bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevēju nopērk Lembergam tuvs uzņēmējs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas preses tirgū atkal ir notikušas izmaiņas – Neatkarīgās Rīta Avīzes un vairāku žurnālu izdevējas SIA Mediju nams īpašnieki, tostarp, kādreizējais galvenais redaktors Armands Puče, uzņēmumu ir pārdevuši mediju aprindās nepazīstamam cilvēkam – Naurim Kāpostiņam. Iepriekš viņš nav bijis arī sevišķi veiksmīgs uzņēmējs. Tāpēc par Mediju nama jaunā šefa korporatīvajām interesantākas izskatās viņa radniecīgās saites – tās Kāpostiņu vieno ar Lembergu ģimeni.

Izdevniecību Mediju nams pirms 14 gadiem nodibināja ar akciju sabiedrības Preses nams valdes lēmumu. Pēc tam Mediju nama īpašniekos ir bijuši gan Ventspils Nafta, gan Latvijas Kuģniecības meitasfirma Lasco Investments. Līdz pirms 6,5 gadiem izdevniecību nopirka SIA MN Mediji, kura dibinātāji bija ilggadējie koncerna žurnālisti Armands Puče un Uldis Dreiblats, kā arī kādreizējā Preses nama viceprezidente Lilita Seimuškāne, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Šobrīd Mediju nams izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze, dažus žurnālus, piemēram, Sporta Avīze un Vakara Ziņas, piedāvā foto aģentūras pakalpojumus un viedo interneta portālus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir gandrīz 13 miljoni eiro, bet zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 800 tūkstošus. Saskaņā ar Mediju nama šī gada budžeta prognozēm, gada beigās zaudējumi varētu sasniegt jau 900 tūkstošus. Tas tiek skaidrots ar ieilgušo tirgus lejupslīdi drukātās preses kategorijā.

Tomēr arī šajos apstākļos uzņēmumam negaidīti ir izdevies atrast pircēju. Mediju nama relīzē par darījumu viņš ir pieteikts kā uzņēmējs Nauris Kāpostiņš. Viņa līdz šim tuvākā saikne ar mediju jomu bija kopā ar Robertu Klimoviču veidotajā raidījumā Leģendu mednieki.

Kāpostiņš esot parādījies pavasarī un izteicis Mediju nama mātesfirmas MN Mediji dalībniekiem tik labu piedāvājumu, ka viņi pēc neilgām pārdomām piekrita viņam pārdot izdevniecību, ar ko paši bijuši saistīti ilgus gadus.

«Piedāvājums bija abpusēji izdevīgs pusēm. Pie konkrētiem cipariem mēs nonācām sarunu gaitā, bet tā ir konfidenciāla informācija, kuru es nevēlētos izpaust, jo darījuma partneri – mēs – tā lēmām. Un pie tā mēs arī pieturēsimies,» stāsta Kāpostiņš.

Līdzšinējais Mediju nama valdes priekšsēdētājs un kādreizējais Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenais redaktors Armands Puče sarunai nepiekrīt, bet atzīst – situācijā tirgū neesot spīdoša, tāpēc savas daļas viņš būtu gatavs pārdot arī senāk.

Savukārt Lilita Seimuškāne savu trešdaļu uzņēmuma piekritusi pārdot pēc tam, kad kāds no viņas partneriem pastāstījis par Kāpostiņa piedāvājumu. Viņu pārliecinājusi gan cena, gan tas, ka Mediju namam nepieciešamas investīcijas.

«Šis finansiālais modelis, kāds eksistēja uzņēmumā šos 6,5 gadus, priekš mums arī bija par smagu. Un tai pašā laikā mēs bijām tik ļoti emocionāli saauguši ar darbiniekiem un uzņēmumu, ka mēs arī sapratām, ka mēs paši diez vai spēsim izdarīt tās labākās izvēles attiecībā uz kaut kādām optimizācijām vai arī uz ieguldījumiem,» skaidro Seimuškāne.

To, kāpēc nolēmis pievērsties tieši mediju biznesam, Kāpostiņš īsti nepaskaidro: «Tas jau viss ir procesa gaitā, nevajag to uztvert tikai kā mediju. Tas ir arī biznesa projekts, kuram apakšā ir arī skaitļi, cipari, matemātika un rādītāji, kurus var uzlabot.»

Uzlabot rādītājus Kāpostiņš plāno ar jauniem produktiem digitālajā vidē, taču no zaudējumus nesošās NRA izdošanas viņš negrasās atteikties: «Ir ļoti liels darba lauks, kur attīstīties, un tieši digitālajā vidē. Protams, atstājot drukāto mediju kā sabiedriski svarīgu viedokļu paušanas platformu.»

Viena no Neatkarīgās Rīta Avīzes īpašajām sadaļām ir regulāra Ventspils mēra Aivara Lemberga un viņa dēla Anrija tiesas prāvas atspoguļošana – portālā tam izveidota atsevišķa rubrika. Viens no tās autoriem ir arī nu jau bijušais Mediju nama līdzīpašnieks Uldis Dreiblats. Rakstos parasti tiek dota plaša iespēja izteikties Lemberga aizstāvjiem, savukārt valsts apsūdzības un tiesas darbības regulāri tiek kritizētas.

Taču versijas, ka avīze atrodas apsūdzētā Ventspils mēra ietekmē, esot vien stereotips, apgalvo Seimuškāne, kura ir sena Lemberga līdzgaitniece, piemēram, Ventspils attīstības aģentūrā. «Šis stereotips izveidojās ļoti spēcīgajā laikrakstā Diena, kuru vadīja Sarmīte Ēlerte, un tas arī bija diezgan lielā mērā kultivēts. Un bija diezgan grūti tās jaudas dēļ varbūt arī cīnīties ar šo stereotipu. Tā kā tam ir ārkārtīgi dziļas un senas saknes,» saka Seimuškāne.

Cīnīties ar šo stereotipu nelīdzēja fakts, ka Mediju nama valdē līdz šim darbojās arī Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš. Savukārt Anrijs Lembergs apprecējās pirms diviem gadiem, un bulvārprese ziņoja, ka viņa sieva ir Liene Kāpostiņa. Uzvārdu sakritība ar jauno īpašnieku nav nejauša. Viņš atzīst, ka ir Anrija Lemberga sievas brālis.

Kāpostiņš apliecina arī to, ka Lemberga znots Austriņš ir sens viņa paziņa, tomēr apgalvo, ka šie fakti neesot būtiski: «Jūs meklējat sensāciju tur, kur tās nav, un mēģināt sapīt kopā lietas, kurām absolūti nav nekāda sakara.»

Kāpostiņš apgalvo, ka Mediju namu esot pircis par savu naudu, savā vārdā un nevienu citu darījumā nepārstāv. Savukārt Aivars Lembergs uz de facto jautājumiem par savas vedeklas brāli Kāpostiņu atbildēja lakoniskās īsziņās, kurās apgalvoja: «Neesmu lietas kursā, nepazīstu. (…) Kāzās biju, bet nepazīstu.»

Arī Seimuškāne apgalvo, ka par Kāpostiņa saitēm ar Aivara Lemberga bērnu laulātajiem neesot zinājusi, taču viņu tas arī neinteresējot: «Ja es redzu, ka ir cilvēks, kurš vēlas pirkt kapitāldaļas, un mums ir izteikts piedāvājums, un mēs esam savā starpā to apsprieduši – mēs arī pieņēmām lēmumu. Tā kā man patiesībā viņa personīgās saiknes, ar ko viņš guļ, ēd, vai viņš ir precējies – man patiešām tas neinteresē.»

Dažādu mediju īpašnieku saiknes savā grāmatā pirms dažiem gadiem pētīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Viņas secinājums bija – bieži vien oficiālie mediju īpašnieki ir vien izkārtne, aiz kuriem aiz trasta līgumiem vai citām ietekmes svirām slēpjas ietekmīgi patiesā labuma guvēji. Komentāru par Mediju nama pārdošanu Rožukalne atsūtīja e-pastā no ASV: «Darījums (..) izskatās līdzīgs akciju sabiedrībā Diena ietilpstošu vairāku uzņēmumu pārstrukturizācijai, kad patiesais īpašnieks nodod mediju kādam uzticamam, sev ļoti pietuvinātam uzņēmējam, kuru var viegli izmantot kā savas «vadītāja rokas pagarinātāju». Skaidrs, ka šis uzņēmējs ir pilnīgi nevarīgs bez īstā īpašnieka un viņa uzņēmēja karjera bez tā nav iespējama. Viņa zināšanas un pieredze mediju jomā varētu līdzināties absolūtai nullei.»

Mediju pētniece arī uzsver, ka uzņēmuma pārdošana laikā, kad tas strādā ar zaudējumiem, parādot jau zināmo: «Politiski ietekmēti mediju uzņēmumi, bez bagātīga atklātu vai slēptu īpašnieku atbalsta, nespēj būt veiksmīgi no biznesa viedokļa. Politiski ietekmētas informācijas kombinēšana ar profesionālu informāciju, izlikšanās par neatkarīgu spēlētāju mediju jomā nedarbojas; biznesa zaudējumi ir cena, kas par to jāmaksā.»

Rožukalne norāda vēl uz kādu negatīvu iezīmi. Starp iepriekšējiem Mediju nama oficiālajiem īpašniekiem bija arī mediju profesionāļi, bet jaunā īpašnieka izvēle parāda, ka, visticamāk, īstajam labuma guvējam nav svarīgi, ka vadītāji orientējas nozarē, jo galvenais ir bizness un iespēja ietekmēt saturu.

Runāt par Mediju nama darījumu sākotnēji nevēlējās neviena no iesaistītajām pusēm – ne pircējs, ne pārdevēji, ne darbinieki. Izdevniecības jaunā un bijusī vadība galu galā intervijas sniegt piekrita. Tomēr redakcijas darbinieki atklāti kameras priekšā par jauno īpašnieku runāt atteicās, vien pauda cerību, ka nekādas radikālas izmaiņas Kāpostiņš neieviesīs un saturā nejauksies.

Ref: 102.000.102.12862


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.