bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

NP: Apejot Dūklavu, lielie zemes īpašnieki panāk sev izdevīgu zemes pirkšanas likumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti aizvadītajā nedēļā centās labot prezideta Raimonda Vējoņa «izbrāķēto» likumu par lauksaimniecības zemju pirkšanu. Zemkopības ministrija deputātus brīdināja, ka prasību zināt latviešu valodu, iegādājoties zemi, visdrīzāk neatbalstīs Eiropas Komisija. Tomēr deputāti to atstāja spēkā, norāda raidījums Nekā personīga.

Brīvu lauksaimniecībai izmantojamu zemju trūkst un tās, kuras piedāvā tirgū, ir pieejamas par cenām, pie kādām ar lauksaimniecību nodarboties var sanākt neizdevīgi, vēsta raidījuma žurnālisti.

Raidījumā esošā informācija norāda, ka Ceraukstes pagastā pie Bauskas šosejas zemi pārdod par 9 000 eiro hektarā. Tikpat par hektāru arī Kroņaucē. Bēnē lauksaimniecības zemi tirgo par 10 000 eiro hektārā. Jaunmārupē astoņus hektārus varot dabūt pa 100 000 jeb 12 000 eiro hektārā.

«Šobrīd ir risks, ka lauksaimniecības zemes cena augs vēl. Eiropas Komisija Latvijai pieprasījusi atcelt prasību par lauksaimniecības izglītību, iegādājoties zemi, kas bija spēkā pēdējos pāris gadus. Iespējas pirkt zemi plašākam cilvēku lokam var vēl vairāk palielināt tās cenu, ,kā arī visvairāk lauksaimniecības zemes ir nepieciešamas esošajiem zemniekiem darbības paplašināšanai.» teikts raidījumā.

Ar ideju pircēju loku ierobežot, pieprasot latviešu valodas zināšanas, pie deputātiem nāca Zemnieku saeima, redzamākā un ietekmīgākā zemnieku sabiedriskā organizācija. Tās ieņēmumi pērn pārsniedza 300 000 eiro no biedru naudām, zemnieku ziedojumiem, valsts dotācijas un Eiropas projektiem. Organizācija pārstāvot 600 zemniekus, arī lielos zemes īpašniekus.

Tāds esot arī organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš. Viņa saimniecības apgrozījums pārsniedz miljonu. Lazdiņš ir viens no pieciem zemkopības kooperatīva LATRAPS vadītājiem. Kooperatīva apgrozījums ir 228 miljoni eiro. Saeimas piekrita Zemnieku organizācijas priekšlikumam, norāda Nekā personīga.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš min: «Jāsaka kopumā, ka nebija viegli ar šiem grozījumiem, nebija arī sākotnēji izpratnes no deputātu puses, bet nu beigās mēs varam būt gandarīti.»

Likuma galvenie virzītāji Saeimā esot bijuši ZZS deputāti Armands Krauze un Edgars Putra. Putras ģimenei ir saimniecība Durbē, Krauze ir Latvijas Biškopības biedrības vadītājs. Pārtikas nozare kļuvusi globāla un esot bažas, ka starptautiskie koncerni Latvijas zemi izpirks, ja Latvija nenoteiks kādu jaunu ierobežojumu.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas deputāts (ZZS) Armands Krauze raidījumam bilda: «Nu, mūsu nacionālās intereses ir, lai šis likumprojekts ir stingrāks, respektīvi, ka tie, kas pērk Latvijā lauksaimniecības zemi, lai viņi zinātu latviešu valodu un argumenti ir, ka lauksaimniecība ir augsta riska nozare, tātad tur ir riski, kas ir saistīti ar darba drošību, tur ir riski, kas ir saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un tur ir riski, kas ir saistīti ar pārtikas apriti un pārtikas nekaitīgumu.»

Turpretī pret valodas zināšanu prasību jau sākumā iebilda Zemkopības ministrija. Ja Eiropas Komisija ir bijusi pret speciālo izglītību, tad vēl jo mazākas cerības esot iegūt akceptu prasībai zināt latviešu valodu.

Jāatzīmē, ka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS) Ringolds Arnītis raidījumam norādījis: «Tas, ko mēs, no savas puses, esam norādījuši Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdēs, ka uzstādīt to kā pamatnosacījumu, ka tas rada diezgan lielu risku, ka Eiropas Komisija mums varētu pārmest šo, ka tas nav saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Tas ir tas, ko mēs esam darījuši zināmu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sarunā ar Nekā personīga minējis: «Tas jau arī ir tas, par ko es runāju attiecībā, ka nav jau obligāti tam īpašniekam jābūt, nu kā pats tikko teici un jāvada darbi. Es varu nopirkt zemi un darbus man vadīs agronoms, ja tā būs saimniecība. Pēteris. Pēteris. Jā, un kādas problēmas? Nekādas.»

Prezidents Raimonds Vējonis likumu neizsludināja, jo tajā iebalsotas absurdas un neizpildāmas normas, piemēram, pienākums valsts valodu zināt juridiskām personām.

Pret likumu iebilda arī Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms. Viņš bija Saeimā pierunāt Augustu Brigmani un Solvitu Āboltiņu latviešu valodas prasību nepieņemt. Sevišķas iebildes vēstniekam bija pret prasību valodu zināt zemnieku saimniecības īpašniekiem. Latvijā daudzas lauksaimniecības zemes pieder zviedru pensiju fondiem. Vienā dienā varot izrādīties, ka visiem fonda ieguldītājiem Zviedrijā būs jāzina latviešu valoda, norāda raidījumā esošā informācija.

Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms (Hendrik Landerholm) raidījumam par esošo situāciju atbildējis: «Vai viņi izprata jūsu bažas? Es domāju, ka viņi saprata manas bažas, bet kā jau vienmēr politikā ir ne tikai dažādi viedokļi, bet dažādi redzējumi un dažādas intereses. Un dienas beigās politiķi cenšas izbalansēt.»

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas vairākums, neraugoties uz prezidenta iebildumiem un brīdinājumiem atkal atgriezās pie prasības par valodas zināšanām zemju pircējiem. Deputāts Putra iesniedza vēl stingrāku priekšlikumu, ka zemi drīkstēs pārdot tikai Latvijas zemniekiem. Šo ierosonājumu gan neatbalstīja, vēstīts raidījumā.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas deputāts (Vienotība) Anrijs Matīss par likuma mērķi komentē šādi: «Nu tagad mēs pilnīgi skaidri redzam, kāds ir likuma mērķis un priekšlikumu iesniedzēju mērķis. Un mērķis nav Latvijas zemi Latvijas zemniekiem, bet mērķis ir Latvijas zemi Latvijas lielajiem zemniekiem. Skaidri saprotam, ka Latvijas zemi varēs iegādāties tie, kas jau ir strādājuši, jaunus cilvēkus šajā tirgū laist iekšā nevarēs, mēs esam atsijājuši jau ar valodas prasībām tikko ārzemniekus, tagad mēs atsijājam arī vietējos, kuri nodarbojušies ar zemkopību, ja.»

Par cenām turpinot: «Līdz ar to, kas notiek, ja ir ierobežotas iespējas nopirkt, krītas cenas. Cenas krītas, lielie zemnieki tiek pie zemes klāt, bet tie nabadziņi, kas spiesti savu mantoto zemi un savu paaudzēs mantoto zemi pārdot, dabū par to zemi grašus.»

Papildus deputāti arī paredzēja plašas tiesības pašvaldību zemes komisijām. Tās varēs pieprasīt no potenciālā zemes pircēja interviju un prezentāciju par to, ko īpašumā darīs.

Pašvaldību komisijās ir plaši pārstāvēti zemkopji. Piemēram Krustpils komisiju vada novada deputāts Mārtiņš Felss, kurš ir arī lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības KUZIKS vadītājs. Šajā kooperatīvā savukārt darbojas viens no Zemnieku saeimas valdes locekļiem Arturs Akmens, liecina raidījumā esošā informācija.

Nekā personīga vēstīja, ka Pļaviņu novada komisijā strādā domes deputāts un zemnieku saimniecības Iesalnieki viens īpašnieks Ansis Saliņš.

Valsts prezidents iebilst pret pārāk plašu pilnvaru piešķiršana vietējām zemes komisijām.

Prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme raidījumam par situāciju komentēja: «Tekstā bija pietiekami daudz pretrunu. Tas varēja radīt pamatu, ka ir patvaļīga lemšana pašvaldību komisijās par to, vai tad potenciālajam pircējam ir tiesības iegūt zemi īpašumā vai nav.»

Turpinot, viņa teica: «Var būt gan lauku tūrisms, var būt platību uzturēšana noganīšanai, tur var būt arī lauksaimnieciskā ražošana. Un, ja prasa visiem prezentēt lauksaimniecisko ražošanu bez jebkādiem kritērijiem liekot normas pretī, ka tur var būt arī atteikums, nu tas tomēr nepamatoti ierobežo privātpersonu tiesības. Tas pašvaldības komisijas nostāda ļoti dīvainā situācijā. Jo nav tiesiskā pamata, uz kā atteikt.»

Kāds ZZS deputāts Nekā personīga atzina, ka Saeima, balsojot par likumu, skaidri apzinās, ka Eiropa to noraidīs. Taču, kamēr Brisele izvērtēs, paiešot pusotrs gads. Tikmēr prasība zināt latviešu valodu būs spēkā un pietikšot laika izdomāt, kādu jaunu ierobežojumu, arī zemes cena necelšoties.

BNN iepriekš norādīja, ka deputāti atbalstījuši priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz *A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, informējis Saeimas Preses dienests.

Tāpat grozījums paredzēts, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Ref: 225.000.103.751


Pievienot komentāru

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.

Valdība gatava dalībai izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro

Valdība ir gatava dalībai starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes atzīmē premjers Māris Kučinskis.

Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.