bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.06.2018 | Vārda dienas: Madis, Alberts
LatviaLatvija

Progresīvie: Veselības aprūpes finansēšanas likums palielinās sociālo nevienlīdzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠobrīd valsts vēlas risināt līdzekļu trūkumu medicīnā un nodokļu nemaksāšanas problēmu uz iedzīvotāju veselības rēķina, īpaši apdraudot tos cilvēkus, kuri jau šobrīd ir pakļauti sociālajiem riskiem, uzskata Progresīvie valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs.

«Labā ziņa sabiedrībai ir tā, ka, kļūstot par ogrānu donoru vai mūku, varēs iegūt pieeju pilnajam veselības aprūpes koplektam,» ironizē Kossovičs.

Partija atgādina, ka pirmdien, 25.septembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tiks izskatīts Veselības ministrijas (VM) virzītais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas sasaista pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu ar sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu.

Progresīvie aicina neatbalstīt minēto likumprojektu, jo prognozējams, ka tas vairos nevienlīdzību un spriedzi sabiedrībā, uzsver partijas biedri. VM likumprojekts sadala sabiedrību grupās, kuras varēs saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību un kuras – vienīgi neatliekamās palīdzības minimumu.

«Lai arī likumprojekts uzskaita virkni grupu, kuras būs uzskatāmas par apdrošinātām, arī, ja tās neveiks sociālās apdrošināšanas iemaksas, šajās grupās neiekļaujas personas, kas nav reģistrētas kā bezdarbnieki Nodarbības valsts aģentūrā,» uzsver partijā.

Viņi norāda, ka tādējādi cilvēki, kuriem ir juridiski šķēršļi, piemēram, veic komercdarbību (tātad, jebkurš valdes loceklis, arī tāds, kurš nesaņem atalgojumu) vai cilvēki, kuri kādu iemeslu dēļ neapmeklē algotu darbu (piemēram, lauku reģiona mājsaimniece, kura rūpējas par savu naturālo saimniecību un bērniem, cilvēks ar garīgiem vai funkcionāliem traucējumiem, kurš tikai kārto invaliditāti, u. tml.); bezdarbnieka statusu zaudējušie, tai skaitā, trīs mēnešus pēc statusa zaudēšanas; cilvēki, kuri izkrituši no sociālās aprites (piemēram, dzīvo bez pases un noteiktas dzīvesvietas) varēs saņemt vienīgi valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības minimumu, riskējot ar veselības stāvokļa pasliktināšanos.

«Formāla pieeja izmantota arī attiecībā uz personām, kuras saņem sociālos pakalpojumus ārpus institūcijām. Ja tās tiks deinstitucionalizētas, tad būs uzskatāmas par apdrošinātām, savukārt, personas, kuras tālredzīgās un sociāli atbildīgās pašvaldībās netiek institucionalizētas, bet jau šobrīd saņem analoģiskus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā, nav iekļautas valsts apdrošināto sarakstā, nostādot attiecīgos cilvēkus tiesiski nevienlīdzīgā stāvoklī,» skaidro Progresīvie.

Pēc viņu domām, likumprojekts liegs pilnu valsts finansētas veselības aprūpes pakalpojumu apjomu arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo citās valstīs. «Lai arī saprotama VM formālā loģika, vērā nav ņemtas valsts demogrāfiskās prioritātes. Attieksme, kura tiek ietverta šādās izmaiņās, neveicinās ārvalstīs dzīvojošo saiknes uzturēšanu ar Latviju un uz valsts attīstību orientētu sadarbību ar diasporu.»

Tāpat partija uzsver, ka apšaubāmi ir arī projekta anotācijā paredzētie vairāk nekā 15 miljonu ienākumi no 300 000 nodokļu nemaksātāju. «Cilvēki, kuri ir maksātspējīgi, jau šobrīd cenšas izmantot maksas medicīnas pakalpojumus, nevis ilgstoši gaida esošās veselības aprūpes sistēmas rindās. Cilvēkiem, kuri nav maksātspējīgi, šī likumprojekta pieņemšanas rezultātā neradīsies ienākumi, lai maksātu 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās algas nākamgad un 5% – 2020.gadā.Savukārt izdevumi informācijas sistēmu savietošanai un datu apmaiņai gan būs neizbēgami.»

Vienlaikus politiskā biedrība piebilst, ka likumprojektā minētais uzstādījums – publiskais finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta – jebkurā gadījumā neatrisina veselības aprūpes kvalitātes problēmu. «Lai arī Latvijas izdevumi veselības aprūpei ir viszemākie Eiropas Savienībā un Progresīvie atbalsta Sustentomanabalss.lv ierosinājumu palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz vismaz līdz 12% no valsts budžeta, finansējuma palielinājums vien automātiski neuzlabos sistēmas kvalitāti. Nemainot līdzšinējo kvotu aprēķināšanas un izpildes sistēmu, nekonsekvenci, investējot resursus, un citus veselības aprūpes sistēmas aspektus, pacienti arī no lielāka finansējuma nejutīs nekādus valsts medicīnas kvalitātes uzlabojumus.»

Pēc partijas domām, jaunie priekšlikumi samazinās jau tā kritiski vērtēto veselības pakalpojumu pieejamību daļai Latvijas iedzīvotāju. «Tādējādi, jau tuvāko gadu laikā, pasliktinoties sabiedrības veselībai kopumā, palielināsies gan sociālā nevienlīdzība, gan cietīs valsts tautsaimniecība. Nozīmīgākais Latvijas attīstības resurss ir darbaspēks. Pēc šādiem jauninājumiem veselības politikā tas zaudēs savu ražīgumu. VM ierosinājumi tādēļ ir ne tikai sociāli bezatbildīgi, bet arī tautsaimnieciski tuvredzīgi.»

Ref:224.000.103.2416


Pievienot komentāru

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

NVA aicina darba devējus līdz 27.jūnijam pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.jūnijam astoņpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros.

CSDD darba laiki vasaras saulgriežu dienās

Informācija par Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centru darba laikiem 2018.gada vasaras saulgriežu dienās.

Grieķija un Maķedonija paraksta vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu

Grieķija un Maķedonija svētdien, 17.jūnijā, parakstīja vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu, kas pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas dos iespēju Maķedonijai tikt uzaicinātai iestāties NATO un sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā.

Apgalvo, ka OIK sistēmu nav iespējams atcelt; darba grupa turpina plāna izstrādi

Nesamērīgās obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas kopš rudens ir kļuvušas par vienu no skaļākajiem politiskajiem skandāliem. Līdz ar vainīgo meklēšanu, notiek arī mēģinājumi pielikt punktu obligātās iepirkuma komponentes sistēmai. Šobrīd valdības darba grupas eksperti nu jau atzīst, ka sistēmu atcelt nav iespējams.

airBaltic saņem devīto Bombardier CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 17.jūnijā Rīgā sagaidīja devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Līdz 2018.gada beigām airBaltic plāno, ka flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.

Itālijas atraidītie Vidusjūras migranti sasniedz Spāniju

Spānijas ostā Valensijā izkāpuši vairāk nekā 700 Vidusjūrā izglābti migranti, kurus pieņemt atteikusies Itālija un Malta.

Raidījumā: ABLV bankas pašlikvidācija – kontrolēta vai ne pārāk?

«Kontrolēta pašlikvidācija» – šādu, likumos nekur nedefinētu procedūru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izvēlējusies kā piemērotāko ABLV bankas likvidācijas metodi. Banku uzrauga lēmums nāca pēc trīs mēnešus ilgas dokumentu vērtēšanas, diskusijām ar politiķiem un aktīvām atsevišķu mediju kampaņām, atzīmē Latvijas Televīzijas raidījuma de facto žurnālisti.

Pēta saikni starp noslepkavoto Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Bojāru

Valsts policijas izmeklētāju redzeslokā ir iespējama saistība starp noslepkavoto maksātnespējas administratoru un advokātu Mārtiņu Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Andri Bojāru, apliecina policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šajā nedēļā karstākais laiks būs pirmdien ar +29 grādiem

Šīs nedēļas sākumā Latvijā ieplūdīs nedaudz vēsāks gaiss un pakāpeniski pastiprināsies vējš, kas pūtīs no rietumu puses. Valsti šķērsos atsevišķas gubu-lietus mākoņu zonas, līdz ar to daudzviet arī nedaudz uzlīs. Pirmdiena būs nedēļas karstākā diena – gaiss vēl daudzviet iesils līdz pat +23...+26 pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

VID vadītāju sāks meklēt jūlija sākumā ar citu personāla atlases kompāniju

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursu plānots izsludināt jūlija sākumā ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju, vienojušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par viltotu dokumentu izmantošanu Kazahstānas pilsonis sodīts ar 2'000 eiro

Pasienes pagastā  ceturtdien, 14.jūnijā, aizturēts viens Kazahstānas pilsonis ar viltotu Rumānijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Likvidēts ugunsgrēks Ādažu poligonā

Ceturtdienas, 14.jūnija, vakarā izdevies likvidēt ugunsgrēku Ādažu poligonā, apstiprināja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eurostat: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri–martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Jaunākie komentāri