bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Lursoft: Vislielāko pienesumu Latvijas valsts budžetam nesusi tirdzniecība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vislielāko pienesumu valsts budžetam nesusi tirdzniecība, vislielākie nodokļu maksājumi uz vienu uzņēmumu – azartspēļu firmām, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA Lursoft aprēķini.

Lursoft aprēķini rāda, ka pērn Latvijas uzņēmumu nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro. Tas ir par 7,01% jeb 0,43 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākos nodokļus aizvadītajā gadā valsts budžetā, pateicoties lielajam skaitam šajā sfērā strādājošo uzņēmumu, devusi tirdzniecības nozare. Uzņēmuma aprēķini rāda, ka vairumtirdzniecības nozarē strādājošie 16 050 uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši 1,44 miljardus eiro, bet mazumtirdzniecības pienesums valsts budžetam nodokļos nesis 924,59 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka vairumtirdzniecības jomā strādājošo uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi, neskatoties uz faktu, ka nozarē pārstāvēto uzņēmumu skaits samazinājies par 2,24%, gada laikā palielinājušies par 5,73%, savukārt mazumtirdzniecības jomā strādājošie uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši par 6,65% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vērtējot TOP 10 nozares, kuras 2016.gadā nodokļos valsts budžetā samaksājušas lielākās naudas summas, Lursoft norāda, ka līderpozīcijas pēdējos trīs gadus saglabājušās praktiski nemainīgas, mainījies vien to izkārtojums.

Vienīgais izņēmums ir inženierbūvniecība, kas 2014.gadā ar 134,82 miljoniem eiro ierindojusies saraksta devītajā pozīcijā, bet nākamajos gados jau palikusi ārpus Top 10. Lursoft aprēķini rāda, ka 2015.gadā inženierbūvniecības uzņēmumi nodokļos samaksājuši 60,19 miljonus eiro (18.vieta), bet pērn – 50,86 miljonus eiro (24.vieta).

Savādāka situācija starp nozaru līderiem vērojama, rēķinot nodokļu maksājumus valsts budžetā uz vienu uzņēmumu, norāda uzņēmumā. Proti, šajā sarakstā priekšplānā izvirzījušās citas nozares, skaitliski viskuplāk pārstāvēto tirdzniecību atstājot tālu aiz TOP 10 robežām (pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu vairumtirdzniecība 2016.gadā ierindojusies 21.pozīcijā, bet mazumtirdzniecība – 33.).

Rēķinot vidējo samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā nemainīgi līderos bijušas nozares, kuru darbība saistīta ar specifisku nodokļu piemērošanu, proti, azartspēles un derības, kā arī dzērienu ražošana. Lursoft pētījums parāda, ka abās nozarēs strādājošo uzņēmumu samaksātie nodokļi pēdējos gadus turpinājuši palielināties.

Tā, piemēram, ja vēl 2014.gadā katrs azartspēļu nozarē strādājošais uzņēmums nodokļos samaksājis 1,4 miljonus eiro, tad 2015.gadā tie bijuši jau 1,63 miljoni eiro, bet pērn sasnieguši 1,83 miljonus eiro. Vērā ņemams pieaugums bijis arī dzērienu ražotājiem, kuri 2014.gadā nodokļos katrs samaksājuši 0,86 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā samaksāto nodokļu summa sasniegusi jau 0,94 miljonus eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu.

Pēdējos gados aizvien augstākas pozīcijas ik gadu, vadoties no nodokļu apjoma, ko samaksājis katrs attiecīgajā nozarē strādājošais uzņēmums, ieņem apdrošināšanas kompānijas. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā, rēķinot pēc vidējā samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, apdrošināšanas nozare ierindojusies saraksta sestajā vietā (vidēji 0,3 miljoni eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu), 2015.gadā – ceturtajā vietā (0,39 miljoni eiro), bet aizvadītajā gadā jau trešajā vietā ar 0,8 miljoniem eiro vidēji uz vienu uzņēmumu.

Salīdzinot, kā pēdējo trīs gadu laikā mainījušās TOP 10 līderpozīcijās pārstāvētās nozares, redzams, ka starp līderiem 2016.gadā vairs nav atrodami pasta un kurjeru uzņēmumi, bet tā vietā nākušas finanšu pakalpojumu nozarē strādājošās kompānijas.

Lai gan skaitliski visvairāk darbinieku nodarbināti tirdzniecības uzņēmumos, vislielākos nodokļus valsts budžetā pērn, rēķinot uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā samaksājuši dzērienu ražošanas uzņēmumi. Lursoft aprēķinājis,ka dzērienu ražošanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļos samaksātais apjoms uz vienu darbinieku 2016.gadā sasniedzis 53 160 eiro, savukārt 2015.gadā tie bijuši 47 700 eiro. Azartspēļu nozare, neskatoties uz ievērojamo nodokļu apjomu, ko ik gadu nodokļos samaksā katrs šajā nozarē strādājošais uzņēmums, ierindojusies vien sestajā pozīcijā ar 15 360 eiro lieliem nodokļiem uz katru nodarbināto.

Lursoft pārstāvji uzsver, ka  tuvākā sekotāja dzērienu ražotājiem bijusi elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare. Lursoft pētījums atklāj, ka pagājušajā gadā par katru darbinieku minētās nozares uzņēmumi nodokļos samaksājuši par 3,22% vairāk nekā 2015.gadā, proti,  30 750 eiro vidēji uz katru nozarē strādājošo.

«Tiesa, rēķinot vidējo samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjomu uz vienu darbinieku, 2016.gadā starp līderiem izvirzījušās citas nozares, dzērienu ražošanu atstājot vien 25.pozīcijā, bet elektroenerģiju – 12,» komentē uzņēmumā.

Lursoft aprēķinājis, aprēķinājis, ka vislielākie IIN maksājumi uz vienu darbinieku 2016.gadā bijuši gaisa transporta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem (4 840 eiro), savukārt finanšu jomā strādājošās kompānijas ar 4 560 eiro ierindojušās otrajā vietā. Vien nedaudz no abām iepriekš nosauktajām nozarēm atpaliek apdrošināšanas joma, kas, rēķinot uz katru nozarē nodarbināto, pērn IIN samaksājusi 4 280 eiro.

Visas trīs iepriekš nosauktās nozares ieņem līderpozīcijas arī, aprēķinot vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) uz vienu darbinieku. Gaisa transporta nozares uzņēmumi VSAOI pagājušajā gadā par katru darbinieku samaksājuši vidēji 8 130 eiro, finanšu nozares uzņēmumi – 6 640 eiro, bet apdrošināšanas firmas – 5 310 eiro.

Ref:224.000.103.894


Pievienot komentāru

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.