bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

NP: Apejot Dūklavu, lielie zemes īpašnieki panāk sev izdevīgu zemes pirkšanas likumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti aizvadītajā nedēļā centās labot prezideta Raimonda Vējoņa «izbrāķēto» likumu par lauksaimniecības zemju pirkšanu. Zemkopības ministrija deputātus brīdināja, ka prasību zināt latviešu valodu, iegādājoties zemi, visdrīzāk neatbalstīs Eiropas Komisija. Tomēr deputāti to atstāja spēkā, norāda raidījums Nekā personīga.

Brīvu lauksaimniecībai izmantojamu zemju trūkst un tās, kuras piedāvā tirgū, ir pieejamas par cenām, pie kādām ar lauksaimniecību nodarboties var sanākt neizdevīgi, vēsta raidījuma žurnālisti.

Raidījumā esošā informācija norāda, ka Ceraukstes pagastā pie Bauskas šosejas zemi pārdod par 9 000 eiro hektarā. Tikpat par hektāru arī Kroņaucē. Bēnē lauksaimniecības zemi tirgo par 10 000 eiro hektārā. Jaunmārupē astoņus hektārus varot dabūt pa 100 000 jeb 12 000 eiro hektārā.

«Šobrīd ir risks, ka lauksaimniecības zemes cena augs vēl. Eiropas Komisija Latvijai pieprasījusi atcelt prasību par lauksaimniecības izglītību, iegādājoties zemi, kas bija spēkā pēdējos pāris gadus. Iespējas pirkt zemi plašākam cilvēku lokam var vēl vairāk palielināt tās cenu, ,kā arī visvairāk lauksaimniecības zemes ir nepieciešamas esošajiem zemniekiem darbības paplašināšanai.» teikts raidījumā.

Ar ideju pircēju loku ierobežot, pieprasot latviešu valodas zināšanas, pie deputātiem nāca Zemnieku saeima, redzamākā un ietekmīgākā zemnieku sabiedriskā organizācija. Tās ieņēmumi pērn pārsniedza 300 000 eiro no biedru naudām, zemnieku ziedojumiem, valsts dotācijas un Eiropas projektiem. Organizācija pārstāvot 600 zemniekus, arī lielos zemes īpašniekus.

Tāds esot arī organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš. Viņa saimniecības apgrozījums pārsniedz miljonu. Lazdiņš ir viens no pieciem zemkopības kooperatīva LATRAPS vadītājiem. Kooperatīva apgrozījums ir 228 miljoni eiro. Saeimas piekrita Zemnieku organizācijas priekšlikumam, norāda Nekā personīga.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš min: «Jāsaka kopumā, ka nebija viegli ar šiem grozījumiem, nebija arī sākotnēji izpratnes no deputātu puses, bet nu beigās mēs varam būt gandarīti.»

Likuma galvenie virzītāji Saeimā esot bijuši ZZS deputāti Armands Krauze un Edgars Putra. Putras ģimenei ir saimniecība Durbē, Krauze ir Latvijas Biškopības biedrības vadītājs. Pārtikas nozare kļuvusi globāla un esot bažas, ka starptautiskie koncerni Latvijas zemi izpirks, ja Latvija nenoteiks kādu jaunu ierobežojumu.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas deputāts (ZZS) Armands Krauze raidījumam bilda: «Nu, mūsu nacionālās intereses ir, lai šis likumprojekts ir stingrāks, respektīvi, ka tie, kas pērk Latvijā lauksaimniecības zemi, lai viņi zinātu latviešu valodu un argumenti ir, ka lauksaimniecība ir augsta riska nozare, tātad tur ir riski, kas ir saistīti ar darba drošību, tur ir riski, kas ir saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un tur ir riski, kas ir saistīti ar pārtikas apriti un pārtikas nekaitīgumu.»

Turpretī pret valodas zināšanu prasību jau sākumā iebilda Zemkopības ministrija. Ja Eiropas Komisija ir bijusi pret speciālo izglītību, tad vēl jo mazākas cerības esot iegūt akceptu prasībai zināt latviešu valodu.

Jāatzīmē, ka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS) Ringolds Arnītis raidījumam norādījis: «Tas, ko mēs, no savas puses, esam norādījuši Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdēs, ka uzstādīt to kā pamatnosacījumu, ka tas rada diezgan lielu risku, ka Eiropas Komisija mums varētu pārmest šo, ka tas nav saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Tas ir tas, ko mēs esam darījuši zināmu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sarunā ar Nekā personīga minējis: «Tas jau arī ir tas, par ko es runāju attiecībā, ka nav jau obligāti tam īpašniekam jābūt, nu kā pats tikko teici un jāvada darbi. Es varu nopirkt zemi un darbus man vadīs agronoms, ja tā būs saimniecība. Pēteris. Pēteris. Jā, un kādas problēmas? Nekādas.»

Prezidents Raimonds Vējonis likumu neizsludināja, jo tajā iebalsotas absurdas un neizpildāmas normas, piemēram, pienākums valsts valodu zināt juridiskām personām.

Pret likumu iebilda arī Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms. Viņš bija Saeimā pierunāt Augustu Brigmani un Solvitu Āboltiņu latviešu valodas prasību nepieņemt. Sevišķas iebildes vēstniekam bija pret prasību valodu zināt zemnieku saimniecības īpašniekiem. Latvijā daudzas lauksaimniecības zemes pieder zviedru pensiju fondiem. Vienā dienā varot izrādīties, ka visiem fonda ieguldītājiem Zviedrijā būs jāzina latviešu valoda, norāda raidījumā esošā informācija.

Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms (Hendrik Landerholm) raidījumam par esošo situāciju atbildējis: «Vai viņi izprata jūsu bažas? Es domāju, ka viņi saprata manas bažas, bet kā jau vienmēr politikā ir ne tikai dažādi viedokļi, bet dažādi redzējumi un dažādas intereses. Un dienas beigās politiķi cenšas izbalansēt.»

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas vairākums, neraugoties uz prezidenta iebildumiem un brīdinājumiem atkal atgriezās pie prasības par valodas zināšanām zemju pircējiem. Deputāts Putra iesniedza vēl stingrāku priekšlikumu, ka zemi drīkstēs pārdot tikai Latvijas zemniekiem. Šo ierosonājumu gan neatbalstīja, vēstīts raidījumā.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas deputāts (Vienotība) Anrijs Matīss par likuma mērķi komentē šādi: «Nu tagad mēs pilnīgi skaidri redzam, kāds ir likuma mērķis un priekšlikumu iesniedzēju mērķis. Un mērķis nav Latvijas zemi Latvijas zemniekiem, bet mērķis ir Latvijas zemi Latvijas lielajiem zemniekiem. Skaidri saprotam, ka Latvijas zemi varēs iegādāties tie, kas jau ir strādājuši, jaunus cilvēkus šajā tirgū laist iekšā nevarēs, mēs esam atsijājuši jau ar valodas prasībām tikko ārzemniekus, tagad mēs atsijājam arī vietējos, kuri nodarbojušies ar zemkopību, ja.»

Par cenām turpinot: «Līdz ar to, kas notiek, ja ir ierobežotas iespējas nopirkt, krītas cenas. Cenas krītas, lielie zemnieki tiek pie zemes klāt, bet tie nabadziņi, kas spiesti savu mantoto zemi un savu paaudzēs mantoto zemi pārdot, dabū par to zemi grašus.»

Papildus deputāti arī paredzēja plašas tiesības pašvaldību zemes komisijām. Tās varēs pieprasīt no potenciālā zemes pircēja interviju un prezentāciju par to, ko īpašumā darīs.

Pašvaldību komisijās ir plaši pārstāvēti zemkopji. Piemēram Krustpils komisiju vada novada deputāts Mārtiņš Felss, kurš ir arī lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības KUZIKS vadītājs. Šajā kooperatīvā savukārt darbojas viens no Zemnieku saeimas valdes locekļiem Arturs Akmens, liecina raidījumā esošā informācija.

Nekā personīga vēstīja, ka Pļaviņu novada komisijā strādā domes deputāts un zemnieku saimniecības Iesalnieki viens īpašnieks Ansis Saliņš.

Valsts prezidents iebilst pret pārāk plašu pilnvaru piešķiršana vietējām zemes komisijām.

Prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme raidījumam par situāciju komentēja: «Tekstā bija pietiekami daudz pretrunu. Tas varēja radīt pamatu, ka ir patvaļīga lemšana pašvaldību komisijās par to, vai tad potenciālajam pircējam ir tiesības iegūt zemi īpašumā vai nav.»

Turpinot, viņa teica: «Var būt gan lauku tūrisms, var būt platību uzturēšana noganīšanai, tur var būt arī lauksaimnieciskā ražošana. Un, ja prasa visiem prezentēt lauksaimniecisko ražošanu bez jebkādiem kritērijiem liekot normas pretī, ka tur var būt arī atteikums, nu tas tomēr nepamatoti ierobežo privātpersonu tiesības. Tas pašvaldības komisijas nostāda ļoti dīvainā situācijā. Jo nav tiesiskā pamata, uz kā atteikt.»

Kāds ZZS deputāts Nekā personīga atzina, ka Saeima, balsojot par likumu, skaidri apzinās, ka Eiropa to noraidīs. Taču, kamēr Brisele izvērtēs, paiešot pusotrs gads. Tikmēr prasība zināt latviešu valodu būs spēkā un pietikšot laika izdomāt, kādu jaunu ierobežojumu, arī zemes cena necelšoties.

BNN iepriekš norādīja, ka deputāti atbalstījuši priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz *A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, informējis Saeimas Preses dienests.

Tāpat grozījums paredzēts, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Ref: 225.000.103.751


Pievienot komentāru

Klaipēdā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs igauņu uzņēmums

Lietuvas ostas pilsētas sabiedriskajā transportā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs Igaunijas jaunuzņēmums Ridango.

Eksperts par traģēdiju Saulkrastos: Viņš bija profesionālis, zināja, ar ko riskē

Traģēdiju Saulkrastos, kur sprāgstot pirotehnikai gāja bojā pieci cilvēki, izraisīja pirotehniķa Ilmāra Āboliņa bezatbildība un rupji drošības pārkāpumi, piemēram, glabājot pirotehniku privātmājas apkures telpās, šādu viedokli Latvijas Avīzē pauž Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes sprādzienbīstamu priekšmetu eksperts Jānis Jakušs-Kreituss.

Psiholoģe: Sešgadnieki nav gatavi skolai

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Atstādina policistu par maltiešu žurnālistes slepkavības uzteikšanu

Maltā, kur šonedēļ noslepkavota analītiskā žurnāliste - korupcijas pretiniece, kāds policists paudis prieku par viņas nonāvēšanu un dienu vēlāk ticis atstādināts no amata. Jau vēstīts, ka 16.oktobrī 53 gadus vecā Dafne Karuana Galicija izbraukusi no savām mājām Maltā ar īrētu automašīnu un tajā sprādzis spridzeklis, nonāvējot viņu. Šobrīd notiek izmeklēšana.

Ukrainā korupcijas pretinieki iesaistās sadursmēs ar policiju

Trīs protestētāji un viens policists cietis, kad Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notikusi demonstrācija, kur pieprasītas reformas korupcijas mazināšanai.

ASV biržu indeksi vairākkārt sasnieguši jaunus rekordus, arī naftas cenas pieaugušas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 otrdien, 17.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz labiem kompāniju darbības rezultātiem, bet dolāra vērtība pret eiro un jenu pieauga.

Ādažos militāro karjeru sāk vairāk nekā 30 dienestā pieņemto karavīru

Vairāk nekā 30 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 18.oktobrī, sāks dienestu bruņotajos spēkos, apgūstot profesijas pamatiemaņas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

«Islāma valsts» galvaspilsēta krīt sīriešu kaujinieku rokās

Sīriešu kaujinieku apvienība, ko atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, paziņojusi, ka ir ieņēmusi Rakas pilsētu Sīrijā, kur pēdējos trīs gadus valdījis teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Jaunākie komentāri