bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

NP: Latvijas bankas figurē vērienīgās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās; neviens netiek tiesāts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Savienība (ES) un citas organizācijas jau piecpadsmit gadus Latvijai pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Visu šo laiku Latvijas bankas figurē vērienīgās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās, taču neviena persona par to nav notiesāta un «netīrā» nauda turpina plūst, tā svētdien, 14.maijā, ir vēstījis raidījums Nekā personīga.

Raidījums ziņo, ka šī  gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas Moneyval ekspertu grupa, lai skatītos, kas paveikts pēdējo gadu laikā. Par naudas mazgāšanu pērn sodītas vien deviņas personas, turklāt par Latvijā pastrādātiem noziegumiem nevis par pakalpojumiem starptautiskām noziedzīgām struktūrām.

Kā norāda Nekā personīga, Tieslietu ministrija un atbildīgās Saeimas komisijas steigā cenšas panākt grozījumus likumā, kas maina naudas mazgāšanas definīciju un ļauj pie atbildības saukt plašāku personu loku. Tas varētu izskaistināt statistiku, tomēr ir pamatotas šaubas, vai tas uzlabos Latvijas ieguldījumu starptautisko naudas «mazgāju» izķeršanā.

Latvijas bankas ir slavenas ne tikai ar labo servisu, bet arī ar pakalpojumu starptautiskiem krāpniekiem. Krievijas amatpersonu nozagtā nauda – tā dēvētajā Magņitska lietā, kurā tika izzagts miljards no Moldovas budžeta un naudas izzagšana no Ukrainas budžeta – visa šī nauda gāja caur Latviju, bet neviens par to nav sodīts, vēsta raidījums.

Pirms trīs gadiem Moldovu satrieca finanšu skandāls, atgādina Nekā personīga. No trīs lielākajām bankām vienas dienas laikā mistiski bija pazudis miljards eiro. Pēc starptautiskas detektīvu aģentūras Kroll izmeklēšanas atklājās, ka banku izpumpēšanā vainojams vietējais oligarhs Ilans Šors.

Darījumi notika caur Latvijas bankām. Lietā nosaukta Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank. Tajās bija atvērti ārzonu firmu konti, kā to labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji, norāda

Šajā lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sodīja Privatbank ar līdz šim lielāko naudas sodu. Bankai un tās valdei bija jāmaksā divi miljoni eiro. Policijā joprojām turpinās kriminālprocess, kurā izmeklē iespējamos bankas darbinieku likuma pārkāpumus, vēsta raidījumā.

«Šī ir viena no daudzām naudas legalizācijas shēmām, pēc kuras atklāšanas starptautiskās organizācijas prasīja Latvijai pastiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu. Tieši starptautiskajos darījumos,» saka Nekā personīga žurnālisti.

Latvijas izmeklētājiem ar šādām izmeklēšanām nesokas. Krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir sarežģītas. Trūkst kvalificētu policistu, kas ar tām tiktu galā. Izmeklētājiem vajag ne vien juridisko izglītību un pārzināt operatīvo darbu, bet arī ļoti labas svešvalodu prasmes un zināšanas ekonomikā. Tādu izmeklētāju trūkst. Cilvēki ar izglītību un spējām privātajā sektorā saņem daudzkārt lielākas algas, nekā policijā. Par labu kadru trūkumu gadiem sūkstas gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan policijas vadība.

Tikmēr prokuratūras statistikas pārskats rāda, ka 2015.gadā reģistrēts 231 naudas atmazgāšanas gadījums, pērn tikai 120. Taču līdz tiesai nenonāk pat 10 procenti no legalizēšanas lietām. 2014.gadā tiesās saņemtas 13 lietas, 2015. sešas, bet pērn vairs tikai četras lietas. Neviena no šīm lietām nav par starptautiskiem noziegumiem.

Oktobra beigās Rīgā ieradīsies Moneyval darba grupa, lai vērtētu paveikto pēdējo gadu laikā. Latvijas likumi atbilst konvencijām, direktīvām un deklarācijām, taču rezultātu nav.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina par šo situāciju raidījumam skaidro: «Lai gan mēs redzam, ka naudas atmazgāšanas apkarošana ir viena no valdības prioritātēm, tā realitāte ir diezgan skarba. Mēs skatāmies pēdējos trijos gados ir desmit notiesājoši spriedumi, varbūt pat mazāk, kas nekādā veidā nereflektē tos pieņēmumus, kas ir par naudas atmazgāšanas apjomiem Latvijā.»

Uzskatot,  ka tāpēc Tieslietu ministrijā tapuši grozījumi likumā, kam nākotnē vajadzētu dot jaunu uzrāvienu netīrās naudas apkarošanā. Mainīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīcija.

Turpinot, Medina saka: «Mēs domājam, ka ir nepieciešams pārskatīt pašu definīciju, kas ir naudas atmazgāšana, arī atvieglojot tajā skaitā tiesībsargājošo iestāžu darbu tos atmazgātājus noķert visdažādākajās formās, kā viņi izpaužas.Patlaban noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir to pārvēršana citās vērtībās, atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti un ja tas darīts ar nolūku slēpt to izcelsmi. Tieši nolūku slēpt esot grūti pierādīt tiesā.»

Tieslietu ministrijas pārstāve norāda arī uz to, ka pēc Tieslietu ministrijas grozījumiem, par legalizāciju uzskatīs tās pašas darbības, taču nozīmes vairs nebūs tam, kādā nolūkā tās veiktas. Pret to Iebilst prokuratūra, kam ar likumu jāstrādā ikdienā. Prokuratūra saskata bīstamību, ka mainot definīciju, pirmkārt, pantu par legalizāciju varēs piekarināt plašākam apsūdzēto lokam. Piemēram, par legalizāciju varēs uzskatīt kafijas pagatavošanu nozagtā kafijas automātā vai nozagtas degvīna pudeles izdzeršanu draugu kompānijā.

«Otrkārt, legalizēšanas noziegums būs atzīstams par pastrādātu jau tad, kad noziedznieks ticis pie mantas, piemēram, kukuļņēmējs būs aizvedis kukulī saņemto naudu uz mājām, vai pārskaitījis uz savu kontu. Izmeklētājiem vairs nebūs jāmeklē tālāk, vai viņš šo naudu ieguldījis biznesā, īpašumos uz radinieku vārda vai samaksājis kukuļos. Pārslogotajiem policijas izmeklētājiem būs milzīgs kārdinājums neizmeklēt legalizācijas shēmas līdz galam, ja pietiks ar shēmas pirmā posma pierādīšanu,» skaidro Medina.

Savukārt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss situāciju komentē šādi: «Ir jāskatās tomēr mērķis un būtība, kāpēc starptautiskās konvencijas, ES direktīvas ir radītas. Kāds ir viņu mērķis. Apturēt netīrās naudas ieplūšanu finanšu sistēmā, terorisma finansēšanu apturēšana, visai globāli un svarīgi mērķi. Un kā jau es teicu, jākoncentrējas uz lielo lietu meklēšanu. Šobrīd dažu institūciju vēlme statistiku celt starptautisko acu priekšā uz šo nenozīmīgo lietu rēķina liek svītru pāri nopietnajam lietām.»

«Nolūks slēpt vai maskēt faktiski ir tas, ka mudina praktiķus, tai skaitā izmeklēšanas iestādes kriminālvajāšanas iestādes, domāt par to, kāda veidā līdzekļi tiek iepludināti finanšu sistēmā, vai tie tiek balstīti uz kaut kādiem koruptīviem darījumiem vai nelikumīgu partiju finansēšanu, tas ir tas stimuls un mērķis, ko vēlāk izmeklēšanas iestādes vēlas noskaidrot.»

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā iesniegti Saeimā. Likumā šobrīd tiek veiktas arī citas izmaiņas, par ko Saeima jau nobalsojusi divos lasījumos. Būtiskie grozījumi iesniegti uz trešo. Tas nozīmē, ka apspriešana un izvērtēšana faktiski nenotiek. Atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem priekšlikums patīk, tā grozījumus jau ir atbalstījusi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ir dusmīgs, ka prokuratūra steigā virzītajos grozījumos ir pamanījusi problēmu, vēsta raidījums.

Raidījumam Nekā personīga Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (Vienotība) Ainars Latkovkis skaidro: «Manā skatījumā šī ir tāda juridisko guru sadursme. Šeit vienkārši tiek skaldīti mati, es atvainojos. Jūsu raidījumos neskaitāmi uzsvērts tas, ka Latvijā nav daudz. Viņu praktiski ir maz, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas lietas par naudas atmazgāšanu. Un viena no milzīgākajām problēmām laika gaita ir uzrādīta no ekspertu puse. Tas ir likuma pants. Tā ir prasība pierādīt, ka tas ir darīts ar nolūku, ko ir ļoti grūti un sarežģīti pierādīt. Un manā skatījumā nav arī nepieciešams. Pietiek ar faktiem, ka mēs redzam, ka šī nauda tiek atmazgāta.»

«Šis pants traucē policijai, pašai prokuratūrai un tiesai notiesāt vainīgos. Manā skatījumā tas ir absurdi, matu skaldīšana un tieši tāpēc komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu. Mani uztrauc, ka juristi sāk skaldīt matus,» savu nostāju pauž Latkovskis.

Raidījums Latkovskim uzdeva jautājumu: «Vai jūsuprāt nav tā, ka izmantos to statistikas palielināšanai?», uz ko viņš atbildēja: «Nē, tas ir absurdi! Kāpēc viņam pēc tā panta pielietot, pants ir par zādzību! »

Turklāt Latkovskis raidījumam izteica arī šādu nostāju: «Nu beidziet, tad visa policija ir jāatlaiž. Kaut gan 90.gadu sākumā tā vajadzēja darīt.»

Augstākās tiesas zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis Nekā personīga atbildēja: «Augstākajai tiesai nav iebildumi pret grozījumiem, kas Saeimā uz trešo lasījumu tiek virzīti, vai viņi risinās praksi, atbildes nav. Tas būs jāvērtē normu piemērošanas kontekstā.» Sakot, ka prognozēt šobrīd ir ļoti sarežģīti.

Papildus tam, analītiskais padomnieks Baumanis raidījumam teica: «Tiesneši ir bažīgi, ka būtiskie priekšlikumi iesniegti 3.lasījumam, līdz ar to nebūs deputātu debašu. Saeimas sēdē, izskatot likumus pirmajā un otrajā lasījumā, izteiktie deputātu argumenti ir viens no instrumentiem, ko tiesas var izmantot, ja nav skaidrs, kā piemērot likumu un kas ar to ir domāts. Tas var izrādīties īpaši svarīgi, ja grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā stāsies spēkā Tieslietu ministrijas iecerētajā redakcijā.»

BNN iepriekš vēstīja, ka raidījums Nekā personīga noskaidrojis, ka 3.maijā, notikusi apjomīga zādzība, kuras sekas vēl neviens tā īsti nespēj aplēst. Runa ir par Krievijas valstij daļēji piederošo informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju ROS-telekom. Tam esot izdevies pārtvert datus no vairākām bankām. Starp tām arī esot arī divas no Latvijas.

Latvijā pārtverti Norvik bankas un DNB nord dati. Banku pārstāvji Nekā persoīga apgalvo, ka bankas saziņai ar citiem pakalpojumu sniedzējiem izmanto šifrus un šos pārtvertos datus informācijas zagļiem nevajadzētu spēt izlasīt.

Galu galā abas bankas publiski paziņoja, ka tikusi sniegta nekorekta informācija, bankas dati tiek šifrēti un ielaušanās nav konstatēta.

Ref: 225.000.103.863


Pievienot komentāru

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.

Bondars vēlas mazināt labēji centrisko politisko spēku sašķeltību

Politiķiem, kuri vēlas turpināt darboties Latvijas labā, būtu jāapvienojas, jo patlaban novērojamā partiju labēji centriskā spektra sašķeltība traucē sasniegt mērķus kā Saeimā, tā arī pašvaldībās, uzskata bijušais Latvijas Reģionu apvienības līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji raizējas par bērnu izglītības apmaksu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību - tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti. Jāatzīmē, ka 64% no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.

Saeima precizē aizsargājamo biotopu noteikšanu

Lai precizētu Latvijā aizsargājamo biotopu noteikšanu, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Kamēr Igaunija lāpa kiberdrošības «robu», amatpersonām iesaka mobilo ID

Kamēr igauņu informātiķi cenšas novērst potenciālu drošības apdraudējumu, kāds atklāts mikroshēmās, ar kādām aprīkotas 750 000 Igaunijas identifikācijas karšu, e-pakalpojumu lietotājiem valsts amatos tiek ieteikts papildus šīm kartēm lietot arī mobilā tālruņa identifikāciju.

Tirgus tendence: Jūs vairs neesat darba meklētājs, bet uzņēmējs

Pēdējā desmitgadē gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji ir mainījies darba un darbinieku meklēšanas process. Cilvēki, kuri meklē darbu, orientēti uz sevi un peļņu, tādā veidā pēc būtības kļūstot par uzņēmējiem. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmums DarbaGuru skaidro darba tirgus tendences.

Ceļu būvnieku samaksāto soda naudu sola izmantot jaunam bērnu rotaļu laukumam

Par ceļu būvnieku samaksāto soda naudu Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība plāno ierīkot bērnu rotaļu laukumu, apliecina Rīgas domē.

Saeima atbalsta mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu.

Lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā trešdien, 20.septembrī, konstatēja 33 likumpārkāpējus. Jāatzīmē arī tas, ka lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

Latvieši vēlas tāpat kā igauņiem - publicēt tiesību aktu tulkojumus 

«Lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā jābūt pieejamiem un ērti lietojamiem. Igauņi šādu praksi īsteno un ir gatavi dalīties pieredzē,» uzsver Oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis pārstāvji.

35 tīkotāji uz Pasažieru vilciena vadītāja krēslu; Lubāns vēlas saglabāt amatu

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi. Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Eigims: Likvidējot Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupa 6 000 eiro

Likvidējot bijušā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupot 6 000 eiro.