bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.01.2017 | Vārda dienas: Antis, Antons

SEB: Krievijas ekonomika turpinās rukt arī šogad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis

Pasaules ekonomikas izaugsmei ir potenciāls kļūt spēcīgākai, tomēr izaugsme būs nelīdzsvarota un trausla. Joprojām, neskatoties uz ilgstoši īstenoto ekspansīvo monetāro politiku un krasi sarukušajām enerģijas cenām, dominē lejupslīdes riski, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

«Ražotāji saskaras ar nopietnām grūtībām, ko raksturo vājš pieprasījums, ražošanas jaudu pārpalikums un preču cenu samazināšanās. Tikmēr daudzās valstīs aktīvi attīstās pakalpojumu nozare. Sagaidāmā izaugsmes palēnināšanās Ķīnā, ASV iekšzemes patēriņa jauda un Eiropas pakāpeniskā atveseļošanās veidos piesardzīgi labvēlīgu globālās izaugsmes vidi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs IKP pieaugums palielināsies no 2,1% 2015.gadā līdz 2,2% šogad un 2,4% 2017.gadā,» skaidro ekonomists.

Pēc viņa sacītā, pasaules ekonomika saskaras ar milzīgiem un sarežģītas dabas izaicinājumiem. Līdz ar izejvielu cenu kritumu un strauji augošo un no naftas atkarīgo valstu ekonomiku pieaugošais ASV dolāros denominētais parādu slogs, kā arī valūtu kritums, ir atsegušas ekonomiku strukturālos trūkumus. Ķīna un daudzas naftas ražotājvalstis būs spiestas pārdot uzkrātos ārvalstu aktīvus, kas rada spiedienu uz pasaules akciju un fiksēto ienākumu vērtspapīru tirgiem. Šīs tendences papildus koriģēs ASV Federālo rezervju sistēmas (FED), kā arī Ķīnas valūtas politika. Pagaidām gan vēl līdzšinējo Ķīnas pāreju uz elastīgāku valūtas kursa politiku nevar vērtēt kā vēlmi iesaistīties valūtas kursu karos. Valūtas politikas normalizēšanās process nebūs viegls, jo būs nepieciešama daudz lielāka pasaules centrālo banku un citu organizāciju sadarbība, lai izietu no uzņemtā cikla.

Ķīnas IKP pieaugums 2016.gadā būs 6,5% (6,9% 2015.gadā) un samazināsies līdz 6% 2017.gadā. Ķīna spēs izvairīties no cietās piezemēšanās, ko nodrošinās turpmākie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi un augošs pakalpojumu sektors. Palēninājums ir strukturāls, un līdz ar to sagaidāms, kā arī ciklisks. Rūpniecības sektora jaudas pārpalikums, parāda sloga pieaugums, kā arī valsts uzņēmumu problēmas padara ekonomikas izaugsmi viegli ievainojamu, prognozē eksperts.

«Krievija un Brazīlija uzrāda nopietnas izaugsmes problēmas, un to ekonomikas turpinās rukt arī šogad. Indijas ekonomikā ir vērojama pretēja tendence un IKP pieaugums kāps no nedaudz virs 7% 2015.gadā līdz 8% 2017.gadā. Patlaban strauji augošās ekonomikas veido aptuveni 60% no pasaules IKP un pēdējos gados ir nodrošinājušas vairāk nekā 80% globālās izaugsmes. Tagad šīs valstis globālajai ekonomikai ir bremzējošs faktors, tai skaitā liels asimetriskā riska faktors, ietverot politiskos riska elementus.

Eiropas Savienības ekonomika turpina pamazām atgūties. Eirozona gūst labumu no zemajām procentu likmēm, naftas cenu krituma un vāja eiro. Patēriņa virzītu izaugsmi ir sekmējusi zemā inflācija, kas uzlabo mājsaimniecību pirktspēju, jo bezdarbs turpina samazināties. Turpmāk sagaidāma ļoti piesardzīga kapitāla izdevumu augšupeja, ko veicinās relatīvi augstā jaudu noslodze. Eirozonas IKP pieaugums šogad prognozējams 1.9% apmērā (1,5% 2015. gadā) un sasniegs 2% nākamgad. Vērojamās bēgļu krīzes ietekme uz ekonomiku būs samērā neliela, taču palielinās politisko nenoteiktību ar ilgtermiņa potenciālu ietekmi uz ekonomiku. Tikmēr Eiropas Savienības sadarbība pakļauta daudziem izaicinājumiem, jo īpaši, kad to draud pamest Apvienotā Karaliste. Visticamāk, ka Brexit draudi tiks novērsti, taču atšķirīgas vīzijas par ES nākotni turpinās uzturēt spriedzi starp Londonu un Briseli.

ASV ekonomiku lielā mērā ir skāruši starptautiskie notikumi, par spīti tam, ka iekšzemē tendences ir pozitīvas. 2015. gada noslēgums bija neizteiksmīgs. IKP pieaugums 2016.gadā sagaidāms līdzīgs, kā pērn, respektīvi 2,4%. 2017.gadā izaugsme palielināsies līdz 2,7%. ASV ražotāju konkurētspēju ir iedragājis dolāra kāpums, kas pēdējā pusotra gada laikā cēlies par 20% (reālajā izteiksmē). Naftas cenu krituma ietekme ir krietni komplicētāka. Investīcijas naftas ieguves nozarē ir sarukušas, savukārt mājsaimniecības ir ieguvušas daudz lielāku pirktspēju. Apstrādes rūpniecības daļa ekonomikā ir sarukusi un pakalpojumu nozare, kas pieaug, ir kļuvusi par nozīmīgu ASV ekonomikas dzinējspēku. Iekšzemes nelīdzsvarotības neesamība, kas vēsturiski ir aktivizējusi recesijas, 2016. un 2017.gadā ASV ļaus pārsniegt potenciālo izaugsmi, kaut pieauguma temps būs neizteiksmīgs. Pasaulē turpina dominēt inflācijai nelabvēlīgi spēki – ražošanas jaudu pārpalikums, lejupvērsts spiediens uz algām, kā arī globalizācijas un digitalizācijas procesi. Lielākajā daļā valstu inflācijas augšupeja ir aizkavējusies naftas cenu krituma dēļ. Pieaugoša jaudu noslodze palīdzēs samazināt deflācijas risku. ASV bezdarba līmenis ir tik zems, ka algu izmaiņās būs vērojams atsitiens, jo īpaši 2017.gadā. Raugoties nākotnē, inflācija pieaugs, bet lielākajā daļā valstu tā būs zem noteiktajiem inflācijas mērķiem,» skaidro Gašpuitis.

«Globālā monetārā politika šogad kļūs vēl ekspansīvāka. Vāja riska apetīte finanšu tirgos, šķiet, provocē uz jauniem stimulēšanas pasākumiem. Kaut arī ASV Centrālā banka turpinās celt likmi, tās normalizācijas procesu kavē tas, ka pārējā pasaule virzās pretējā virzienā. Ārkārtīgi zemās inflācijas gaidas, reizē ar negatīviem izaugsmes riskiem, liks Eiropas Centrālo banku (ECB) un Japānas Banku pazemināt bāzes likmes un paplašināt aktīvu pirkumus (kvantitatīvā mīkstināšana). Ņemot vērā risku, ka krītošas inflācijas ietekmē reālās procentu likmes pieaug, daudzām centrālajām bankām būs grūti noslēgt savus uzsāktos stimulēšanas centienus. Viss norāda uz to, ka nākotnes likmju pieaugums būs izteikti lēzens un piesardzīgs. Ilgais zemas inflācijas periods būs piespiedis centrālās bankas pārvērtēt monetārās politikas mērķus. Visticamāk, ka centrālās bankas būs spiestas atzīt, ka būs nepieciešams krietni ilgāks laiks par divu gadu perspektīvu, lai sasniegtu izvirzītos inflācijas mērķus,» teic ekonomists.

Ref: 102.000.102.11870


Pievienot komentāru

  1. janka saka:

    Latvijai tas nedraud,ta ekonomika jau lidz rokturim sabrukusi….!

    +1 0 -1 0

Par finansēm saistītus jautājumus ar banku varēs sazināties WhatsApp lietotnē

Pilnveidojot digitalizācijas procesu un izpētot klientu paradumus, nodrošinās iespēju ar personīgajām finansēm saistītus jautājumus risināt lietotnē WhatsApp, vēsta DNB banka.

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis Antonio Tajāni, deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.

ECT: Lietuva cietumniekam nedrīkstēja liegt internetu

Ieslodzījuma vieta Lietuvā kādam ieslodzītajam prettiesiski liegusi izmantot internetu, tā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Pētījuma rezultāti par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties

«Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem – mums ir maz jauniešu, un mēs nevaram atļauties viņiem dot vidēju izglītību,» uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele.

Igaunijā cels algas veselības aprūpē strādājošiem

Kaut arī Igaunijas veselības aprūpes sistēmā strādājošie algu celšanai pērn lūguši kopumā 68 miljonus eiro, Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds radis iespēju šim mērķim 2017.gada budžetā piešķirt 23,6 miljonus eiro.

Viedokļi: Nepatiesi mīti par eksportu

«Kaut arī Latvija ir visnotaļ veiksmīga Ziemeļeiropas valsts, daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir dzelžaini pārliecināti, ka Latvijā «viss eksports ir atkarīgs no Krievijas» un mūsu glābiņš ir zemās algas. Pirms februārī notiekošā foruma Eksports. Imports. Attīstība, Big event pārstāvji sniedz savu skatījumu uz to, kā ir patiesība.

Igaunija un ASV paraksta aizsardzības sadarbības nolīgumu

Igaunija un Amerikas Savienotās Valstis parakstījušas divpusēju nolīgumu par sadarbību aizsardzības jomā, kas precizē ASV bruņoto spēku un personāla atrašanos Igaunijā.

Naftas cenas pasaulē pieaug; biržu indeksi ASV un Eiropā sarūk

Naftas cenas pasaulē trešdienas rītā, 18.janvārī, pieaug saistībā ar ASV dolāra vērtības samazinājumu un gaidām par komerciālajām naftas rezervēm ASV, kas tirgū kompensē ietekmi no Krievijas un ASV prognozēm par naftas ieguves apjoma palielinājumu šā gada beigās.

Biedrības aicina parakstīties par Saeimas komisiju audio ierakstu publiskošanu

«Deputātu kvotu» priekšlikumu izvērtēšanā Budžeta un finanšu komisijā deputāti darbojās kā «balsošanas mašīnas», pietiekami neiedziļinoties katra priekšlikuma lietderībā, vēsta biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna, kas aicina parakstīties portālā Manabalss.lv par priekšlikumu publiskot Saeimas komisiju audio ierakstus.

Ziemeļeiropā pieaug dārzeņu cenas, jo dienvidos skarbāki laikapstākļi

Saistībā ar dārzeņu audzēšanai nelabvēlīgiem laikapstākļiem Itālijā un Spānijā, gaidāms, ka Eiropas ziemeļos, kur vairums dārzeņu ziemas mēnešos tiek importēti, pieaugs dārzeņu cenas.

Latvijā izsludina gripas epidēmiju

Slimību profilakses un kontroles centrs valstī izziņojis gripas epidēmijas sākumu. Iemesls gripas epidēmijas sākumam ir SPKC apkopotie dati. Pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās ambulatorajās iestādēs gripas gadījumos vērsušos pacientu skaits ir pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir epidēmijas slieksnis.

Par Eiroparlamenta priekšsēdētāju ievēl konservatīvo itālieti Tajāni

Par Eiropas Parlamenta jauno priekšsēdētāju ievēlēts Itāliešu labējā spārna politiķis Antonio Tajāni. 63 vecais politiķis, kurš iepriekš bijis Itālijas oligarha Solvio Berluskoni preses pārstāvis un arī eirokomisārs, Eiroparlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās uzveicis citu itālieti, sociālistu Džanni Pitellu

Reirs: Latvijā ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas

Ar nākamā gada budžetu obligāti ir «jāaizlāpa» 50 miljonu eiro «caurums» sociālajā budžetā, otrdien, 17.janvārī, Latvijas Televīzijā uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs

Lielbritānija sola pamest ES vienoto tirgu

Lielbritānijai nav iespējas palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, jo palikt tajā nozīmētu «vispār neizstāties no ES», tā otrdien, 17.janvārī, paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Pieņem kārtību transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanā

Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.

KNAB priekšnieka amata kandidātiem neprasīs trīs gadu pieredzi vadošā amatā

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījuma regulējumi, BNN vēsta Saeimas preses dienests.

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.