bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis

Rail Baltica būvniecība skars mazāk nekā 1000 īpašumus Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Dzelzceļa trases Rail Baltica izbūves laikā Latvijā tiks skarti mazāk nekā 1 000 īpašumi, trešdien, 23.septembrī, starptautiskās konferences Top Rail Baltica dzelzceļš mediju brīfingā informēja pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvis Neils Balgalis.

Tāpat viņš informēja, ka piecu mēnešu laikā izveidots precīzs trases novietojuma plāns.

Rail Baltica pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas informēja, ka projekta attīstība visās trīs Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā stadijā. Tāpat neesot problēmu ar robežas šķērsošanas punktiem, proti, Latvija panākusi vienošanos gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu. Patlaban visās trīs valstīs strādā pie trases novietojuma, kas tiks pabeigts šī gada beigās – nākamā gada sākumā, un pēc tam sekos tehnisko risinājumu meklēšana.

Igaunijas pārstāvis Rail Baltic Estonia valdes loceklis Indreks Oravs skaidroja, ka Igaunijā pret projektu ir bijuši protesti, taču tie nav bijuši lieli. Esot dažas pašvaldības, kuras vēlas trases novietojumu citur. Piemēram, pārmaiņas skārušas trases novietojumu pie Pērnavas, respektējot vietējo iedzīvotāju viedokli. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pa Rail Baltica trasi plānots organizēt vietējo satiksmi. Pētniecības kompānijas AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis, kurš šodien pārstāvēja Lietuvas pusi, arī skaidroja, ka būtiski procesi Lietuvā neatšķirtas no abām pārējām Baltijas valstīm. Varbūt tie nedaudz esot iekavējušies. Vienlaikus Lietuvas dienvidos jau esot izbūvēta dzelzceļa trase, kas atbilst Rail Baltica mērķim. Viņš apliecināja, ka ir panākta vienošanās par robežšķērsošanas vietu ar Latviju, un norādīja, ka patlaban notiek šī procesa detalizācija.

Baltijas valstu pārstāvji uzsvēra, ka redz trases izmantošanu arī kravu pārvadājumiem. Oravs norādīja, ka ir potenciāls arī Somijas kravu pārvadājumiem no Krievijas Sanktpēterburgas reģiona. Tādējādi veidošoties vairāki papildu koridori reģionā. Baltijas valstis arī būšot tuvāk Eiropas tirgiem. Arī Kākulis skaidroja, ka ir veikta kravu plūsmu analīze. Piemēram, turpinot augt konteinerkravu plūsmas no Krievijas uz Rietumiem. Tās esot viegli pārvietot pa jauno trasi bez ūdenstransporta palīdzības. Aptaujājot loģistikas uzņēmējus, esot secināts, ka viņiem šī trase šķiet jauna iespēja, runa esot vienīgi par cenu un ātrumu. Kravu pārvadājumiem plānots veidot publiski pieejamu termināli, kurš varētu atrasties vai nu Salaspilī, vai Olaines apkārtnē. Tas būtu centrs, kur saiet kopā Eiropas sliežu platuma trase ar Krievijas sliežu platuma trasi, kā arī kravas varētu pārvietot no dzelzceļa vagoniem uz kravas auto.

Skaidrojot situāciju ap multimodālas Rīgas Centrālās stacijas izveidi, Kākulis uzsvēra, ka ir saņemti pirmie starpziņojumi. Stacijā plānots izmanīt sliedes, lai mazāka vieta būtu pašreizējai satiksmei un būtu vieta Rail Baltica sliedēm. Tās, tāpat kā tagad, iešot virs uzbēruma. Tāpat plānots būvēt papildu tiltu pār Daugavu. Patlaban gan neesot skaidrības, cik liels tas būs. Kākulis arī informēja, ka Lietuva projekta kontekstā uzstājusi uz atzaru arī uz Viļņu, jo vēlas Kauņas un Viļņas lidostas izveidot kā vienu starptautisku lidostu, kuras abas daļas savienotu Rail Baltica trase 45 minūšu laikā.

Balgalis arī informēja, ka ar katru skarto zemes īpašnieku notiks individuālas sarunas, no kā arī būšot atkarīgs rezultāts, un atsavināšanas process varētu sākties 2017.gadā.

Jau ziņots, ka pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti -, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus Rail Baltica trases optimālam novietojumam mūsu valsts teritorijā, kā arī veidojuši tehniskos risinājumus un veikuši ietekmes uz vidi novērtējumu.

Pēc Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas. Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, tiek veidots Rail Baltica trasējums Latvijas teritorijā, kā arī izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas: divas Salacgrīvas novadā un viena – Mārupes novadā.

Oktobrī un novembrī tiks rīkotas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās ietekmes uz vidi ziņojums tiks apspriests pašvaldībās, ko skar Rail Baltica trase.

Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Rail Baltica projekts paredz jaunas 1 435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

Ref: 102.000.102.10763


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.