bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Soda uzņēmumus, kas krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanas obligātajā iepirkumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nekā personīga žurnālisti atklājuši vairākus zaļās enerģijas ražotājus, kas krāpjas ar atļaujām. Turklāt Latvenergo krāpniecību nespējot izskaidrot. Uzņēmumiem, kas pieķerti krāpniecībā ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, atļaujas netiks pagarinātas, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministrs stāsta, ka jautājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) ir fundamentāla problēma. «OIK sistēma tika izveidota tā, ka tās ieviešana netika uzraudzīta, turklāt pa vidu notika visādi brīnumi. Tāpēc uzdevu rīkojumu Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) izveidot būvuzraugu pozīciju, kas uzraudzītu šos objektus, pārbaudītu, vai šis iekārtas darbojas utt. Patlaban ir izveidota administratīvā bāze un BVKB inspektori ir apmeklējuši pirmās divas vai trīs stacijas un veikuši pārbaudes,» skaidro Ašeradens.

Viņš skaidro, ka, lai saņemtu atļauju par elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, uzņēmumiem bija jāizpilda divi nosacījumi – uzsākt elektroenerģijas ražošanu un pēc tam saņemt atbalstu. «Tomēr tika secināts, ka ražošana nav sākta. Tāpēc šodien devu rīkojumu šīs nedēļas laikā apmeklēt visas stacijas, kurās konstatēti pārkāpumi, un pārbaudīt faktisko situāciju, lai saprastu, kā rīkoties tālāk. Viens ir skaidrs – visticamāk atļaujas netiks pagarinātas,» uzsvēra ministrs.

Savukārt situācija ar uzņēmumu Rīgas enerģija, pēc Ašeradena teiktā, ir «daudz smagāka».

«Atšķirībā no situācijas ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem, šeit tika atvests dīzeļģenerators, kas pieslēgts sistēmai un nosaukts par darbojošos staciju. Šodien uzrunāju iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) un droši vien, ka šajā gadījumā tiks rakstīts iesniegums tiesību aizsargājošām iestādēm. Skaidrs, ka tam nav nekāda sakara ar objekta nodošanu ekspluatācijā,» atzīst Ašeradens.

Ekonomikas ministrs svētdien, 15.oktobra, vakarā, sazinājies ar AS Latvenergo vadību un, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, atbildīgās personas no AS Sadales tīkls ir atstādinātas no pienākumu pildīšanas.


Raidījuma Nekā personīga sižets

Valsts apsolītais paaugstinātais tarifs par videi draudzīgā elektrostacijās saražotu elektrību jau gandrīz divdesmit gadus ir bijis pievilcīgs bizness. Tas ir drošs un ienesīgs. Ražotgribētāju vienmēr bijis daudz. 2012.gadā valdība izsludināja moratoriju, lai valsts nebankrotētu. No tā laika jaunas atļaujas būvēt stacijas vairs neizsniedz, bet izsniegtās nepagarina. Pēdējām atļaujām termiņi beidzās šoruden, norāda Nekā personīga.

Turpinot, žurnālisti vēsta, ka liela daļa atļauju īpašnieku nepaguva elektrostacijas uzbūvēt. Daudzi licences zaudēja, bet daži uzņēmēji atrada shēmu, kā valsts atbalstu nezaudēt, uzrādot pilnīgi citas iekārtas, nekā solījušies būvēt. To akceptē arī Ekonomikas ministrija, kam būtu jāsargā patērētāji no pārmērīgi lieliem maksājumiem zaļās enerģijas ražotājiem.

Minot arī  to, ka šoruden beidzas termiņš, kura laikā bija jāpabeidz to zaļo spēkstaciju būvniecība, kuras ekonomikas ministrijas atļaujas saņēma 2012.gadā.

Vienlaikus skaidrots – ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par pieckārt paaugstinātu cenu. Šo izcili izdevīgo tarifu kā obligātā iepirkuma komponenti samaksā uzņēmumi un mājsaimniecības. Šoruden visiem darbiem jābūt pabeigtiem. Jākūp koģenerācijas staciju skursteņiem, krāsnīs jākuras šķeldai un jāgriežas elektrības turbīnām.

Taču Nekā personīga pārliecinājušies, ka lielā daļā gadījumu darbi nav pabeigti, un vietām pat nemaz nav uzsākti.


Šķeldas koģenerācijas stacijā, ražojot elektrību, rodas blakus produkts – siltums. Ar to var apkurināt dzīvojamās mājas vai izmantot rūpniecībā. Koģenerācijas staciju izdevīgi darbināt, kad ir pieprasījums pēc siltuma. Saražoto elektrību par pieckāršu tarifu uzpērk valsts, tāpēc arī siltuma izmaksas ir mazas, vēsta raidījumā.

Raidījuma attēlots Saldus novads, Druvas ciemats. Vietā ar nosaukumu Kriozes būtu jāatrodas SIA Briedis būve koģenerācijas stacijai. Ekonomikas ministrijas 2012.gadā izsniegtā atļauja celt divu megavatu spēkstaciju paredz, ka tai elektrība bija jāsāk ražot līdz 27.jūlijam.

Starp pašvaldības katlu māju un autoservisu pļavā Saldus novada Druvas pagastā būtu jāatrodas koģenerācijas stacijai. Taču šobrīd šeit nekas par koģenerāciju neliecina, liecina žurnālistu novērojumi.

Minēts arī tas, ka līdz 2013.gada beigām firmai Ekonomikas ministrijā bija jāiesniedz projekta būvatļauja. Saldus būvvaldē saka, ka SIA Briedis būve to nav pat prasījis.


Vienlaikus raidījumā fiksēti fragmenti no Ieriķiem, kurā būtu  jādarbojas  divām spēkstacijām.

Raidījumā minēts, ka katrai no spēkstacijām atļauta gandrīz megavata jauda. Pretspiediena tvaika turbīnām elektrību bija jāsāk ražot jūlijā.

-Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads. SIA Tektus ražošana bija jāuzsāk līdz 21.jūlijam.

-Cecīļu iela 16, Drabešu pagasts, Amatas novads. SIA M Parks ražošana jāuzsāk līdz 2017.gada 12.jūlijam.

Videofragmentā norādīts žurnālistu teiktais: «Mēs nākam skatīties, kur te Cecīļu ielā 12 un 16 ir divas koģenerācijas stacijas.»

Uz ko kāda persona teritorijā atbildēja: «Tur nav stacija, tur ir bedre vienkārši izrakta.»

Savukārt Madonā, Cesvaines ielā, SIA Madonas EKO elektrība bija jāsāk ražot maijā. Stacijas maksimālā jauda ir 2,4 megavati. Darbi ir sākti, taču pārtraukti, noskaidrojuši Nekā personīga žurnālisti.

Raidījuma žurnālisti, uzklausot personu Cesvaines ielā, uzzina viedokli: «Mēs jau ar te satraucāmies, te cels, bet ko. Saskaņots nekas nebija. Vienkārši teica, celšot. Bet gadu nostāvēja man jau liekas..»

Uzņēmumam Madonas eko bija jāuzsāk ražošana Madonā, Cesvaines ielā. Ražošana bija jāsāk 9.maijā. Šobrīd šeit ir klajs pamests lauks, un nekas neliecina par to, ka šeit būtu koģenerācijas stacija, vēsta Nekā personīga.


Tāpat noskaidrots arī tas, ka Strenču novada Sedā SIA E Seda saņēmusi atļauju būvēt divas megavatu koģenerācijas stacijas. Elektrību bija jāsāk ražot aprīlī. Strenčos šķeldas koģenerācijas stacija būs blakus pašvaldības katlu mājai. Ir ielieti pamati, bet celtniecība nav pabeigta, vēsta Nekā personīga.

Strenčos Valkas ielā 1a šobrīd tiek steigta koģenerācijas stacijas būvniecība, ko paredzēts pabeigt līdz gada beigām. Taču jau pavasarī sadales tīklu elektriķiem ir izdevies nomērīt, ka te koģenerācija tiek saražoti desmit kilovati strāvas.


Raidījuma rīcībā esošā informācija norāda, ka Strenčos, Sedā Madonā un Vaivē šobrīd būtu jābūt pabeigtām koģenerācijas stacijām, jākuras šķeldas krāsnīm un turbīnām jāražo elektrība. Nekas no tā nenotiek. Tomēr visas šīs stacijas ir saņēmušas valsts akciju sabiedrības Sadales tīkli atzinums, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts.

AS Sadales tīkli Ziemeļu Ekspluatācijas daļas Tīklu attīstības nodaļas vadītājs Gunārs Plūme, ieraugot raidījuma žurnālistus min: «Par ko tāds gods?»

Raidījuma žurnālisti Plūmem uzdeva jautājumu: «Mums ir jautājumi par tādu lietu, ka jūs esat spējuši konstatēt strāvas ražošanu, kur vēl nekas nav uzbūvēts. Kā tas ir iespējams?»  Atbildot, Plūme teica: «Nu, ziniet, ar TV3 es neesmu pilnvarots runāt.»

Vienlaikus Nekā personīga vēsta, ka 26.aprīlī Sedā Sadales tīklu darbinieki 72 stundas fiksējuši strāvas padevi kopējā elektrības tīklā. Testa laikā fotografētajā attēlā redzams, ka koģenerācijas stacijas vietā atrodas zils konteiners ar skursteni. Minēts arī  tas, ka tas pats konteiners ar to pašu numuru pēc divām nedēļām fiksēts Madonā laikā , kad Sadales tīkli 72 stundas testējušu elektrības ražošanu Madonas eko teritorijā.

Jānorāda, ka raidījumā teikts, ka Sadales tīkla darbinieki neatbild, vai pievērsuši uzmanību, kā elektrība testējamajās stacijās saražota. Vai tur kūrušās krāsnis, kūpējuši skursteņi un griezušās turbīnas – tā neesot viņu atbildība. Galvenais, ka kaut kāda strāva nāk un nenodara kaitējumu kopējam tīklam.

Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos, Sedā, Vaivē un Madonā uz pusēm pieder akciju sabiedrībai Nilex grupa un Igaunijā reģistrētai kompānijai Mahnid ja Rahnud. Madonas staciju nopirkuši septembrī, pārējās trīs pagājušā gada decembrī. Visās četrās firmās valdes loceklis ir Andis Dābols.

Vvaldes loceklis Dābols raidījumam komentē: «Kvotas saglābšana, sauksim viņu tā, obligātā iepirkuma, es nedaru neko nelikumīgu. Tādā ziņā, lai teiksim tagad brutāli šmauktos. Nezinu, atvestu iekārtu, kas neatbilst nekam. Arī Sadales tīkls neļauj.

Uzņēmējs neslēpj, ka uz Sadales tīklu testiem noīrējis mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu. Tas, ka tā ne visai attāli atgādina plānotās koģenerācijas stacijas, viņaprāt nav nekāds pārkāpums.

Raidījums noskaidrojis, ka Ekonomikas ministrija līdz 2012.gada rudenim izsniedza 560 atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Līdz šim ministrija lielāko daļu atļauju ir anulējusi, jo stacijas nav uzbūvētas un ražošana nav uzsākta laikā.

Taču Nekā personīga pētītajām firmām Ekonomikas ministrija atļaujas nav atņēmusi. Ministrija saka, ka celtnieku vagoniņa iedzīšana stacijas teritorijā uz jaudas testiem ir atbilstoša noteikumiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks stāsta: «Šīs te stacijas saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju ir uzsākušas darbību. Viņas ir uzsākušas šo darbību, viņas turpina vai saņem atbalstu tikai tajā brīdī, kad viņas strādā. Pašlaik mums nav informācijas, ka viņas turpinātu darbību.»

Turpinot, viņš saka: «Mēs esam vērtējuši to jautājumu, vai tās stacijas, kuras iziet šo testu ar mazāku jaudu, vai tas būtu juridiski korekti un vai tas atbilst atļaujas nosacījumiem. Tas juristu konsensus ir, ka šādas stacijas atbilst šādiem nosacījumiem.»

Ministrijas ierēdņi nebrauc uz elektrostacijām pārbaudīt, kādu tehnoloģiju tajās izmanto un vai tā atbilst projektā pieteiktajam. Ministrija paļaujas uz Sadales tīklu speciālistu sastādītajiem aktiem, ka stacija ir ražojusi strāvu. Arī Sadales tīkla elektriķi nepārbauda, vai elektrība ir iegūta kā plānots.

Patmalnieks atbild: «Es izskaidroju to loģiku no mūsu puses, ja tā šķiet neakceptējama, tad tas ir saprotams. Tas ko mēs esam vērtējuši, ja mēs vēršamies pret šiem uzņēmumiem, tas prasa papildus resursus ministrijai iet tiesāties ar atļauju saņēmējiem, kur mēs neredzam iespēju arī uzvarēt. Mēs neuzskatām par iespēju tērēt mūsu resursus, lai tiesātos par jautājumiem, kur mēs neuzskatām par iespējamu uzvarēt.»

Šī pētījuma gaitā Nekā personīga apgalvo, ka atklājuši septiņus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, Sadales tīkliem padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.

SIA Briedis būve, Saldus novads;

SIA Madonas eko, Madona;

SIA Tektus, Amatas pagasts;

SIA M parks, Amatas pagasts;

SIA E Strenči, Strenči;

SIA Elektro Rīdzene, Cēsu novads;

SIA E Seda, Strenču novads.

«Ja šie uzņēmumi uzsāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par pieckāršo cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados,» atklāj Nekā personīga.

Ref: 225.000.103.2368


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.