bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

NP: Latvijas bankas figurē vērienīgās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās; neviens netiek tiesāts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Savienība (ES) un citas organizācijas jau piecpadsmit gadus Latvijai pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Visu šo laiku Latvijas bankas figurē vērienīgās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās, taču neviena persona par to nav notiesāta un «netīrā» nauda turpina plūst, tā svētdien, 14.maijā, ir vēstījis raidījums Nekā personīga.

Raidījums ziņo, ka šī  gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas Moneyval ekspertu grupa, lai skatītos, kas paveikts pēdējo gadu laikā. Par naudas mazgāšanu pērn sodītas vien deviņas personas, turklāt par Latvijā pastrādātiem noziegumiem nevis par pakalpojumiem starptautiskām noziedzīgām struktūrām.

Kā norāda Nekā personīga, Tieslietu ministrija un atbildīgās Saeimas komisijas steigā cenšas panākt grozījumus likumā, kas maina naudas mazgāšanas definīciju un ļauj pie atbildības saukt plašāku personu loku. Tas varētu izskaistināt statistiku, tomēr ir pamatotas šaubas, vai tas uzlabos Latvijas ieguldījumu starptautisko naudas «mazgāju» izķeršanā.

Latvijas bankas ir slavenas ne tikai ar labo servisu, bet arī ar pakalpojumu starptautiskiem krāpniekiem. Krievijas amatpersonu nozagtā nauda – tā dēvētajā Magņitska lietā, kurā tika izzagts miljards no Moldovas budžeta un naudas izzagšana no Ukrainas budžeta – visa šī nauda gāja caur Latviju, bet neviens par to nav sodīts, vēsta raidījums.

Pirms trīs gadiem Moldovu satrieca finanšu skandāls, atgādina Nekā personīga. No trīs lielākajām bankām vienas dienas laikā mistiski bija pazudis miljards eiro. Pēc starptautiskas detektīvu aģentūras Kroll izmeklēšanas atklājās, ka banku izpumpēšanā vainojams vietējais oligarhs Ilans Šors.

Darījumi notika caur Latvijas bankām. Lietā nosaukta Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank. Tajās bija atvērti ārzonu firmu konti, kā to labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji, norāda

Šajā lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sodīja Privatbank ar līdz šim lielāko naudas sodu. Bankai un tās valdei bija jāmaksā divi miljoni eiro. Policijā joprojām turpinās kriminālprocess, kurā izmeklē iespējamos bankas darbinieku likuma pārkāpumus, vēsta raidījumā.

«Šī ir viena no daudzām naudas legalizācijas shēmām, pēc kuras atklāšanas starptautiskās organizācijas prasīja Latvijai pastiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu. Tieši starptautiskajos darījumos,» saka Nekā personīga žurnālisti.

Latvijas izmeklētājiem ar šādām izmeklēšanām nesokas. Krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir sarežģītas. Trūkst kvalificētu policistu, kas ar tām tiktu galā. Izmeklētājiem vajag ne vien juridisko izglītību un pārzināt operatīvo darbu, bet arī ļoti labas svešvalodu prasmes un zināšanas ekonomikā. Tādu izmeklētāju trūkst. Cilvēki ar izglītību un spējām privātajā sektorā saņem daudzkārt lielākas algas, nekā policijā. Par labu kadru trūkumu gadiem sūkstas gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan policijas vadība.

Tikmēr prokuratūras statistikas pārskats rāda, ka 2015.gadā reģistrēts 231 naudas atmazgāšanas gadījums, pērn tikai 120. Taču līdz tiesai nenonāk pat 10 procenti no legalizēšanas lietām. 2014.gadā tiesās saņemtas 13 lietas, 2015. sešas, bet pērn vairs tikai četras lietas. Neviena no šīm lietām nav par starptautiskiem noziegumiem.

Oktobra beigās Rīgā ieradīsies Moneyval darba grupa, lai vērtētu paveikto pēdējo gadu laikā. Latvijas likumi atbilst konvencijām, direktīvām un deklarācijām, taču rezultātu nav.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina par šo situāciju raidījumam skaidro: «Lai gan mēs redzam, ka naudas atmazgāšanas apkarošana ir viena no valdības prioritātēm, tā realitāte ir diezgan skarba. Mēs skatāmies pēdējos trijos gados ir desmit notiesājoši spriedumi, varbūt pat mazāk, kas nekādā veidā nereflektē tos pieņēmumus, kas ir par naudas atmazgāšanas apjomiem Latvijā.»

Uzskatot,  ka tāpēc Tieslietu ministrijā tapuši grozījumi likumā, kam nākotnē vajadzētu dot jaunu uzrāvienu netīrās naudas apkarošanā. Mainīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīcija.

Turpinot, Medina saka: «Mēs domājam, ka ir nepieciešams pārskatīt pašu definīciju, kas ir naudas atmazgāšana, arī atvieglojot tajā skaitā tiesībsargājošo iestāžu darbu tos atmazgātājus noķert visdažādākajās formās, kā viņi izpaužas.Patlaban noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir to pārvēršana citās vērtībās, atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti un ja tas darīts ar nolūku slēpt to izcelsmi. Tieši nolūku slēpt esot grūti pierādīt tiesā.»

Tieslietu ministrijas pārstāve norāda arī uz to, ka pēc Tieslietu ministrijas grozījumiem, par legalizāciju uzskatīs tās pašas darbības, taču nozīmes vairs nebūs tam, kādā nolūkā tās veiktas. Pret to Iebilst prokuratūra, kam ar likumu jāstrādā ikdienā. Prokuratūra saskata bīstamību, ka mainot definīciju, pirmkārt, pantu par legalizāciju varēs piekarināt plašākam apsūdzēto lokam. Piemēram, par legalizāciju varēs uzskatīt kafijas pagatavošanu nozagtā kafijas automātā vai nozagtas degvīna pudeles izdzeršanu draugu kompānijā.

«Otrkārt, legalizēšanas noziegums būs atzīstams par pastrādātu jau tad, kad noziedznieks ticis pie mantas, piemēram, kukuļņēmējs būs aizvedis kukulī saņemto naudu uz mājām, vai pārskaitījis uz savu kontu. Izmeklētājiem vairs nebūs jāmeklē tālāk, vai viņš šo naudu ieguldījis biznesā, īpašumos uz radinieku vārda vai samaksājis kukuļos. Pārslogotajiem policijas izmeklētājiem būs milzīgs kārdinājums neizmeklēt legalizācijas shēmas līdz galam, ja pietiks ar shēmas pirmā posma pierādīšanu,» skaidro Medina.

Savukārt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss situāciju komentē šādi: «Ir jāskatās tomēr mērķis un būtība, kāpēc starptautiskās konvencijas, ES direktīvas ir radītas. Kāds ir viņu mērķis. Apturēt netīrās naudas ieplūšanu finanšu sistēmā, terorisma finansēšanu apturēšana, visai globāli un svarīgi mērķi. Un kā jau es teicu, jākoncentrējas uz lielo lietu meklēšanu. Šobrīd dažu institūciju vēlme statistiku celt starptautisko acu priekšā uz šo nenozīmīgo lietu rēķina liek svītru pāri nopietnajam lietām.»

«Nolūks slēpt vai maskēt faktiski ir tas, ka mudina praktiķus, tai skaitā izmeklēšanas iestādes kriminālvajāšanas iestādes, domāt par to, kāda veidā līdzekļi tiek iepludināti finanšu sistēmā, vai tie tiek balstīti uz kaut kādiem koruptīviem darījumiem vai nelikumīgu partiju finansēšanu, tas ir tas stimuls un mērķis, ko vēlāk izmeklēšanas iestādes vēlas noskaidrot.»

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā iesniegti Saeimā. Likumā šobrīd tiek veiktas arī citas izmaiņas, par ko Saeima jau nobalsojusi divos lasījumos. Būtiskie grozījumi iesniegti uz trešo. Tas nozīmē, ka apspriešana un izvērtēšana faktiski nenotiek. Atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem priekšlikums patīk, tā grozījumus jau ir atbalstījusi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ir dusmīgs, ka prokuratūra steigā virzītajos grozījumos ir pamanījusi problēmu, vēsta raidījums.

Raidījumam Nekā personīga Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (Vienotība) Ainars Latkovkis skaidro: «Manā skatījumā šī ir tāda juridisko guru sadursme. Šeit vienkārši tiek skaldīti mati, es atvainojos. Jūsu raidījumos neskaitāmi uzsvērts tas, ka Latvijā nav daudz. Viņu praktiski ir maz, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas lietas par naudas atmazgāšanu. Un viena no milzīgākajām problēmām laika gaita ir uzrādīta no ekspertu puse. Tas ir likuma pants. Tā ir prasība pierādīt, ka tas ir darīts ar nolūku, ko ir ļoti grūti un sarežģīti pierādīt. Un manā skatījumā nav arī nepieciešams. Pietiek ar faktiem, ka mēs redzam, ka šī nauda tiek atmazgāta.»

«Šis pants traucē policijai, pašai prokuratūrai un tiesai notiesāt vainīgos. Manā skatījumā tas ir absurdi, matu skaldīšana un tieši tāpēc komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu. Mani uztrauc, ka juristi sāk skaldīt matus,» savu nostāju pauž Latkovskis.

Raidījums Latkovskim uzdeva jautājumu: «Vai jūsuprāt nav tā, ka izmantos to statistikas palielināšanai?», uz ko viņš atbildēja: «Nē, tas ir absurdi! Kāpēc viņam pēc tā panta pielietot, pants ir par zādzību! »

Turklāt Latkovskis raidījumam izteica arī šādu nostāju: «Nu beidziet, tad visa policija ir jāatlaiž. Kaut gan 90.gadu sākumā tā vajadzēja darīt.»

Augstākās tiesas zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis Nekā personīga atbildēja: «Augstākajai tiesai nav iebildumi pret grozījumiem, kas Saeimā uz trešo lasījumu tiek virzīti, vai viņi risinās praksi, atbildes nav. Tas būs jāvērtē normu piemērošanas kontekstā.» Sakot, ka prognozēt šobrīd ir ļoti sarežģīti.

Papildus tam, analītiskais padomnieks Baumanis raidījumam teica: «Tiesneši ir bažīgi, ka būtiskie priekšlikumi iesniegti 3.lasījumam, līdz ar to nebūs deputātu debašu. Saeimas sēdē, izskatot likumus pirmajā un otrajā lasījumā, izteiktie deputātu argumenti ir viens no instrumentiem, ko tiesas var izmantot, ja nav skaidrs, kā piemērot likumu un kas ar to ir domāts. Tas var izrādīties īpaši svarīgi, ja grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā stāsies spēkā Tieslietu ministrijas iecerētajā redakcijā.»

BNN iepriekš vēstīja, ka raidījums Nekā personīga noskaidrojis, ka 3.maijā, notikusi apjomīga zādzība, kuras sekas vēl neviens tā īsti nespēj aplēst. Runa ir par Krievijas valstij daļēji piederošo informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju ROS-telekom. Tam esot izdevies pārtvert datus no vairākām bankām. Starp tām arī esot arī divas no Latvijas.

Latvijā pārtverti Norvik bankas un DNB nord dati. Banku pārstāvji Nekā persoīga apgalvo, ka bankas saziņai ar citiem pakalpojumu sniedzējiem izmanto šifrus un šos pārtvertos datus informācijas zagļiem nevajadzētu spēt izlasīt.

Galu galā abas bankas publiski paziņoja, ka tikusi sniegta nekorekta informācija, bankas dati tiek šifrēti un ielaušanās nav konstatēta.

Ref: 225.000.103.863


Pievienot komentāru

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Nosaka pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai, kas bīstama dzīvībai

No trešdienas, 23.maija, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai 3,4-metilenedioksi-U-47700 un tās saturošiem izstrādājumiem.

Nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pērn pieaudzis par 16%

Nebanku kredītdevēju kopējais kredītportfelis pagājušajā gadā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2016.gadu, sasniedzot 612,21 miljonu eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā.

Nopludināti latviešu valodas eksāmena – domraksta temati

Vidusskolā skolotāja nopludina latviešu valodas eksāmena domraksta tematus, ir sākts kriminālprocess, vēsta Valsts policijā.

No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%

No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Jaunākie komentāri