bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis

Nordea: Baltijas valstis sagaida īsts barjerskrējiens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs

«Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs,» skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.

«Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē,» skaidro ekonomikas eksperts.

«Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs,» norāda bankas eksperts.

«Ikgadējā izaugsme attīstītajās valstīs ir palēninājusies, sasniedzot vien 1.5% līmeni, un arī prognozes nākamajam gadam diemžēl liecina par nenozīmīgu ciklisko atveseļošanos. Lēnais produktivitātes un atalgojuma pieaugums ilgstoša zemu likmju perioda kontekstā norāda, ka izaugsmes rādītājus turpina samazināt vesela virkne strukturālu faktoru (kas ir raksturīgi sekulārajai stagnācijai). Turklāt Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un pāreja no ražošanas lielvalsts uz aizvien vairāk uz pakalpojumiem orientētu ekonomiku būs uzskatāma par ievērojamu tendenci, kas ietekmēs eksportētāju ieņēmumus pat tik tālās zemēs kā Baltijas valstis. Šajā kontekstā jāmin arī, ka globālās izaugsmes un tirdzniecības rādītāju palielināšanos gandrīz 3% apmērā apvienojumā ar mērenu preču cenu kāpumu varētu uzskatīt par jauno normu, pie kuras mums visiem jāpierod. Prognozējam, ka, līdzīgi kā eiro zonā, arī Baltijas valstīs turpināsies cikliskā ekonomikas atveseļošanās, kuru galvenokārt virzīs privātais patēriņš un spēcīgs mājokļu tirgus atbalsts,» tā Belēvičs.

Pēc viņa teiktā, iekšzemes faktoru virzīta izaugsme Baltijas valstīs turpmāk būs saistīta ar spēcīgu darba tirgu. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis Latvijā un Lietuvā laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam samazināsies par vismaz 2,6% un 1,1%. Turpretī Igaunijā bezdarbs varētu palielināties pat par 3%, neskatoties uz stabilo darbaspēka pieprasījumu, jo darba tirgus reforma, kuras mērķis ir palielināt personu ar invaliditāti nodarbinātību, ieies jaunā fāzē.

Bruto algas 2016.gadā palielināsies par vismaz 8% gadā Lietuvā, kam seko Igaunija ar aptuveni 6% un Latvija – aptuveni 4,5%. Ņemot vērā vājās eksporta rādītāju prognozes, ir sagaidāms, ka atalgojuma pieaugums būs visai mērens – līdz prognožu perioda beigām tas pietuvosies 4%. Atalgojuma līmeņa atšķirības salīdzinājumā ar Eiropas un Ziemeļvalstu algu līmeni saglabāsies visai ievērojamas, tādējādi radot iedzīvotāju skaita samazināšanās risku emigrācijas dēļ, lai arī tā palēnināsies. Dzīves līmeņa vispārēja uzlabošana tādēļ ir ļoti būtiska, lai spētu cīnīties ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas pēc globālās krīzes ir bijusi visai ievērojama: 2006.-2015.gadā iedzīvotāju skaits Igaunijā ir samazinājies par 2,5% un attiecīgi par 12,6% un 15,5% Lietuvā un Latvijā. Latvijas ekonomika ir pozitīvs piemērs tam, ka ir sagatavots labs pamats stabilai izaugsmei, nodrošinot iekšējās un ārējās bilances un publiskā sektora finanšu stabilitāti un ieguldījumu atgūšanu. Ilgtspējīga ilgtermiņa izaugsme galvenokārt ir atkarīga no produktivitātes pieauguma.

«Norimstot pašreizējam patēriņa bumam, kā arī palēninoties nodarbinātības izaugsmei un inflācijas pieaugumam, Baltijas valstis būs spiestas noskriet īstu barjerskrējienu, lai palielinātu eksporta ieņēmumus iepriekš aprakstīto makroekonomisko šķēršļu apstākļos. Galvenais uzdevums, kas jāveic, lai produktivitāti pielīdzinātu eirozonas vidējiem rādītājiem, ir ieguldījumu veikšana uz zināšanām balstītā dinamiskā ekonomikā un darba tirgus strukturālās reformās. Ņemot vērā zemās eiro likmes saistībā ar stabilām ilgtermiņa bilancēm un pastāvīgu kapitāla uzkrāšanu, mājokļu tirgus prognozes Baltijas valstīs joprojām ir daudzsološas. Ir gaidāms arī pavērsiens Latvijas nekustamā īpašuma ieguldījumu jomā, kurā, starp citu, ir vērojami otrie zemākie rādītāji ES teritorijā. Visbeidzot, ņemot vērā saspringto vēlēšanu grafiku 2016./2017.gadā, būtu īsti vietā novēlēt veiksmi un izdošanos!» saka ekonomikas eksperts.

Ref: 102.000.102.13439


Pievienot komentāru

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.

Aizvadītajā diennaktī glābēji dzēsuši 21 ugunsgrēku

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18.janvāra pulksten 6.30 līdz 19.janvāra pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 48 izsaukumus - 21 uz ugunsgrēku dzēšanu un 21 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Kaspersky Lab: Medicīnas iestādes nerūpējas par savu drošību

Drošības ekspertu pētījumi liecina, ka medicīnas iestādes nav norūpējušās par savu korporatīvo tīklu informācijas drošības jautājumiem, lai gan kibernoziedznieki interesējas par šiem tīkliem, jo tajos tiek apstrādāti vērtīgi medicīniskie dati, norāda Kaspersky Lab speciālisti.

Kustība Par!: ZZS un Saskaņa piesedz valsts sagrābšanu

««Oligarhu lietas» parlamentārā izmeklēšana vēlreiz skaudri parādīja, «kas ir kas» Latvijas Republikas Saeimā. Zaļzemnieki ir pilnīgā saskaņā, piesedzot Aivaru Lembergu un Latvijas valsts sagrābšanu. Viņi un Inguna Sudraba pārvērta parlamentāro izmeklēšanu par farsu.»

Skonto stadiona īpašnieki neapmierināti ar Latvijas tiesas sistēmu

Skonto Stadions īpašnieki izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja to prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona.

Ziemas vētra Nīderlandē un Vācijā izvēršas traģiska

Stipra ziemas vētra Rietumeiropā un Centrālajā Eiropā prasījusi astoņu cilvēku dzīvības, kā arī likusi uz laiku apturēt dzelzceļa satiksmi un ierobežot aviācijas kustību.

Eksperti: Veselības finansēšanas likums liegs veselības aprūpi neaizsargātākajiem

Latvijā un pasaulē atzīti eksperti sarunā par veselības aprūpi ziņo, ka Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātais Veselības finansēšanas likums ir ekonomiski nepamatots un neefektīvs. Trūkst sociāli atbildīgas valsts principu, jo veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka, kas pasliktinās sabiedrības veselības rādītājus, pauž Kustība Par!.

Brīvdienās un nākamajā nedēļā saglabāsies ziemai raksturīgi laika apstākļi 

Piektdien, 19.janvārī, un sestdien stipras vēja brāzmas vai ievērojams sniega segas pieaugums nav sagaidāms un nedaudz paaugstināsies gaisa temperatūra, bet jau svētdien un nākamās nedēļas sākumā Latvijā atkal ieplūdīs aukstākas gaisa masas.

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.