bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 28.06.2017 | Vārda dienas: Kitija, Viesturs, Viestards
LatviaLatvija

NP: Lielākā daļa ziņu par Latviju Krievijas medijos nonāk no viena avota

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Fakts, ka Krievijas mediji izplata nepatiesas un melīgas ziņas par Latviju, vairs nevienu nepārsteidz,» savu uzskatu pauž TV3 žurnālists raidījumā Nekā personīga (NP). Norādot, ka pastāv interesanta sakritība – «Liela daļa šo melīgo ziņu Krievijā nonāk no viena neliela Latvijas medija.»

NP norāda: «Latvijā jau šobrīd ir kāda radiostacija, kas pie mums nav īpaši populāra, bet tai apbrīnojamā veidā izdevies iegūt ietekmi Krievijā. Un kas interesanti – lielākā daļa ziņu par mūsu valsti Krievijas medijos nonāk tieši no šī radio.»

SIA Baltkom radio pieder bijušā Parex akcionāra Viktora Krasovicka znotam Andrejam Feldmanim. Viņa mediju bizness ir sazarots – radio Baltkom, Mix fm, Mix fm Dance, tiek retranslēts arī Krievijas humora radio Jumor fm.

Raidījums akcentē arī  to, ka internetā darbojas ziņu un izklaides portāls Mix news.

«Īpaša šī portāla sadaļa ir video ar Baltkom radio ēterā tapušajām intervijām. Tajās kā viesi bijuši Valsts prezidenti, ministri, mākslinieki, mūziķi. Intervējamo vidū gan izteikti Kremļa opozicionāri, gan piemēram Nikolajs Starikovs, kurš ir ciešs kremļa ideologa Aleksandra Dugina sabiedrotais,» atzīmē raidījums.

Portāla Youtube kanālā redzams, ka šos radio interviju video ierakstus ar dažiem izņēmumiem skatās maz – no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem cilvēku. Arī radio Baltkom klausītāju vidū nav īpaši populārs, raidījums norāda, ka par to liecina socioloģisko aptauju firmas TNS dati – starp visām 27 Latvijas radiostacijām Baltkom pagājušā gada nogalē ierindojās tikai 23.vietā. Tomēr neskatoties uz miecīgo auditoriju, radio interneta portāls kļuvis par avotu, uz kuru bieži atsaucas Krievijas mediji.

Raidījums norāda, ka Baltkom ir cieši kontakti ar Krievijas vadošajiem žurnālistiem. Pašā karstākajā darba brīdī, kad bija noticis Amerikas Savienoto Valstu raķešu trieciens pret Sīriju, radiostacijai izdevies tiešajā ēterā intervēt Krievijas televīzijas Rossija 24 speciāl-korespondentu no Sīrijas Jevgēniju Podubniju.

Jāatzīmē, ka Vidzemes augstskolas mediju pētnieki secinājuši, ka radio Baltkom un portālam Mix news ir ne tikai labi kontakti, bet viņi paši ir galvenais avots, ko par Latvijas notikumiem, pārpublicē lielākās Krievijas televīzijas un ziņu aģentūras. Aptuveni 80% ziņu, kas nonāk medijos Krievijā nāk tieši no radio Baltkom un tā interneta portāla Mix news, vēsta raidījums.

Vidzemes augstskolas docents Jānis Buholcs raidījumam stāsta: «Viņi spēlē tādu ļoti viltīgu spēli. Tas kā man izskatās – viņu stratēģija ir, lai viņi izskatītos pēc šiem te opozicionāriem un šeit Latvijā raugoties kā viņi strādā, nerastos acīmredzamas aizdomas, par to, ka viņiem ir kaut kāda noteikt veida politiskā dienaskārtība. Tas nozīmē, ka viņi jau savā saturā var ielikt visdažādākā veida informāciju, bet tajā pašā laikā tas viņiem neliedz arī būt par daļu no šī te informācijas tīkla, kurš piedalās Kremlim vēlamās informācijas izplatīšanā,» atzīmē Buholcs.

Turpinot, Vidzemes augstskolas docents saka: «Tas ir lielā mērā stāsts par šo te Mix news. Šeit tiek it kā Latvijā uz vietas sagatavota informācija, kas pēc tam tiek paņemta un ievietota šajos Krievijas medijos un šādā veidā tā it kā tiek leģitimizēta. Tas nozīmē, ka tas informācijas avots gluži neizskatās pēc kaut kā, kas ir radīts pašas Krievijas medijos, bet tas ir kaut kas, kas tiek paņemts no medijiem, kas izskatās pietiekami ticami, pietiekami cienījami un tas attiecīgi piešķir šai informācijai lielāku ticamību».

Baltkom žurnālists Vadims Radionovs savulaik rakstījis par Latvijā notiekošo arī Krievijas aģentūrai RIA Novosti. Pēdējos pāris gadus viņa vārds no rakstiem par Latviju pazudis – to autors vairs netiek uzrādīts vispār. Radionovs apgalvo, ka sadarbību ar Krievijas aģentūru esot pārtraucis. Neskatoties uz to ziņas no viņa intervijām regulāri turpina pārpublicēt mediji Krievijā. Šo pētnieku atklāto sakritību Radionovs uzskata par rezultātu savam un kolēģu profesionālajam darbam, vēsta raidījums. 

Radio Baltkom žurnālists Vadims Radionovs bilst: «Kad mēs strādājam no Rīgas un gatavojam raidījumus par kādām konfliktsituācijām, mums kā neitrālajai pusei ir vienkāršāk iegūt informāciju. Mēs varam runāt ar DTR – tā saucamajām pašpasludinātajām republikām, varam runāt ar Ukrainas varas pārstāvjiem. Un vienā ziņu izlaidumā var būt visi šie viedokļi,» viņš saka.

Raidījumam žurnālists atzīmē: «Ja viņi ņem tekstu, video, ieliek atsauci… Ok… Vai tas ir stāsts par propagandu – nezinu. Mēs darām savu darbu godīgi. Jūs varat to visu atvērt, paskatīties. Arī manus raidījumus varat atvērt un paklausīties. Man par nevienu no raidījumiem nav kauns,» viņš pauž savu viedokli.

«Krievijā mediju vide mainās un aizvien lielāka loma būs tam saturam, ko Krievijai derīgā izpildījumā gatavos žurnālisti Eiropā,» raidījums Nekā personīga norāda, ka tā secināts šonedēļ publicētajā Igaunijas specdienesta KaPo gada pārskatā. Igauņu analītiķi norāda uz Krievijas plānu veidot plašu krieviski strādājošu multimediju tīklu Eiropā.

Savukārt NATO izcilības centra direktors Jānis Sārts : «Tās pamata mērķis ir, lai piedotu ziņai ticamību, pateikt, ka šī ziņa nenāk no kāda no Krievijas avotiem, bet nāk no ārpuses. Amerikāņi jeb kanādiešu pētnieki, jeb Latvijā kāds. Un tas iedod to leģitimizāciju. Jo arī Krievijā notiek šī te uzticības medijiem zušana. Līdz ar to viņiem nepieciešama papildus leģitimitāte, lai šis stāsts izklausītos ticams un tāpēc ir šādas vietnes, atsauces avoti, kas it kā ir pasniegti kā – šis ir tas īstais. Un ne tikai mēs, bet arī viņi paši tā domā.»

Vidzemes augstskolas docents norāda, ko krievu medijs ir panācis: «Nosacīti mazietekmīgs medijs patiesībā kļūst ļoti ietekmīgs ārpus Latvijas robežām. Viņš ir šis te zobrats, svarīgā detaļa, kas piedalās viedokļu transformēšanā un pastiprināšanā ārpus Latvijas.»

Turklāt Buholcs norāda, ka ir dziļā neizpratnē, uzdodot vairākus jautājumus: «Kādam iemeslam ir jābūt, lai tāds mazietekmīgs medijs pie tādas lomas nokļūtu, ir jābūt. Vai ne? Tas vienkārši tā pat nenotiek?»

Nobeigumā docents secina, raidījumam sakot: «Nu, tā vienkārši nenotiek. Bet to, kas tur ir aiz tā slēpjas, kādas tur ir tās vienošanās vai kas tamlīdzīgs, tas, protams, nav acīmredzami. Tas ir cita veida izmeklēšanas darbs. Tas, ko mēs esam secinājuši ir, ka te ir ļoti daudz lietas, kas aizdomīgi sakrīt un tas ir kaut kas, kas piesaista uzmanību un kas tā kā mudina sekot tam līdzi un saprast, kas aiz tā visa varētu būt.»

Ref: 225.000.103.632


Pievienot komentāru

Maijā būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%, bet būvmateriālu cenas – par 0,2%.

Tiesa Igaunijā: Viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību

Igaunijas Augstākā tiesa atzinusi, ka arī viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību, precizējot Igaunijas tiesu jurisdikciju saistībā ar ārvalstnieku pieteikšanos uz tiesisko aizsardzību situācijās, kad norisinās tiesas procesi par uzturēšanās atļaujām.

DNB līdz šim lielākā atlīdzībā izsniegtā summa - vairāk nekā 6 tūkstoši eiro

Medicīnas rakstura negadījumi un pazaudētas vai nozagtas bagāžas - šie ir divi izplatītākie negadījumu veidi, par kuriem DNB bankas klienti pēdējo 18 mēnešu laikā ir pieteikušies ceļojuma apdrošināšanas atlīdzībai. Savukārt līdz šim lielākā atlīdzībā izsniegtā summa ir 6 370 eiro.

Iedzīvotāji pārliecināti, ka pēc vēlēšanām jaunas darba vietas pašvaldībā nebūs

Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunu darba vietu rašanās nav gaidāma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. «Kopējās tendences parāda, ka divas trešdaļas no sabiedrības netic politiskajai ietekmei uz labklājību,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Austrālijā pāris no Latvijas apsūdzēts 170'000 eiro izkrāpšanā

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

Rīgas brīvostas valde pārvaldnieka amatā apstiprina Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Visvairāk viedtālruņos lejupielādē saziņas, sociālo tīklu un banku mobilās lietotnes

Ik gadu pieaugot viedtālruņu lietotāju skaitam, attiecīgi pieaug dažādu lietotņu jeb aplikāciju izmantošana. Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, kopumā 87% iedzīvotāju lieto viedtālruni.

Portugāles mežu ugunsgrēku upurus pievīluši sakari ar glābšanas dienestiem

Pēc nesenajiem mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kur miruši 64 cilvēki un cietuši 254, Portugāles valdība likusi izmeklēt glābšanas dienestu sakaru sistēmas traucējumus, jo tiek ziņots, ka 10 svarīgi ārkārtas zvani postošās ugunsnelaimes laikā nav sasnieguši ugunsdzēsējus.

Vairāk nekā puse pacientu brauc uz slimnīcu, nekonsultējoties ar ģimenes ārstu

Latvijā 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Dzintars zaudējumi samazinājušies: Vai uzņēmums pārcietis krīzi?

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, 2016.gadā AS Dzintars neto apgrozījums ir samazinājies par 104 tūkstošiem eiro. Savukārt zaudējumi salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājušies par 904 tūkstošiem eiro, ziņo uzņēmuma valdes locekle Dagnija Maike.

LIZDA: Nav saprotams pedagogu algu publiskošanas mērķis

Patlaban nav skaidrs pedagogu atalgojuma publiskošanas mērķis, bet, ja tas tiks īstenots, tas jādara korekti, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Nīderlandi atzīst par daļēji atbildīgu 350 Srebrenicas upuru nāvēem

Saistībā ar Srebrenicas slaktiņu apelācijas instances tiesa Nīderlandē lielākoties paturējusi spēkā 2014.gada spriedumu, kur atzīts, ka Nīderlande ir atbildīga par 350 bosniešu vīriešu nāvi Bosnijas kara laikā.

Globālajā kiberuzbrukumā smagi cietusi Ukraina

Hakeri aizvadītajā dienā izvērsuši kārtējo globālo kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina. Par atsevišķiem uzbrukumiem ziņo arī Lietuva, taču pagaidām cietušos uzņēmumus neatklāj.

Par 16,8 miljoniem eiro Latvijas kuģniecība pārdevusi Preses namu

AS Latvijas kuģniecība meitas sabiedrība SIA LASCO Investment pārdevusi Preses namu SIA PN Project, kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla kompānija Lords LB Asset Management. Darījuma vērtība ir 16,8 miljoni eiro.

Latvijai cits viedoklis Energoefektivitātes jautājumā; priekšlikumu neatbalsta arī citas valstis

Apstiprināts priekšlikums veikt izmaiņas Energoefektivitātes direktīvā, nosakot mērķi līdz 2030.gadam sasniegt 30% enerģijas ietaupījumu Eiropas Savienībā kopumā, līdz ar to paaugstinot līdzšinējo ES apņemšanos.

Lembergs turpina nevadīt Ventspils domes sēdes; šoreiz viņam «slikta balss»

Lai arī Ventspils zīmols ir «Pilsēta ar rītdienu», domes darbā maz kas mainās un joprojām sēžu kārtība ir absurda un ne visiem saprotama. Proti, Ventspils mēra amatā atkārtoti iecelts joprojām atstādinātais no mēra amata pienākumiem Aivars Lembergs, kurš aizvien nevada nevienu domes sēdi, trešajā jaunā sasaukuma domes sēdē aizbildinoties ar «sliktu balsi».

Valdība piešķir 700 000 eiro, lai no Slokas teritorijas aizvāktu 14 000 tonnas atkritumu

Valdība atbalstījusi līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu nelegālās atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47.

EK piespriež Google 2,4 miljardu eiro naudassodu par konkurences kropļošanu

Eiropas Komisija izmeklēšanā secinājusi, ka interneta milzis Google pārkāpis Eiropas Savienības prettresta noteikumus, izmantojot dominējošu tirgus stāvokli, lai uz konkurentu rēķina reklamētu savu interneta veikalu cenu salīdzināšanas pakalpojumu.

VVD uzdod uzņēmumam no galvaspilsētas aizvākt 100 tonnas lietotu riepu

Valsts vides dienests ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Aptauja: Konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk pakļauti publiskie iepirkumi

Konkurences padome pēc uzņēmēju aptaujas secina, ka konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk ir pakļauti augsti koncentrētie tirgi un publiskie iepirkumi. Tikmēr kā vienu no izplatītākajiem konkurences kropļojumiem respondenti arī šajā aptaujā min valsts un pašvaldību nepamatoti radītos ierobežojumus.

Atvieglota cūkgaļas produkcijas aprite Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā

Sagatavoti grozījumi Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja. Grozījumi mazina administratīvo slogu cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Pēc Alžīras apmeklējuma būs jādezinficē dzīvnieku pārvadāšanas transports

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus mutes un nagu sērgas draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, pieņēma. Grozījumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā dzīvniekus vai dzīvnieku barību un iebrauc Latvijā no Alžīrijas un Tunisijas tieši vai tranzītā caur jebkuru citu valsti.

Igaunijā rosina skolās aizliegt pārtiku ar zemu uzturvērtību

Aizliegt Igaunijas sākumskolās un vispārējās izglītības iestādēs tirgot pārtikas produktus, kuriem ir zema uzturvērtība, bet daudz kaloriju - tā ierosināts likumprojektā, ko izstrādājusi Igaunijas Sociālo lietu ministrija un veselības un darba lietu ministrs Jevgēnijs Osinovskis.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā ieviests «klusēšanas - piekrišanas» princips

Turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildīgo institūciju administratīvajā praksē tiks ieviests un piemērots «klusēšanas - piekrišanas» princips, lai mazinātu birokrātiju. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs līdz noteiktajam datumam nebūs saņēmis ministrijas atbildi uz iesniegumu, pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu, skaidro Labklājības ministrija.