 robežām (pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu vairumtirdzniecība 2016.gadā ierindojusies 21.pozīcijā, bet mazumtirdzniecība – 33.).

Rēķinot vidējo samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā nemainīgi līderos bijušas nozares, kuru darbība saistīta ar specifisku nodokļu piemērošanu, proti, azartspēles un derības, kā arī dzērienu ražošana. Lursoft pētījums parāda, ka abās nozarēs strādājošo uzņēmumu samaksātie nodokļi pēdējos gadus turpinājuši palielināties.

Tā, piemēram, ja vēl 2014.gadā katrs azartspēļu nozarē strādājošais uzņēmums nodokļos samaksājis 1,4 miljonus eiro, tad 2015.gadā tie bijuši jau 1,63 miljoni eiro, bet pērn sasnieguši 1,83 miljonus eiro. Vērā ņemams pieaugums bijis arī dzērienu ražotājiem, kuri 2014.gadā nodokļos katrs samaksājuši 0,86 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā samaksāto nodokļu summa sasniegusi jau 0,94 miljonus eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu.

Pēdējos gados aizvien augstākas pozīcijas ik gadu, vadoties no nodokļu apjoma, ko samaksājis katrs attiecīgajā nozarē strādājošais uzņēmums, ieņem apdrošināšanas kompānijas. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā, rēķinot pēc vidējā samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, apdrošināšanas nozare ierindojusies saraksta sestajā vietā (vidēji 0,3 miljoni eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu), 2015.gadā – ceturtajā vietā (0,39 miljoni eiro), bet aizvadītajā gadā jau trešajā vietā ar 0,8 miljoniem eiro vidēji uz vienu uzņēmumu.

Salīdzinot, kā pēdējo trīs gadu laikā mainījušās TOP 10 līderpozīcijās pārstāvētās nozares, redzams, ka starp līderiem 2016.gadā vairs nav atrodami pasta un kurjeru uzņēmumi, bet tā vietā nākušas finanšu pakalpojumu nozarē strādājošās kompānijas.

Lai gan skaitliski visvairāk darbinieku nodarbināti tirdzniecības uzņēmumos, vislielākos nodokļus valsts budžetā pērn, rēķinot uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā samaksājuši dzērienu ražošanas uzņēmumi. Lursoft aprēķinājis,ka dzērienu ražošanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļos samaksātais apjoms uz vienu darbinieku 2016.gadā sasniedzis 53 160 eiro, savukārt 2015.gadā tie bijuši 47 700 eiro. Azartspēļu nozare, neskatoties uz ievērojamo nodokļu apjomu, ko ik gadu nodokļos samaksā katrs šajā nozarē strādājošais uzņēmums, ierindojusies vien sestajā pozīcijā ar 15 360 eiro lieliem nodokļiem uz katru nodarbināto.

Lursoft pārstāvji uzsver, ka  tuvākā sekotāja dzērienu ražotājiem bijusi elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare. Lursoft pētījums atklāj, ka pagājušajā gadā par katru darbinieku minētās nozares uzņēmumi nodokļos samaksājuši par 3,22% vairāk nekā 2015.gadā, proti,  30 750 eiro vidēji uz katru nozarē strādājošo.

«Tiesa, rēķinot vidējo samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjomu uz vienu darbinieku, 2016.gadā starp līderiem izvirzījušās citas nozares, dzērienu ražošanu atstājot vien 25.pozīcijā, bet elektroenerģiju – 12,» komentē uzņēmumā.

Lursoft aprēķinājis, aprēķinājis, ka vislielākie IIN maksājumi uz vienu darbinieku 2016.gadā bijuši gaisa transporta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem (4 840 eiro), savukārt finanšu jomā strādājošās kompānijas ar 4 560 eiro ierindojušās otrajā vietā. Vien nedaudz no abām iepriekš nosauktajām nozarēm atpaliek apdrošināšanas joma, kas, rēķinot uz katru nozarē nodarbināto, pērn IIN samaksājusi 4 280 eiro.

Visas trīs iepriekš nosauktās nozares ieņem līderpozīcijas arī, aprēķinot vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) uz vienu darbinieku. Gaisa transporta nozares uzņēmumi VSAOI pagājušajā gadā par katru darbinieku samaksājuši vidēji 8 130 eiro, finanšu nozares uzņēmumi – 6 640 eiro, bet apdrošināšanas firmas – 5 310 eiro.

Ref:224.000.103.894


Pievienot komentāru

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.

Irākas spēki iegājuši kurdu iekarotajās teritorijās, kurdi sola strādāt neatkarībai

Trīs nedēļas pēc Irākas Kurdistānas neatkarības referenduma Irākas centrālās varas spēki pavēstījuši, ka pārņēmuši savā kontrolē valsts teritorijas, kuras pēc uzvarētām cīņām pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts» bija ieņēmuši kurdu kaujinieki, un Bagdāde paziņojusi, ka referendums nu ir «pagātnes lieta».

Eesti Energia brīdina: piesārņojuma griestu noteikšana var Baltijā apdraudēt energoapgādi

Iecere noteikt oglekļa dioksīda izmešu griestus, lai saņemtu subsīdijas, kas šobrīd tiek apspriesta Eiropas Savienībā, var Igaunijā un Baltijas valstīs radīt problēmas ar energopiegāžu nepārtrauktību, tā vērtējis igauņu energokoncerns Eesti Energia.

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Dažiem ārstiem atalgojums nākamgad pieaugšot pat par 80%

Nākamgad stacionārajā veselības aprūpē strādājošo ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa pieaugs no aptuveni 80% - no 859 eiro līdz 1 547 eiro, liecina Veselības ministrijas apkopotā informācija.

MTG Baltijas biznesa pārdošana Providence noslēgusies

Trešdien, 18.oktobrī, noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Providence Equity Partners.

Novērojums: Latvijas iedzīvotāji turpina riskantu un nedrošu uzvedību internetā

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma - interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pauž Drošāka interneta centra pārstāvis.

Atkārtoti izskatīs aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atkārtoti aktualizējuši jautājumu par dzimumšūnu donoru reģistru, kā ietvaros neizvērtēts palicis arī aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Piecu gadu laikā Rīgā slēgs 42 azartspēļu zāles

Rīgas dome trešdien, 18.oktobrī, atbalstījusi vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju īpatsvars ES

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama palīdzība

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros otrdien, 17.oktobrī, uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā deviņi nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

BATL: Laiki, kad nozares atbildīgās amatpersonas saka «tranzītā viss kārtībā», ir beigušies

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome arī atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu par nepieciešamību par nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai izstrādāt nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.

Klaipēdā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs igauņu uzņēmums

Lietuvas ostas pilsētas sabiedriskajā transportā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs Igaunijas jaunuzņēmums Ridango.

Eksperts par traģēdiju Saulkrastos: Viņš bija profesionālis, zināja, ar ko riskē

Traģēdiju Saulkrastos, kur sprāgstot pirotehnikai gāja bojā pieci cilvēki, izraisīja pirotehniķa Ilmāra Āboliņa bezatbildība un rupji drošības pārkāpumi, piemēram, glabājot pirotehniku privātmājas apkures telpās, šādu viedokli Latvijas Avīzē pauž Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes sprādzienbīstamu priekšmetu eksperts Jānis Jakušs-Kreituss.

Psiholoģe: Sešgadnieki nav gatavi skolai

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Jaunākie komentāri