bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

NP: Lielākā daļa ziņu par Latviju Krievijas medijos nonāk no viena avota

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Fakts, ka Krievijas mediji izplata nepatiesas un melīgas ziņas par Latviju, vairs nevienu nepārsteidz,» savu uzskatu pauž TV3 žurnālists raidījumā Nekā personīga (NP). Norādot, ka pastāv interesanta sakritība – «Liela daļa šo melīgo ziņu Krievijā nonāk no viena neliela Latvijas medija.»

NP norāda: «Latvijā jau šobrīd ir kāda radiostacija, kas pie mums nav īpaši populāra, bet tai apbrīnojamā veidā izdevies iegūt ietekmi Krievijā. Un kas interesanti – lielākā daļa ziņu par mūsu valsti Krievijas medijos nonāk tieši no šī radio.»

SIA Baltkom radio pieder bijušā Parex akcionāra Viktora Krasovicka znotam Andrejam Feldmanim. Viņa mediju bizness ir sazarots – radio Baltkom, Mix fm, Mix fm Dance, tiek retranslēts arī Krievijas humora radio Jumor fm.

Raidījums akcentē arī  to, ka internetā darbojas ziņu un izklaides portāls Mix news.

«Īpaša šī portāla sadaļa ir video ar Baltkom radio ēterā tapušajām intervijām. Tajās kā viesi bijuši Valsts prezidenti, ministri, mākslinieki, mūziķi. Intervējamo vidū gan izteikti Kremļa opozicionāri, gan piemēram Nikolajs Starikovs, kurš ir ciešs kremļa ideologa Aleksandra Dugina sabiedrotais,» atzīmē raidījums.

Portāla Youtube kanālā redzams, ka šos radio interviju video ierakstus ar dažiem izņēmumiem skatās maz – no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem cilvēku. Arī radio Baltkom klausītāju vidū nav īpaši populārs, raidījums norāda, ka par to liecina socioloģisko aptauju firmas TNS dati – starp visām 27 Latvijas radiostacijām Baltkom pagājušā gada nogalē ierindojās tikai 23.vietā. Tomēr neskatoties uz miecīgo auditoriju, radio interneta portāls kļuvis par avotu, uz kuru bieži atsaucas Krievijas mediji.

Raidījums norāda, ka Baltkom ir cieši kontakti ar Krievijas vadošajiem žurnālistiem. Pašā karstākajā darba brīdī, kad bija noticis Amerikas Savienoto Valstu raķešu trieciens pret Sīriju, radiostacijai izdevies tiešajā ēterā intervēt Krievijas televīzijas Rossija 24 speciāl-korespondentu no Sīrijas Jevgēniju Podubniju.

Jāatzīmē, ka Vidzemes augstskolas mediju pētnieki secinājuši, ka radio Baltkom un portālam Mix news ir ne tikai labi kontakti, bet viņi paši ir galvenais avots, ko par Latvijas notikumiem, pārpublicē lielākās Krievijas televīzijas un ziņu aģentūras. Aptuveni 80% ziņu, kas nonāk medijos Krievijā nāk tieši no radio Baltkom un tā interneta portāla Mix news, vēsta raidījums.

Vidzemes augstskolas docents Jānis Buholcs raidījumam stāsta: «Viņi spēlē tādu ļoti viltīgu spēli. Tas kā man izskatās – viņu stratēģija ir, lai viņi izskatītos pēc šiem te opozicionāriem un šeit Latvijā raugoties kā viņi strādā, nerastos acīmredzamas aizdomas, par to, ka viņiem ir kaut kāda noteikt veida politiskā dienaskārtība. Tas nozīmē, ka viņi jau savā saturā var ielikt visdažādākā veida informāciju, bet tajā pašā laikā tas viņiem neliedz arī būt par daļu no šī te informācijas tīkla, kurš piedalās Kremlim vēlamās informācijas izplatīšanā,» atzīmē Buholcs.

Turpinot, Vidzemes augstskolas docents saka: «Tas ir lielā mērā stāsts par šo te Mix news. Šeit tiek it kā Latvijā uz vietas sagatavota informācija, kas pēc tam tiek paņemta un ievietota šajos Krievijas medijos un šādā veidā tā it kā tiek leģitimizēta. Tas nozīmē, ka tas informācijas avots gluži neizskatās pēc kaut kā, kas ir radīts pašas Krievijas medijos, bet tas ir kaut kas, kas tiek paņemts no medijiem, kas izskatās pietiekami ticami, pietiekami cienījami un tas attiecīgi piešķir šai informācijai lielāku ticamību».

Baltkom žurnālists Vadims Radionovs savulaik rakstījis par Latvijā notiekošo arī Krievijas aģentūrai RIA Novosti. Pēdējos pāris gadus viņa vārds no rakstiem par Latviju pazudis – to autors vairs netiek uzrādīts vispār. Radionovs apgalvo, ka sadarbību ar Krievijas aģentūru esot pārtraucis. Neskatoties uz to ziņas no viņa intervijām regulāri turpina pārpublicēt mediji Krievijā. Šo pētnieku atklāto sakritību Radionovs uzskata par rezultātu savam un kolēģu profesionālajam darbam, vēsta raidījums. 

Radio Baltkom žurnālists Vadims Radionovs bilst: «Kad mēs strādājam no Rīgas un gatavojam raidījumus par kādām konfliktsituācijām, mums kā neitrālajai pusei ir vienkāršāk iegūt informāciju. Mēs varam runāt ar DTR – tā saucamajām pašpasludinātajām republikām, varam runāt ar Ukrainas varas pārstāvjiem. Un vienā ziņu izlaidumā var būt visi šie viedokļi,» viņš saka.

Raidījumam žurnālists atzīmē: «Ja viņi ņem tekstu, video, ieliek atsauci… Ok… Vai tas ir stāsts par propagandu – nezinu. Mēs darām savu darbu godīgi. Jūs varat to visu atvērt, paskatīties. Arī manus raidījumus varat atvērt un paklausīties. Man par nevienu no raidījumiem nav kauns,» viņš pauž savu viedokli.

«Krievijā mediju vide mainās un aizvien lielāka loma būs tam saturam, ko Krievijai derīgā izpildījumā gatavos žurnālisti Eiropā,» raidījums Nekā personīga norāda, ka tā secināts šonedēļ publicētajā Igaunijas specdienesta KaPo gada pārskatā. Igauņu analītiķi norāda uz Krievijas plānu veidot plašu krieviski strādājošu multimediju tīklu Eiropā.

Savukārt NATO izcilības centra direktors Jānis Sārts : «Tās pamata mērķis ir, lai piedotu ziņai ticamību, pateikt, ka šī ziņa nenāk no kāda no Krievijas avotiem, bet nāk no ārpuses. Amerikāņi jeb kanādiešu pētnieki, jeb Latvijā kāds. Un tas iedod to leģitimizāciju. Jo arī Krievijā notiek šī te uzticības medijiem zušana. Līdz ar to viņiem nepieciešama papildus leģitimitāte, lai šis stāsts izklausītos ticams un tāpēc ir šādas vietnes, atsauces avoti, kas it kā ir pasniegti kā – šis ir tas īstais. Un ne tikai mēs, bet arī viņi paši tā domā.»

Vidzemes augstskolas docents norāda, ko krievu medijs ir panācis: «Nosacīti mazietekmīgs medijs patiesībā kļūst ļoti ietekmīgs ārpus Latvijas robežām. Viņš ir šis te zobrats, svarīgā detaļa, kas piedalās viedokļu transformēšanā un pastiprināšanā ārpus Latvijas.»

Turklāt Buholcs norāda, ka ir dziļā neizpratnē, uzdodot vairākus jautājumus: «Kādam iemeslam ir jābūt, lai tāds mazietekmīgs medijs pie tādas lomas nokļūtu, ir jābūt. Vai ne? Tas vienkārši tā pat nenotiek?»

Nobeigumā docents secina, raidījumam sakot: «Nu, tā vienkārši nenotiek. Bet to, kas tur ir aiz tā slēpjas, kādas tur ir tās vienošanās vai kas tamlīdzīgs, tas, protams, nav acīmredzami. Tas ir cita veida izmeklēšanas darbs. Tas, ko mēs esam secinājuši ir, ka te ir ļoti daudz lietas, kas aizdomīgi sakrīt un tas ir kaut kas, kas piesaista uzmanību un kas tā kā mudina sekot tam līdzi un saprast, kas aiz tā visa varētu būt.»

Ref: 225.000.103.632


Pievienot komentāru

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.