bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

NP: Naudas atmazgāšanas risku vērtēšanai valdība pērn slepus piešķīrusi 400'000, taču apdraudējumu nenovērtēja adekvāti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima sākusi izskatīt likuma grozījumus, kas aizliegs bankām apkalpot čaulas kompānijas. Steiga saistīta ne vien ar ABLV bankas nedienām, bet arī rudenī gaidāmo Moneyval novērtējumu. Nekā Personīga kļuvis zināms, ka jau pirms gada valdība uzdevusi sagatavot «netīrās» naudas atmazgāšanas risku novērtējumu. Tas izmaksājis 400 000 eiro. Pēc novērtējuma tapis plāns, kurā par atteikšanos no čaulu kompāniju pakalpojumu servisa nebijis ne vārda.

Raidījumā norāda, ka tas liecinot par to, ka vēl pērn risku analīze tika gatavota, tikai lai atskaitītos starptautiskajām organizācijām. Vienlaikus raidījumā pauž, ka pērnā gada sākumā Latvijas Netīrās naudas apkarošanas sistēmai sākās kārtējais izvērtēšanas process. Latvijas paveikto naudas atmazgāšanas apkarošanā tagad pārbauda Eiropas Padomes institūcija Moneyval.

Latvijai līdz Moneyval ekspertu vizītei novembrī bija jāpabeidz virkne mājas darbu. Viens no svarīgākajiem bija Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, tā raidījuma žurnālisti.

Finanšu ministre (ZZS) Dana Reizniece – Ozola raidījumam komentē: «Gaidot kārtējo Moneyval pārbaudi, Latvijas pienākums bija sagatavot novērtējumu, kurā tiktu vērtēts vairākas jomas, ne tikai bankas, bet arī nefinanšu sektors, meklējot riskus, cik lielā mērā mums ir kādi sistēmiski caurumi vai trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas uzraudzībā.»

Raidījumā atzīmē arī to, ka ar Laimdotas Straujumas valdības rīkojumu jau 2014.gadā to uzdeva izdarīt Viestura Burkāna vadītajam Kontroles dienestam. Ziņojums bija jāsagatavo par laika periodu no 2012.līdz 2015.gadam. Kad 2017.gada sākumā ziņojums bija gatavs, bankas paziņoja, ka tādu rezultātu Moneyval ekspertiem rādīt nedrīkst.

Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa Nekā personīga saka: «Iepazīstoties ar šo ziņojumu projektu, kas tajā brīdī bija pāri par 580 lapaspusēm diezgan nesaistīta teksta, saprotot, ka ir strādājušas astoņas darba grupas, kuru kopēja virsvadība nav bijusi, mēs pilnīgi atklāti paudām savu satraukumu, kā šis process ir vadīts, kāds ir rezultāts.»

Izrādās, ka Finanšu ministrija tam esot piekritusi, un pārņēmusi procesa vadību.

Finanšu ministre: «Tajā brīdī, kad pirmais darba rezultāts bija prezentēts, bija redzams, ka šajā materiālā joprojām ir ārkārtīgi lieli trūkumi, un laiks jau līdz Moneyval ekspertu vizītei bija palicis ļoti maz, tad finanšu ministrija piedāvāja šo nacionālā riska novērtējumu pārņemt savā vadībā, un valdībā tika pieņemts lēmums par ārējā eksperta piesaisti.»

Raidījumā atklāj, ka šim darbiņam ar slepenu lēmumu valdība par 390 tūkstošiem eiro noalgoja auditoru kompāniju Deloitte Latvija. Ar to pašu rīkojumu Kontroles dienestam uzdeva atdot savāktos materiālus auditoriem, lai tie var sagatavot pārskatāmu un saprotamu novērtējumu.

Vienlaikus Nekā personīga norāda, ka īpaši neapmierināta ar Viestura Burkāna darbību ir Latvijas komercbanku asociācija. Dienests, kam būtu jābūt galvenajai iestādei, kas koordinē valsts cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar šo uzdevumu netika galā. Bankas jau pirms gada uzstāja, ka dienests jāreformē un tam nepieciešams jauns vadītājs. Tikai martā premjers paziņoja, ka Burkānu automātiski uz nākamo termiņu neapstiprinās. Uz viņa amatu izsludināja konkursu.

Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Liepiņa: «Mūsu aicinājums visu pagājušo gadu, pagājušā gada vasarā bija neatlikt šī jautājuma risināšanu, risināt to pirms Moneyval vizītes. Tā ka šis ir tāds gadījums, kad redzējām, ka šī ir tāda fundamentāla problēma, kura pat ļoti tuvā termiņā Latvijai nepalīdzēs, tāpēc arī aicinājām rīkoties. Esam priecīgi, ka šī rīcība šobrīd notiek.»

Jānorāda, ka Kontroles dienests taisnojas, ka sagatavotais ziņojums esot bijis atbilstošs iestādes kapacitātei. Līdz pagājušā gada sākumam valdība par dienesta vajadzībām neesot rūpējusies, tam trūcis ekspertu. Uzdevums nodots Deloitte, jo bankas gribējušas, lai ziņojumā parādās arī dati par 2016.gadu, kad uzraudzībā daudz bija paveikts, izpildot OECD prasības. Taču janvārī neviena iestāde vēl nebija apkopojusi savus darba rezultātus un tādu darba apjomu pāris mēnešu laikā dienests nebūtu spējis izdarīt.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns raidījumam komentē: «Pirms šīs risku izvērtēšanas es konsultējos ar Pasaules bankas ekspertiem, viņi teica, ka šādai darba grupai, kas veic šo risku novērtēšanu, jābūt vismaz sešiem cilvēkiem. Mums dienestā bija trīs štata vietas, kuras ne vienmēr bija aizpildītas dažādu objektīvu iemeslu pēc, faktiski vairāk vai mazāk nodarbojās divi trīs cilvēki. Tad, kad bija nepieciešams burtiski divos trijos mēnešos veikt papildus izvērtēšanu, vienlaicīgi gatavojot materiālus arī Moneyval, daudzu simtu lapaspušu apmērā, tas ir pārāk liels uzdevums un mēs to fiziski nespējām vienkārši veikt. Tad, kad to veica Deloitte, jāatzīmē, ka viņiem šo darbu paveica 17 cilvēki.»

Deloitte Latvija darbu pabeigusi laikā. 2017.gada 15.maijā Nacionālais risku novērtējums nosūtīts Moneyval ekspertiem. Par lielāko problēmu atzītas nerezidentus, pārsvarā bijušo padomju republiku pilsoņus apkalpojošās bankas. No Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas bankās ienāk aizdomīgi līdzekļi, taču sadarbība ar šo valstu dienestiem ir vāja. Latvijas uzraugiem nepietiek kapacitātes šo darījumu izpētē.

Pēc risku novērtējuma Finanšu ministrijas darba grupa izstrādāja arī pasākumu plānu, kā riskus mazināt. Stratēģija bija piespiest bankas pašas atteikties no riskantajiem klientiem.

Iespēja, ka bankām varētu aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām, valdības apstiprinātajā plānā nav pat pieminēta. Tikai tagad, gadu pēc tā apstiprināšanas, valdība faktiski atzīst, ka nespēj izkontrolēt aizdomīgos banku darījumus, vēstīts raidījumā.

Nopietni brīdinājumi par to, ka sagaidāmas smagas sekas, ja Latvijai nenovērsīs netīrās naudas plūsmas caur bankām, bijis ilgi pirms ABLV bankas aizvēršanas. 2016.gadā vizītes laikā Latvijā to diplomātiski uzsvēris arī toreizējais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) viceprezidents Džo Baidens (Joe Biden).

Lai gan valsts ekonomikas apdraudējuma riski bija zināmi jau pirms gada, Finanšu ministre neuzskata, ka valdībai jau tad bija jārīkojas izlēmīgāk. Mainījušies esot apstākļi.

Finanšu ministre: «Situācija ir mainījusies diezgan dinamiski. Mūsu stratēģisko partneru pacietības līmenis un droši vien arī iemesli, kāpēc tik steidzami tiek prasīta rīcība, kura jebkurā gadījumā būtu pakāpeniski notikusi, mēs jau arī redzējām divu gadu garumā, ja runājam par banku sektora riskanto klientu apjomu būtisku samazināšanos, bet nu, acīmredzot, ģeopolitiskā situācija dara savu un rīcība ir nepieciešama daudz ātrāka.»

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš neuzskata, ka plāns būtu nekvalitatīvs. Latvija bija izvēlējusies pakāpenisku čaulas kompāniju radīto risku ierobežošanu, kas esot normāla prakse, taču tagad partneri prasa vispār no šī riska – čaulas kompāniju apkalpošanas – atteikties.

Putniņš saka: «Mēs savus plānus, kurus bijām gatavojuši pirms gadiem trijiem, bijām spiesti tagad pārskatīt, ņemot vērā visas šīs pēdējo mēnešu attīstības tendences, mēs to visu nolasām pietiekami skaidri, un to darīsim, bet šis nav tāds optimāls scenārijs.»

Jāatzīmē, ka valdības līdz šim paveiktais nav licies pietiekams Moneyval ekspertiem. Vērtējums nav publiski pieejams, tomēr nojaušams, ka sagatavotais melnraksts nav Latvijai pozitīvs. «Kontroles dienesta reformēšana un steidzama atteikšanās no čaulas kompāniju apkalpošanas ir mēģinājums pārliecināt Moneyval, ka esam labojušies,» tā Putniņš.

Ministru prezidents (ZZS) Māris Kučinskis Nekā personīga domīgi saka: «Vai ar šo lēmumu, ka mēs tagad atsakāmies no čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijā, vai ar to būs pietiekami, lai pārliecinātu Moneyval, ka Latvija nav ieskaitāma pelēkajā zonā?»

Turpinot, viņš saka: «Moneyval ziņojumu finišs ir jūlijs. Pieņemot likumu, noteiktās dienas apmēram ap to laiku no tā atbrīvojamies, kā arī var teikt mums finanšu sektorā jauna stratēģijai jābūt. Mēs atsakāmies no tādas naudas caurplūdes no Latvijas, tās visas ir izmaiņas. Tas būs ļoti grūts uzdevums pierādīt, parādīt jau tik īsā laikā, ka ir rezultāti.»

Tāpat Kučinskis saka, ka, ja Moneyval atzīs, ka Latvija netiek galā ar netīro naudu, var pazemināties Latvijas kredītreitingi, un valsts parāds izmaksās miljoniem eiro dārgāk.

Pēc Nekā personīga rīcībā esošās informācijas, ja Latviju ierindos paaugstinātas uzraudzības valstu sarakstā, Skandināvu bankas varētu šeit ierobežot  kreditēšanu.

Liepiņa raidījumam uzsver: «Valstis pievērš ļoti lielu uzmanību šim vērtējumam, tāpēc ka tajā brīdī, kad viņš tiek publiskots, tas ir autoritatīvākais avots naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas novērtējumam valstij. Pie standarta situācijas tas ir spēkā vismaz piecus sešus gadus, kad notiek atkārtotais novērtējums. Līdz ar to Latvijas gadījumā šis [novērtējums] būtu spēkā līdz 2023. – 2024.gadam.»

Jāpiezīmē, ka pēc divām nedēļām Latvijas delegācija tiksies ar Moneyval pārstāvjiem. Tad būs izšķirīgi parādīt praktiskas izmaiņas. Pretējā gadījumā Latviju var iekļaut starp valstīm, kas netiek galā ar noziedzīgi iegūtu naudu un nonāk īpašā uzraudzībā, teikts raidījumā.


Pievienot komentāru

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar KNAB uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Armēnijā turpinās masu protesti, policija aiztur opozīcijas līderi Pašinjanu

Armēnijā nedēļas nogalē turpinājušies masu protesti pret ilggadējā prezidenta Serža Sargsjana apstiprināšanu premjerministra amatā. Opozīcijas mītiņi Erevānā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Protestu līderis, opozīcijas politiķis Nikols Pašinjans ticis arestēts drīz pēc tam, kad piedalījies televīzijas tiešraides sarunā ar premjerministru Sargsjanu.

Kučinskis: Linuža darījums ar ofšoru prasās pēc izpētes

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atteicies komentēt Latvijas Televīzijas raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»

Šonedēļ būs vēss, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks

Tuvākajā nedēļā laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.