bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Prudentia par «palīdzību» Liepājas metalurga lietā saņēmusi 380 000 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ģirts Rungainis

Ģirta Rungaiņa uzņēmumi Prudentia Advisers un IBS Prudentia (Prudentia) par «palīdzību» pašlaik jau līdz maksātnespējai nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs lietā pagājušā gada 11 mēnešos no Finanšu ministrijas saņēmuši vairāk nekā 384 tūkstošus eiro (269 790 latu).

«Finanšu ministrija par Prudentia sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši līgumu nosacījumiem 2013.gada pirmajos 11 mēnešos no Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 31.02.00 Valsts parāda vadība paredzētajiem līdzekļiem ir samaksājusi LVL 269 790,32, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem un Prudentia iesniegtajiem rēķiniem,» portālam Pietiek oficiāli apliecinājusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

No noslepenotajiem valdības dokumentiem Liepājas metalurga lietā, ir zināms, ka summas, ko saņēmuši dažādi valdības bez konkursa izvēlētie neveiksmīgie konsultanti, ir bijušas vēl būtiski lielākas.

Šie dokumenti rāda, ka tikai laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 19.septembrim vien Finanšu ministrija (Valsts kase) ir veikusi maksājumus Ls 266 520,55 apmērā, tostarp Prudentia – Ls 189 631,20, zvērinātu advokātu birojam Glimstedt un partneri – Ls 45 286,03 un metalurģijas nozares ekspertiem Metal Consulting International Limited – Ls 31 603,02.

Pagaidām portālam nav izdevies saņemt šai informācijai oficiālu apstiprinājumu, taču iespējams, ka Prudentia «treknākie» mēneši ir aiz muguras – pagājušā gada novembrī valdība lēsa: «Ņemot vērā, ka Liepājas tiesa 2013.gada 12.novembrī ir pasludinājusi AS Liepājas metalurgs maksātnespējas procesu. Finanšu ministrija vairs neko neplāno maksāt Prudentia, jo ar pasludināšanas brīdi visas funkcijas pārņem maksātnespējas procesa administrators.»

Jau ziņots – lai gan sevi par investīciju baņķieri dēvējošais uzņēmuma Prudentia Advisers līdzīpašnieks Ģirts Rungainis regulāri uzstājas ar pamācībām Latvijas uzņēmējiem un politiķiem par pareizu uzņēmējdarbību, Lursoft dati kopā ar portāla rīcībā nonākušajiem dokumentiem par Valda Dombrovska valdības nodrošinātajām regulārajām «piešpricēm» Rungaiņa uzņēmumam rāda citu ainu. Politiskās tuvības nodrošinātā, nekādu reālu labumu valstij nedevušā līguma ar nacionālo aviokompāniju airBaltic dotie ienākumi 2012.gadā bijuši faktiski vienīgais Rungaiņa uzņēmuma Prudentia Advisers ieņēmumu un iespaidīgās peļņas avots.

«Uzņēmums 2012.gadā ir sniedzis stratēģiska rakstura konsultācijas Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic, sniedzis stratēģiskas konsultācijas divu lielāko Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens apvienošanā un darbībā zem jauna zīmola Food Union, sniedzis citas konsultācijas,» teikts Prudentia Advisers vadības ziņojumā par 2012.gadu.

Taču, kā rāda oficiāli skaitļi, naudu Prudentia Advisers un līdz ar to tās īpašniekiem – caur uzņēmumu Prudentia tie, pēc pēdējām publiski pieejamām ziņām, ir Rungainis un Jānis Lielcepure – 2012. gadā ir nesis tikai viens no nosauktajiem klientiem.

2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia Advisers pakalpojumu līguma teksts rāda, ka 2012.gadā ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Cik zināms, šis līgums tā arī nav lauzts, kaut gan Prudentia nav spējusi atrast airBaltic potenciālo investoru.

Tas nozīmē, ka 2012.gadā no valstij piederošās aviokompānijas airBaltic Rungaiņa uzņēmums kopā par savām konsultācijām varējis saņemt (vai izstādījis rēķinus) par aptuveni 689 000 latu. Šī neto apgrozījuma summa ir faktiski vienāda ar Prudentia Advisers oficiālo 2012.gada apgrozījumu – nepilniem 689 tūkstošiem latu.

Tas nozīmē ne tikai to, ka Dombrovska valdība faktiski bijusi vienīgais Rungaiņa uzņēmuma barotājs, bet arī to, ka tieši uz politiskās tuvības piešķirtais pakalpojumu līgums, kas nacionālajai aviokompānijai nav devis ne investorus, ne kādus citus būtiskus labumus, Rungainim un viņa firmai 2012.gadā devis 216 060 latus lielu tīro peļņu. Pagaidām nav zināms, kā šī peļņa sadalīta.

Prudentia konsultāciju pakalpojumi bez konkursa pirkti nu jau trīs lielākajās krīzes situācijās – tā vēl aizvien tiek algota nacionālās lidsabiedrības airBaltic stratēģiskā investora piesaistei, kas nav bijusi veiksmīga, iepriekš tā piesaistīta Parex krīzes laikā, pēcāk – arī Liepājas metalurga problēmu risināšanai.

102.000.102.6280


Pievienot komentāru

  1. opis piebalgā teica:

    šis kungs arī ir viens liels kampējs. kā nav kauna tik nekaunīgi tukšot valsts kasi

    +1 0 -1 0

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.

Alkohola nozare ieviesīs sociālās atbildības simbolus uz dzērienu etiķetēm

Vairāk nekā 60% no visām Latvijā iegādājamo vīna un grādīgo dzērienu aizmugurējām etiķetēm šogad tiks papildinātas ar sociālās atbildības simboliem, kas atgādinās par atbildīgu alkohola lietošanu.

Asociācija: OCTA arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata.

Venēcijā tūristi neapmierināti ar 1 100 eiro restorāna rēķinu

Gleznainās Itālijas kanālu pilsētas Venēcijas vadība solījusi panākt taisnīgu iznākumu četru Japāņu atpūtnieku sūdzībai, ka kādā restorānā tiem par steikiem, ceptas zivs plati, ūdeni un apkalpošanu prasīts maksāt 1 100 eiro.

Rīgas domē iesniegta portāla ManaBalss.lv iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu

Rīgas domē iesniegta Andas Baidekalnas izveidotā iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu, par kuru portālā Manabalss parakstījušies vairāk nekā 2 000 cilvēku.

Neadresēto pasta sūtījumu problēma atrisināta ar nozares pašregulāciju

Neadresēto pasta sūtījumu problēma ir atrisināta ar nozares pašregulācijas mehānisma palīdzību, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā.

Spānijā Pudždemona došanos uz Dāniju uzskata par «uzprasīšanos» uz aizturēšanu

Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis vainojis separātiskā reģiona Katalonijas bijušo prezidentu Karlesu Pudždemonu mēģinājumā izprovocēt savu aizturēšanu, jo pēdējais pirmoreiz kopš došanās trimdā uz Beļģiju ir izceļojis uz citu valsti, Dāniju.

Nav vienprātības par nepieciešamību izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības

Tieslietu padomes sēdē nevalda vienprātība par izmeklēšanas komisijas izveidi maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtēšanai.

Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

No valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība pagaidām atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.