bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta

SEB: Eirozona šobrīd ir pasaules ekonomikas rūpju bērns

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība. Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas,» uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) par 0.5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Sešus gadus pēc Lehman Brothers sabrukuma, un, neskatoties uz bezprecedenta monetārās politikas īstenošanu, pasauli joprojām raksturo stabilitātes trūkums. Valstis rāda atšķirīgus izaugsmes tempus, kas sarežģī starptautisko sadarbību. Tas politikas veidotājiem spiež pārvērtēt līdzšinējo ekonomisko politiku un rīkoties izlēmīgāk, norāda ekonomists.

Inflācija ir uzrādījusi jaunus pārsteigumus un daudzās valstīs ir noslīdējusi līdz bīstami zemam līmenim. Tuvāko divu gadu laikā inflācija saglabāsies zema un palielināsies vien ļoti piesardzīgi. Inflācijas kāpumu nospiež globālo jaudu pārpalikums. To veicina arī strukturālas izmaiņas darba tirgū. Aizvien aktīvāk pasaules ekonomikā iesaistīsies labi izglītota darbaspēka rezerves no Āzijas un pat Āfrikas, bet Rietumos arvien vairāk jaunu darbavietu parādās zema atalgojuma nozarēs. Tas kavēs algu pieaugumu, sekmējot vājas inflācijas un pieprasījuma spiedienu. Lejupslīde sagaidāma arī daudzos izejvielu preču tirgos.

Pēc bankas eksperta teiktā, nulles procentu likmju vide paceļ jautājumu par ekonomiskās politikas atbildību. Stagnācijas un deflācijas risks nozīmē, ka nepieciešama pragmatiska fiskālā ekspansija. Japāna ir atlikusi nākamo soli patēriņa nodokļa palielināšanai, bet tādām valstīm kā Itālijai un Francijai piešķirtas atlaides budžeta deficīta nosacījumos. Tikmēr arvien pieaug spiediens uz Vāciju īstenot ekspansīvāku fiskālo politiku, jo tās ekonomika un eksports gūst labumu no eiro vājināšanās un zemajām procentu likmēm.

ASV šobrīd ir pasaules veiksmes stāsts. Sagaidāms, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2.3%, 2015. gadā tā pieaugs par 3.4%, bet 2016. gadā par 3.1%. Sakarā ar agrāko mājsaimniecību parādu apjoma samazināšanos, monetārās politikas efektivitāte pieaugs. Ievērojami zemākas enerģijas cenas, pieaugošā mājsaimniecību labklājība un krītošais bezdarbs ļaus pārdzīvot sarežģīto starptautisko situāciju un dolāra nostiprināšanos. Ja nebūtu iekšējās nelīdzsvarotības, tad, kā rāda vēsture, ASV ekonomiku samērā maz ir skārušas starptautiskās svārstības, tā Gašpuitis.

Savukārt BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) uzrāda atšķirīgas perspektīvas. Izaugsmes dzinējs Ķīnā samazina apgriezienus, ko ietekmē pieaugošā nenoteiktība nekustamā īpašuma sektorā un kredītu tirgū. Tomēr valdībai par šīm problēmām ir laba izpratne, kā arī finanšu iespējas tās atrisināt, kas ļaus Ķīnai turpināt izaugsmi. Indijā, pateicoties reformām, izaugsme nedaudz paātrināsies. Krievijas ekonomikas perspektīvas izskatās drūmas. Tās problēmas ir saistītas ar ģeopolitiskajiem notikumiem un krītošām ražošanas jaudām, ko radījusi investīciju nepietiekamība daudzu gadu garumā, kā arī iedzīvotāju novecošanās. Krasais rubļa kritums vien apstiprina Krievijas ekonomisko un finanšu nestabilitāti, kas paaugstina ģeopolitisko risku. Tādēļ Krievijas ekonomiku sagaida stagnācijas posms.

Tikmēr eirozona ir pasaules ekonomikas rūpju bērns. Atveseļošanās procesi virzās lēni, un pieaugošā valstu nosliece pēc ekonomiskās politikas neatkarības un vēlme atkāpties no kopīgiem spēles noteikumiem joprojām uztur nenoteiktību par ES politisko procesu virzību. Tagad, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) ir veikusi banku sistēmas vērtējumu, izaugsme nedaudz stabilizēsies, kam piepalīdzēs zemākas energoresursu cenas, vājāks eiro un mazāk strikta fiskālā politika. Ekonomiskie procesi Itālijā un Francijā ir ievirzījušies nepareizā virzienā, kamēr Spānijas izaugsme atjaunojas. Eirozonas IKP pieaugums 2015. gadā būs 0.9%, 2016. gadā 1.3%. Izšķirīga būs Vācijas gatavība uzsākt ekspansīvāku fiskālo politiku, kas uzlabos gan eirozonas izaugsmes perspektīvas, gan kopējās valūtas ilgtermiņa stabilitāti.

«Nākamā gada Baltijas valstu ekonomiku perspektīvas ir kļuvušas nedaudz piezemētākas. Līdzsvarotāka izaugsme sagaidāma 2016. gadā. Patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes dzinējs, kaut mājsaimniecību reālo algu pieaugums nedaudz palēnināsies. Arī bezdarbs turpinās rukt, bet lēnāk nekā iepriekšējos gados. Eksports un kapitāla izdevumi atgūsies lēni. Ukrainas krīze, Krievijas stagnācija un ģeopolitiskais saspīlējums turpinās mest ēnu pār ekonomiku izredzēm uzrādīt labākus rezultātus. 2015. gadā sagaidāms neliels izaugsmes paātrinājums, jo īpaši Igaunijas gadījumā, kas ir piedzīvojusi izteiktāku attīstības palēnināšanos. Lietuva un Latvija atgūs savu vietu starp straujāk augošajām ES ekonomikām, taču to pieaugums būs zemāks attiecībā pret to potenciālu. 2016. gadā Igaunija izaugsmē nedaudz iepaliks, augot lēnāk par 3%, bet Lietuva augs visstraujāk – 4% ātrumu,» prognozē Gašpuitis.

Savukārt Zviedrijas ekonomikā vērojams spēcīgs iekšzemes pieprasījums, ko virza mājsaimniecību patēriņš un pieaugoša dzīvokļu celtniecība. Tikmēr vāji panākumi vērojami eksportā. Publiskā sektora parāds saglabāsies zem 40% no IKP. Situācija darba tirgū uzlabojas, bet, tā kā palielinās darbaspēka piedāvājums, bezdarbs samazinās lēnām. Paaugstinātas imigrācijas un vājas integrācijas politikas ietekmē līdzsvara bezdarba līmenim it tendence pieaugt.

Somijas ekonomika cīnās ar strukturālām problēmām mežsaimniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, Krievijas un taupības politikas ietekmi, kas kavē izaugsmi. Vājāks eiro sniegs zināmu atbalstu Somijas eksportam.

Dānijas ekonomikā vērojama duāla situācija, jo uzrādās gan pozitīvi, gan negatīvi faktori turpmākai attīstībai. Liela loma būs ģeopolitiskajiem notikumiem. Fiskālā politika pirms gaidāmajām vēlēšanām 2015. gadā kļūs stimulējošāka.

Arī tendences Norvēģijas ekonomikā demonstrē dažādus virzienus. Negatīvie faktori ietver kapitāla izdevumu palēnināšanās naftas un gāzes nozarē un zemas investīcijas mājokļu būvniecībā. Bet darba tirgus ir stabilizējies, kas reizē ar labu reālo ienākumu pieaugumu palīdzēs uzturēt patēriņu.

Ref: 102.000.102.8715


Pievienot komentāru

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.

Novembrī dzīvokļu piedāvājumu skaits Rīgā kopumā samazinājās par 3,8%

Šā gada novembrī dzīvokļu piedāvājums Rīgā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3,8% bet piedāvājumu skaits Arco Real Estate analizētajos lielākajos Rīgas mikrorajonos novembrī samazinājās par 7,9%, teikts Arco Real Estate jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Astoņās SEB bankas filiāles tiek mainīti darba laiki

No 2018.gada 2.janvāra SEB bankas filiāles Talsos, Alūksnē, Jelgavā, Siguldā, Madonā un Smiltenē, kā ar finanšu konsultāciju centrs Kuldīgā pāries uz klientiem ērtāku darba laiku.

Ameriks neatdzīst, ka Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs»

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs».

Pētījums: Liekā daļa skolēnu labprāt padziļināti apgūtu programmēšanu

Katrs devītais datorikas skolotājs vēlētos piedalīties kursos/semināros, kur būtu iespēja apgūt programmēšanas prasmes. Savukārt 79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu.

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 10,3% lielāks nekā pērn

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7% un importa vērtība – par 10,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija turpinās piecu skolas brīvlaiku kārtību, izziņo datumus līdz 2021.gadam

Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izplānojusi un darījusi zināmus skolas brīvlaiku datumus trim mācību gadiem uz priekšu, nolemts arī turpināt jaunieviesto piecu skolas brīvlaiku kārtību.

Veselības dienests: E-veselības līgumu noslēguši jau 83% ģimenes ārstu

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam e-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam - 2018.gada 1.janvārim - jau 83% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96%, vēsta Nacionālais veselības dienests.

KP pieņem lēmumu ļaut Maximai nomāt Irbis A piederošās telpas

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA Maxima Latvija iegūt tiesības izmantot mazumtirdzniecības telpas SIA Irbis A piederošajā īpašumā Grostonas ielā 1, Rīgā. Pēc ekonomiskās analīzes veikšanas KP paredz, ka plānotais darījums nenodarīs kaitējumu konkurencei.

Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes izsakās tiesībsargs Juris Jansons.

Uzņēmēji: Jau tagad trūkst darbaspēka, aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauž ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū, liecina iegūtie dati no Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.

Atsauc Lactalis zīdaiņu piena pulveri saistībā ar salmonellas uzliesmojumu Francijā

Francijas zīdaiņu piena pulvera ražotājs Lactalis licis daudzviet pasaulē atsaukt tā produkciju saistībā ar bažām par iespējumu salmonellas baktēriju klātbūtni piena pulvera produktos, kuri tiek pārdoti ar zīmoliem Milumel, Picot un Celi.

Dombrovskis: EK piedāvā papildu atbalstu ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā

Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, atzīst EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Cik Latvijai izmaksā vardarbība pret sievietēm?

Ar partneru vardarbību pret sievietēm saistītās izmaksas Latvijā varētu sasniegt 442 miljonus eiro gadā, atsaucoties uz Eiropas dzimumu līdztiesības institūta datiem, norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.

Rinkēvičs: Jāveicina mazo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā

«Ir jāturpina atbalstīt daudzpusējā tirdzniecības sistēma, saglabājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas centrālo lomu starptautisko tirdzniecības noteikumu izstrādē un īstenošanā,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Eiropas Oskaru» ceremonijā dominē satīriskā drāma «Kvadrāts»

Berlīnē aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur sešās nominācijās par labāko atzīta Zviedrijas, Dānijas un Vācijas kopražojums «Kvadrāts» par kādu mākslas muzeja darbinieku, kurš piedzīvo grūtības izskaidrot laikmetīgās mākslas darba būtību.

Nekā personīga: OIK saņēmēju vidū lieli Vienotības un ZZS ziedotāji

Pērn Latvenergo iepirka elektrību par paaugstinātu cenu no vairāk nekā 100 atjauno resursu uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo no biogāzes un biomasas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka liela daļa šo firmu īpašnieku un pārvaldnieku reizē ir arī valdošo partiju Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības sponsori, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.

LTV: Par Rail Baltica projektu atbildīgā Linuža uzņēmums figurē krāpšanas lietā

Jaunajam Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei. Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.

Ušakovs: Darījumu kvartāls New Hanza veicinās pilsētas attīstību

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apmeklējot jaunattīstāmo darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza, uzsvēris, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī «pavelk» uz augšu apkārtējās teritorijas.