bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Nordea: Baltijas valstis sagaida īsts barjerskrējiens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs

«Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs,» skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.

«Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē,» skaidro ekonomikas eksperts.

«Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs,» norāda bankas eksperts.

«Ikgadējā izaugsme attīstītajās valstīs ir palēninājusies, sasniedzot vien 1.5% līmeni, un arī prognozes nākamajam gadam diemžēl liecina par nenozīmīgu ciklisko atveseļošanos. Lēnais produktivitātes un atalgojuma pieaugums ilgstoša zemu likmju perioda kontekstā norāda, ka izaugsmes rādītājus turpina samazināt vesela virkne strukturālu faktoru (kas ir raksturīgi sekulārajai stagnācijai). Turklāt Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un pāreja no ražošanas lielvalsts uz aizvien vairāk uz pakalpojumiem orientētu ekonomiku būs uzskatāma par ievērojamu tendenci, kas ietekmēs eksportētāju ieņēmumus pat tik tālās zemēs kā Baltijas valstis. Šajā kontekstā jāmin arī, ka globālās izaugsmes un tirdzniecības rādītāju palielināšanos gandrīz 3% apmērā apvienojumā ar mērenu preču cenu kāpumu varētu uzskatīt par jauno normu, pie kuras mums visiem jāpierod. Prognozējam, ka, līdzīgi kā eiro zonā, arī Baltijas valstīs turpināsies cikliskā ekonomikas atveseļošanās, kuru galvenokārt virzīs privātais patēriņš un spēcīgs mājokļu tirgus atbalsts,» tā Belēvičs.

Pēc viņa teiktā, iekšzemes faktoru virzīta izaugsme Baltijas valstīs turpmāk būs saistīta ar spēcīgu darba tirgu. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis Latvijā un Lietuvā laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam samazināsies par vismaz 2,6% un 1,1%. Turpretī Igaunijā bezdarbs varētu palielināties pat par 3%, neskatoties uz stabilo darbaspēka pieprasījumu, jo darba tirgus reforma, kuras mērķis ir palielināt personu ar invaliditāti nodarbinātību, ieies jaunā fāzē.

Bruto algas 2016.gadā palielināsies par vismaz 8% gadā Lietuvā, kam seko Igaunija ar aptuveni 6% un Latvija – aptuveni 4,5%. Ņemot vērā vājās eksporta rādītāju prognozes, ir sagaidāms, ka atalgojuma pieaugums būs visai mērens – līdz prognožu perioda beigām tas pietuvosies 4%. Atalgojuma līmeņa atšķirības salīdzinājumā ar Eiropas un Ziemeļvalstu algu līmeni saglabāsies visai ievērojamas, tādējādi radot iedzīvotāju skaita samazināšanās risku emigrācijas dēļ, lai arī tā palēnināsies. Dzīves līmeņa vispārēja uzlabošana tādēļ ir ļoti būtiska, lai spētu cīnīties ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas pēc globālās krīzes ir bijusi visai ievērojama: 2006.-2015.gadā iedzīvotāju skaits Igaunijā ir samazinājies par 2,5% un attiecīgi par 12,6% un 15,5% Lietuvā un Latvijā. Latvijas ekonomika ir pozitīvs piemērs tam, ka ir sagatavots labs pamats stabilai izaugsmei, nodrošinot iekšējās un ārējās bilances un publiskā sektora finanšu stabilitāti un ieguldījumu atgūšanu. Ilgtspējīga ilgtermiņa izaugsme galvenokārt ir atkarīga no produktivitātes pieauguma.

«Norimstot pašreizējam patēriņa bumam, kā arī palēninoties nodarbinātības izaugsmei un inflācijas pieaugumam, Baltijas valstis būs spiestas noskriet īstu barjerskrējienu, lai palielinātu eksporta ieņēmumus iepriekš aprakstīto makroekonomisko šķēršļu apstākļos. Galvenais uzdevums, kas jāveic, lai produktivitāti pielīdzinātu eirozonas vidējiem rādītājiem, ir ieguldījumu veikšana uz zināšanām balstītā dinamiskā ekonomikā un darba tirgus strukturālās reformās. Ņemot vērā zemās eiro likmes saistībā ar stabilām ilgtermiņa bilancēm un pastāvīgu kapitāla uzkrāšanu, mājokļu tirgus prognozes Baltijas valstīs joprojām ir daudzsološas. Ir gaidāms arī pavērsiens Latvijas nekustamā īpašuma ieguldījumu jomā, kurā, starp citu, ir vērojami otrie zemākie rādītāji ES teritorijā. Visbeidzot, ņemot vērā saspringto vēlēšanu grafiku 2016./2017.gadā, būtu īsti vietā novēlēt veiksmi un izdošanos!» saka ekonomikas eksperts.

Ref: 102.000.102.13439


Pievienot komentāru

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Jaunākie komentāri