bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands

Nordea: Lielbritānijas izstāšanās no ES neizsauks dziļu recesiju vai finanšu krīzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Žīgimants Maurics

«Eiropas Savienībai būs jākontrolē politiķu radītā Brexit sekas un jāpanāk, ka Lielbritānijas piemēram neseko citas valstis. Šobrīd daudzi ir neapmierināti ar Eiropas Savienības procesiem, tomēr nav arī pareizi, ja visa atbildība tiek novelta uz Eiropas Centrālo banku. Eiropas Savienība šobrīd var cerēt uz ekonomisko izaugsmi, jo situācija atkal stabilizējas, veidojot labu pamatu investīcijām un ilgtermiņa ieguldījumiem,» uzskata Nordea Galvenais ekonomists Baltijā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas).

Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas savienībā izrādījās liels pārsteigums visiem. Neskatoties uz to, ka aptaujas liecināja par līdzvērtīgu varbūtību referenduma iznākumam, bukmeikeri un lielākā daļa finanšu tirgus dalībnieku bija gaidījuši, ka briti nobalsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Ceturtdien, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, šķita, ka Lielbritānija paliek ES, un tas izraisīja ievērojamu akciju cenu ralliju finanšu tirgos. Diemžēl šis rallijs tikai pasliktināja kopējo tirgus kritumu pēc gala rezultātu pasludināšanas, portālu BNN informē Nordea.

Tā kā referenduma rezultāts izrādījās tiešām negaidīts, piektdien, 24. jūnijā, finanšu tirgos tika novērotas īpaši negatīvas kustības. Lielākās svārstības tika piefiksētas britu mārciņas (GBP) valūtas kursa izmaiņās, kas ceturtdien dienas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada. Eiropas akcijas zaudēja vidēji 10% un visvairāk cieta banku sektors. ASV un Āzijas akcijas arī cieta, bet ievērojami mazāk par Eiropas tirgu. Kopumā 24.jūnijā akciju tirgus pazaudēja gandrīz divus triljonus ASV dolāru, kas ir lielākais vienas dienas rādītājs vēsturē. Tai pat laikā valdību obligāciju cenas pieauga, jo tirgus dalībnieki sagaida vairāk atbalsta no globālajām centrālajām bankām.

«Analizējot reālo ietekmi uz globālo ekonomiku un specifiskiem tirgiem, piektdienas kritumu acīmredzami izraisīja pārmērīgais satraukums, kam ir maz kopīga ar reālo situāciju. Tāpēc, visticamāk, mēs jau esam pārdzīvojuši sliktāko iespējamo reakciju un līdz šīs nedēļas beigām tirgiem vajadzētu stabilizēties. Šo uzskatu atbalsta arī fakts, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības process aizņems vismaz divus gadus pēc tam, kad Lielbritānija iesniegs izstāšanas pieteikumu. Realitātē Brexit vēl nav apstiprināts. Arī diskusijas brīvdienu laikā parādīja, ka joprojām ir iespējami dažādi scenāriji un pašlaik pat tiek vākti paraksti vēl vienam referendumam,» komentē Nordea eksperti.

Tomēr, pieņemot, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, šis fakts visticamāk nevarēs izsaukt dziļu recesiju vai finanšu krīzi. Lielāko ietekmi, viennozīmīgi, izjutīs pati Apvienota Karaliste, jo nenoteiktība drastiski ietekmēs jaunas investīcijas, kā arī vairāki uzņēmumi var pārcelt savu darbību no Londonas uz Eiropas Savienību. Bet no otras puses, vājāka britu valūta padarīs Lielbritānijas preces lētākas, kas ir labi eksportam un tas var samazināt negatīvo efektu. Pārējā Eiropā Brexit var pasliktināt kopējo noskaņojumu un nebūtiski ietekmēt izaugsmi šī gada otrajā pusē, tomēr recesija Eiropā netiek prognozēta. Efekts uz pārējo pasauli ir vēl mazāks. Jāņem vērā, ka lielākā daļa globālo centrālo banku jau ir sagatavojušās šādam scenārijam un jau ir gatavas rīkoties, piedāvājot atbalstu, uzsver ekonomisti.

Šobrīd, viņuprāt, nozīmīgākais ir politiskais risks, jo nacionālistu kustības var iegūt popularitāti pārējās Eiropas Savienības valstīs un arī var iniciēt referendumus. Tomēr Eiropas Savienības sabrukums netiek gaidīts, kā daži fatālisti skandina. Tieši otrādi, tas var padarīt ES vēl stiprāku, jo Brexit var iniciēt lielākas pozitīvas reformas savienībā.

„Var secināt, ka Brexit nav katastrofa, kā varēja likt domāt pirmā tirgus reakcija. Tāpēc tirgiem pēc brīvdienām vajadzētu atgūties, jo investori būs apdomājuši reālo potenciālo Brexit ietekmi uz ekonomiku. Rezultātā, šī brīža situācija varētu radīt pievilcīgas pirkšanas iespējas ilgtermiņa investoriem. Saskaņā ar Ritholtz Wealth Management datiem, vēsture mums parāda, ka pēc lielākām krīzēm sabalansētie portfeļi parasti ievērojami pieaug. Tā, piemēram, diversificēts aktīvu izvietojums starp akcijām un obligācijām (60% akcijās, 40% obligācijās) pēc 1987. gada krituma gada laika pieauga par 21%, bet piecu gadu laikā par 61%,” skaidro bankas eksperti.

Ref: 102.000.102.12985


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.