bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

SEB: Arī bez ES sankcijām Krievija jau ir sarežģītā situācijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

«Patlaban Rietumi un Krievija ar savstarpējo sankciju piemērošanu nesteidzas. Taču viss norāda, ka situācija savu kulmināciju nav sasniegusi, bet Rietumvalstis tikai koordinē iespējamo sankciju aprises,» intervijā portālam BNN norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tādēļ novērtēt to ietekmi un izteikt vērtējumus ir pat priekšlaicīgi, norāda ekonomists, vaicāts, kādas sekas varētu būt iespējamajām ekonomiskajām sankcijām no Eiropas Savienības (ES) un Krievijas puses vienai pret otru. «Tomēr nenoteiktības mērogs un saspīlējums atsauksies ekonomiskajos procesos, kā dēļ šā un nākamā gada Latvijas izaugsmes prognoze ir pazemināta salīdzinājumā ar prognozēm gada sākumā. Tātad, tā sagaidāma nedaudz zemāka, taču tā turpināsies un uz reģiona fona joprojām būs salīdzinoši laba. Jārēķinās, ka pozitīvās tendences šogad varētu kļūt gausākas. Sagaidāms, ka 2014.gadā IKP pieaugs par 2,9% un 3,4% 2015.gadā,» teic ekonomists.

«Protams, reālo situāciju koriģēs ne mazums turpmākie notikumi, tai skaitā iekšējie, kas veidos kopējo noskaņojumu Latvijā un reģionā. Ja militārās darbības no Krievijas puses nebūs un diplomātiskās sarunas turpināsies, sankciju klāsts būs gana ierobežots. Jāsaprot, ka pat bez sankcijām Krievijas ekonomika jau patlaban atrodas sarežģītā situācijā un ES pat bez sankciju piemērošanas, vien pamainot savas nākotnes attīstības, sadarbības uzsvarus, var radīt pietiekami lielus izaicinājumus Krievijas ekonomikai un tās attīstībai,» uzsver Gašpuitis.

Pēc bankas eksperta sacītā, «būtiskas sankcijas sekos vien militāra konflikta gadījumā, kā dēļ būtiskākais ir, lai tas nenotiktu. Daļai uzņēmēju nāksies pārorientēties, adaptēties, kas prasīs kādu laiku, tomēr pieredze rāda, ka Latvijas uzņēmēji jau līdzīgiem periodiem ir gājuši cauri. Turklāt to, ka tas ir iespējams, parāda arī citu valstu, kas ir saskārušās ar Krievijas sankcijām, piemēri – Igaunija, Gruzija. Tas rada izaicinājumus, grūtības, bet pieredze rāda, ka ne nepārvaramus.»

Savukārt Krievijas – Ukrainas konflikta ietekme uz pasaules ekonomiku būs ļoti niecīga. «Tā turpināja augt arī līdzšinējās krīzes sarežģītajos apstākļos, bet turpmāko gaitu noteiks citi faktori. Konflikts ietekmēs tajā iesaistītās valstis, tas ir Krieviju, Ukrainu un valstis, kuras ir ierautas arī konflikta kontekstā. Nelielu ietekme var izjust atsevišķas Rietumeiropas valstis, taču to noteiks potenciālo sankciju veidi, apmēri un Krievijas pretreakcija. Konflikta negatīvā ietekme strauji samilzīs, ja turpinās briest bažas par tā pāraugšanu militārā konfliktā,» skaidro ekonomists.

Latvijas izaugsmes piebremzēšanos prognozē arī Latvijas Banka, tās ekonomistei Agnesei Bičevskai norādot, ka «2014. gadā IKP pieauguma tempi saglabāsies aptuveni 4% līmenī. Ja iepriekš prognozēs šāds vērtējums šķita pat konservatīvs, ar cerību uz labāku sniegumu, tad šobrīd nākas pakāpties atpakaļ pesimistiskajā zonā, jo prognozes par eksporta kā galvenā izaugsmes virzītāja lomas pakāpenisko atjaunošanos pēdējo notikumu fonā ir krietni pabalējušas.»

«Ukrainas un Krievijas saspīlējuma ietekme uz Latvijas ekonomisko izaugsmi būs negatīva, lai gan jāatzīst, ka tā nav viendabīga visās nozarēs un uzņēmumos. Minētie notikumi kopumā vājinās ārējo pieprasījumu. Tomēr svarīgi arī, kāda veida produkciju eksportē, piemēram, pieprasījums pēc zālēm un konserviem varētu arī nesamazināties vai pat pieaugt, vienlaikus ne pirmās nepieciešamības precēm, visdrīzāk, pieprasījums saruks,» tā Bičevska.

BNN jau vēstīja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji vienojušies par sankcijām pret Krievijas amatpersonām, nosakot ieceļošanas aizliegumu un kontu iesaldēšanu.

Tāpat atcelts plānotais ES un Krievijas smmits.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm. «Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,» atzīmēja Barrozu.

Tāpat ziņots, ka ar sankcijām pret Krieviju vērsušās arī Amerikas Savienotās Valstis.

102.000.102.7020


Pievienot komentāru

  1. vērojums teica:

    Krievija pati sev bedri rok. Viena, ar lielummāniju slima tēviņa dēļ jācieš visai tautai

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.