bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Melnā Kafija: Uzņēmēju uztver nevis kā ierēdņu algas maksātāju, bet blēdi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Uzņēmējs tiek lielā mērā uztverts nevis kā ierēdņu algas maksātājs, bet gan kā noziedzīgs blēdis, kamēr nav pierādījis pretējo. Tajā pašā laikā lielākie korupcijas skandāli ir tieši valsts sektorā, un tur strukturālas izmaiņas, lai ieekonomētu līdzekļus, ko tērējam pārvaldībai, neizskata vispār, intervijā BNN norāda uzņēmuma Melnā Kafija ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mārtiņš Čakste

Uzņēmums Melnā Kafija kopš 1996.gada ražo svaigi grauzdētu kafiju Latvijā, Ķekavas novadā. Kopš 2010.gada rudens SIA Melnā Kafija ietilpst Zviedrijas kafijas ražotāja Löfbergs Lila ģimenes uzņēmuma grupas sastāvā un pārstāv Löfbergs produkciju, veic tās izplatīšanas vadību Baltijā un Austrumeiropā. Savukārt uzņēmuma ražotnē Ķekavā tiek ražoti pašu izstrādāti zīmoli Melna Coffee un Professional, kā arī tiek izstrādāti maisījumi privātiem zīmoliem pēc individuāla pasūtījuma. Uzņēmuma produkcija tiek pārdota Latvijā, kā arī eksportēta uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm.

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Redzam pieaugošu pircēju interesi par kafijas pupiņām mazumtirdzniecībā. Tas liecina gan par vēlmi dzert kvalitatīvu kafiju, gan par to, ka mazliet uzlabojas daļas sabiedrības pirktspēja. Tāpat jaušama interese par Organic produktiem.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Labā ziņa ir tā, ka vidējās algas valstī ir pirmskrīzes līmenī un pat kāpušas, kas dos ekonomisko uzlabojumu ilgtermiņā, uzlabojot iekšējo patēriņu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 11%, bet tirgus kopumā par 1%.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Šobrīd izņemot Eiropas fondu apguvi, valsts nekādā veidā neveicina ekonomisko attīstību, bet taisni pretēji, risina budžeta problēmas uz uzņēmēju rēķina. Tā vietā, lai vienkāršotu, veicinātu un radītu konkurētspējīgāku vidi Latvijas uzņēmējiem, tiek pieņemti lēmumi, kas to nekādi neveicina. Mikrouzņēmums vairs nav interesants un nomirs dabīgā nāvē pēc pārejas perioda beigām. Tā vietā, lai paceltu neapliekamo minimumu, tiek celta minimālā alga. Uzņēmējs tiek lielā mērā uztverts nevis kā ierēdņu algas maksātājs, bet gan kā noziedzīgs blēdis, kamēr nav pierādījis pretējo. Tajā pašā laikā lielākie korupcijas skandāli ir tieši valsts sektorā, un tur strukturālas izmaiņas, lai ieekonomētu līdzekļus, ko tērējam pārvaldībai, neizskata vispār.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Būtu svarīgi virzīt stratēģiju valsts politikai tā, lai domātu par to, kā ieņemt vairāk naudas līdzekļus no augošas ekonomikas, nevis augoša nodokļu sloga. Lai ieņemtu vairāk nodokļus no saucamās ēnu ekonomikas, jālikvidē kontrabanda un jārada nodokļu sistēma, kurā mazais uzņēmējs labprātīgi maksās nodokļus, nevis ieviešot simtiem papildus kontroles mehānismus, kas ir dārgs un neefektīvs instruments. Šobrīd valdība krietni par maz dara, lai atbalstītu godīgos nodokļu maksātājus, kaut vai sākot ar to, ka Valsts ieņēmumu dienesta izveidotais Baltais saraksts praktiski neko nedod. Tāpat valsts iepirkuma konkursos vēl arvien ir iespējams piedalīties firmām ar apšaubāmu nodokļu maksāšanas praksi. Mūsu institūciju vēlme izdabāt visām Eiropas direktīvām, traktējot to, pārsvarā papildinot ar papildus kontroles un normu noteikšanu, skrienot pa priekšu pārējām dalībvalstīm, nekādi neveicina mūsu konkurētspēju. Bieži tas izskatās, kā vēlme attaisnot administratīvā aparāta eksistenci un tā augšanu, nevis vēlmi sakārtot uzņēmējdarbību saprātīgā veidā veicinot sakārtotu uzņēmējdarbības vidi.

Uzteicamas ir visas aktivitātes, ko valdība veic eksporta veicināšanas pasākumu atbalstam un Eiropas fondu apguvē, veicinot dažādu nozaru attīstību.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Kafija Latvijā tiek aplikta ar akcīzes nodokli 1,4 EUR/kg, kas nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Paskatoties uz tālākiem kaimiņiem – Poliju un Somiju, tur ir pat samazinātais PVN pārtikai. Tas viss, protams, rada reizēm diezgan jūtamu cenu starpību un veicina kontrabandas riskus, kā arī prasa biezākus maciņus Latvijas patērētājiem.

Mēs Baltijā vēl arvien esam lielākais kafijas ražotājs un, pateicoties lielajam eksporta īpatsvaram, jūtamies diezgan stabili. Mazliet apbēdina tas, ka kafejnīcu ķēdes ar Latvijas izcelsmi attīstās kūtri, kamēr lietuvieši strauji attīstās mūsu tirgū.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Mūsu nozares trumpis ir tas, ka no kafijas cilvēki nav atteikušies pat kara laikā. Tas ir dzēriens, kas uzmundrina un dod spēku un prieku tālākai dienai. Tas ir otrs lielākais tirgotais produkts biržā uzreiz pēc naftas.

Ahilleja papēdis ir tā pati birža. Gan dolāra un eiro svārstības, gan zaļo pupiņu cena, kas var īsā laikā veikt milzīgas svārstības, tādējādi radot milzu problēmas noieta tirgos.

Vai izjūtat kvalificēta darbaspēka trūkumu?

Mūsu uzņēmums raugās uz uzņēmējdarbību ar ilgtspējīga uzņēmēja acīm, cenšoties nodrošināt atbilstošu algu un darba apstākļus. Līdz ar to darbinieku mainība ir maza un piesaistīt jaunus speciālistus nerodas problēmas.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Nozarei ir tendence mazliet augt katru gadu, ja vien to neietekmē ekonomiskās krīzes. Ja ekonomika saglabās mērenu izaugsmi nākamos piecus gadus, tad arī mūsu nozare augs un paplašināsies kvalitatīvais segments.

Ref: 102.000.102.11207


Pievienot komentāru

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

Jaunākie komentāri