bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs

SEB: Krievijas ekonomika turpinās rukt arī šogad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis

Pasaules ekonomikas izaugsmei ir potenciāls kļūt spēcīgākai, tomēr izaugsme būs nelīdzsvarota un trausla. Joprojām, neskatoties uz ilgstoši īstenoto ekspansīvo monetāro politiku un krasi sarukušajām enerģijas cenām, dominē lejupslīdes riski, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

«Ražotāji saskaras ar nopietnām grūtībām, ko raksturo vājš pieprasījums, ražošanas jaudu pārpalikums un preču cenu samazināšanās. Tikmēr daudzās valstīs aktīvi attīstās pakalpojumu nozare. Sagaidāmā izaugsmes palēnināšanās Ķīnā, ASV iekšzemes patēriņa jauda un Eiropas pakāpeniskā atveseļošanās veidos piesardzīgi labvēlīgu globālās izaugsmes vidi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs IKP pieaugums palielināsies no 2,1% 2015.gadā līdz 2,2% šogad un 2,4% 2017.gadā,» skaidro ekonomists.

Pēc viņa sacītā, pasaules ekonomika saskaras ar milzīgiem un sarežģītas dabas izaicinājumiem. Līdz ar izejvielu cenu kritumu un strauji augošo un no naftas atkarīgo valstu ekonomiku pieaugošais ASV dolāros denominētais parādu slogs, kā arī valūtu kritums, ir atsegušas ekonomiku strukturālos trūkumus. Ķīna un daudzas naftas ražotājvalstis būs spiestas pārdot uzkrātos ārvalstu aktīvus, kas rada spiedienu uz pasaules akciju un fiksēto ienākumu vērtspapīru tirgiem. Šīs tendences papildus koriģēs ASV Federālo rezervju sistēmas (FED), kā arī Ķīnas valūtas politika. Pagaidām gan vēl līdzšinējo Ķīnas pāreju uz elastīgāku valūtas kursa politiku nevar vērtēt kā vēlmi iesaistīties valūtas kursu karos. Valūtas politikas normalizēšanās process nebūs viegls, jo būs nepieciešama daudz lielāka pasaules centrālo banku un citu organizāciju sadarbība, lai izietu no uzņemtā cikla.

Ķīnas IKP pieaugums 2016.gadā būs 6,5% (6,9% 2015.gadā) un samazināsies līdz 6% 2017.gadā. Ķīna spēs izvairīties no cietās piezemēšanās, ko nodrošinās turpmākie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi un augošs pakalpojumu sektors. Palēninājums ir strukturāls, un līdz ar to sagaidāms, kā arī ciklisks. Rūpniecības sektora jaudas pārpalikums, parāda sloga pieaugums, kā arī valsts uzņēmumu problēmas padara ekonomikas izaugsmi viegli ievainojamu, prognozē eksperts.

«Krievija un Brazīlija uzrāda nopietnas izaugsmes problēmas, un to ekonomikas turpinās rukt arī šogad. Indijas ekonomikā ir vērojama pretēja tendence un IKP pieaugums kāps no nedaudz virs 7% 2015.gadā līdz 8% 2017.gadā. Patlaban strauji augošās ekonomikas veido aptuveni 60% no pasaules IKP un pēdējos gados ir nodrošinājušas vairāk nekā 80% globālās izaugsmes. Tagad šīs valstis globālajai ekonomikai ir bremzējošs faktors, tai skaitā liels asimetriskā riska faktors, ietverot politiskos riska elementus.

Eiropas Savienības ekonomika turpina pamazām atgūties. Eirozona gūst labumu no zemajām procentu likmēm, naftas cenu krituma un vāja eiro. Patēriņa virzītu izaugsmi ir sekmējusi zemā inflācija, kas uzlabo mājsaimniecību pirktspēju, jo bezdarbs turpina samazināties. Turpmāk sagaidāma ļoti piesardzīga kapitāla izdevumu augšupeja, ko veicinās relatīvi augstā jaudu noslodze. Eirozonas IKP pieaugums šogad prognozējams 1.9% apmērā (1,5% 2015. gadā) un sasniegs 2% nākamgad. Vērojamās bēgļu krīzes ietekme uz ekonomiku būs samērā neliela, taču palielinās politisko nenoteiktību ar ilgtermiņa potenciālu ietekmi uz ekonomiku. Tikmēr Eiropas Savienības sadarbība pakļauta daudziem izaicinājumiem, jo īpaši, kad to draud pamest Apvienotā Karaliste. Visticamāk, ka Brexit draudi tiks novērsti, taču atšķirīgas vīzijas par ES nākotni turpinās uzturēt spriedzi starp Londonu un Briseli.

ASV ekonomiku lielā mērā ir skāruši starptautiskie notikumi, par spīti tam, ka iekšzemē tendences ir pozitīvas. 2015. gada noslēgums bija neizteiksmīgs. IKP pieaugums 2016.gadā sagaidāms līdzīgs, kā pērn, respektīvi 2,4%. 2017.gadā izaugsme palielināsies līdz 2,7%. ASV ražotāju konkurētspēju ir iedragājis dolāra kāpums, kas pēdējā pusotra gada laikā cēlies par 20% (reālajā izteiksmē). Naftas cenu krituma ietekme ir krietni komplicētāka. Investīcijas naftas ieguves nozarē ir sarukušas, savukārt mājsaimniecības ir ieguvušas daudz lielāku pirktspēju. Apstrādes rūpniecības daļa ekonomikā ir sarukusi un pakalpojumu nozare, kas pieaug, ir kļuvusi par nozīmīgu ASV ekonomikas dzinējspēku. Iekšzemes nelīdzsvarotības neesamība, kas vēsturiski ir aktivizējusi recesijas, 2016. un 2017.gadā ASV ļaus pārsniegt potenciālo izaugsmi, kaut pieauguma temps būs neizteiksmīgs. Pasaulē turpina dominēt inflācijai nelabvēlīgi spēki – ražošanas jaudu pārpalikums, lejupvērsts spiediens uz algām, kā arī globalizācijas un digitalizācijas procesi. Lielākajā daļā valstu inflācijas augšupeja ir aizkavējusies naftas cenu krituma dēļ. Pieaugoša jaudu noslodze palīdzēs samazināt deflācijas risku. ASV bezdarba līmenis ir tik zems, ka algu izmaiņās būs vērojams atsitiens, jo īpaši 2017.gadā. Raugoties nākotnē, inflācija pieaugs, bet lielākajā daļā valstu tā būs zem noteiktajiem inflācijas mērķiem,» skaidro Gašpuitis.

«Globālā monetārā politika šogad kļūs vēl ekspansīvāka. Vāja riska apetīte finanšu tirgos, šķiet, provocē uz jauniem stimulēšanas pasākumiem. Kaut arī ASV Centrālā banka turpinās celt likmi, tās normalizācijas procesu kavē tas, ka pārējā pasaule virzās pretējā virzienā. Ārkārtīgi zemās inflācijas gaidas, reizē ar negatīviem izaugsmes riskiem, liks Eiropas Centrālo banku (ECB) un Japānas Banku pazemināt bāzes likmes un paplašināt aktīvu pirkumus (kvantitatīvā mīkstināšana). Ņemot vērā risku, ka krītošas inflācijas ietekmē reālās procentu likmes pieaug, daudzām centrālajām bankām būs grūti noslēgt savus uzsāktos stimulēšanas centienus. Viss norāda uz to, ka nākotnes likmju pieaugums būs izteikti lēzens un piesardzīgs. Ilgais zemas inflācijas periods būs piespiedis centrālās bankas pārvērtēt monetārās politikas mērķus. Visticamāk, ka centrālās bankas būs spiestas atzīt, ka būs nepieciešams krietni ilgāks laiks par divu gadu perspektīvu, lai sasniegtu izvirzītos inflācijas mērķus,» teic ekonomists.

Ref: 102.000.102.11870


Pievienot komentāru

  1. janka teica:

    Latvijai tas nedraud,ta ekonomika jau lidz rokturim sabrukusi….!

    +1 0 -1 0

Dārgo priekšsēdētāj Tusk... Lielbritānija iesniedz izstāšanās vēstuli

Ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parakstītu vēstuli Lielbritānija izteikusi Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam oficiālu lūgumu izstāties no Eiropas Savienības, tā aizsākot ilgu izstāšanās procesu.

Igaunija: Sabiedroto paustajam jābūt konsekventam un skaidram

Baltijas valstu ārlietu ministriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēris konsekventas attieksmes un paziņojumu nozīmi.

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzlabo Latvijas biznesa riska reitingu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface valstu biznesa risku reitingā paaugstinājis Latvijas vērtējumu uz A3 jeb «gandrīz zemu risku».

Karavīri, kuri nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus, saņems lielāku pensiju

Atbalstīts grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, vēsta Saeimas ziņojums.

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.