bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

NP: Apejot Dūklavu, lielie zemes īpašnieki panāk sev izdevīgu zemes pirkšanas likumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti aizvadītajā nedēļā centās labot prezideta Raimonda Vējoņa «izbrāķēto» likumu par lauksaimniecības zemju pirkšanu. Zemkopības ministrija deputātus brīdināja, ka prasību zināt latviešu valodu, iegādājoties zemi, visdrīzāk neatbalstīs Eiropas Komisija. Tomēr deputāti to atstāja spēkā, norāda raidījums Nekā personīga.

Brīvu lauksaimniecībai izmantojamu zemju trūkst un tās, kuras piedāvā tirgū, ir pieejamas par cenām, pie kādām ar lauksaimniecību nodarboties var sanākt neizdevīgi, vēsta raidījuma žurnālisti.

Raidījumā esošā informācija norāda, ka Ceraukstes pagastā pie Bauskas šosejas zemi pārdod par 9 000 eiro hektarā. Tikpat par hektāru arī Kroņaucē. Bēnē lauksaimniecības zemi tirgo par 10 000 eiro hektārā. Jaunmārupē astoņus hektārus varot dabūt pa 100 000 jeb 12 000 eiro hektārā.

«Šobrīd ir risks, ka lauksaimniecības zemes cena augs vēl. Eiropas Komisija Latvijai pieprasījusi atcelt prasību par lauksaimniecības izglītību, iegādājoties zemi, kas bija spēkā pēdējos pāris gadus. Iespējas pirkt zemi plašākam cilvēku lokam var vēl vairāk palielināt tās cenu, ,kā arī visvairāk lauksaimniecības zemes ir nepieciešamas esošajiem zemniekiem darbības paplašināšanai.» teikts raidījumā.

Ar ideju pircēju loku ierobežot, pieprasot latviešu valodas zināšanas, pie deputātiem nāca Zemnieku saeima, redzamākā un ietekmīgākā zemnieku sabiedriskā organizācija. Tās ieņēmumi pērn pārsniedza 300 000 eiro no biedru naudām, zemnieku ziedojumiem, valsts dotācijas un Eiropas projektiem. Organizācija pārstāvot 600 zemniekus, arī lielos zemes īpašniekus.

Tāds esot arī organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš. Viņa saimniecības apgrozījums pārsniedz miljonu. Lazdiņš ir viens no pieciem zemkopības kooperatīva LATRAPS vadītājiem. Kooperatīva apgrozījums ir 228 miljoni eiro. Saeimas piekrita Zemnieku organizācijas priekšlikumam, norāda Nekā personīga.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš min: «Jāsaka kopumā, ka nebija viegli ar šiem grozījumiem, nebija arī sākotnēji izpratnes no deputātu puses, bet nu beigās mēs varam būt gandarīti.»

Likuma galvenie virzītāji Saeimā esot bijuši ZZS deputāti Armands Krauze un Edgars Putra. Putras ģimenei ir saimniecība Durbē, Krauze ir Latvijas Biškopības biedrības vadītājs. Pārtikas nozare kļuvusi globāla un esot bažas, ka starptautiskie koncerni Latvijas zemi izpirks, ja Latvija nenoteiks kādu jaunu ierobežojumu.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas deputāts (ZZS) Armands Krauze raidījumam bilda: «Nu, mūsu nacionālās intereses ir, lai šis likumprojekts ir stingrāks, respektīvi, ka tie, kas pērk Latvijā lauksaimniecības zemi, lai viņi zinātu latviešu valodu un argumenti ir, ka lauksaimniecība ir augsta riska nozare, tātad tur ir riski, kas ir saistīti ar darba drošību, tur ir riski, kas ir saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un tur ir riski, kas ir saistīti ar pārtikas apriti un pārtikas nekaitīgumu.»

Turpretī pret valodas zināšanu prasību jau sākumā iebilda Zemkopības ministrija. Ja Eiropas Komisija ir bijusi pret speciālo izglītību, tad vēl jo mazākas cerības esot iegūt akceptu prasībai zināt latviešu valodu.

Jāatzīmē, ka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS) Ringolds Arnītis raidījumam norādījis: «Tas, ko mēs, no savas puses, esam norādījuši Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdēs, ka uzstādīt to kā pamatnosacījumu, ka tas rada diezgan lielu risku, ka Eiropas Komisija mums varētu pārmest šo, ka tas nav saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Tas ir tas, ko mēs esam darījuši zināmu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sarunā ar Nekā personīga minējis: «Tas jau arī ir tas, par ko es runāju attiecībā, ka nav jau obligāti tam īpašniekam jābūt, nu kā pats tikko teici un jāvada darbi. Es varu nopirkt zemi un darbus man vadīs agronoms, ja tā būs saimniecība. Pēteris. Pēteris. Jā, un kādas problēmas? Nekādas.»

Prezidents Raimonds Vējonis likumu neizsludināja, jo tajā iebalsotas absurdas un neizpildāmas normas, piemēram, pienākums valsts valodu zināt juridiskām personām.

Pret likumu iebilda arī Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms. Viņš bija Saeimā pierunāt Augustu Brigmani un Solvitu Āboltiņu latviešu valodas prasību nepieņemt. Sevišķas iebildes vēstniekam bija pret prasību valodu zināt zemnieku saimniecības īpašniekiem. Latvijā daudzas lauksaimniecības zemes pieder zviedru pensiju fondiem. Vienā dienā varot izrādīties, ka visiem fonda ieguldītājiem Zviedrijā būs jāzina latviešu valoda, norāda raidījumā esošā informācija.

Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms (Hendrik Landerholm) raidījumam par esošo situāciju atbildējis: «Vai viņi izprata jūsu bažas? Es domāju, ka viņi saprata manas bažas, bet kā jau vienmēr politikā ir ne tikai dažādi viedokļi, bet dažādi redzējumi un dažādas intereses. Un dienas beigās politiķi cenšas izbalansēt.»

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas vairākums, neraugoties uz prezidenta iebildumiem un brīdinājumiem atkal atgriezās pie prasības par valodas zināšanām zemju pircējiem. Deputāts Putra iesniedza vēl stingrāku priekšlikumu, ka zemi drīkstēs pārdot tikai Latvijas zemniekiem. Šo ierosonājumu gan neatbalstīja, vēstīts raidījumā.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas deputāts (Vienotība) Anrijs Matīss par likuma mērķi komentē šādi: «Nu tagad mēs pilnīgi skaidri redzam, kāds ir likuma mērķis un priekšlikumu iesniedzēju mērķis. Un mērķis nav Latvijas zemi Latvijas zemniekiem, bet mērķis ir Latvijas zemi Latvijas lielajiem zemniekiem. Skaidri saprotam, ka Latvijas zemi varēs iegādāties tie, kas jau ir strādājuši, jaunus cilvēkus šajā tirgū laist iekšā nevarēs, mēs esam atsijājuši jau ar valodas prasībām tikko ārzemniekus, tagad mēs atsijājam arī vietējos, kuri nodarbojušies ar zemkopību, ja.»

Par cenām turpinot: «Līdz ar to, kas notiek, ja ir ierobežotas iespējas nopirkt, krītas cenas. Cenas krītas, lielie zemnieki tiek pie zemes klāt, bet tie nabadziņi, kas spiesti savu mantoto zemi un savu paaudzēs mantoto zemi pārdot, dabū par to zemi grašus.»

Papildus deputāti arī paredzēja plašas tiesības pašvaldību zemes komisijām. Tās varēs pieprasīt no potenciālā zemes pircēja interviju un prezentāciju par to, ko īpašumā darīs.

Pašvaldību komisijās ir plaši pārstāvēti zemkopji. Piemēram Krustpils komisiju vada novada deputāts Mārtiņš Felss, kurš ir arī lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības KUZIKS vadītājs. Šajā kooperatīvā savukārt darbojas viens no Zemnieku saeimas valdes locekļiem Arturs Akmens, liecina raidījumā esošā informācija.

Nekā personīga vēstīja, ka Pļaviņu novada komisijā strādā domes deputāts un zemnieku saimniecības Iesalnieki viens īpašnieks Ansis Saliņš.

Valsts prezidents iebilst pret pārāk plašu pilnvaru piešķiršana vietējām zemes komisijām.

Prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme raidījumam par situāciju komentēja: «Tekstā bija pietiekami daudz pretrunu. Tas varēja radīt pamatu, ka ir patvaļīga lemšana pašvaldību komisijās par to, vai tad potenciālajam pircējam ir tiesības iegūt zemi īpašumā vai nav.»

Turpinot, viņa teica: «Var būt gan lauku tūrisms, var būt platību uzturēšana noganīšanai, tur var būt arī lauksaimnieciskā ražošana. Un, ja prasa visiem prezentēt lauksaimniecisko ražošanu bez jebkādiem kritērijiem liekot normas pretī, ka tur var būt arī atteikums, nu tas tomēr nepamatoti ierobežo privātpersonu tiesības. Tas pašvaldības komisijas nostāda ļoti dīvainā situācijā. Jo nav tiesiskā pamata, uz kā atteikt.»

Kāds ZZS deputāts Nekā personīga atzina, ka Saeima, balsojot par likumu, skaidri apzinās, ka Eiropa to noraidīs. Taču, kamēr Brisele izvērtēs, paiešot pusotrs gads. Tikmēr prasība zināt latviešu valodu būs spēkā un pietikšot laika izdomāt, kādu jaunu ierobežojumu, arī zemes cena necelšoties.

BNN iepriekš norādīja, ka deputāti atbalstījuši priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz *A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, informējis Saeimas Preses dienests.

Tāpat grozījums paredzēts, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Ref: 225.000.103.751


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.