bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

NP: Apejot Dūklavu, lielie zemes īpašnieki panāk sev izdevīgu zemes pirkšanas likumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti aizvadītajā nedēļā centās labot prezideta Raimonda Vējoņa «izbrāķēto» likumu par lauksaimniecības zemju pirkšanu. Zemkopības ministrija deputātus brīdināja, ka prasību zināt latviešu valodu, iegādājoties zemi, visdrīzāk neatbalstīs Eiropas Komisija. Tomēr deputāti to atstāja spēkā, norāda raidījums Nekā personīga.

Brīvu lauksaimniecībai izmantojamu zemju trūkst un tās, kuras piedāvā tirgū, ir pieejamas par cenām, pie kādām ar lauksaimniecību nodarboties var sanākt neizdevīgi, vēsta raidījuma žurnālisti.

Raidījumā esošā informācija norāda, ka Ceraukstes pagastā pie Bauskas šosejas zemi pārdod par 9 000 eiro hektarā. Tikpat par hektāru arī Kroņaucē. Bēnē lauksaimniecības zemi tirgo par 10 000 eiro hektārā. Jaunmārupē astoņus hektārus varot dabūt pa 100 000 jeb 12 000 eiro hektārā.

«Šobrīd ir risks, ka lauksaimniecības zemes cena augs vēl. Eiropas Komisija Latvijai pieprasījusi atcelt prasību par lauksaimniecības izglītību, iegādājoties zemi, kas bija spēkā pēdējos pāris gadus. Iespējas pirkt zemi plašākam cilvēku lokam var vēl vairāk palielināt tās cenu, ,kā arī visvairāk lauksaimniecības zemes ir nepieciešamas esošajiem zemniekiem darbības paplašināšanai.» teikts raidījumā.

Ar ideju pircēju loku ierobežot, pieprasot latviešu valodas zināšanas, pie deputātiem nāca Zemnieku saeima, redzamākā un ietekmīgākā zemnieku sabiedriskā organizācija. Tās ieņēmumi pērn pārsniedza 300 000 eiro no biedru naudām, zemnieku ziedojumiem, valsts dotācijas un Eiropas projektiem. Organizācija pārstāvot 600 zemniekus, arī lielos zemes īpašniekus.

Tāds esot arī organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš. Viņa saimniecības apgrozījums pārsniedz miljonu. Lazdiņš ir viens no pieciem zemkopības kooperatīva LATRAPS vadītājiem. Kooperatīva apgrozījums ir 228 miljoni eiro. Saeimas piekrita Zemnieku organizācijas priekšlikumam, norāda Nekā personīga.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš min: «Jāsaka kopumā, ka nebija viegli ar šiem grozījumiem, nebija arī sākotnēji izpratnes no deputātu puses, bet nu beigās mēs varam būt gandarīti.»

Likuma galvenie virzītāji Saeimā esot bijuši ZZS deputāti Armands Krauze un Edgars Putra. Putras ģimenei ir saimniecība Durbē, Krauze ir Latvijas Biškopības biedrības vadītājs. Pārtikas nozare kļuvusi globāla un esot bažas, ka starptautiskie koncerni Latvijas zemi izpirks, ja Latvija nenoteiks kādu jaunu ierobežojumu.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas deputāts (ZZS) Armands Krauze raidījumam bilda: «Nu, mūsu nacionālās intereses ir, lai šis likumprojekts ir stingrāks, respektīvi, ka tie, kas pērk Latvijā lauksaimniecības zemi, lai viņi zinātu latviešu valodu un argumenti ir, ka lauksaimniecība ir augsta riska nozare, tātad tur ir riski, kas ir saistīti ar darba drošību, tur ir riski, kas ir saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un tur ir riski, kas ir saistīti ar pārtikas apriti un pārtikas nekaitīgumu.»

Turpretī pret valodas zināšanu prasību jau sākumā iebilda Zemkopības ministrija. Ja Eiropas Komisija ir bijusi pret speciālo izglītību, tad vēl jo mazākas cerības esot iegūt akceptu prasībai zināt latviešu valodu.

Jāatzīmē, ka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS) Ringolds Arnītis raidījumam norādījis: «Tas, ko mēs, no savas puses, esam norādījuši Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdēs, ka uzstādīt to kā pamatnosacījumu, ka tas rada diezgan lielu risku, ka Eiropas Komisija mums varētu pārmest šo, ka tas nav saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Tas ir tas, ko mēs esam darījuši zināmu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sarunā ar Nekā personīga minējis: «Tas jau arī ir tas, par ko es runāju attiecībā, ka nav jau obligāti tam īpašniekam jābūt, nu kā pats tikko teici un jāvada darbi. Es varu nopirkt zemi un darbus man vadīs agronoms, ja tā būs saimniecība. Pēteris. Pēteris. Jā, un kādas problēmas? Nekādas.»

Prezidents Raimonds Vējonis likumu neizsludināja, jo tajā iebalsotas absurdas un neizpildāmas normas, piemēram, pienākums valsts valodu zināt juridiskām personām.

Pret likumu iebilda arī Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms. Viņš bija Saeimā pierunāt Augustu Brigmani un Solvitu Āboltiņu latviešu valodas prasību nepieņemt. Sevišķas iebildes vēstniekam bija pret prasību valodu zināt zemnieku saimniecības īpašniekiem. Latvijā daudzas lauksaimniecības zemes pieder zviedru pensiju fondiem. Vienā dienā varot izrādīties, ka visiem fonda ieguldītājiem Zviedrijā būs jāzina latviešu valoda, norāda raidījumā esošā informācija.

Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms (Hendrik Landerholm) raidījumam par esošo situāciju atbildējis: «Vai viņi izprata jūsu bažas? Es domāju, ka viņi saprata manas bažas, bet kā jau vienmēr politikā ir ne tikai dažādi viedokļi, bet dažādi redzējumi un dažādas intereses. Un dienas beigās politiķi cenšas izbalansēt.»

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas vairākums, neraugoties uz prezidenta iebildumiem un brīdinājumiem atkal atgriezās pie prasības par valodas zināšanām zemju pircējiem. Deputāts Putra iesniedza vēl stingrāku priekšlikumu, ka zemi drīkstēs pārdot tikai Latvijas zemniekiem. Šo ierosonājumu gan neatbalstīja, vēstīts raidījumā.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas deputāts (Vienotība) Anrijs Matīss par likuma mērķi komentē šādi: «Nu tagad mēs pilnīgi skaidri redzam, kāds ir likuma mērķis un priekšlikumu iesniedzēju mērķis. Un mērķis nav Latvijas zemi Latvijas zemniekiem, bet mērķis ir Latvijas zemi Latvijas lielajiem zemniekiem. Skaidri saprotam, ka Latvijas zemi varēs iegādāties tie, kas jau ir strādājuši, jaunus cilvēkus šajā tirgū laist iekšā nevarēs, mēs esam atsijājuši jau ar valodas prasībām tikko ārzemniekus, tagad mēs atsijājam arī vietējos, kuri nodarbojušies ar zemkopību, ja.»

Par cenām turpinot: «Līdz ar to, kas notiek, ja ir ierobežotas iespējas nopirkt, krītas cenas. Cenas krītas, lielie zemnieki tiek pie zemes klāt, bet tie nabadziņi, kas spiesti savu mantoto zemi un savu paaudzēs mantoto zemi pārdot, dabū par to zemi grašus.»

Papildus deputāti arī paredzēja plašas tiesības pašvaldību zemes komisijām. Tās varēs pieprasīt no potenciālā zemes pircēja interviju un prezentāciju par to, ko īpašumā darīs.

Pašvaldību komisijās ir plaši pārstāvēti zemkopji. Piemēram Krustpils komisiju vada novada deputāts Mārtiņš Felss, kurš ir arī lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības KUZIKS vadītājs. Šajā kooperatīvā savukārt darbojas viens no Zemnieku saeimas valdes locekļiem Arturs Akmens, liecina raidījumā esošā informācija.

Nekā personīga vēstīja, ka Pļaviņu novada komisijā strādā domes deputāts un zemnieku saimniecības Iesalnieki viens īpašnieks Ansis Saliņš.

Valsts prezidents iebilst pret pārāk plašu pilnvaru piešķiršana vietējām zemes komisijām.

Prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme raidījumam par situāciju komentēja: «Tekstā bija pietiekami daudz pretrunu. Tas varēja radīt pamatu, ka ir patvaļīga lemšana pašvaldību komisijās par to, vai tad potenciālajam pircējam ir tiesības iegūt zemi īpašumā vai nav.»

Turpinot, viņa teica: «Var būt gan lauku tūrisms, var būt platību uzturēšana noganīšanai, tur var būt arī lauksaimnieciskā ražošana. Un, ja prasa visiem prezentēt lauksaimniecisko ražošanu bez jebkādiem kritērijiem liekot normas pretī, ka tur var būt arī atteikums, nu tas tomēr nepamatoti ierobežo privātpersonu tiesības. Tas pašvaldības komisijas nostāda ļoti dīvainā situācijā. Jo nav tiesiskā pamata, uz kā atteikt.»

Kāds ZZS deputāts Nekā personīga atzina, ka Saeima, balsojot par likumu, skaidri apzinās, ka Eiropa to noraidīs. Taču, kamēr Brisele izvērtēs, paiešot pusotrs gads. Tikmēr prasība zināt latviešu valodu būs spēkā un pietikšot laika izdomāt, kādu jaunu ierobežojumu, arī zemes cena necelšoties.

BNN iepriekš norādīja, ka deputāti atbalstījuši priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz *A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, informējis Saeimas Preses dienests.

Tāpat grozījums paredzēts, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Ref: 225.000.103.751


Pievienot komentāru

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri