bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Maxima atzīta par cietušo Zolitūdes lietā; prasa kompensāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmums Maxima Latvija atzīts par cietušo kriminālprocesā par veikala Maxima XX sabrukšanu, Veikala ēkas sabrukšanas brīdī tika iznīcinātas preces, mēbeles un iekārtas, zudusi arī nauda, kas tovakar atradās veikala kasēs – kopumā aprēķinātie zaudējumi ir teju 1,7 miljoni eiro.

«Maxima Latvija ir apdrošinājusi savus īpašumus, preces. Atlīdzība ir sagaidāma no apdrošinātāja. Piesakot pretenzijas apdrošinātājam, Maxima nevar tās nepieteikt arī kriminālprocesā. Jo tad apdrošinātājam radīsies jautājumi, vai Maxima nav krāpnieki,» Latvijas Televīzijas raidījumam de facto skaidro advokāts, Maxima Latvija juridiskais pārstāvis Oskars Rode.

Uz jautājumu par to, vai Maxima nevarēja pati kompensēt zaudējumus kā labas gribas žestu, Rode atbildēja: «Aizmirst un piedodot, ja? Piedot kam? Cilvēkiem, kas ir nekvalitatīvi izdarījuši savu darbu?»

Uz kompensācijām pieteicās ne tikai Maxima, bet arī uzņēmums Tineo. Tineo ir veikala ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs, tieši no šīs kompānijas Maxima īrēja telpas Priedaines ielā. Tineo pieprasītā kompensācijas summa ir kādreiz par ēku samaksāta – 4,4 miljoni eiro.

Tineo nopirka tikko uzceltu, valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudītu ēku, tāpēc Tineo bija visas tiesības ticēt, ka ēkas tehniskais stāvoklis bija labs un nekādi papildus pasākumi nebija nepieciešami. «Tāpēc mēs arī nopirkām šo ēku. Un tāpēc pēc tam pieprasījām cietušā statusu,» skaidro Tineo valdes locekle  Ilona Gobīte.

Turklāt, lai arī ārēji Zolitūdes Maximas veikala jumta nogruvums izskatījās kā pēkšņs notikums, atsevišķu jumta konstrukciju sabrukums bija noticis jau agrāk. Objektā strādājošajiem speciālistiem ar savu aci problēmas bija vairākkārt jāpamana, uzskata Valsts policijas nolīgtie eksperti.

de facto, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju par sabrukušajā veikalā veikto eksperimentu, vēsta, ka 2013.gada oktobrī un novembra sākumā, tātad neilgi pirms nelaimes, sākušas nocirpties atsevišķu skrūvju uzgriežņu vītnes. Eksperti secinājuši, ka veikala sabrukums noticis, jo metāla konstrukciju apakšējo skrūvju savienojumi bija pārslogoti 6,5 reizes.

Eksperti ir pārliecināti, ka deformācijas bijušas redzamas arī veikala celtniecības laikā. Pretuguns aizsargkrāsas pēdas atklāja vietās, kur tām nevajadzēja būt, ja savienojumi būtu pietiekami cieši saskrūvēti. Tātad spraugas un deformācijas parādījušās jau pirms 2011.gada 6.jūlija, kad objektā tika pieņemta krāsošanas darbu izpilde.

Ja būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvkonstrukciju autoruzraugs Ivars Sergets un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš būtu rūpīgi apskatījuši kopnes, «esošās spraugas nepamanīt bija neiespējami», minēts policijas nolīgto ekspertu atzinumā. Šī trijotne arī pirms tam bija parakstījusi nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu.

Eksperti izpētījuši, ka skrūvju uzgriežņu stiprība bija mazāka nekā standartos noteiktā. Dabā varēja arī nomērīt, ka uz jumta sakrauts vairāk par plānoto. Biezākas bija oļu, sīkšķembu, augsnes un betona kārtas.

Tomēr arī bez būvniecībā pieļautajām atkāpēm no projekta jumts vienalga būtu sabrucis, jo pamatcēlonis meklējams konstruktīvajā risinājumā.

Valsts policijas nolīgtie eksperti pirms tiesas nevēlas savus secinājumu komentēt. Viens no grupas dalībniekiem Rīgas Tehniskās universitātes docents Aigars Ūdris vien min: «Šeit nav runa tikai par to, ka uzdot trīspadsmito vai septiņpadsmito reizi jautājumu, vai viss ir kārtībā. Runa ir par pienākumiem, kas izrietēja no iesaistīto amata aprakstiem, uzdot šos jautājumus.»

Apsūdzētie savu vainu neatzīst. Arhitekts Andris Kalinka pauž, ka apsūdzības pieņēmumi ir kļūdaini. Būvkonstruktors Sergets uzskata, ka viņam liek atbildēt par darbiem, kas viņam līgumā nebija ietverti. Eksperts Andris Gulbis norāda, ka nekad nav ticis informēts, ka kopnes tiks savienotas ar skrūvēm. Būvdarbu vadītājs Kumpiņš vaino Sergetu. Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš pienākumus esot veicis apzinīgi, ievērojot normatīvus.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Ref: 102.000.102.10973


Pievienot komentāru

  1. Lauku vecis saka:

    Tā ir VISLIELĀKĀ NEKAUNĪBA. Tieši MAXIMA IR PIRMĀ VAINĪGĀ, KA TIK DAUDZ UPURI, JO MAXIMA ir prasījusi Rīgas bu’vvaldei BŪVATĻAUJU OTRAJAI KĀRTAI , KA VIENLAUKUS ZEM PĀRSEGUMA ROSĀS AP 100 VEIKALA APMEKLĒTĀJI UN DARBINIEKI. Pēc drošības noteukumiem nedrīkst atrasties uz vienas vertikāles vairāk par vienu cilvēku. Ja atrodās vairāk par vienu ( šoreiz 100), tad jāveic VISI PASĀKUMI, KURI IZSLEDZ JEBKĀDU RISKU. Bet šeit risku gūzma! LEIŠI, ZARAZAS! SLEPKAVNIEKI BEZ DVESELES, NEKAUŅAS!

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.