bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

«Mums jābūt tā, b* – Šķēle, Šlesers! Lai cilvēki redz! Jānomobilizē spēki, ka mēs esam nevis lūzeri, b*, bet visur rādāmies…»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNoklausītās Rīdzenes sarunas atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, raksta žurnāls Ir, kas ceturtdien, 29.jūnijā, publicējis vēl daļu sarunu atšifrējumu, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

«Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī neatrisinājām… Ko es uzreiz teicu – ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika,» to Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) pēc 10.Saeimas vēlēšanām teicis Ainaram Šleseram. Šajās vēlēšanās Šlesera un Andra Šķēles apvienība Par labu Latviju ieguva astoņas vietas. «Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām – ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili,» teicis Šlesers.

«Katru dienu, b***, skalo smadzenes,» pēc 10.Saeimas vēlēšanām šādi Lembergs esot rezumējis situāciju sabiedriskajos medijos. Šlesers piedāvājis risinājumu pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. «Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība,» viņš teicis.

Kā raksta Ir, šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš – Vienotība, Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi – uzliks ķepu apvienotajam medijam.

Pēc 10.Saeimas vēlēšanām Lemberga regulētā ZZS ir nodrošinājusi ietekmi koalīcijā ar Vienotību, bet vienlaikus vairākums Saeimā sanāk arī oligarhu izsapņotajai ZZS un Par labu Latviju savienībai ar Saskaņu, kas ļautu «novākt» toreizējo prezidentu Valdi Zatleru un ievēlēt «savu» prezidentu, kurš tad pavērtu ceļu valdības maiņai. Tikai jāpanāk, lai vēlētāji viļas Valda Dombrovska kabinetā, kam jāturpina reformas, raksta Ir.

«Mērķis ir drāzt valdību,» Šlesers formulējis kārtējā biznesa sarunā ar «airBaltic vadītāju» Bertoltu Fliku, bet pēctecim Rīgas domē Andrim Amerikam (GKR) skaidrojis: «Mēs medijus pieslēgsim mērķtiecīgi uz valdības skaldīšanu». Vienlaikus pašiem visu laiku esot jābūt uzmanības centrā. «Mums jābūt tā, b*** – Šķēle, Šlesers! Lai cilvēki redz! Jānomobilizē spēki, ka mēs esam nevis lūzeri, b***, bet visur rādāmies… Opozīcijā, bet viņš, b***, ir dzīvs, vesels,» Šlesers klāstījis kompanjonam Viesturam Koziolam. «Gribam konsolidēt valsti, vajag konsolidēt medijus,» rezumējis Šlesers.

«LNT mums ir tiešais kanāls. Latvijas Televīzijā varam nodrošināt ziņojumus,» Šlesers sacījis Andrim Amerikam (GKR). ««Diena tomēr tagad ir nopirkta,» viņš klāsta ekspremjeram Vilim Krištopanam, kuru pēdējā brīdi pirms vēlēšanām sauc palīgā vākt balsis. «Mums ir Diena, ir Dienas Bizness, Aivaram ir Neatkarīgā,» PBK, kura saimnieki ēteru esot sadalījuši starp Saskaņu un apvienību Par labu Latviju.

Kā vēsta Ir, oligarhi arī rēķinājuši, kā naudu medijiem pasmelt no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kurus paši politiski kontrolē. Jo, lai gan peļņu mediji nenes, tie esot jāuztur ietekmes nodrošināšanai, kā Šlesers paskaidrojis Amerikam, kad tas 2010.gada nogalē jautājis, vai saimnieki pēc vēlēšanām turpinās finansēt Dienu. «Viņa ir jātur, lai neļautu radīt Dienu-2. Viņa ir jātur, tur jau tas svarīgākais,»teicis Šlesers. Taču esot jāsaved kārtībā saturs, un pēc vēlēšanām varēšot brīvi ielikt amatos politiskos preses sekretārus Edgaru Vaikuli un Romānu Meļņiku. Tikai vēl jāsagaida, lai beidzas abonēšanas kampaņa. «Tad jau viss, cilvēki ir parakstījušies, naudu ir samaksājuši, un tad var ap jauno gadu taisīt rokādes,» viņš sacījis.

Kā iebraukt valsts vai pašvaldības uzņēmumu kabatās, lai segtu Dienas mīnusus, domājis arī Šlesers. 2010.gada novembrī sarunā ar Lattelecom šefu Juri Gulbi viņš teicis: «Principā jātaisa ilgtermiņa attiecības. Un viena lieta ir reklāma, a otra lieta – PR un viss pārējais, Dienas Bizness, Diena un viss». Gulbis piekritis, neesot problēmu noslēgt līgumu, jo Diena «vairs nekādas mauc**** neraksta». «Pamazām esam nonākuši līdz situācijai, ka tie sūdīgie rakstītāji visi ir ārā. Visi tie, kas drā**,» izteicies Šlesers.

Bet 2011.gada janvārī viņš stāstījis ostas biznesa partnerim Ralfam Kļaviņam, ka Koziols var Dienā maksimāli «samazināt izdevumus, bet tad ir jāpieliek klāt – ko var dome pielikt, ko var «Dzelzceļš», ko var «Boltiks», ko var vēl kāds». «Mērķis ir tāds, lai mīnuss varētu tikt nosegts ar kaut kādiem citiem līdzekļiem. Galvenais, lai nav jāliek iekšā. Nu, štukojam,» teicis Šlesers.

Februārī Šlesers jau esot izdomājis risinājumu ar airBaltic un stāsta Koziolam: «Es viņam [Flikam] pateicu, ka ir jāparaksta vienošanās priekš tā cauruma». Savukārt Koziols esot izdomājis, kā apmierināt Šlesera vēlmi, lai Diena slavina Rīgas domi. «Es pastāstīšu, kā būs ar Rīgas domi. Dome pati būs vinnētāja – mēs uztaisām ieliktni Rīgas ziņas. Jo nevar tā, kā to dara Neatkarīgā. Paņem Neatkarīgo rokās! Viņa ir lapele, nožēlojama lapele, viņa zaudē auditoriju ārprātīgi. Ainār, uztaisām gaumīgu, smuku. Reizi desmit dienās Rīgas ziņas, Ainār! Krāsains, foršs!» teicis Koziols.

Rīdzenes sarunas arī atklājot, ka oligarhi apsprieduši iespējas konsolidēt mediju koncernus, kad krīzes laikā LNT cieta miljonos mērāmus zaudējumus. 2011.gada februārī Koziols jautājis, kas notiek ar LNT, vai to pērk norvēģu koncerns Schibsted. Šlesers skaidrojis: «Es runāju ar Andri, un viņš piedāvāja vienu variantu. Pirmkārt, tur neko tagad nevar nopirkt, jo tās daļas ir arestētas [digitālgeitas ietvaros]. Bet viņi uztaisīs risinājumu, ka palielinās kapitālu un Andreja daļas kļūs šitās… Tas, ko Andris saka, ka apvienot – šito visu ar televīziju. Jo viņiem ir visi tie reģionālie [kanāli]». Koziols iebildis, ka nav jēgas ieguldīties, jo nākotne ir interneta televīzijai, tomēr Šlesers palicis pie sava. «Runa ir par ietekmi. (..) Sinerģija būtu. Savādāk to politiku jau arī nesakārtosim. (.. ) Viens no trim kanāliem – nav slikti priekš Latvijas,» teicis Šlesers.

Kā vēsta Ir, viņa aprakstītā shēma tiešām 2011.gadā īstenojās – notika vērienīga kapitāla palielināšana uzņēmumā Neatkarīgie nacionālie mediji, un par tā galveno īpašnieku kļuva ar Šķēli pastarpināti saistīta firma. Tomēr LNT zaudējumi turpinājās, pēc ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī Ēķa partneri pazuda no politikas, un 2012.gada sākumā viņš savu lolojumu bija spiests pārdot TV3 īpašniekiem, zviedru koncernam MTG. Taču atbilstoši konkurences noteikumiem vēl līdz šā gada beigām abos kanālos jāsaglabā atsevišķi ziņu dienesti, un to redakcionālā politika tiešām krasi atšķiras joprojām.

Trīs nedēļu laikā šis ir trešais žurnāla Ir publicētais Rīdzenes sarunu atšifrējums.

Šlesers līdz šim nav tos komentējis. Savukārt Ameriks noliedzis saistību ar žurnālā Ir publicētajām sarunām. Rīgas domes sēdes laikā aizvadītajā nedēļā, atbildot uz jautājumu par sarunu atreferējumiem, viņš teica, ka kategoriski noraida saistību ar šiem izteikumiem, jo tie neesot viņa vārdi. Viņš apgalvoja, ka sarunas esot «pilnīgi sakompilētas» un viltojums.

Tikmēr Lembergs šonedēļ paziņojumā masu medijiem apgalvoja, ka Šlesera sarunas viesnīcā Rīdzene attiecībā uz Lembergu izdevumā Ir esot atspoguļotas sagrozītā formā. «Sarunu forma un saturs, cik tas attiecas uz mani, ir apzināti, melīgi sagrozīts, tai skaitā izdaiļots ar spēcīgiem palīgvārdiem,» norādīja Ventspils mērs.

Ref:224.000.103.1601


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.