bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Lursoft: Vislielāko pienesumu Latvijas valsts budžetam nesusi tirdzniecība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vislielāko pienesumu valsts budžetam nesusi tirdzniecība, vislielākie nodokļu maksājumi uz vienu uzņēmumu – azartspēļu firmām, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA Lursoft aprēķini.

Lursoft aprēķini rāda, ka pērn Latvijas uzņēmumu nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro. Tas ir par 7,01% jeb 0,43 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākos nodokļus aizvadītajā gadā valsts budžetā, pateicoties lielajam skaitam šajā sfērā strādājošo uzņēmumu, devusi tirdzniecības nozare. Uzņēmuma aprēķini rāda, ka vairumtirdzniecības nozarē strādājošie 16 050 uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši 1,44 miljardus eiro, bet mazumtirdzniecības pienesums valsts budžetam nodokļos nesis 924,59 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka vairumtirdzniecības jomā strādājošo uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi, neskatoties uz faktu, ka nozarē pārstāvēto uzņēmumu skaits samazinājies par 2,24%, gada laikā palielinājušies par 5,73%, savukārt mazumtirdzniecības jomā strādājošie uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši par 6,65% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vērtējot TOP 10 nozares, kuras 2016.gadā nodokļos valsts budžetā samaksājušas lielākās naudas summas, Lursoft norāda, ka līderpozīcijas pēdējos trīs gadus saglabājušās praktiski nemainīgas, mainījies vien to izkārtojums.

Vienīgais izņēmums ir inženierbūvniecība, kas 2014.gadā ar 134,82 miljoniem eiro ierindojusies saraksta devītajā pozīcijā, bet nākamajos gados jau palikusi ārpus Top 10. Lursoft aprēķini rāda, ka 2015.gadā inženierbūvniecības uzņēmumi nodokļos samaksājuši 60,19 miljonus eiro (18.vieta), bet pērn – 50,86 miljonus eiro (24.vieta).

Savādāka situācija starp nozaru līderiem vērojama, rēķinot nodokļu maksājumus valsts budžetā uz vienu uzņēmumu, norāda uzņēmumā. Proti, šajā sarakstā priekšplānā izvirzījušās citas nozares, skaitliski viskuplāk pārstāvēto tirdzniecību atstājot tālu aiz TOP 10 robežām (pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu vairumtirdzniecība 2016.gadā ierindojusies 21.pozīcijā, bet mazumtirdzniecība – 33.).

Rēķinot vidējo samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā nemainīgi līderos bijušas nozares, kuru darbība saistīta ar specifisku nodokļu piemērošanu, proti, azartspēles un derības, kā arī dzērienu ražošana. Lursoft pētījums parāda, ka abās nozarēs strādājošo uzņēmumu samaksātie nodokļi pēdējos gadus turpinājuši palielināties.

Tā, piemēram, ja vēl 2014.gadā katrs azartspēļu nozarē strādājošais uzņēmums nodokļos samaksājis 1,4 miljonus eiro, tad 2015.gadā tie bijuši jau 1,63 miljoni eiro, bet pērn sasnieguši 1,83 miljonus eiro. Vērā ņemams pieaugums bijis arī dzērienu ražotājiem, kuri 2014.gadā nodokļos katrs samaksājuši 0,86 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā samaksāto nodokļu summa sasniegusi jau 0,94 miljonus eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu.

Pēdējos gados aizvien augstākas pozīcijas ik gadu, vadoties no nodokļu apjoma, ko samaksājis katrs attiecīgajā nozarē strādājošais uzņēmums, ieņem apdrošināšanas kompānijas. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā, rēķinot pēc vidējā samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, apdrošināšanas nozare ierindojusies saraksta sestajā vietā (vidēji 0,3 miljoni eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu), 2015.gadā – ceturtajā vietā (0,39 miljoni eiro), bet aizvadītajā gadā jau trešajā vietā ar 0,8 miljoniem eiro vidēji uz vienu uzņēmumu.

Salīdzinot, kā pēdējo trīs gadu laikā mainījušās TOP 10 līderpozīcijās pārstāvētās nozares, redzams, ka starp līderiem 2016.gadā vairs nav atrodami pasta un kurjeru uzņēmumi, bet tā vietā nākušas finanšu pakalpojumu nozarē strādājošās kompānijas.

Lai gan skaitliski visvairāk darbinieku nodarbināti tirdzniecības uzņēmumos, vislielākos nodokļus valsts budžetā pērn, rēķinot uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā samaksājuši dzērienu ražošanas uzņēmumi. Lursoft aprēķinājis,ka dzērienu ražošanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļos samaksātais apjoms uz vienu darbinieku 2016.gadā sasniedzis 53 160 eiro, savukārt 2015.gadā tie bijuši 47 700 eiro. Azartspēļu nozare, neskatoties uz ievērojamo nodokļu apjomu, ko ik gadu nodokļos samaksā katrs šajā nozarē strādājošais uzņēmums, ierindojusies vien sestajā pozīcijā ar 15 360 eiro lieliem nodokļiem uz katru nodarbināto.

Lursoft pārstāvji uzsver, ka  tuvākā sekotāja dzērienu ražotājiem bijusi elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare. Lursoft pētījums atklāj, ka pagājušajā gadā par katru darbinieku minētās nozares uzņēmumi nodokļos samaksājuši par 3,22% vairāk nekā 2015.gadā, proti,  30 750 eiro vidēji uz katru nozarē strādājošo.

«Tiesa, rēķinot vidējo samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjomu uz vienu darbinieku, 2016.gadā starp līderiem izvirzījušās citas nozares, dzērienu ražošanu atstājot vien 25.pozīcijā, bet elektroenerģiju – 12,» komentē uzņēmumā.

Lursoft aprēķinājis, aprēķinājis, ka vislielākie IIN maksājumi uz vienu darbinieku 2016.gadā bijuši gaisa transporta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem (4 840 eiro), savukārt finanšu jomā strādājošās kompānijas ar 4 560 eiro ierindojušās otrajā vietā. Vien nedaudz no abām iepriekš nosauktajām nozarēm atpaliek apdrošināšanas joma, kas, rēķinot uz katru nozarē nodarbināto, pērn IIN samaksājusi 4 280 eiro.

Visas trīs iepriekš nosauktās nozares ieņem līderpozīcijas arī, aprēķinot vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) uz vienu darbinieku. Gaisa transporta nozares uzņēmumi VSAOI pagājušajā gadā par katru darbinieku samaksājuši vidēji 8 130 eiro, finanšu nozares uzņēmumi – 6 640 eiro, bet apdrošināšanas firmas – 5 310 eiro.

Ref:224.000.103.894


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri