bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Melnā Kafija: Uzņēmēju uztver nevis kā ierēdņu algas maksātāju, bet blēdi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Uzņēmējs tiek lielā mērā uztverts nevis kā ierēdņu algas maksātājs, bet gan kā noziedzīgs blēdis, kamēr nav pierādījis pretējo. Tajā pašā laikā lielākie korupcijas skandāli ir tieši valsts sektorā, un tur strukturālas izmaiņas, lai ieekonomētu līdzekļus, ko tērējam pārvaldībai, neizskata vispār, intervijā BNN norāda uzņēmuma Melnā Kafija ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mārtiņš Čakste

Uzņēmums Melnā Kafija kopš 1996.gada ražo svaigi grauzdētu kafiju Latvijā, Ķekavas novadā. Kopš 2010.gada rudens SIA Melnā Kafija ietilpst Zviedrijas kafijas ražotāja Löfbergs Lila ģimenes uzņēmuma grupas sastāvā un pārstāv Löfbergs produkciju, veic tās izplatīšanas vadību Baltijā un Austrumeiropā. Savukārt uzņēmuma ražotnē Ķekavā tiek ražoti pašu izstrādāti zīmoli Melna Coffee un Professional, kā arī tiek izstrādāti maisījumi privātiem zīmoliem pēc individuāla pasūtījuma. Uzņēmuma produkcija tiek pārdota Latvijā, kā arī eksportēta uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm.

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Redzam pieaugošu pircēju interesi par kafijas pupiņām mazumtirdzniecībā. Tas liecina gan par vēlmi dzert kvalitatīvu kafiju, gan par to, ka mazliet uzlabojas daļas sabiedrības pirktspēja. Tāpat jaušama interese par Organic produktiem.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Labā ziņa ir tā, ka vidējās algas valstī ir pirmskrīzes līmenī un pat kāpušas, kas dos ekonomisko uzlabojumu ilgtermiņā, uzlabojot iekšējo patēriņu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 11%, bet tirgus kopumā par 1%.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Šobrīd izņemot Eiropas fondu apguvi, valsts nekādā veidā neveicina ekonomisko attīstību, bet taisni pretēji, risina budžeta problēmas uz uzņēmēju rēķina. Tā vietā, lai vienkāršotu, veicinātu un radītu konkurētspējīgāku vidi Latvijas uzņēmējiem, tiek pieņemti lēmumi, kas to nekādi neveicina. Mikrouzņēmums vairs nav interesants un nomirs dabīgā nāvē pēc pārejas perioda beigām. Tā vietā, lai paceltu neapliekamo minimumu, tiek celta minimālā alga. Uzņēmējs tiek lielā mērā uztverts nevis kā ierēdņu algas maksātājs, bet gan kā noziedzīgs blēdis, kamēr nav pierādījis pretējo. Tajā pašā laikā lielākie korupcijas skandāli ir tieši valsts sektorā, un tur strukturālas izmaiņas, lai ieekonomētu līdzekļus, ko tērējam pārvaldībai, neizskata vispār.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Būtu svarīgi virzīt stratēģiju valsts politikai tā, lai domātu par to, kā ieņemt vairāk naudas līdzekļus no augošas ekonomikas, nevis augoša nodokļu sloga. Lai ieņemtu vairāk nodokļus no saucamās ēnu ekonomikas, jālikvidē kontrabanda un jārada nodokļu sistēma, kurā mazais uzņēmējs labprātīgi maksās nodokļus, nevis ieviešot simtiem papildus kontroles mehānismus, kas ir dārgs un neefektīvs instruments. Šobrīd valdība krietni par maz dara, lai atbalstītu godīgos nodokļu maksātājus, kaut vai sākot ar to, ka Valsts ieņēmumu dienesta izveidotais Baltais saraksts praktiski neko nedod. Tāpat valsts iepirkuma konkursos vēl arvien ir iespējams piedalīties firmām ar apšaubāmu nodokļu maksāšanas praksi. Mūsu institūciju vēlme izdabāt visām Eiropas direktīvām, traktējot to, pārsvarā papildinot ar papildus kontroles un normu noteikšanu, skrienot pa priekšu pārējām dalībvalstīm, nekādi neveicina mūsu konkurētspēju. Bieži tas izskatās, kā vēlme attaisnot administratīvā aparāta eksistenci un tā augšanu, nevis vēlmi sakārtot uzņēmējdarbību saprātīgā veidā veicinot sakārtotu uzņēmējdarbības vidi.

Uzteicamas ir visas aktivitātes, ko valdība veic eksporta veicināšanas pasākumu atbalstam un Eiropas fondu apguvē, veicinot dažādu nozaru attīstību.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Kafija Latvijā tiek aplikta ar akcīzes nodokli 1,4 EUR/kg, kas nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Paskatoties uz tālākiem kaimiņiem – Poliju un Somiju, tur ir pat samazinātais PVN pārtikai. Tas viss, protams, rada reizēm diezgan jūtamu cenu starpību un veicina kontrabandas riskus, kā arī prasa biezākus maciņus Latvijas patērētājiem.

Mēs Baltijā vēl arvien esam lielākais kafijas ražotājs un, pateicoties lielajam eksporta īpatsvaram, jūtamies diezgan stabili. Mazliet apbēdina tas, ka kafejnīcu ķēdes ar Latvijas izcelsmi attīstās kūtri, kamēr lietuvieši strauji attīstās mūsu tirgū.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Mūsu nozares trumpis ir tas, ka no kafijas cilvēki nav atteikušies pat kara laikā. Tas ir dzēriens, kas uzmundrina un dod spēku un prieku tālākai dienai. Tas ir otrs lielākais tirgotais produkts biržā uzreiz pēc naftas.

Ahilleja papēdis ir tā pati birža. Gan dolāra un eiro svārstības, gan zaļo pupiņu cena, kas var īsā laikā veikt milzīgas svārstības, tādējādi radot milzu problēmas noieta tirgos.

Vai izjūtat kvalificēta darbaspēka trūkumu?

Mūsu uzņēmums raugās uz uzņēmējdarbību ar ilgtspējīga uzņēmēja acīm, cenšoties nodrošināt atbilstošu algu un darba apstākļus. Līdz ar to darbinieku mainība ir maza un piesaistīt jaunus speciālistus nerodas problēmas.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Nozarei ir tendence mazliet augt katru gadu, ja vien to neietekmē ekonomiskās krīzes. Ja ekonomika saglabās mērenu izaugsmi nākamos piecus gadus, tad arī mūsu nozare augs un paplašināsies kvalitatīvais segments.

Ref: 102.000.102.11207


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.