bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs

Rail Baltica būvniecība skars mazāk nekā 1000 īpašumus Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Dzelzceļa trases Rail Baltica izbūves laikā Latvijā tiks skarti mazāk nekā 1 000 īpašumi, trešdien, 23.septembrī, starptautiskās konferences Top Rail Baltica dzelzceļš mediju brīfingā informēja pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvis Neils Balgalis.

Tāpat viņš informēja, ka piecu mēnešu laikā izveidots precīzs trases novietojuma plāns.

Rail Baltica pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas informēja, ka projekta attīstība visās trīs Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā stadijā. Tāpat neesot problēmu ar robežas šķērsošanas punktiem, proti, Latvija panākusi vienošanos gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu. Patlaban visās trīs valstīs strādā pie trases novietojuma, kas tiks pabeigts šī gada beigās – nākamā gada sākumā, un pēc tam sekos tehnisko risinājumu meklēšana.

Igaunijas pārstāvis Rail Baltic Estonia valdes loceklis Indreks Oravs skaidroja, ka Igaunijā pret projektu ir bijuši protesti, taču tie nav bijuši lieli. Esot dažas pašvaldības, kuras vēlas trases novietojumu citur. Piemēram, pārmaiņas skārušas trases novietojumu pie Pērnavas, respektējot vietējo iedzīvotāju viedokli. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pa Rail Baltica trasi plānots organizēt vietējo satiksmi. Pētniecības kompānijas AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis, kurš šodien pārstāvēja Lietuvas pusi, arī skaidroja, ka būtiski procesi Lietuvā neatšķirtas no abām pārējām Baltijas valstīm. Varbūt tie nedaudz esot iekavējušies. Vienlaikus Lietuvas dienvidos jau esot izbūvēta dzelzceļa trase, kas atbilst Rail Baltica mērķim. Viņš apliecināja, ka ir panākta vienošanās par robežšķērsošanas vietu ar Latviju, un norādīja, ka patlaban notiek šī procesa detalizācija.

Baltijas valstu pārstāvji uzsvēra, ka redz trases izmantošanu arī kravu pārvadājumiem. Oravs norādīja, ka ir potenciāls arī Somijas kravu pārvadājumiem no Krievijas Sanktpēterburgas reģiona. Tādējādi veidošoties vairāki papildu koridori reģionā. Baltijas valstis arī būšot tuvāk Eiropas tirgiem. Arī Kākulis skaidroja, ka ir veikta kravu plūsmu analīze. Piemēram, turpinot augt konteinerkravu plūsmas no Krievijas uz Rietumiem. Tās esot viegli pārvietot pa jauno trasi bez ūdenstransporta palīdzības. Aptaujājot loģistikas uzņēmējus, esot secināts, ka viņiem šī trase šķiet jauna iespēja, runa esot vienīgi par cenu un ātrumu. Kravu pārvadājumiem plānots veidot publiski pieejamu termināli, kurš varētu atrasties vai nu Salaspilī, vai Olaines apkārtnē. Tas būtu centrs, kur saiet kopā Eiropas sliežu platuma trase ar Krievijas sliežu platuma trasi, kā arī kravas varētu pārvietot no dzelzceļa vagoniem uz kravas auto.

Skaidrojot situāciju ap multimodālas Rīgas Centrālās stacijas izveidi, Kākulis uzsvēra, ka ir saņemti pirmie starpziņojumi. Stacijā plānots izmanīt sliedes, lai mazāka vieta būtu pašreizējai satiksmei un būtu vieta Rail Baltica sliedēm. Tās, tāpat kā tagad, iešot virs uzbēruma. Tāpat plānots būvēt papildu tiltu pār Daugavu. Patlaban gan neesot skaidrības, cik liels tas būs. Kākulis arī informēja, ka Lietuva projekta kontekstā uzstājusi uz atzaru arī uz Viļņu, jo vēlas Kauņas un Viļņas lidostas izveidot kā vienu starptautisku lidostu, kuras abas daļas savienotu Rail Baltica trase 45 minūšu laikā.

Balgalis arī informēja, ka ar katru skarto zemes īpašnieku notiks individuālas sarunas, no kā arī būšot atkarīgs rezultāts, un atsavināšanas process varētu sākties 2017.gadā.

Jau ziņots, ka pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti -, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus Rail Baltica trases optimālam novietojumam mūsu valsts teritorijā, kā arī veidojuši tehniskos risinājumus un veikuši ietekmes uz vidi novērtējumu.

Pēc Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas. Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, tiek veidots Rail Baltica trasējums Latvijas teritorijā, kā arī izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas: divas Salacgrīvas novadā un viena – Mārupes novadā.

Oktobrī un novembrī tiks rīkotas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās ietekmes uz vidi ziņojums tiks apspriests pašvaldībās, ko skar Rail Baltica trase.

Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Rail Baltica projekts paredz jaunas 1 435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

Ref: 102.000.102.10763


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.