bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

SEB: Austrumeiropa aug par spīti Krievijas un Ukrainas vājumam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUUkrainas bruņotā konflikta un Krievijas ekonomikas grūtību ietekmē nenoteiktības līmenis reģionā ir strauji pieaudzis. Tomēr tendences liecina, ka pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās Polijā un citās Centrāleiropas valstīs, kā arī Baltijas valstīs turpināsies.

Tas notiks sarežģītos apstākļos, ko ietekmēs ģeopolitiskais saspīlējums, Krievijas ekonomikas stagnācija, kā arī lejupslīde Ukrainas ekonomikā. Tikmēr Polijas, Latvijas un Lietuvas attīstības temps būs mērens, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.

«Igaunijā, ko tieši skar stagnācija Somijas tautsaimniecībā, izaugsme joprojām būs vāja. Īstermiņā izaugsmi bremzēs ekonomiskās aktivitātes kritums Vācijā un eirozonā. Ukrainas notikumu ietekmē gada otrajā pusē eiro zonas ekonomikā sagaidāma stagnācija. Pieaugošs privātais patēriņš Vācijā un eiro zonas izkustēšanās no sastinguma nākamgad sola kompensēt zaudēto eksportu uz Krieviju un Ukrainu, kā arī krītošo investīciju aktivitāti. Mājsaimniecības, it īpaši Baltijas valstīs, turpina gūt labumu no reālo ienākumu pieauguma un zemajām procentu likmēm. Tiešās tirdzniecības saites starp konflikta skartajām valstīm un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, izņemot Baltijas un bijušās padomju republikas, ir salīdzinoši neliels. Vērtējot reģiona ekonomiku perspektīvas jārēķinās, ka Krievijas un Ukrainas konflikts būt ilgstošs. Prognozes tiek balstītas uz pieņēmumiem, ka konflikta militārā darbība neizplatīsies, nenotiks nekādi nopietni Krievijas enerģijas piegāžu traucējumi, kā arī turpmākās tirdzniecības sankcijas starp Rietumiem un Krieviju būtiski nepaplašināsies. Tikmēr paliek spēkā uzskats, ka konflikts pasaules līmenī veidos visai ierobežotu negatīvo ietekmi. Protams, kaut tiešā atkarība no Krievijas vairumam ES valstu ir neliela, konflikts atstās negatīvu ietekmi uz investīciju klimatu visā reģionā,» teikts ekonomikas apskatā.

Tikmēr, pēc ekonomistu prognozēm, katra reģiona ekonomika saglabās savas raksturīgās priekšrocības un iespējas. Latvija, kas pēdējo divu gadu laikā spēja uzrādīt visstraujāko izaugsmes tempu Eiropas Savienībā, šogad piedzīvos izaugsmes palēnināšanos. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 2,5%. Nākamgad kāpums paātrināsies līdz 2,7%, bet 2016. gadā līdz 3,4%. Privātais patēriņš joprojām būs galvenais dzinējspēks. Īslaicīgi sagaidāmas iekšējās politiskās svārstības, kas mazināsies, līdz tiks izveidota jaunā valdība, kam būs pastiprināti jāpievēršas izaugsmes vecināšanas pasākumiem.

Igaunija, kas ir izteikti atkarīga no eksporta panākumiem, būs spiesta izjust ne tikai Krievijas, bet arī Somijas ekonomikas grūtības, kā arī zemo investīciju aktivitāti. Igauniju tuvākos divus gadus sagaida ļoti lēns pieauguma temps, attiecīgi 1,2% un 1,3%, 2016. gadā palielinoties līdz 3%.

Savukārt Lietuva virzās uz plašu iekšzemes pieprasījuma atveseļošanos. Nedaudz vēlāk nekā abās kaimiņvalstīs, šogad sācis atdzīvoties būvniecības un mājokļu tirgus. IKP šogad pieaugs par 2,7%, 3,2% nākamgad un 4% 2016.gadā. Tikmēr turpinās sagatavošanās darbi eiro ieviešanai, kas notiks 2015. gadā.

«Pieņemot augstākminētos nosacījumus, Krievijas ekonomika atradīsies stagnācijā, ar augstiem lejupslīdes riskiem. Sagaidāms, ka Krievijas ekonomika šogad spēs noturēt 0,4% pieaugumu, bet nākamgad tā kritīsies par 0,2%. Atgūšanās iespējama vien 2016. gadā, kad izaugsme sagaidāma 1% apmērā, taču pie nosacījumiem, ka tiks nodrošināti apstākļi, kuros Krievija un Rietumi neturpinās ekonomiskās sadarbības drupināšanu. Zemi kapitāla tēriņi, krītoša pirktspēja un zemākas naftas veido negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Rubļa vērtība turpinās ripot lejup, palīdzot zelt inflācijai. Taču Krievijai ir ievērojams finanšu drošības spilvens, kas nodrošina īstermiņa aizsardzību pret lielām nepatikšanām. Ieņemtā pozīcija Ukrainas jautājumā pasliktinās jau tā slikto ekonomisko situāciju, kas lielā mērā ir saistīta ar strukturālām problēmām. Tas norāda uz reformu nepieciešamību, kas pieaugoša iekšējā politiskā saspīlējuma apstākļos kļūst arvien grūtāk īstenojamas,» norāda bankā.

Ukraina atrodas dziļā recesijā, bez izteiktām uzlabošanās izredzēm, pat neskatoties uz devalvācijas atbalstu, kas stiprina eksporta izredzes. IKP šogad samazināsies par 8%, pietuvojoties nulles izaugsmei 2015. gadā. Sagaidāms, ka Ukraina 2016. gadā spēs atgriezties pie vāja 2% pieauguma. Inflācija ir augsta un banku sektors atrodas sarežģītā situācijā. Pastāv iespējamība, ka Eiropas Savienībai/Starptautiskajam Valūtas fondam nāksies piešķirt jaunus aizdevumus situācijas stabilizācijai.

Polija, kuras ekonomikā vērojama relatīvi neliela nelīdzsvarotība, uzrāda labas pielāgošanās spējas pašreizējiem apstākļiem. Lielākā negatīvā ietekme sagaidāma no Vācijas ekonomikas vājuma, kas galvenokārt ir šoruden vērojamā ekonomiskā atslābuma pamatā, kas reizē ar Krievijas faktoru bremzē eksporta iespējas. ES fondi un procentu likmju samazināšana drīzumā varētu situāciju uzlabot un stiprināt iekšzemes patēriņu. Tādēļ neskatoties uz atslābumu, šā gada IKP kāpuma prognoze ir 2,7%, bet nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 3%, bet 2016. gadā līdz 3,5%, uzsver SEB banka.

Ref: 102.000.102.8382


Pievienot komentāru

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.

Novembrī dzīvokļu piedāvājumu skaits Rīgā kopumā samazinājās par 3,8%

Šā gada novembrī dzīvokļu piedāvājums Rīgā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3,8% bet piedāvājumu skaits Arco Real Estate analizētajos lielākajos Rīgas mikrorajonos novembrī samazinājās par 7,9%, teikts Arco Real Estate jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Astoņās SEB bankas filiāles tiek mainīti darba laiki

No 2018.gada 2.janvāra SEB bankas filiāles Talsos, Alūksnē, Jelgavā, Siguldā, Madonā un Smiltenē, kā ar finanšu konsultāciju centrs Kuldīgā pāries uz klientiem ērtāku darba laiku.

Ameriks neatdzīst, ka Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs»

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs».

Pētījums: Liekā daļa skolēnu labprāt padziļināti apgūtu programmēšanu

Katrs devītais datorikas skolotājs vēlētos piedalīties kursos/semināros, kur būtu iespēja apgūt programmēšanas prasmes. Savukārt 79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu.

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 10,3% lielāks nekā pērn

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7% un importa vērtība – par 10,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija turpinās piecu skolas brīvlaiku kārtību, izziņo datumus līdz 2021.gadam

Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izplānojusi un darījusi zināmus skolas brīvlaiku datumus trim mācību gadiem uz priekšu, nolemts arī turpināt jaunieviesto piecu skolas brīvlaiku kārtību.

Veselības dienests: E-veselības līgumu noslēguši jau 83% ģimenes ārstu

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam e-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam - 2018.gada 1.janvārim - jau 83% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96%, vēsta Nacionālais veselības dienests.

KP pieņem lēmumu ļaut Maximai nomāt Irbis A piederošās telpas

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA Maxima Latvija iegūt tiesības izmantot mazumtirdzniecības telpas SIA Irbis A piederošajā īpašumā Grostonas ielā 1, Rīgā. Pēc ekonomiskās analīzes veikšanas KP paredz, ka plānotais darījums nenodarīs kaitējumu konkurencei.

Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes izsakās tiesībsargs Juris Jansons.

Uzņēmēji: Jau tagad trūkst darbaspēka, aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauž ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū, liecina iegūtie dati no Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.

Atsauc Lactalis zīdaiņu piena pulveri saistībā ar salmonellas uzliesmojumu Francijā

Francijas zīdaiņu piena pulvera ražotājs Lactalis licis daudzviet pasaulē atsaukt tā produkciju saistībā ar bažām par iespējumu salmonellas baktēriju klātbūtni piena pulvera produktos, kuri tiek pārdoti ar zīmoliem Milumel, Picot un Celi.

Dombrovskis: EK piedāvā papildu atbalstu ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā

Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, atzīst EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Cik Latvijai izmaksā vardarbība pret sievietēm?

Ar partneru vardarbību pret sievietēm saistītās izmaksas Latvijā varētu sasniegt 442 miljonus eiro gadā, atsaucoties uz Eiropas dzimumu līdztiesības institūta datiem, norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.

Rinkēvičs: Jāveicina mazo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā

«Ir jāturpina atbalstīt daudzpusējā tirdzniecības sistēma, saglabājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas centrālo lomu starptautisko tirdzniecības noteikumu izstrādē un īstenošanā,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Eiropas Oskaru» ceremonijā dominē satīriskā drāma «Kvadrāts»

Berlīnē aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur sešās nominācijās par labāko atzīta Zviedrijas, Dānijas un Vācijas kopražojums «Kvadrāts» par kādu mākslas muzeja darbinieku, kurš piedzīvo grūtības izskaidrot laikmetīgās mākslas darba būtību.

Nekā personīga: OIK saņēmēju vidū lieli Vienotības un ZZS ziedotāji

Pērn Latvenergo iepirka elektrību par paaugstinātu cenu no vairāk nekā 100 atjauno resursu uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo no biogāzes un biomasas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka liela daļa šo firmu īpašnieku un pārvaldnieku reizē ir arī valdošo partiju Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības sponsori, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.

LTV: Par Rail Baltica projektu atbildīgā Linuža uzņēmums figurē krāpšanas lietā

Jaunajam Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei. Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.

Ušakovs: Darījumu kvartāls New Hanza veicinās pilsētas attīstību

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apmeklējot jaunattīstāmo darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza, uzsvēris, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī «pavelk» uz augšu apkārtējās teritorijas.