bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevēju nopērk Lembergam tuvs uzņēmējs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas preses tirgū atkal ir notikušas izmaiņas – Neatkarīgās Rīta Avīzes un vairāku žurnālu izdevējas SIA Mediju nams īpašnieki, tostarp, kādreizējais galvenais redaktors Armands Puče, uzņēmumu ir pārdevuši mediju aprindās nepazīstamam cilvēkam – Naurim Kāpostiņam. Iepriekš viņš nav bijis arī sevišķi veiksmīgs uzņēmējs. Tāpēc par Mediju nama jaunā šefa korporatīvajām interesantākas izskatās viņa radniecīgās saites – tās Kāpostiņu vieno ar Lembergu ģimeni.

Izdevniecību Mediju nams pirms 14 gadiem nodibināja ar akciju sabiedrības Preses nams valdes lēmumu. Pēc tam Mediju nama īpašniekos ir bijuši gan Ventspils Nafta, gan Latvijas Kuģniecības meitasfirma Lasco Investments. Līdz pirms 6,5 gadiem izdevniecību nopirka SIA MN Mediji, kura dibinātāji bija ilggadējie koncerna žurnālisti Armands Puče un Uldis Dreiblats, kā arī kādreizējā Preses nama viceprezidente Lilita Seimuškāne, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Šobrīd Mediju nams izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze, dažus žurnālus, piemēram, Sporta Avīze un Vakara Ziņas, piedāvā foto aģentūras pakalpojumus un viedo interneta portālus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir gandrīz 13 miljoni eiro, bet zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 800 tūkstošus. Saskaņā ar Mediju nama šī gada budžeta prognozēm, gada beigās zaudējumi varētu sasniegt jau 900 tūkstošus. Tas tiek skaidrots ar ieilgušo tirgus lejupslīdi drukātās preses kategorijā.

Tomēr arī šajos apstākļos uzņēmumam negaidīti ir izdevies atrast pircēju. Mediju nama relīzē par darījumu viņš ir pieteikts kā uzņēmējs Nauris Kāpostiņš. Viņa līdz šim tuvākā saikne ar mediju jomu bija kopā ar Robertu Klimoviču veidotajā raidījumā Leģendu mednieki.

Kāpostiņš esot parādījies pavasarī un izteicis Mediju nama mātesfirmas MN Mediji dalībniekiem tik labu piedāvājumu, ka viņi pēc neilgām pārdomām piekrita viņam pārdot izdevniecību, ar ko paši bijuši saistīti ilgus gadus.

«Piedāvājums bija abpusēji izdevīgs pusēm. Pie konkrētiem cipariem mēs nonācām sarunu gaitā, bet tā ir konfidenciāla informācija, kuru es nevēlētos izpaust, jo darījuma partneri – mēs – tā lēmām. Un pie tā mēs arī pieturēsimies,» stāsta Kāpostiņš.

Līdzšinējais Mediju nama valdes priekšsēdētājs un kādreizējais Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenais redaktors Armands Puče sarunai nepiekrīt, bet atzīst – situācijā tirgū neesot spīdoša, tāpēc savas daļas viņš būtu gatavs pārdot arī senāk.

Savukārt Lilita Seimuškāne savu trešdaļu uzņēmuma piekritusi pārdot pēc tam, kad kāds no viņas partneriem pastāstījis par Kāpostiņa piedāvājumu. Viņu pārliecinājusi gan cena, gan tas, ka Mediju namam nepieciešamas investīcijas.

«Šis finansiālais modelis, kāds eksistēja uzņēmumā šos 6,5 gadus, priekš mums arī bija par smagu. Un tai pašā laikā mēs bijām tik ļoti emocionāli saauguši ar darbiniekiem un uzņēmumu, ka mēs arī sapratām, ka mēs paši diez vai spēsim izdarīt tās labākās izvēles attiecībā uz kaut kādām optimizācijām vai arī uz ieguldījumiem,» skaidro Seimuškāne.

To, kāpēc nolēmis pievērsties tieši mediju biznesam, Kāpostiņš īsti nepaskaidro: «Tas jau viss ir procesa gaitā, nevajag to uztvert tikai kā mediju. Tas ir arī biznesa projekts, kuram apakšā ir arī skaitļi, cipari, matemātika un rādītāji, kurus var uzlabot.»

Uzlabot rādītājus Kāpostiņš plāno ar jauniem produktiem digitālajā vidē, taču no zaudējumus nesošās NRA izdošanas viņš negrasās atteikties: «Ir ļoti liels darba lauks, kur attīstīties, un tieši digitālajā vidē. Protams, atstājot drukāto mediju kā sabiedriski svarīgu viedokļu paušanas platformu.»

Viena no Neatkarīgās Rīta Avīzes īpašajām sadaļām ir regulāra Ventspils mēra Aivara Lemberga un viņa dēla Anrija tiesas prāvas atspoguļošana – portālā tam izveidota atsevišķa rubrika. Viens no tās autoriem ir arī nu jau bijušais Mediju nama līdzīpašnieks Uldis Dreiblats. Rakstos parasti tiek dota plaša iespēja izteikties Lemberga aizstāvjiem, savukārt valsts apsūdzības un tiesas darbības regulāri tiek kritizētas.

Taču versijas, ka avīze atrodas apsūdzētā Ventspils mēra ietekmē, esot vien stereotips, apgalvo Seimuškāne, kura ir sena Lemberga līdzgaitniece, piemēram, Ventspils attīstības aģentūrā. «Šis stereotips izveidojās ļoti spēcīgajā laikrakstā Diena, kuru vadīja Sarmīte Ēlerte, un tas arī bija diezgan lielā mērā kultivēts. Un bija diezgan grūti tās jaudas dēļ varbūt arī cīnīties ar šo stereotipu. Tā kā tam ir ārkārtīgi dziļas un senas saknes,» saka Seimuškāne.

Cīnīties ar šo stereotipu nelīdzēja fakts, ka Mediju nama valdē līdz šim darbojās arī Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš. Savukārt Anrijs Lembergs apprecējās pirms diviem gadiem, un bulvārprese ziņoja, ka viņa sieva ir Liene Kāpostiņa. Uzvārdu sakritība ar jauno īpašnieku nav nejauša. Viņš atzīst, ka ir Anrija Lemberga sievas brālis.

Kāpostiņš apliecina arī to, ka Lemberga znots Austriņš ir sens viņa paziņa, tomēr apgalvo, ka šie fakti neesot būtiski: «Jūs meklējat sensāciju tur, kur tās nav, un mēģināt sapīt kopā lietas, kurām absolūti nav nekāda sakara.»

Kāpostiņš apgalvo, ka Mediju namu esot pircis par savu naudu, savā vārdā un nevienu citu darījumā nepārstāv. Savukārt Aivars Lembergs uz de facto jautājumiem par savas vedeklas brāli Kāpostiņu atbildēja lakoniskās īsziņās, kurās apgalvoja: «Neesmu lietas kursā, nepazīstu. (…) Kāzās biju, bet nepazīstu.»

Arī Seimuškāne apgalvo, ka par Kāpostiņa saitēm ar Aivara Lemberga bērnu laulātajiem neesot zinājusi, taču viņu tas arī neinteresējot: «Ja es redzu, ka ir cilvēks, kurš vēlas pirkt kapitāldaļas, un mums ir izteikts piedāvājums, un mēs esam savā starpā to apsprieduši – mēs arī pieņēmām lēmumu. Tā kā man patiesībā viņa personīgās saiknes, ar ko viņš guļ, ēd, vai viņš ir precējies – man patiešām tas neinteresē.»

Dažādu mediju īpašnieku saiknes savā grāmatā pirms dažiem gadiem pētīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Viņas secinājums bija – bieži vien oficiālie mediju īpašnieki ir vien izkārtne, aiz kuriem aiz trasta līgumiem vai citām ietekmes svirām slēpjas ietekmīgi patiesā labuma guvēji. Komentāru par Mediju nama pārdošanu Rožukalne atsūtīja e-pastā no ASV: «Darījums (..) izskatās līdzīgs akciju sabiedrībā Diena ietilpstošu vairāku uzņēmumu pārstrukturizācijai, kad patiesais īpašnieks nodod mediju kādam uzticamam, sev ļoti pietuvinātam uzņēmējam, kuru var viegli izmantot kā savas «vadītāja rokas pagarinātāju». Skaidrs, ka šis uzņēmējs ir pilnīgi nevarīgs bez īstā īpašnieka un viņa uzņēmēja karjera bez tā nav iespējama. Viņa zināšanas un pieredze mediju jomā varētu līdzināties absolūtai nullei.»

Mediju pētniece arī uzsver, ka uzņēmuma pārdošana laikā, kad tas strādā ar zaudējumiem, parādot jau zināmo: «Politiski ietekmēti mediju uzņēmumi, bez bagātīga atklātu vai slēptu īpašnieku atbalsta, nespēj būt veiksmīgi no biznesa viedokļa. Politiski ietekmētas informācijas kombinēšana ar profesionālu informāciju, izlikšanās par neatkarīgu spēlētāju mediju jomā nedarbojas; biznesa zaudējumi ir cena, kas par to jāmaksā.»

Rožukalne norāda vēl uz kādu negatīvu iezīmi. Starp iepriekšējiem Mediju nama oficiālajiem īpašniekiem bija arī mediju profesionāļi, bet jaunā īpašnieka izvēle parāda, ka, visticamāk, īstajam labuma guvējam nav svarīgi, ka vadītāji orientējas nozarē, jo galvenais ir bizness un iespēja ietekmēt saturu.

Runāt par Mediju nama darījumu sākotnēji nevēlējās neviena no iesaistītajām pusēm – ne pircējs, ne pārdevēji, ne darbinieki. Izdevniecības jaunā un bijusī vadība galu galā intervijas sniegt piekrita. Tomēr redakcijas darbinieki atklāti kameras priekšā par jauno īpašnieku runāt atteicās, vien pauda cerību, ka nekādas radikālas izmaiņas Kāpostiņš neieviesīs un saturā nejauksies.

Ref: 102.000.102.12862


Pievienot komentāru

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.