bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija

SEB: Krievijas ekonomika turpinās rukt arī šogad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis

Pasaules ekonomikas izaugsmei ir potenciāls kļūt spēcīgākai, tomēr izaugsme būs nelīdzsvarota un trausla. Joprojām, neskatoties uz ilgstoši īstenoto ekspansīvo monetāro politiku un krasi sarukušajām enerģijas cenām, dominē lejupslīdes riski, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

«Ražotāji saskaras ar nopietnām grūtībām, ko raksturo vājš pieprasījums, ražošanas jaudu pārpalikums un preču cenu samazināšanās. Tikmēr daudzās valstīs aktīvi attīstās pakalpojumu nozare. Sagaidāmā izaugsmes palēnināšanās Ķīnā, ASV iekšzemes patēriņa jauda un Eiropas pakāpeniskā atveseļošanās veidos piesardzīgi labvēlīgu globālās izaugsmes vidi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs IKP pieaugums palielināsies no 2,1% 2015.gadā līdz 2,2% šogad un 2,4% 2017.gadā,» skaidro ekonomists.

Pēc viņa sacītā, pasaules ekonomika saskaras ar milzīgiem un sarežģītas dabas izaicinājumiem. Līdz ar izejvielu cenu kritumu un strauji augošo un no naftas atkarīgo valstu ekonomiku pieaugošais ASV dolāros denominētais parādu slogs, kā arī valūtu kritums, ir atsegušas ekonomiku strukturālos trūkumus. Ķīna un daudzas naftas ražotājvalstis būs spiestas pārdot uzkrātos ārvalstu aktīvus, kas rada spiedienu uz pasaules akciju un fiksēto ienākumu vērtspapīru tirgiem. Šīs tendences papildus koriģēs ASV Federālo rezervju sistēmas (FED), kā arī Ķīnas valūtas politika. Pagaidām gan vēl līdzšinējo Ķīnas pāreju uz elastīgāku valūtas kursa politiku nevar vērtēt kā vēlmi iesaistīties valūtas kursu karos. Valūtas politikas normalizēšanās process nebūs viegls, jo būs nepieciešama daudz lielāka pasaules centrālo banku un citu organizāciju sadarbība, lai izietu no uzņemtā cikla.

Ķīnas IKP pieaugums 2016.gadā būs 6,5% (6,9% 2015.gadā) un samazināsies līdz 6% 2017.gadā. Ķīna spēs izvairīties no cietās piezemēšanās, ko nodrošinās turpmākie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi un augošs pakalpojumu sektors. Palēninājums ir strukturāls, un līdz ar to sagaidāms, kā arī ciklisks. Rūpniecības sektora jaudas pārpalikums, parāda sloga pieaugums, kā arī valsts uzņēmumu problēmas padara ekonomikas izaugsmi viegli ievainojamu, prognozē eksperts.

«Krievija un Brazīlija uzrāda nopietnas izaugsmes problēmas, un to ekonomikas turpinās rukt arī šogad. Indijas ekonomikā ir vērojama pretēja tendence un IKP pieaugums kāps no nedaudz virs 7% 2015.gadā līdz 8% 2017.gadā. Patlaban strauji augošās ekonomikas veido aptuveni 60% no pasaules IKP un pēdējos gados ir nodrošinājušas vairāk nekā 80% globālās izaugsmes. Tagad šīs valstis globālajai ekonomikai ir bremzējošs faktors, tai skaitā liels asimetriskā riska faktors, ietverot politiskos riska elementus.

Eiropas Savienības ekonomika turpina pamazām atgūties. Eirozona gūst labumu no zemajām procentu likmēm, naftas cenu krituma un vāja eiro. Patēriņa virzītu izaugsmi ir sekmējusi zemā inflācija, kas uzlabo mājsaimniecību pirktspēju, jo bezdarbs turpina samazināties. Turpmāk sagaidāma ļoti piesardzīga kapitāla izdevumu augšupeja, ko veicinās relatīvi augstā jaudu noslodze. Eirozonas IKP pieaugums šogad prognozējams 1.9% apmērā (1,5% 2015. gadā) un sasniegs 2% nākamgad. Vērojamās bēgļu krīzes ietekme uz ekonomiku būs samērā neliela, taču palielinās politisko nenoteiktību ar ilgtermiņa potenciālu ietekmi uz ekonomiku. Tikmēr Eiropas Savienības sadarbība pakļauta daudziem izaicinājumiem, jo īpaši, kad to draud pamest Apvienotā Karaliste. Visticamāk, ka Brexit draudi tiks novērsti, taču atšķirīgas vīzijas par ES nākotni turpinās uzturēt spriedzi starp Londonu un Briseli.

ASV ekonomiku lielā mērā ir skāruši starptautiskie notikumi, par spīti tam, ka iekšzemē tendences ir pozitīvas. 2015. gada noslēgums bija neizteiksmīgs. IKP pieaugums 2016.gadā sagaidāms līdzīgs, kā pērn, respektīvi 2,4%. 2017.gadā izaugsme palielināsies līdz 2,7%. ASV ražotāju konkurētspēju ir iedragājis dolāra kāpums, kas pēdējā pusotra gada laikā cēlies par 20% (reālajā izteiksmē). Naftas cenu krituma ietekme ir krietni komplicētāka. Investīcijas naftas ieguves nozarē ir sarukušas, savukārt mājsaimniecības ir ieguvušas daudz lielāku pirktspēju. Apstrādes rūpniecības daļa ekonomikā ir sarukusi un pakalpojumu nozare, kas pieaug, ir kļuvusi par nozīmīgu ASV ekonomikas dzinējspēku. Iekšzemes nelīdzsvarotības neesamība, kas vēsturiski ir aktivizējusi recesijas, 2016. un 2017.gadā ASV ļaus pārsniegt potenciālo izaugsmi, kaut pieauguma temps būs neizteiksmīgs. Pasaulē turpina dominēt inflācijai nelabvēlīgi spēki – ražošanas jaudu pārpalikums, lejupvērsts spiediens uz algām, kā arī globalizācijas un digitalizācijas procesi. Lielākajā daļā valstu inflācijas augšupeja ir aizkavējusies naftas cenu krituma dēļ. Pieaugoša jaudu noslodze palīdzēs samazināt deflācijas risku. ASV bezdarba līmenis ir tik zems, ka algu izmaiņās būs vērojams atsitiens, jo īpaši 2017.gadā. Raugoties nākotnē, inflācija pieaugs, bet lielākajā daļā valstu tā būs zem noteiktajiem inflācijas mērķiem,» skaidro Gašpuitis.

«Globālā monetārā politika šogad kļūs vēl ekspansīvāka. Vāja riska apetīte finanšu tirgos, šķiet, provocē uz jauniem stimulēšanas pasākumiem. Kaut arī ASV Centrālā banka turpinās celt likmi, tās normalizācijas procesu kavē tas, ka pārējā pasaule virzās pretējā virzienā. Ārkārtīgi zemās inflācijas gaidas, reizē ar negatīviem izaugsmes riskiem, liks Eiropas Centrālo banku (ECB) un Japānas Banku pazemināt bāzes likmes un paplašināt aktīvu pirkumus (kvantitatīvā mīkstināšana). Ņemot vērā risku, ka krītošas inflācijas ietekmē reālās procentu likmes pieaug, daudzām centrālajām bankām būs grūti noslēgt savus uzsāktos stimulēšanas centienus. Viss norāda uz to, ka nākotnes likmju pieaugums būs izteikti lēzens un piesardzīgs. Ilgais zemas inflācijas periods būs piespiedis centrālās bankas pārvērtēt monetārās politikas mērķus. Visticamāk, ka centrālās bankas būs spiestas atzīt, ka būs nepieciešams krietni ilgāks laiks par divu gadu perspektīvu, lai sasniegtu izvirzītos inflācijas mērķus,» teic ekonomists.

Ref: 102.000.102.11870


Pievienot komentāru

  1. janka teica:

    Latvijai tas nedraud,ta ekonomika jau lidz rokturim sabrukusi….!

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Jaunākie komentāri