bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

NP: Lielākā daļa ziņu par Latviju Krievijas medijos nonāk no viena avota

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Fakts, ka Krievijas mediji izplata nepatiesas un melīgas ziņas par Latviju, vairs nevienu nepārsteidz,» savu uzskatu pauž TV3 žurnālists raidījumā Nekā personīga (NP). Norādot, ka pastāv interesanta sakritība – «Liela daļa šo melīgo ziņu Krievijā nonāk no viena neliela Latvijas medija.»

NP norāda: «Latvijā jau šobrīd ir kāda radiostacija, kas pie mums nav īpaši populāra, bet tai apbrīnojamā veidā izdevies iegūt ietekmi Krievijā. Un kas interesanti – lielākā daļa ziņu par mūsu valsti Krievijas medijos nonāk tieši no šī radio.»

SIA Baltkom radio pieder bijušā Parex akcionāra Viktora Krasovicka znotam Andrejam Feldmanim. Viņa mediju bizness ir sazarots – radio Baltkom, Mix fm, Mix fm Dance, tiek retranslēts arī Krievijas humora radio Jumor fm.

Raidījums akcentē arī  to, ka internetā darbojas ziņu un izklaides portāls Mix news.

«Īpaša šī portāla sadaļa ir video ar Baltkom radio ēterā tapušajām intervijām. Tajās kā viesi bijuši Valsts prezidenti, ministri, mākslinieki, mūziķi. Intervējamo vidū gan izteikti Kremļa opozicionāri, gan piemēram Nikolajs Starikovs, kurš ir ciešs kremļa ideologa Aleksandra Dugina sabiedrotais,» atzīmē raidījums.

Portāla Youtube kanālā redzams, ka šos radio interviju video ierakstus ar dažiem izņēmumiem skatās maz – no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem cilvēku. Arī radio Baltkom klausītāju vidū nav īpaši populārs, raidījums norāda, ka par to liecina socioloģisko aptauju firmas TNS dati – starp visām 27 Latvijas radiostacijām Baltkom pagājušā gada nogalē ierindojās tikai 23.vietā. Tomēr neskatoties uz miecīgo auditoriju, radio interneta portāls kļuvis par avotu, uz kuru bieži atsaucas Krievijas mediji.

Raidījums norāda, ka Baltkom ir cieši kontakti ar Krievijas vadošajiem žurnālistiem. Pašā karstākajā darba brīdī, kad bija noticis Amerikas Savienoto Valstu raķešu trieciens pret Sīriju, radiostacijai izdevies tiešajā ēterā intervēt Krievijas televīzijas Rossija 24 speciāl-korespondentu no Sīrijas Jevgēniju Podubniju.

Jāatzīmē, ka Vidzemes augstskolas mediju pētnieki secinājuši, ka radio Baltkom un portālam Mix news ir ne tikai labi kontakti, bet viņi paši ir galvenais avots, ko par Latvijas notikumiem, pārpublicē lielākās Krievijas televīzijas un ziņu aģentūras. Aptuveni 80% ziņu, kas nonāk medijos Krievijā nāk tieši no radio Baltkom un tā interneta portāla Mix news, vēsta raidījums.

Vidzemes augstskolas docents Jānis Buholcs raidījumam stāsta: «Viņi spēlē tādu ļoti viltīgu spēli. Tas kā man izskatās – viņu stratēģija ir, lai viņi izskatītos pēc šiem te opozicionāriem un šeit Latvijā raugoties kā viņi strādā, nerastos acīmredzamas aizdomas, par to, ka viņiem ir kaut kāda noteikt veida politiskā dienaskārtība. Tas nozīmē, ka viņi jau savā saturā var ielikt visdažādākā veida informāciju, bet tajā pašā laikā tas viņiem neliedz arī būt par daļu no šī te informācijas tīkla, kurš piedalās Kremlim vēlamās informācijas izplatīšanā,» atzīmē Buholcs.

Turpinot, Vidzemes augstskolas docents saka: «Tas ir lielā mērā stāsts par šo te Mix news. Šeit tiek it kā Latvijā uz vietas sagatavota informācija, kas pēc tam tiek paņemta un ievietota šajos Krievijas medijos un šādā veidā tā it kā tiek leģitimizēta. Tas nozīmē, ka tas informācijas avots gluži neizskatās pēc kaut kā, kas ir radīts pašas Krievijas medijos, bet tas ir kaut kas, kas tiek paņemts no medijiem, kas izskatās pietiekami ticami, pietiekami cienījami un tas attiecīgi piešķir šai informācijai lielāku ticamību».

Baltkom žurnālists Vadims Radionovs savulaik rakstījis par Latvijā notiekošo arī Krievijas aģentūrai RIA Novosti. Pēdējos pāris gadus viņa vārds no rakstiem par Latviju pazudis – to autors vairs netiek uzrādīts vispār. Radionovs apgalvo, ka sadarbību ar Krievijas aģentūru esot pārtraucis. Neskatoties uz to ziņas no viņa intervijām regulāri turpina pārpublicēt mediji Krievijā. Šo pētnieku atklāto sakritību Radionovs uzskata par rezultātu savam un kolēģu profesionālajam darbam, vēsta raidījums. 

Radio Baltkom žurnālists Vadims Radionovs bilst: «Kad mēs strādājam no Rīgas un gatavojam raidījumus par kādām konfliktsituācijām, mums kā neitrālajai pusei ir vienkāršāk iegūt informāciju. Mēs varam runāt ar DTR – tā saucamajām pašpasludinātajām republikām, varam runāt ar Ukrainas varas pārstāvjiem. Un vienā ziņu izlaidumā var būt visi šie viedokļi,» viņš saka.

Raidījumam žurnālists atzīmē: «Ja viņi ņem tekstu, video, ieliek atsauci… Ok… Vai tas ir stāsts par propagandu – nezinu. Mēs darām savu darbu godīgi. Jūs varat to visu atvērt, paskatīties. Arī manus raidījumus varat atvērt un paklausīties. Man par nevienu no raidījumiem nav kauns,» viņš pauž savu viedokli.

«Krievijā mediju vide mainās un aizvien lielāka loma būs tam saturam, ko Krievijai derīgā izpildījumā gatavos žurnālisti Eiropā,» raidījums Nekā personīga norāda, ka tā secināts šonedēļ publicētajā Igaunijas specdienesta KaPo gada pārskatā. Igauņu analītiķi norāda uz Krievijas plānu veidot plašu krieviski strādājošu multimediju tīklu Eiropā.

Savukārt NATO izcilības centra direktors Jānis Sārts : «Tās pamata mērķis ir, lai piedotu ziņai ticamību, pateikt, ka šī ziņa nenāk no kāda no Krievijas avotiem, bet nāk no ārpuses. Amerikāņi jeb kanādiešu pētnieki, jeb Latvijā kāds. Un tas iedod to leģitimizāciju. Jo arī Krievijā notiek šī te uzticības medijiem zušana. Līdz ar to viņiem nepieciešama papildus leģitimitāte, lai šis stāsts izklausītos ticams un tāpēc ir šādas vietnes, atsauces avoti, kas it kā ir pasniegti kā – šis ir tas īstais. Un ne tikai mēs, bet arī viņi paši tā domā.»

Vidzemes augstskolas docents norāda, ko krievu medijs ir panācis: «Nosacīti mazietekmīgs medijs patiesībā kļūst ļoti ietekmīgs ārpus Latvijas robežām. Viņš ir šis te zobrats, svarīgā detaļa, kas piedalās viedokļu transformēšanā un pastiprināšanā ārpus Latvijas.»

Turklāt Buholcs norāda, ka ir dziļā neizpratnē, uzdodot vairākus jautājumus: «Kādam iemeslam ir jābūt, lai tāds mazietekmīgs medijs pie tādas lomas nokļūtu, ir jābūt. Vai ne? Tas vienkārši tā pat nenotiek?»

Nobeigumā docents secina, raidījumam sakot: «Nu, tā vienkārši nenotiek. Bet to, kas tur ir aiz tā slēpjas, kādas tur ir tās vienošanās vai kas tamlīdzīgs, tas, protams, nav acīmredzami. Tas ir cita veida izmeklēšanas darbs. Tas, ko mēs esam secinājuši ir, ka te ir ļoti daudz lietas, kas aizdomīgi sakrīt un tas ir kaut kas, kas piesaista uzmanību un kas tā kā mudina sekot tam līdzi un saprast, kas aiz tā visa varētu būt.»

Ref: 225.000.103.632


Pievienot komentāru

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.

Igaunija: Iepaliekam Latvijai Rail Baltica projektā

Triju Baltijas valstu paveiktais Rail Baltica projektā atšķiras, kamēr Rīgai projektē Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi, Igaunijā vēl nav skaidrības dzelzceļa maršrutu, novērojuši igauņu žurnālisti.

Savarīgākais starpautiskos pārbraucienos - cena, ceļā pavadītais laiks, pieejamie reisi

Šī gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express ir apkalpojis 518 855 pasažierus, kas ir par 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Vislielākais pieaugums pieredzēts tieši maršrutos pa Baltijas valstīm, kur šogad ceļotāju skaits palielinājies par vienu piekto daļu, BNN vēsta uzņēmumā.

EP deputātus uztrauc Turcijas referendums; Paplašināt prezidenta pilnvaras nav godīgi

Eiropa neaizver durvis Turcijai, taču notikumu attīstība pēdējā laikā vedina lūkoties pēc alternatīvām Turcijas dalībai Eiropas Savienībā, EP deputāti ir sacījuši debatēs ar ES paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu.

Barišņikovu uzņems Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem valsts labā

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, atbalstīja lēmumprojektu par pasaulslavenā mākslinieka Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Nav finansējuma Brīvības pieminekļa restaurācijai

Pieminekļa apkopes un restaurācijas darbu veikšanas termiņš esot pienācis pirms pāris gadiem. Šī vasara esot pēdējais brīdis, lai pieminekli sakoptu pirms Latvijas simtgades pasākumiem. Darbi esot ieplānoti, bet ne Rīgas pašvaldība, ne valsts tiem vēl nav atvēlējusi finansējumu, teikts laikrakstā Latvijas avīze.