bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevēju nopērk Lembergam tuvs uzņēmējs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas preses tirgū atkal ir notikušas izmaiņas – Neatkarīgās Rīta Avīzes un vairāku žurnālu izdevējas SIA Mediju nams īpašnieki, tostarp, kādreizējais galvenais redaktors Armands Puče, uzņēmumu ir pārdevuši mediju aprindās nepazīstamam cilvēkam – Naurim Kāpostiņam. Iepriekš viņš nav bijis arī sevišķi veiksmīgs uzņēmējs. Tāpēc par Mediju nama jaunā šefa korporatīvajām interesantākas izskatās viņa radniecīgās saites – tās Kāpostiņu vieno ar Lembergu ģimeni.

Izdevniecību Mediju nams pirms 14 gadiem nodibināja ar akciju sabiedrības Preses nams valdes lēmumu. Pēc tam Mediju nama īpašniekos ir bijuši gan Ventspils Nafta, gan Latvijas Kuģniecības meitasfirma Lasco Investments. Līdz pirms 6,5 gadiem izdevniecību nopirka SIA MN Mediji, kura dibinātāji bija ilggadējie koncerna žurnālisti Armands Puče un Uldis Dreiblats, kā arī kādreizējā Preses nama viceprezidente Lilita Seimuškāne, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Šobrīd Mediju nams izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze, dažus žurnālus, piemēram, Sporta Avīze un Vakara Ziņas, piedāvā foto aģentūras pakalpojumus un viedo interneta portālus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir gandrīz 13 miljoni eiro, bet zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 800 tūkstošus. Saskaņā ar Mediju nama šī gada budžeta prognozēm, gada beigās zaudējumi varētu sasniegt jau 900 tūkstošus. Tas tiek skaidrots ar ieilgušo tirgus lejupslīdi drukātās preses kategorijā.

Tomēr arī šajos apstākļos uzņēmumam negaidīti ir izdevies atrast pircēju. Mediju nama relīzē par darījumu viņš ir pieteikts kā uzņēmējs Nauris Kāpostiņš. Viņa līdz šim tuvākā saikne ar mediju jomu bija kopā ar Robertu Klimoviču veidotajā raidījumā Leģendu mednieki.

Kāpostiņš esot parādījies pavasarī un izteicis Mediju nama mātesfirmas MN Mediji dalībniekiem tik labu piedāvājumu, ka viņi pēc neilgām pārdomām piekrita viņam pārdot izdevniecību, ar ko paši bijuši saistīti ilgus gadus.

«Piedāvājums bija abpusēji izdevīgs pusēm. Pie konkrētiem cipariem mēs nonācām sarunu gaitā, bet tā ir konfidenciāla informācija, kuru es nevēlētos izpaust, jo darījuma partneri – mēs – tā lēmām. Un pie tā mēs arī pieturēsimies,» stāsta Kāpostiņš.

Līdzšinējais Mediju nama valdes priekšsēdētājs un kādreizējais Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenais redaktors Armands Puče sarunai nepiekrīt, bet atzīst – situācijā tirgū neesot spīdoša, tāpēc savas daļas viņš būtu gatavs pārdot arī senāk.

Savukārt Lilita Seimuškāne savu trešdaļu uzņēmuma piekritusi pārdot pēc tam, kad kāds no viņas partneriem pastāstījis par Kāpostiņa piedāvājumu. Viņu pārliecinājusi gan cena, gan tas, ka Mediju namam nepieciešamas investīcijas.

«Šis finansiālais modelis, kāds eksistēja uzņēmumā šos 6,5 gadus, priekš mums arī bija par smagu. Un tai pašā laikā mēs bijām tik ļoti emocionāli saauguši ar darbiniekiem un uzņēmumu, ka mēs arī sapratām, ka mēs paši diez vai spēsim izdarīt tās labākās izvēles attiecībā uz kaut kādām optimizācijām vai arī uz ieguldījumiem,» skaidro Seimuškāne.

To, kāpēc nolēmis pievērsties tieši mediju biznesam, Kāpostiņš īsti nepaskaidro: «Tas jau viss ir procesa gaitā, nevajag to uztvert tikai kā mediju. Tas ir arī biznesa projekts, kuram apakšā ir arī skaitļi, cipari, matemātika un rādītāji, kurus var uzlabot.»

Uzlabot rādītājus Kāpostiņš plāno ar jauniem produktiem digitālajā vidē, taču no zaudējumus nesošās NRA izdošanas viņš negrasās atteikties: «Ir ļoti liels darba lauks, kur attīstīties, un tieši digitālajā vidē. Protams, atstājot drukāto mediju kā sabiedriski svarīgu viedokļu paušanas platformu.»

Viena no Neatkarīgās Rīta Avīzes īpašajām sadaļām ir regulāra Ventspils mēra Aivara Lemberga un viņa dēla Anrija tiesas prāvas atspoguļošana – portālā tam izveidota atsevišķa rubrika. Viens no tās autoriem ir arī nu jau bijušais Mediju nama līdzīpašnieks Uldis Dreiblats. Rakstos parasti tiek dota plaša iespēja izteikties Lemberga aizstāvjiem, savukārt valsts apsūdzības un tiesas darbības regulāri tiek kritizētas.

Taču versijas, ka avīze atrodas apsūdzētā Ventspils mēra ietekmē, esot vien stereotips, apgalvo Seimuškāne, kura ir sena Lemberga līdzgaitniece, piemēram, Ventspils attīstības aģentūrā. «Šis stereotips izveidojās ļoti spēcīgajā laikrakstā Diena, kuru vadīja Sarmīte Ēlerte, un tas arī bija diezgan lielā mērā kultivēts. Un bija diezgan grūti tās jaudas dēļ varbūt arī cīnīties ar šo stereotipu. Tā kā tam ir ārkārtīgi dziļas un senas saknes,» saka Seimuškāne.

Cīnīties ar šo stereotipu nelīdzēja fakts, ka Mediju nama valdē līdz šim darbojās arī Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš. Savukārt Anrijs Lembergs apprecējās pirms diviem gadiem, un bulvārprese ziņoja, ka viņa sieva ir Liene Kāpostiņa. Uzvārdu sakritība ar jauno īpašnieku nav nejauša. Viņš atzīst, ka ir Anrija Lemberga sievas brālis.

Kāpostiņš apliecina arī to, ka Lemberga znots Austriņš ir sens viņa paziņa, tomēr apgalvo, ka šie fakti neesot būtiski: «Jūs meklējat sensāciju tur, kur tās nav, un mēģināt sapīt kopā lietas, kurām absolūti nav nekāda sakara.»

Kāpostiņš apgalvo, ka Mediju namu esot pircis par savu naudu, savā vārdā un nevienu citu darījumā nepārstāv. Savukārt Aivars Lembergs uz de facto jautājumiem par savas vedeklas brāli Kāpostiņu atbildēja lakoniskās īsziņās, kurās apgalvoja: «Neesmu lietas kursā, nepazīstu. (…) Kāzās biju, bet nepazīstu.»

Arī Seimuškāne apgalvo, ka par Kāpostiņa saitēm ar Aivara Lemberga bērnu laulātajiem neesot zinājusi, taču viņu tas arī neinteresējot: «Ja es redzu, ka ir cilvēks, kurš vēlas pirkt kapitāldaļas, un mums ir izteikts piedāvājums, un mēs esam savā starpā to apsprieduši – mēs arī pieņēmām lēmumu. Tā kā man patiesībā viņa personīgās saiknes, ar ko viņš guļ, ēd, vai viņš ir precējies – man patiešām tas neinteresē.»

Dažādu mediju īpašnieku saiknes savā grāmatā pirms dažiem gadiem pētīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Viņas secinājums bija – bieži vien oficiālie mediju īpašnieki ir vien izkārtne, aiz kuriem aiz trasta līgumiem vai citām ietekmes svirām slēpjas ietekmīgi patiesā labuma guvēji. Komentāru par Mediju nama pārdošanu Rožukalne atsūtīja e-pastā no ASV: «Darījums (..) izskatās līdzīgs akciju sabiedrībā Diena ietilpstošu vairāku uzņēmumu pārstrukturizācijai, kad patiesais īpašnieks nodod mediju kādam uzticamam, sev ļoti pietuvinātam uzņēmējam, kuru var viegli izmantot kā savas «vadītāja rokas pagarinātāju». Skaidrs, ka šis uzņēmējs ir pilnīgi nevarīgs bez īstā īpašnieka un viņa uzņēmēja karjera bez tā nav iespējama. Viņa zināšanas un pieredze mediju jomā varētu līdzināties absolūtai nullei.»

Mediju pētniece arī uzsver, ka uzņēmuma pārdošana laikā, kad tas strādā ar zaudējumiem, parādot jau zināmo: «Politiski ietekmēti mediju uzņēmumi, bez bagātīga atklātu vai slēptu īpašnieku atbalsta, nespēj būt veiksmīgi no biznesa viedokļa. Politiski ietekmētas informācijas kombinēšana ar profesionālu informāciju, izlikšanās par neatkarīgu spēlētāju mediju jomā nedarbojas; biznesa zaudējumi ir cena, kas par to jāmaksā.»

Rožukalne norāda vēl uz kādu negatīvu iezīmi. Starp iepriekšējiem Mediju nama oficiālajiem īpašniekiem bija arī mediju profesionāļi, bet jaunā īpašnieka izvēle parāda, ka, visticamāk, īstajam labuma guvējam nav svarīgi, ka vadītāji orientējas nozarē, jo galvenais ir bizness un iespēja ietekmēt saturu.

Runāt par Mediju nama darījumu sākotnēji nevēlējās neviena no iesaistītajām pusēm – ne pircējs, ne pārdevēji, ne darbinieki. Izdevniecības jaunā un bijusī vadība galu galā intervijas sniegt piekrita. Tomēr redakcijas darbinieki atklāti kameras priekšā par jauno īpašnieku runāt atteicās, vien pauda cerību, ka nekādas radikālas izmaiņas Kāpostiņš neieviesīs un saturā nejauksies.

Ref: 102.000.102.12862


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.