bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

NP: Latvijas bankas figurē vērienīgās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās; neviens netiek tiesāts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Savienība (ES) un citas organizācijas jau piecpadsmit gadus Latvijai pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Visu šo laiku Latvijas bankas figurē vērienīgās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās, taču neviena persona par to nav notiesāta un «netīrā» nauda turpina plūst, tā svētdien, 14.maijā, ir vēstījis raidījums Nekā personīga.

Raidījums ziņo, ka šī  gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas Moneyval ekspertu grupa, lai skatītos, kas paveikts pēdējo gadu laikā. Par naudas mazgāšanu pērn sodītas vien deviņas personas, turklāt par Latvijā pastrādātiem noziegumiem nevis par pakalpojumiem starptautiskām noziedzīgām struktūrām.

Kā norāda Nekā personīga, Tieslietu ministrija un atbildīgās Saeimas komisijas steigā cenšas panākt grozījumus likumā, kas maina naudas mazgāšanas definīciju un ļauj pie atbildības saukt plašāku personu loku. Tas varētu izskaistināt statistiku, tomēr ir pamatotas šaubas, vai tas uzlabos Latvijas ieguldījumu starptautisko naudas «mazgāju» izķeršanā.

Latvijas bankas ir slavenas ne tikai ar labo servisu, bet arī ar pakalpojumu starptautiskiem krāpniekiem. Krievijas amatpersonu nozagtā nauda – tā dēvētajā Magņitska lietā, kurā tika izzagts miljards no Moldovas budžeta un naudas izzagšana no Ukrainas budžeta – visa šī nauda gāja caur Latviju, bet neviens par to nav sodīts, vēsta raidījums.

Pirms trīs gadiem Moldovu satrieca finanšu skandāls, atgādina Nekā personīga. No trīs lielākajām bankām vienas dienas laikā mistiski bija pazudis miljards eiro. Pēc starptautiskas detektīvu aģentūras Kroll izmeklēšanas atklājās, ka banku izpumpēšanā vainojams vietējais oligarhs Ilans Šors.

Darījumi notika caur Latvijas bankām. Lietā nosaukta Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank. Tajās bija atvērti ārzonu firmu konti, kā to labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji, norāda

Šajā lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sodīja Privatbank ar līdz šim lielāko naudas sodu. Bankai un tās valdei bija jāmaksā divi miljoni eiro. Policijā joprojām turpinās kriminālprocess, kurā izmeklē iespējamos bankas darbinieku likuma pārkāpumus, vēsta raidījumā.

«Šī ir viena no daudzām naudas legalizācijas shēmām, pēc kuras atklāšanas starptautiskās organizācijas prasīja Latvijai pastiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu. Tieši starptautiskajos darījumos,» saka Nekā personīga žurnālisti.

Latvijas izmeklētājiem ar šādām izmeklēšanām nesokas. Krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir sarežģītas. Trūkst kvalificētu policistu, kas ar tām tiktu galā. Izmeklētājiem vajag ne vien juridisko izglītību un pārzināt operatīvo darbu, bet arī ļoti labas svešvalodu prasmes un zināšanas ekonomikā. Tādu izmeklētāju trūkst. Cilvēki ar izglītību un spējām privātajā sektorā saņem daudzkārt lielākas algas, nekā policijā. Par labu kadru trūkumu gadiem sūkstas gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan policijas vadība.

Tikmēr prokuratūras statistikas pārskats rāda, ka 2015.gadā reģistrēts 231 naudas atmazgāšanas gadījums, pērn tikai 120. Taču līdz tiesai nenonāk pat 10 procenti no legalizēšanas lietām. 2014.gadā tiesās saņemtas 13 lietas, 2015. sešas, bet pērn vairs tikai četras lietas. Neviena no šīm lietām nav par starptautiskiem noziegumiem.

Oktobra beigās Rīgā ieradīsies Moneyval darba grupa, lai vērtētu paveikto pēdējo gadu laikā. Latvijas likumi atbilst konvencijām, direktīvām un deklarācijām, taču rezultātu nav.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina par šo situāciju raidījumam skaidro: «Lai gan mēs redzam, ka naudas atmazgāšanas apkarošana ir viena no valdības prioritātēm, tā realitāte ir diezgan skarba. Mēs skatāmies pēdējos trijos gados ir desmit notiesājoši spriedumi, varbūt pat mazāk, kas nekādā veidā nereflektē tos pieņēmumus, kas ir par naudas atmazgāšanas apjomiem Latvijā.»

Uzskatot,  ka tāpēc Tieslietu ministrijā tapuši grozījumi likumā, kam nākotnē vajadzētu dot jaunu uzrāvienu netīrās naudas apkarošanā. Mainīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīcija.

Turpinot, Medina saka: «Mēs domājam, ka ir nepieciešams pārskatīt pašu definīciju, kas ir naudas atmazgāšana, arī atvieglojot tajā skaitā tiesībsargājošo iestāžu darbu tos atmazgātājus noķert visdažādākajās formās, kā viņi izpaužas.Patlaban noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir to pārvēršana citās vērtībās, atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti un ja tas darīts ar nolūku slēpt to izcelsmi. Tieši nolūku slēpt esot grūti pierādīt tiesā.»

Tieslietu ministrijas pārstāve norāda arī uz to, ka pēc Tieslietu ministrijas grozījumiem, par legalizāciju uzskatīs tās pašas darbības, taču nozīmes vairs nebūs tam, kādā nolūkā tās veiktas. Pret to Iebilst prokuratūra, kam ar likumu jāstrādā ikdienā. Prokuratūra saskata bīstamību, ka mainot definīciju, pirmkārt, pantu par legalizāciju varēs piekarināt plašākam apsūdzēto lokam. Piemēram, par legalizāciju varēs uzskatīt kafijas pagatavošanu nozagtā kafijas automātā vai nozagtas degvīna pudeles izdzeršanu draugu kompānijā.

«Otrkārt, legalizēšanas noziegums būs atzīstams par pastrādātu jau tad, kad noziedznieks ticis pie mantas, piemēram, kukuļņēmējs būs aizvedis kukulī saņemto naudu uz mājām, vai pārskaitījis uz savu kontu. Izmeklētājiem vairs nebūs jāmeklē tālāk, vai viņš šo naudu ieguldījis biznesā, īpašumos uz radinieku vārda vai samaksājis kukuļos. Pārslogotajiem policijas izmeklētājiem būs milzīgs kārdinājums neizmeklēt legalizācijas shēmas līdz galam, ja pietiks ar shēmas pirmā posma pierādīšanu,» skaidro Medina.

Savukārt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss situāciju komentē šādi: «Ir jāskatās tomēr mērķis un būtība, kāpēc starptautiskās konvencijas, ES direktīvas ir radītas. Kāds ir viņu mērķis. Apturēt netīrās naudas ieplūšanu finanšu sistēmā, terorisma finansēšanu apturēšana, visai globāli un svarīgi mērķi. Un kā jau es teicu, jākoncentrējas uz lielo lietu meklēšanu. Šobrīd dažu institūciju vēlme statistiku celt starptautisko acu priekšā uz šo nenozīmīgo lietu rēķina liek svītru pāri nopietnajam lietām.»

«Nolūks slēpt vai maskēt faktiski ir tas, ka mudina praktiķus, tai skaitā izmeklēšanas iestādes kriminālvajāšanas iestādes, domāt par to, kāda veidā līdzekļi tiek iepludināti finanšu sistēmā, vai tie tiek balstīti uz kaut kādiem koruptīviem darījumiem vai nelikumīgu partiju finansēšanu, tas ir tas stimuls un mērķis, ko vēlāk izmeklēšanas iestādes vēlas noskaidrot.»

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā iesniegti Saeimā. Likumā šobrīd tiek veiktas arī citas izmaiņas, par ko Saeima jau nobalsojusi divos lasījumos. Būtiskie grozījumi iesniegti uz trešo. Tas nozīmē, ka apspriešana un izvērtēšana faktiski nenotiek. Atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem priekšlikums patīk, tā grozījumus jau ir atbalstījusi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ir dusmīgs, ka prokuratūra steigā virzītajos grozījumos ir pamanījusi problēmu, vēsta raidījums.

Raidījumam Nekā personīga Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (Vienotība) Ainars Latkovkis skaidro: «Manā skatījumā šī ir tāda juridisko guru sadursme. Šeit vienkārši tiek skaldīti mati, es atvainojos. Jūsu raidījumos neskaitāmi uzsvērts tas, ka Latvijā nav daudz. Viņu praktiski ir maz, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas lietas par naudas atmazgāšanu. Un viena no milzīgākajām problēmām laika gaita ir uzrādīta no ekspertu puse. Tas ir likuma pants. Tā ir prasība pierādīt, ka tas ir darīts ar nolūku, ko ir ļoti grūti un sarežģīti pierādīt. Un manā skatījumā nav arī nepieciešams. Pietiek ar faktiem, ka mēs redzam, ka šī nauda tiek atmazgāta.»

«Šis pants traucē policijai, pašai prokuratūrai un tiesai notiesāt vainīgos. Manā skatījumā tas ir absurdi, matu skaldīšana un tieši tāpēc komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu. Mani uztrauc, ka juristi sāk skaldīt matus,» savu nostāju pauž Latkovskis.

Raidījums Latkovskim uzdeva jautājumu: «Vai jūsuprāt nav tā, ka izmantos to statistikas palielināšanai?», uz ko viņš atbildēja: «Nē, tas ir absurdi! Kāpēc viņam pēc tā panta pielietot, pants ir par zādzību! »

Turklāt Latkovskis raidījumam izteica arī šādu nostāju: «Nu beidziet, tad visa policija ir jāatlaiž. Kaut gan 90.gadu sākumā tā vajadzēja darīt.»

Augstākās tiesas zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis Nekā personīga atbildēja: «Augstākajai tiesai nav iebildumi pret grozījumiem, kas Saeimā uz trešo lasījumu tiek virzīti, vai viņi risinās praksi, atbildes nav. Tas būs jāvērtē normu piemērošanas kontekstā.» Sakot, ka prognozēt šobrīd ir ļoti sarežģīti.

Papildus tam, analītiskais padomnieks Baumanis raidījumam teica: «Tiesneši ir bažīgi, ka būtiskie priekšlikumi iesniegti 3.lasījumam, līdz ar to nebūs deputātu debašu. Saeimas sēdē, izskatot likumus pirmajā un otrajā lasījumā, izteiktie deputātu argumenti ir viens no instrumentiem, ko tiesas var izmantot, ja nav skaidrs, kā piemērot likumu un kas ar to ir domāts. Tas var izrādīties īpaši svarīgi, ja grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā stāsies spēkā Tieslietu ministrijas iecerētajā redakcijā.»

BNN iepriekš vēstīja, ka raidījums Nekā personīga noskaidrojis, ka 3.maijā, notikusi apjomīga zādzība, kuras sekas vēl neviens tā īsti nespēj aplēst. Runa ir par Krievijas valstij daļēji piederošo informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju ROS-telekom. Tam esot izdevies pārtvert datus no vairākām bankām. Starp tām arī esot arī divas no Latvijas.

Latvijā pārtverti Norvik bankas un DNB nord dati. Banku pārstāvji Nekā persoīga apgalvo, ka bankas saziņai ar citiem pakalpojumu sniedzējiem izmanto šifrus un šos pārtvertos datus informācijas zagļiem nevajadzētu spēt izlasīt.

Galu galā abas bankas publiski paziņoja, ka tikusi sniegta nekorekta informācija, bankas dati tiek šifrēti un ielaušanās nav konstatēta.

Ref: 225.000.103.863


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri