bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Prudentia vadītājs pieļauj, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

“Prudentia” partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, paziņojis finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Prudentia pārstāvji uzsvēra savu profesionalitāti, kura iegūta, 4,5 gadus strādājot ar airBaltic problemātiku. Viņi darījuši visu, ar ko Satiksmes ministrija šajā laikā nav tikusi galā. Jau Valda Dombrovska valdības laikā tā bijusi kā lidsabiedrības sargeņģelis. Tas gan esot unikāls gadījums, kad tā notiek, jo parasti finanšu konsultanti šādas lomas neuzņemas. Prudentia esot apzinājusies atbildību, lai saglabātu nacionālo aviosabiedrību. Nevarot teikt, ka Prudentia guļ uz lauriem, jo kopumā situācija reģionā esot visai dramatiska – ar zaudējumiem strādājot gan SAS, gan Finnair. Savukārt airBaltic pēdējos gadus esot bijusi laba attīstība, un tā jau trešo gadu strādāšot ar peļņu. Turklāt aviācijā investori «nemētājoties uz ielas». Pēc tam vēl sarežģītāk esot sabalansēt intereses. Piemēram, airBaltic gadījumā bijis jāsabalansē gan Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas intereses un budžeta likums, gan investora intereses un airBaltic biznesa plāna vajadzības, ka arī jāievēro Likums par aviāciju. Tas neesot kā «aiziet iedzert vīnu un noslēgt līgumu».

Prudentia pārstāvji gan nenoliedza, ka situācija ar Bombardier līgumu par jaunu lidmašīnu iegādi likusi pēdējos mēnešos darbību intensificēt. «Bombardier uzlika zināmu spiedienu», atzīst kompānijas pārstāvji. Tāpat tiek uzsvērts, ka, pateicoties Bombardier vājumam, airBaltic var iegūt priekšrocības. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka 132 miljoni eiro, kuri tiks ieguldīti lidsabiedrībā, nav milzīga summa, ņemot vērā aviokompānijas svarīgumu un to, ka valsts saglabā 80% akciju. Prudentia novēl politiķiem tālāk būt atbildīgiem, atšķirībā no Matīsa, jo tad gan būšot jāatbild arī tiesībsargājošās iestādēs. Runājot par Matīsu, Ģirts Rungainis norādīja, ka labs un spēcīgs ierēdnis pārvērties par vāju politiķi.

Iespējamais airBaltic investors uzņēmējs Montāgs-Girmess uzskata, ka investīciju kompānija Prudentia ir strādājusi profesionāli un kopējās sarunās ar lidsabiedrību airBaltic, Prudentia un Satiksmes ministriju ir jāvienojas par komisijas maksu.

Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Pirms tam gan bijušais satiksmes ministrs Matīss ierosināja no sadarbības ar kompāniju atteikties, ko valdība arī akceptēja.

Aizdevums airBaltic 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, iepriekš apliecināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai airBaltic tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.

Savukārt patlaban koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, līdz ar to būtu jāmeklē cits situācijas risinājums.

2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Ref: 102.000.102.11159


Pievienot komentāru

  1. la22 teica:

    Es domāju, ka Matisam nav ne vainas, bet tā air baltic kliķe nav vis šizofreniska, bet absoluti duma!!!

    +1 0 -1 0

Kazarmās Lietuvā aizsaulē aiziet horvātu karavīrs

Lietuvā miris horvātu kontingenta karavīrs, kurš dienējis Ruklas militārajā pilsētā NATO starptautisko spēku rindās.

Piketētāji: Āgenskalna tirgum būt!

Pie Rīgas domes noticis pikets pret Āgenskalna tirgus slēgšanu.  ««#UšakovaGrupējums» parādīja skaidru attieksmi pret Āgenskalna iedzīvotājiem - domes sēdē atturējās iekļaut jautājumu par Āgenskalna tirgus glābšanu,» sociālajos tīklos norāda Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai.

BATL: Satiksmes ministrijas plāno uzlikt vēl vienu slogu uz nodokļu maksātāju pleciem

Satiksmes ministrijas izstrādātais tranzīta nozares attīstības plāns, ar kuru šonedēļ tika iepazīstināta Saeimas Tautsaimniecības komisija, paredz, ka konkurētspējas palielināšanai valstij būtu jādotē dzelzceļa kravas pārvadājumi.

Igaunija saņem prettanku raķetes, iepirktas ar ASV finansējumu

Igaunijas aizsardzības resors saņēmis nākamo prettanku raķešu kravu, kas paredzēta amerikāņu Javelin prettanku ieročiem un kas iepirkta ar Amerikas Savienoto Valstu finansējumu.

Binde: Priekšlikums par LMT un Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas

Priekšlikums par SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas, un labi, ka šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic LMT prezidents Juris Binde.

LRA/LA: Rīgas pilsētas 2018.gada sagatavotais budžets ir pretlikumīgs, iekļaujot 100 miljonus Rīgas satiksmei

Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcija sasauktajā preses konferencē, kurā iepazīstināja ar saviem budžeta priekšlikumiem Rīgas pilsētas 2018.gada budžetam, norādījusi, ka Rīgas domes sagatavotais budžets tā esošajā redakcijā ir pretlikumīgs.

Tallinā par pārmaksātiem ūdens tarifiem aicina piedzīt desmitiem miljonus eiro

Igaunijā noslēdzies juridisks strīds starp Tallinas ūdensapgādes uzņēmu Tallinna Vesi un vietējo konkurences uzraugu, tiesai apelācijas instancē atzīstot, ka ūdens cena galvaspilsētā gadiem bijusi nepamatoti augsta, un konkurences uzrauga vērtējumā iedzīvotāji var no uzņēmuma piedzīt kopumā desmitiem miljonus eiro.

Aptauja: 55% strādājošo virsstundas netiek apmaksātas

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiekot apmaksātas, savukārt 45% saņemot papildus samaksu, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. 

Itālijā ārkārtas stāvoklis pēc sprādziena Austrijas gāzes sadales mezglā

Itālijas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli gāzes nozarē pēc tam, kad Austrijā noticis sprādziens būtiskā dabasgāzes sadales centrā, laupot dzīvību vienam cilvēkam, nodarot miesas bojājumus ne mazāk kā 18 un ietekmējot svarīgā energoresursa cenas un piegādes Centrāleiropas reģionā.

LRA nolēmusi nesadarboties ar partiju Latvijas attīstībai

Partiju apvienības Latvijas Reģionu Apvienība pārstāvju sapulcē lēma, ka nesadarbosies ar partiju Latvijas attīstībai. Jau iepriekš tika pieņemts lēmums, ka 13.Saeimas vēlēšanās LRA startēs ar savu sarakstu.

Pirms Ziemassvētkiem streikos Ryanair piloti

Īru lidsabiedrības Ryanair pasažieri pirmssvētku laikā saskarsies ar neērtībām, ko solās radīt lidmašīnu pilotu un apkalpes locekļu streiki un cita rīcība, tiem iestājoties par to, lai uzņēmums atzītu arodbiedrības un nodrošinātu labākus darba nosacījumus.

LDDK: OIK sadārdzinājums ir nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei

Lai noturētu Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, valdības darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija.

Ārsti uztraucas, ka e-veselības dēļ Latvijas veselības aprūpē sāksies haoss

Patlaban nav garantijas, ka e-veselības sistēmas dēļ no 1.janvāra, kad tā būs jālieto obligāti, nesāksies haoss Latvijas veselības aprūpē, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas norāda deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.